Džeza, improvizācijas un radoši eksperimentālās mūzikas kopiena
Very Cool People @ Latvijas pirmā rokkafejnica, 11. oktobris, 22.00
Elvijs Grafcovs – guitar, Māris Jēkabsons – sax, Māris Vitkus – organ, Valters Sprūdžs – bass; Kaspars Grigalis – drums.
Latvijas 1.rokkafejnīca Reiterna nams, Rīga, Mārstaļu iela 2/4
Matīsa Čudara Kvartets 11.oktobrī Cydonia Gastropub 21.00
Pavasarī pasākuma apmeklējuma līniju, kas ierasti bija mērāma pāri simtam, ar kritumu iespaidoja Izglītības un zinātnes ministrijas izdotais rīkojums vispārizglītojošo skolu 12. klašu audzēkņiem pavasara brīvlaikā kārtot eksāmenu angļu valodā, kā arī demogrāfiskā situācija, kura pirms18 gadiem Latvijā bijusi negatīva. Nākamā gada pavasarī „divpadsmitajiem” būs jākārto pat trīs eksāmeni. Lai saglabātu sesijas pozīcijas, ir jāmainās! Sesijas organizatori pieņēma lēmumu šogad rīkot sesiju arī rudenī.
“Ģitāristu sesijā” var piedalīties ikviens, kurš vēlas pilnveidot un attīstīt savas muzikālās prasmes un dotības kādā no piecām piedāvātajām grupām – ģitāristi, basģitāristi, bundzinieki, taustiņinstrumentālisti, vokālisti, akustiskie ģitāristi, kur pieredzējuši mūziķi sniegs meistarklases.
Dalības maksa ir pazemināta, pieteikšanās līdz 20. oktobrim. Pirmie dalībnieki jau ir pieteikušies, un 20-nieks dāvanā saņems sesijas T kreklu! Programma veidojas – svaiga, lietderīga un neatkārtojama, tas nu ir skaidrs! Iespējams, ka rok`n`roll grupa KEKSI atklās Rudens Ģitāristu sesiju. Visiem par prieku sesijā ar meistarklasēm un jamsession piedalīsies kolosāls cilvēks un ģitārists Jānis Kalniņš. Savu uzticību kopējai lietai ir apstiprinājis raženākais un viens no Latvijas labākajiem ģitārskolotājiem – Andris Jeziks. Sesija nav iedomājama arī bez Muroveja, Valtera Sprūdža, Viktora Eunapuu, Riharda Lībieša, Jāņa Altmaņa un Arturas Burke klātbūtnes! Andris Buiķis ir bundzinieks, kurš muzicē dažādos mūzikas stilos, prot klausīties un prot mācīt! Andris sesijā būs visas dienas, izmantojiet iespēju ar viņu un ar visiem parunāt uz „Tu”! Lai gan augstākās raudzes muzikantiem – Matīsam Čudaram, Edgaram Rubenim, Ivaram Arutjunjanam sesijas laiks sakrīt ar darbu studijā, ir cerības viņus redzēt arī Madonā. Jau otro reizi sesijā baudīsim Jāņa Ruņģa klātbūtni! Noslēguma koncertu vadīs Māris Olte. Programma tiks apstiprināta1.oktobrī! Visus jaunumus lasiet www.gitaristusesija.lv, kur varat redzēt arī KKF un Vidzemes plānošanas reģiona atbalsta karodziņus. Sesiju atbalsta Fazer Latvija, Junge, Heta, vietējie uzņēmēji, Madonas novada dome, tehnisko ekipējumu nodrošinās Sound Factory un Skatuves Sistēmu Serviss.
Mājas lapa: www.gitaristusesija.lv
E-pasts: imantspulkstenis@madona.lv; gitses@madona.lv
Kabatas tālrunis: 29411619; 29809774
25. septembrī 22.00 Kaņepes Kultūras centrā Daumanta Kalniņa Kvintets piedāvās klausītājiem gan iepriekš atskaņotas, gan jaunas kompozīcijas, iekļaujot gan jazz, pop un rock mūzikas elementus.
Šoreiz visi kvinteta mūziķi iesaistās gan oriģināltēmu aranžēšanā, gan paši izvēlas un veido aranžijas sev tuvām džeza tēmām.
Daumants Kalnins – balss
Marcis Auzins – ģitāras
Kristaps Vanadzinsh – piano
Toms Poišs – kontrabass, basģitāra
Rudolfs Dankfelds – bungas
Manās rokās ir nonācis Māra Briežkalna producētais etnodžeza mūzikas ieraksts „Zarbugans”, kurā savu muzikālo veikumu ir ieskaņojuši koklētāja Laima Jansone, perkusionists Artis Orubs un kontrabasists Andris Grunte. Jau pagājušās vasaras „Rīgas Ritmos” skaļi izskanēja šī trio vārds. Tagad šī kolektīva gara augļi ir materializēti diska formātā un pieejami ikvienam, kurš prot rīkoties ar kompaktdisku atskaņotāju. Ja runā par mūziķiem, tad Andra Gruntes un Arta Oruba vārdi komentārus neprasa. Savukārt, Laimas Jansones etnogrāfiskās kokles spēle Latvijas klausītājiem ir kļuvusi pazīstama pēdējo gadu laikā. Tai ir raksturīgs spēcīgs, ritmiski daudzveidīgs un enerģētiski piesātināts skanējums, kā arī virtuoza improvizācija. Laimas Jansones kokles spēles maniere reizēm var pat atgādināt flamenko ģitāras spēli. Šos trīs mūziķus šobrīd visbiežāk var dzirdēt dažādos kvalitatīvos un mākslinieciski augstvērtīgos mūzikas projektos. Un, protams, arī „Zarbuganā”. Vārds „Zarbugans” ir Arta Oruba izdomāts nosaukums perkusīvam instrumentam, ar kuru tiek radīta savdabīga, musketes šāvienam līdzīga skaņa.
Ar pirmo skaņdarbu „Uguns” klausītājs tiek ievests noslēpumainā pasaulē, kur valda ritms un dinamika.Vienkāršā kokles tēma, izsmalcinātā bungu un kontrabasa kokteilī, iegūst jaunu dimensiju. Pēc tēmas sākas kolektīva improvizācija, kurā pamazām kokles “dzirkstelītes” pārvēršas strauji degošā, atklātā liesmā. Patiešām laba kokles partija. Skaņdarba ievads lika iztēloties gigantisku sērkociņu kārbu un mazu piromānu, kurš mēģina slepus aizdedzināt pļaviņu.
Savukārt, latviešu tautasdziesmas „Gula Meitīna” interpretācija, pēc gaisīgas tēmas džeza valsī, pāriet enerģiskā roka ritmā. Skaņu efektu dēļ ir grūti noteikt, cik daudz no visas dzirdamās psihodēliskās improvizācijas ir kokles spēle, tomēr rezultāts ir iespaidīgs. Mūzikas noskaņa man atgādina slaveno „The Roots On Concidence”( Pat Metheny Group). Ja to visu asociē ar nosaukumu „Gula Meitīna”, tad tie varētu būt aizmigušas meitenes satraucošie sapņi.
Latviešu tautasdziesmas interpretācija „Puķe, puķe, roze, roze”, šķiet kā no maziem muzikāliem gabaliņiem salīmēts kaleidoskops. Kā jau viens liels skaistu puķu dārzs, kur bez dažādām puķēm, rozēm lidinās dunduri, taureņi, mušas. Un dārza vidū pastaigājas dārznieks ar lejkannu.
Skaņdarbs „Ķipis kippis” – tēma ar ungāru tautas mūzikai raksturīgu ritmu doriskajā skaņkārtā, cik var noprast pēc nosaukuma tulkojuma, ir saistīts ar slāpju veldzēšanas procedūru. Pēc sinkopēta kokles un kontrabasa rifa Artis Orubs paliek viens ar savām bungām, jāatzīst, diezgan draiskā noskaņojumā.
„Pusnakts šūpuļdziesma diviem” iesākas ar nevainīgu „Aijā žūžū, lāča bērni” tēmas interpretāciju, bet vēlāk turpinās ar tumšu emociju pilnu kokles solo, kuras skanējumam pievienots ģitāras fūža efekts. Tas frāzējums veidots undergraund rock stilā. Tas cilvēku pārim palīdzēs sagaidīt pusnakti ar skaidru apziņu.
Noteikti ir jāpiemin „Zarbugans”. Pēc skaistas tēmas uz hipnotizējoša kokles un kontrabasa rifa fona Artis Orubs meistarīgi ar instrumentu „zarbugans” improvizē poliritmiskas figūras, radot absolūti neatkārtojamu noskaņu. Viens no skaistākajiem šī albuma skaņdarbiem. Emocionāli tas atgādina saksofonista John Surman veidoto „Edges Of Illusion” skaņu pasauli 70., 80. gados.
Skaņdarba „Laiks ir tuvu” muzikālā ideja atgādina austrāļu mūziķa David Thrussell projekta Black Lung apokaliptiskās vīzijas. Vienmēr esmu domājis, kas ir tas, kas mūziķus rosina šādas emocijas atveidot skaņu tēlos. Tie rāda, ka, lai cik laba un drošības pilna liktos cilvēka dzīve, jebkuru brīdi var atnākt liktenīgs viesulis, aiz sevis atstājot postažu.
Minētie skaņdarbi man īpaši palika atmiņā. Jāsaka, ka, lai arī šis projekts ir limitēts instrumentu melodisko iespēju ziņā, mūziķu radošums ir apbrīnojams. Arī skaņu inženieris Augustīns Delle un režisors Ivars Ozols ir godam pastrādājuši. Labākās šī albuma mūzikas kvalitātes ir dzīvīgums, emocionalitāte, ritmiskie, dinamiskie kontrasti un saspēle. Džeza mūziķu saspēle ar tradicionālās mūzikas spēlētāju, meklējot kopsaucējus nevar būt vienkārša, tomēr tas palīdz atkāpties no džeza mūzikas standartu formām. Tādēļ šo mūziķu fantāzijas lidojums, trijatā radot tik muzikāli smalki piesātinātu produktu, patiesi iepriecina.
Viens no pirmajiem latviešu ģitāristiem, kurš spēlējis arī džeza mūziku, bija Egons Viesulis (1913. – 1998). Spēlējis kopā ar L.Vambūti, A.Liniņu, E.Zveju, A.Bāliņu, R.Paulu, G.Kušķi, I.Mazuru un daudziem citiem sava laika iecienītiem māksliniekiem. Atmiņās par savu tēvu dalījās Lolita Irisa Otto.
Egons Viesulis bija piedzimis muzikālā ģimenē – tēvs Fridrihs bija beidzis mūzikas skolu kā klarnetists un spēlēja Latvijas armijas orķestrī, māte spēlēja gan ģitāru, gan mandolīnu, māsa Hildegarde spēlēja vijoli. Mājās bija klavesīns. Ģitāras spēli Egons Viesulis apguva pašmācības ceļā ar mātes palīdzību. Vēlāk viņš pievērsās arī Havajas ģitārai, kuru spēlēja turot uz ceļiem ar slaidu. Pusaudža vecumā viņš ļoti sadraudzējās ar tantes vīru Žani Kavalu. Tas bija īpaši talantīgs cilvēks. Spēlēja ģitāru, daudz komponēja un rakstīja tekstus savām dziesmiņām, bija pat izgatavojis sev instrumentu ar diviem grifiem. Žanis Kavals ir autors savā laikā slavenajai dziesmai „Mērkaķītis”, kura autors skaitās nezināms. Šis cilvēks bija īsts skolotājs Egonam Viesulim daudzās jomās.
Pirms kara Egons Viesulis spēlēja mazajā Vērmanītī. Kara laikā no 1941.gada līdz 1944. gadam Egons spēlēja klarneti vācu Frontes teātrī Rīgā, bet no 1944.gada beigām kopā ar teātra trupu un mūziķiem devās līdzi teātrim uz Vāciju. Uzstājās Leipcigā, Drēzdenē, Berlīnē un citās vācu pilsētās. Karam beidzoties nonāca krievu gūstā, bet tika reabilitēts, jo visu kara laiku ieroci nebija pat turējis rokās. 
No 1945.gada līdz 1948.gadam strādāja Latvijas Radiofonā apvienojot gan ģitāras, gan klarnetes spēli. Ap 1950. gadu sāka spēlēt Ivara Mazura jaundibinātajā estrādes (džeza mūzikas) orķestrī. No tā tomēr nācās aiziet, jo padomju nomenklatūra pieprasīja, lai visiem mūziķiem būtu dokuments par muzikālo izglītību.
Līdz 1955.gadam Egons Viesulis kā ģitārists muzicēja Jūrmalā, restorānā „Korso” kopā ar B.Koganu, Zeidleru, I.Mazuru, Kušķi Gunāru, „Melno Andreju” (viņa sieva Valentīna Majorova dejoja kabarē), Vladimiru Meļeškinu, Grigoriju Teitelbaumu un citiem.
No 1956.g. līdz 1957. gadam Egons Viesulis spēlēja Latvijas valsts Filharmonijā. Ansambli nosauca par REO (Rīgas estrādes orķestris). Pirmajā tā sastāvā spēlēja R.Pauls, E.Ābelskalns, H.Brando, G.Kušķis, E.Švarcs un E.Viesulis.
Orķestris daudz uzstājās televīzijā, vēlāk devās koncertturnejās pa visu bijušo PSRS. Tas Egonam nebija iespējams, jo viņa pamata „maizes” darbs bija Bērnu rotaļlietu fabrikā. No 1957.gada līdz 1967.gadam kā oficiāla darba vieta viņam bija klubs „МВД” (Lāčplēša un Veidenbauma ielu stūrī) saukts arī par „Magadānu”
1966. gadā Egons Viesulis sāka strādāt ”Latvijas Gāzē”. Amizanti, bet fakts ir tāds, ka izdevīgā darba laika dēļ tur strādāja liela daļa tālaika mūziķu. Apmēram tajā pašā laikā Egons Viesulis sāka spēlēt arī restorānā „Sēnīte”. Kopā ar viņu muzicēja H.Brando, Gunārs Kavals un citi. Vēl Egons Viesulis labu laiciņu spēlēja arī Autodarbinieku klubā ( „Barankā”). Viņš vairāk mīlēja spēlēt džezu un improvizēt, bet kā jau visiem tā laika mūziķiem, nācās spēlēt padomju „obligāto repertuāru” lai izpatiktu nomenklatūrai un lai viņam uzstāties neaizliegtu pavisam. Koncertos viņam bija tādi solo nummuri kā „La Paloma”, „Aloha Oe”, „Melekaliki Maka”, „Blue Hawaii”u.c.
Pie viņa mājas apgrozījās vai visi tālaika mūziķi, jo Egons Viesulis, paralēli ģitāras spēlei, taisīja bungas, slotiņas, vilka ādas uz bungu stīpām, hromēja kronšteinus, varēja arī atjaunot saksafoniem un klarnetēm polsterīšus no ziemišķādas, izgatavoja mēlītes pūšamajiem instrumentiem. Arī pirmajā fotogrāfijā redzamā baltā ģitāra ir viņa paša izgatavota. Uz tās viņš spēlēja vairāk nekā 20. gadus, līdz to kāds nozaga. Vārdu sakot, bija vispusīgi apdāvināts, ļoti talantīgs un darbaspējīgs. Egons Viesulis pasniedza arī ģitāras spēli Havajas ģitārai. Savā laikā pie viņa tūlīt pēc konservatorijas beigšanas nāca konsultēties arī ģitārists Jūnijs Vilsons. Egons Viesulis ļoti mīlēja klausīties džeza mūzikas ierakstus. Ir zināms, ka viņam ļoti patika ģitāristi Barney Kessel, Chet Atkins, Les Paul, saksafonists Gerry Mulligan, protams Ella Fidžeralda.
„Atšķirībā no daudziem mūziķiem mans tēvs nelietoja alkoholu un nodzīvoja līdz 85 gadiem. Ar Raimondu Paulu viņš bija ļoti draudzīgās attiecībās, kamēr pēdējais sāka nodarboties ar politiku. Viņiem abiem savā laikā bija vienādas automašīnas – 1961.g Moskvič 403 un tēvs bieži laboja arī Paula auto, jo bija meistars uz visu. Droši vien ir vēl daudz kas, ko es nevaru atcerēties. Mūzikas ieraksti ar viņa izpildījumu diemžēl man nav saglabājušies, progresējot atskaņošanas tehnikai.”
(Materiāli sagatavoti pēc Lolitas Irisas Otto stāstījuma, kā arī izmantotas viņas arhīva fotogrāfijas)
26.septembrī un 28.septembrī, Rēzeknē, Austrumlatvijas koncertzālē jeb Latgales vēstniecībā «Gors», izskanēs džeza koncertu cikls «Džeza rudens Latgalē». Tajā izskanēs divi džeza mūzikas koncerti, kuros uzstāsies Daumanta Kalniņa džeza kvintets un Sanktpēterburgas mūziķu apvienība «Parfenov’s Sax Band».
DAUMANTA KALNIŅA DŽEZA KVINTETS
26. septembris 19:00 Mazā zāle. Ls 5 pirmās 50 biļetes, pārējās – Ls 6. Programmā skanēs dziedātāja Stinga kompozīcijas, džeza standarti un Daumanta Kalniņa oriģinālkompozīcijas. Koncertā piedalās Kristaps Vanadziņš (taustiņinstrumenti), Mārcis Auziņš (ģitāra), Rūdolfs Dankfelds (sitaminstrumenti). Daumants Kalniņš solista karjeru sācis deviņu gadu vecumā ar ģēnija lomu Mocarta operas “Burvju flauta” uzvedumā Latvijas Nacionālajā operā. Turpmākajos gados sekoja tādas lomas kā Mailss Britena operā “Skrūves pagrieziens”, Amors Gluka operā “Orfejs un Eiridike”, ganiņš Pučīni operā “Toska”, Oberto Hendeļa operā “Alčīna”. Daumants mācījies Rīgas Doma kora skolā, bijis Rīgas Doma zēnu kora solists. Viņa diskanta balss periods iemūžināts albumā “Klausies, spulgacīt”. Pēc balss lūzuma Daumants Kalniņš solista ampluā piedalījies tādos uzvedumos kā Bernsteina “Vestsaidas stāsts”, Šonberga “Nožēlojamie”, Jāņa Ķirša “Klase” un “Futbols uz podestiem”. Patlaban Daumants studē obojas spēli un džeza dziedāšanu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, dzied Rīgas kamerkorī “Ave Sol”, vada džeza kvintetu. Par Kvazimodo lomu Zigmara Liepiņa melodrāmas “Parīzes Dievmātes katedrāle” iestudējumā Latvijas Nacionālajā teātrī Daumants Kalniņš saņēmis “Spēlmaņu nakts” balvu kategorijā “Gada debija skatuves mākslā” un nominēts Lielajai mūzikas balvai 2012. gadā kategorijā “Gada debija”.
Sanktpēterburgas mūziķu apvienības PARFENOV’S SAX BAND koncerts
28. septembris 19:00 Lielā zāle, Biļetes cena: Ls 5 un Ls 4, vieta pie galdiņa ar vīna glāzi Ls 12. Tiem, kas apmeklējuši Daumanta Kalniņa koncertu, uzrādot biļeti GORS biļešu – informācijas centrā, tiek piemērota 10% atlaide, izņemot galdiņus
