Grupa “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” laidusi klajā savu otro mūzikas albumu
Grupa “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” laidusi klajā savu otro mūzikas albumu. Tas saucas “Dzīvojumi” un seko pirms diviem gadiem izdotajam “Ārpus Prātus”. Jauno 12 dziesmu apkopojumu “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” piesaka ar singlu “Fikcija” un eksperimentālu tā videoklipu.
https://janarungaklatbutne.bandcamp.com/album/dz-vojumi
“Dzīvojumus” var dēvēt par virtuves albumu, jo sadarbībā ar līdzproducentu Mārtiņu Krastiņu ieraksti bieži tika veikti paplašinātā virtuvē, kas tika aprīkota ar profesionālu studijas ekipējumu. “Šis albums ir kā ar spainīšiem piepildīts baseins,” komentē Mārtiņš Krastiņš. “Tas piesātināts ar neskaitāmiem maziem eksperimentiem – no impulsa uz pulsu.”
Albuma nosaukumā izmantotais vārds “dzīvojumi”, iespējams, ir jaunvārds. Jānis Ruņģis skaidro, ka dzīvojums ir jebkāds notikums – viena nodzīvota diena vai piedzīvojums. Par dzīvojumu var uzskatīt arī kāda cilvēka pilnasinīgi nodzīvotu dzīvi.
Jaunā albuma pirmais singls “Fikcija” savukārt ir viens no Jāņa Ruņģa agrīnajiem pusaudžu gadu garadarbiem, kas tikai nesen ieguvis tiesības iegulties albuma sasildošajā klēpī. “Šajā nenoteiktības laikā, kad informatīvajā laukā pastāv tik daudz fiktīvu lietu, kāpēc gan nepiedāvāt savu fikciju?” filozofiski jautā Jānis Ruņģis.
Dziesmas ierakstā piedalās arī dziedātājs Miķelis Putniņš no grupas “Ezeri” un stīgu kvartets “NŌNA”, bet videoklipu veidojis Oskars Artūrs Upenieks, kuram tika dota brīva vaļa nodoties dažādiem eksperimentiem ar krāsām.
“Kopīgi nonācām pie vairākiem pieturas punktiem un virzieniem,” viņš stāsta. “Jau dziesmas nosaukums “Fikcija” diezgan labi raksturo arī tās video – tajā ir kas tāds, ko īsti nevar saprast, un varbūt tā, ko redzam, īsti nemaz nav? Vai tas ir mūzikas videoklips, eksperimentāls video vai dziesmas vizualizācija, katrs var interpretēt pēc savas izpratnes. Tas var būt viss iepriekš minētais, bet varbūt tā vienkārši ir fikcija…”
Jānis Ruņģis ir visas albumā dzirdamās mūzikas autors, kā arī “Dzīvojumu” producents. Viņš pats dziesmas iedziedājis, iespēlējis ģitāras, elektrisko basu un vēl citus mūzikas instrumentus. Gala miksu un arī māsterēšanu jeb skaņas gala apstrādi veicis jau minētais albuma līdzproducents Mārtiņš Krastiņš.
Bez paša Jāņa Ruņģa un arīdzan jau minētajiem Miķeļa Putniņa un stīgu kvarteta “NŌNA” (Līva Tomiņa (vijole), Dita Celitāne (vijole), Madara Tupiņa (alts), Sarma Gabrēna (čells)) albuma tapšanā piedalījušies vēl citi mūziķi: vokālistes Kristīne Pāže un Marija Valmiera, saksofonists un flautists Deniss Paškevičs, kontrabasists Staņislavs Judins, bundzinieks Rinalds Maksimovs, kā arī klarnetists un ģitārists Viesturs Melders un Matīss Runtulis, kuri abi piedalījušies arī ieraksta skaņu režijas un miksēšanas procesā. Albumā izmantoti paša Jāņa Ruņģa, kā arī Elīnas Veckaktiņas, Guntara Godiņa un Raiņa teksti. Dizaina autore ir Ella Mežule.
Grupa “Jāņa Ruņģa Klātbūtne” radās 2012. gadā, kad ģitārists Jānis Ruņģis Rīgas Doma kora skolā “uzdžemoja” kopā ar bundzinieku Ivaru Arutjunjanu un basistu Jāni Rubiku. Toreiz tapa grupas tituldziesma “Ruņģa Klātbūtne”. “Jāņa Ruņģa Klātbūtni” var uzskatīt arī par galvenā vaininieka soloprojektu, taču viņš to tomēr uztveru kā grupu, kuras dalībnieki mēdz pamainīties. 2018. gadā tika izdots grupas debijas albums “Ārpus Prātus”. Šogad nāca klajā arī Jāņa Ruņģa eksperimentālās mūzikas soloplate “Yggdrasil”. Tāpat dienasgaismu ieraudzīja nu jau ar “Lielo Kristapu” apbalvotā Lienes Lindes un Armanda Zača dokumentālā filma “Klātbūtne”, kurai Jānis radīja oriģinālmūziku.
Albums “Dzīvojumi” tapis sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu, kā arī ar biedrību LaIPA. Jānis Ruņģis īpaši pateicas arī studijai “AMFO”, Ventspils Jaunrades namam un meža bunkuram, kur tika tamborētas jaunās skaņas.
Pārcelta itāļu grupas “XY Quartet” uzstāšanās “Art of Riga Jazz”
Koronavīrusa izplatības dēļ uz šobrīd nenoteiktu laiku pārcelta prominentās itāļu jaunā džeza apvienības “XY Quartet” Eiropas tūre, kā rezultātā saksofonista Nicola Fazzini un basista Alessandro Fedrigo vadītā grupa neuzstāsies arī 31. oktobrī koncertsērijā “Art of Riga Jazz” Latvijas Radio 1. studijā.
Mākslinieki izsaka lielu nožēlu par radušos situāciju un sola tikties ar Rīgas klausītājiem nākamgad, ņemot vērā tā brīža apstākļus. Uz koncertu iegādātās biļetes joprojām būs derīgas. Jaunais koncerta datums tiks izziņots tuvākajā laikā.
“XY Quartet” turpina darbu pie jauniem muzikālajiem projektiem un tādējādi joprojām paplašina savu jau tāpat plašo muzikālo spektru. Četri izdotie albumi un neskaitāmi koncerti gan dzimtenē, gan ārvalstīs ļāvuši gūt panākumus starptautiskajās džeza cienītāju aprindās, bet itāļu mūzikas žurnālam “Musica Jazz” nodēvēt kvartetu par “vienu no labākajām itāļu grupām”. Tā tika dibināta pirms desmit gadiem, un grupas sastāvā apvienojušies saksofonists Nicola Fazzini, basists Alessandro Fedrigo, vibrafonists Saverio Tasca un bundzinieks Luca Colussi. Visi kopā rada oriģinālu, aizraujošu un novatorisku mūziku, izmantojot dažādas muzikālās un mākslinieciskās valodas un piedāvājot mūsdienīgus aranžējumus, brīvi plūstot starp džezu un laikmetīgo mūziku.
Koncertsērijā “Art of Riga Jazz” oktobrī viesosies poļu, vācu un itāļu mākslinieki.
Improvizācijas un džeza mūzikas koncertsērijā “Art of Riga Jazz” 16., 23. un 31. oktobrī Latvijas Radio 1. studijā koncertēs attiecīgi poļu dziedātājas Judyta Pisarczyk un latviešu taustiņinstrumentālista Ata Andersona kvartets, vācu taustiņinstrumentālists un eksperimentētājs Ralf Schmid, kā arī prominentais itāļu džeza kvartets “XY Quartet”.
Judyta Pisarczyk ir mūsdienīga džeza vokāliste, kura studē Katovices Mūzikas akadēmijā un kopā ar savu kvartetu izpilda gan pašas sacerētus skaņdarbus, gan džeza klasikas interpretācijas. Viņa spēlē arī flautu, vada baznīcas kori un piedalās dažādās vokālajās darbnīcās un konkursos. Judita ir Gdiņas “Ladies’ Jazz Festival” un Čhovas “Baszta Jazz Festival” uzvarētāja, kā arī Zamoskas konkursa “International Meeting of Jazz Vocalists” un, protams, arī starptautiskā džeza izpildītāju konkursa “Riga Jazz Stage 2019” laureāte. 16. oktobrī Rīgā viņa uzstāsies kopā ar vēl vienu “Riga Jazz Stage 2019” laureātu – latviešu taustiņinstrumentālistu Ati Andersonu, kurš ir gan pianists, gan “Hammond” ērģeļu pārzinātājs un komponists. Atis studējis Rīgas Doma kora skolā un Londonas Mūzikas koledžā, kā arī papildinājis zināšanas pie nīderlandiešu taustiņinstrumentālistiem Rob van Bavel un Bob Wijnen. Koncertā Rīgā Juditai un Atim pievienosies poļu basists Mateusz Szewczyk un latviešu bundzinieks Andris Buiķis, kurš arīdzan ir “Riga Jazz Stage” laureāts.
Īpaši neparasts koncerts Rīgas mūzikas gardēžus sagaida 23. oktobrī, kad Latvijas Radio 1. studijā uzstāsies vācu taustiņinstrumentālists un eksperimentētājs Ralf Schmid. Mūziķis, kurš divus “Steinway & Sons” flīģeļus spēlē ar speciālu elektronisko ierīču palīdzību, vadot tās ar sensoru cimdos ievilktu roku kustībām līdzīgi, kā, piemēram, teremīnu. Viņš pats to dēvē par “deviņu skaņu meklēšanu”, ko tad arī realizē tehniski sarežģītajā un aizraujošajā koncertprojektā “Pyanook”, kas ierasti tiek papildināts ar vizualizācijām. Beļģu mūzikas žurnāls “Crescendo Magazine” to nodēvējis par “vadošo klaviermūziku 21. gadsimtā”.
Ralfs studējis klasisko klavierspēli, džeza kompozīciju un filmu mūziku Štutgartē, Ņujorkā un Losandželosā, sadarbojies ar dažādiem mūziķiem, ieskaitot tādus amerikāņu dižgarus kā Michael Brecker, Whitney Houston, Herbie Hancock un Natalie Cole, kā arī bigbendiem un orķestriem visā pasaulē. Līdz šim izdoti jau seši albumi kopā ar trompetistu Joo Kraus. Ar savu unikālo rokrakstu Šmids demonstrē spēcīgu muzikalitāti un dažādu stilu sajaukumu. Mūzikas apskatnieki viņu nodēvējuši par avangardistu vārda visburtiskākajā nozīmē, jo Ralfs pastāvīgi meklē ko jaunu un nedzirdētu, ļaujot klausītājiem kļūt par daļu no viņa iztēles bagātajiem priekšnesumiem, kuros pianisma dzeja savijas ar pulsējošiem ritmiem…
“XY Quartet” ir viena no itāļu jaunās džeza skatuves atzītākajām grupām. Četri izdotie albumi un neskaitāmi koncerti gan dzimtenē, gan ārvalstīs ļāvuši gūt panākumus starptautiskajās džeza cienītāju aprindās, bet itāļu mūzikas žurnālam “Musica Jazz” nodēvēt kvartetu par “vienu no labākajām itāļu grupām”. Tā tika dibināta pirms desmit gadiem, un grupas sastāvā apvienojušies saksofonists Nicola Fazzini, basists Alessandro Fedrigo, vibrafonists Saverio Tasca un bundzinieks Luca Colussi.
“XY Quartet” rada oriģinālu, aizraujošu un novatorisku mūziku. Tiek izmantotas dažādas muzikālās un mākslinieciskās valodas, mūsdienīgi aranžējumi un brīžiem pat kurioza pieeja jauniem kompozīcijas veidiem. “XY Quartet” savā mūzikā brīvi plūst starp džezu un moderno mūziku, taču tas ir nemitīgas izpētes ceļš, kas liek atskaņoto materiālu izstrādāt līdz vissīkākajām niansēm, par ko ikviens varēs pārliecināties arī 31. oktobrī Rīgā.
Biļetes nopērkamas “Biļešu servisa” kasēs. Organizētāji atgādina, ka koncerta apmeklētājiem interneta lapā www.bilesuserviss.lv jāpārliecinās, vai iegādātā biļete ir personalizēta. Ja tas nav izdarīts, tad ir jāievada nepieciešamā informācija. Apmeklējot pasākumu, kopā ar biļeti nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Šī informācija var tikt izmantota, lai izsekotu Covid-19 inficēšanās gadījumus, ja tādi tiktu konstatēti.
Ņemot vērā ierobežoto koncertapmeklētāju skaitu, plānota arī maksas tiešraide festivāla “Rīgas Ritmi” profilā “Facebook”.
Gan Ralf Schmid, gan “XY Quartet” dalībnieki Latvijas Radio 1. studijā sniegs arī bezmaksas meistarklases, kas notiks koncertdienā attiecīgi pulksten 11.00 un 14.00. Uz tām, iepriekš piesakoties e-pastā workshop@rigasritmi.lv, aicināts ikviens interesents.
“Latvian Manouche Quartet” spēlēs folkklubā “ALA”
Grupa “Latvian Manouche Quartet” šovasar vienīgo reizi Rīgā, pirms iecerētās turnejas ārzemēs, sniegs skaistu koncertu. Grupa spēlēs Džango Reinharda laikmeta čigānu svingu. Vijole – Aleksejs Bahirs, ģitāras – Alexey Liapko un Ģirts Pavēnis, kontrabass – Ginta Garūta.
“Rīgas Ritmi 2020” šogad notiks
Starptautiskais improvizācijas, džeza un pasaules mūzikas festivāls “Rīgas Ritmi 2020” savu 20 gadu jubileju šogad atzīmēs gan jūlija sākumā, gan gada nogalē. No 2. līdz 4. jūlijam festivālā uzstāsies talantīgākie latviešu džeza mākslinieki, bet gada nogalē notiks ārzemju zvaigžņu lielkoncerti.
Latvijas džezfanka atraktīvākās grupas “Very Cool People”, ģitāristu Reiņa Jaunā un Riharda Lībieša, dziedātāju Dināras Rudānes un Rūtas Dūdumas svaigākās programmas un dziedātājas Aijas Andrejevas veltījumu Dženisai Džoplinai jūlijā varēs baudīt Vecrīgas brīvdabas restorānā “Nekādu problēmu” pie Rātslaukuma, džeza restorānā “Trompete” uzstāsies somu pianists Tuomo Usitalo un konkursa “Riga Jazz Stage” laureāti, savukārt gada nogalē festivāla koncerti norisināsies VEF kultūras pilī.
“Laikā, kad festivāli tiek atcelti cits pēc cita, ir svarīgi tomēr rast risinājumus un pilnībā neizdzēst 2020. gadu no festivālu vēstures kalendāra,” saka Māris Briežkalns. “Arī pašiem ir svarīgi saglabāt ikgadējo ritmu. Tādu pašu attieksmi esam sajutuši arī no mākslinieku puses, tādēļ “Rīgas Ritmi 2020” būs un Rīga bez mūzikas nepaliks!”19. novembrī īpašu veltījumu festivāla jubilejā piedāvās Maestro Raimonds Pauls, kurš ar savu trio izpildīs pavisam svaigu džeza programmu “Pastaiga pa Rīgu”. Jaunās vinila plates prezentācijas koncertā Maestro uzstāsies kopā ar vēl diviem leģendāriem mūziķiem – igauņu kontrabasistu Toivo Unt un latviešu sitaminstrumentālistu Māri Briežkalnu, kurš ir arī “Rīgas Ritmi” dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs.
“Pastaigājos pa Rīgu, kad tā bija pilnīgi tukša,” stāsta Pauls. “Un radās doma par šādu ciklu – “Pastaiga pa Rīgu”. Par savu pilsētu jāpriecājas vienmēr.”10. decembrī VEF kultūras pilī būs skatāma leģendārā amerikāņu producenta Kvinsija Džonsa menedžmenta kompānijas dāvana festivāla jubilejā – popdžeza un soulmūzikas jaunās zvaigznes Klārka Bekhema (Clark Beckham) uzstāšanās. Dienu vēlāk viņš koncertēs arī sērijā “Olainfarm Jazz Nights” klubā “Kaļķu vārti”, kur muzicēs arī talantīgais latviešu ģitārists Gints Smukais.
Savukārt 13. decembrī vasarīgas saules sajūtu Latvijas skatītājos atgriezīs Kubas džeza zvaigzne Roberto Fonseka (Roberto Fonseca), kopā ar populāro kubiešu R&B dziedātāju un hiphopa mākslinieci Danaju Suarezu (Danay Suarez).
World music supergrupas “Bokanté” uzstāšanās pārcelta uz nākamā gada festivālu. Uz šo mākslinieku uzstāšanos jau nopirktās biļetes būs derīgas Raimonda Paula trio koncertā 19. novembrī.
Biļetes uz festivāla “Rīgas Ritmi” 20 gadu jubilejas gada noslēguma koncertiem iespējams iegādāties bilesuserviss.lv. Jau iepriekš nopirktās biļetes derīgas gada nogales koncertu apmeklējumam. Tas attiecas arī uz iegādātajām Superbiļetēm, kas derīgas uz visiem trim festivāla lielkoncertiem VEF kultūras pilī.
Vietējo mūziķu programmu festivālā varēs apmeklēt bez maksas. Notiks arī festivāla meistarklases, par kurām vēl tiks ziņots.
Savukārt Ciemupes estrādē jau piekto gadu norisināsies festivāla “Rīgas Ritmi” satelītpasākums. 4. jūlijā tur uzstāsies Tuomo Usitalo kvartets kopā ar dziedātāju Uni Stadi. Arī Ciemupes estrādē ieeja būs bez maksas.
Džeza žurnāls NR.17
IMPRESSIONS
Raitis Zapackis about Inga Bērziņa’s album «Sievietes sapņi» (Woman’s dreams)
Kārlis Auziņš, «Oneness And The Transcendent Truth». Introspective journey into a world of possibilities of a saxophone sound
A debut album «Moonbeams» of a young jazz guitar player Eduards Lazdiņš
Andre Yevsukov and «Jam Orchestra» — «Sunset». A talent show in an album dress
«Rush Hush» — a talk on the presence of nature and the city in a human mind / short tutorial on free music
A dialogue that never stops — «Asta in Madrid» by Deniss Pashkevich and Christian Frank
Branches, chains and rapids. «Vibes» by Anna Wibe
Corporeality and conversation. On the «Sequences and Consequences» album by «Lupa»
CONVERSATIONS
Una Stade stating «I’m not chaotic, I’m multilayered!»
Tuomo Uusitalo being sure that inspiration is a word for lazy people
«Major suits Latvians way more than minor» — saxophonist Zintis Žvarts turns 50
Andre Yevsukov’s stories of being the only one, playing complicated music, going against the regime and doing everything to make your sound unique
Ronja Burve’s trip through music, studies and things that change your view of arts
Mārcis Auziņš’ inner conviction — you can become best in what you do only by doing the heavy lifting
Kārlis Auziņš on solo, freedom and truths that are left afterwards
Benny Zeltkalis and his theory that jazz is the perfect combination of visceral and cerebral
Jazz pianist Anna Wibe about the reasons to learn, play and love music
ACADEMY
A decade of jazz education at the Latvian Academy of Music – a milestone signifying much more to come
Dita Belicka about the Estonian — Latvian Ella Fitzgerald, singer Aino Bāliņa
An essay on a jazz pianist Aleksandr Smirnov by Zanda Loceniece
Izmantotā adrese;
https://jazzin.lv/issues/i-17/?fbclid=IwAR1Lnlq-W_YAx411e2jSgdVQfx13AX-vw9zdnaqjB5DXflS30XsBx9aEUOM
Egila Straumes veltījums 2020.gada džeza dienai
Ventspilī gaidāms grupas “GoGo Penguin” koncerts
17. aprīlī Ventspilī, koncertzālē “Latvija” viesosies mūsdienu džeza trio “GoGo Penguin” no Lielbritānijas. Uzstāšanās Ventspilī būs trio vienīgais koncerts Latvijā.
“GoGo Penguin” jeb pianists Kriss Ilingvorts (Chris Illingworth), basģitārists Niks Bleka (Nick Blacka) un sitaminstrumentālists Robs Tērners (Rob Turner) ir džeza trio no Mančestras, ko mūzikas apskatnieks “Line of Best Fit” lakoniski un asprātīgi pasludinājis par “britu džeza “Radiohead””. Trio savu mūziku raksturo kā sintēzi starp roku, džezu un minimālismu, līdztekus iedvesmojoties no tādiem elektroniskās mūzikas pārstāvjiem kā “Aphex Twin” vai “Four Tet”. Viņu mūzikā saklausāmi breikbīti, minimālistiskas klavieru melodijas, spēcīgas basa līnijas, elektronikas iedvesmotas bungu partijas un himniski rifi. Ietekmju un atsauču šai mūzikā ir daudz, taču viens ir skaidrs – “GoGo Penguin” ir radījuši jaunu un drosmīgu skanējumu, kas beigu beigās raksturīgs un piederošs tikai viņiem pašiem.
“Saspringtā sinerģija, kas veidojas no steidzīgajām, pulsējošajām, mežonīgajām perkusijām un lēkājošajām klavieru cilpām ievelk klausītājus arvien dziļāk neparastā straumē,” savas sajūtas par “GoGo Penguin” precīzi noformulējis mūzikas medijs “Mojo”. 2014. gadā “GoGo Penguin” izdotais ieraksts “v2.0”, kas tapis izdevniecības “Gondwana Records” paspārnē, nominēts prestižajai “Mercury” balvai kā gada albums. Šie panākumi mudinājuši klausītājus aizvien biežāk piedzīvot trio uzstāšanās reizes gan mūziķu dzimtajā Mančestrā, gan ieintriģējuši auditoriju ārpus britu salām. Arī šogad “GoGo Penguin” dodas vērienīgā koncerttūrē, apceļojot Lielbritāniju, ASV un Eiropu, kā arī sniedzot vienīgo koncertu Latvijā, Ventspilī.
“”GoGo Penguin” noslēpumu atklāj viņu publika. Labi ģērbušies džeza fani pusmūžā plecu pie pleca ar ikdienišķa izskata divdesmitgadniekiem, no kuriem daži pat mēģina dejot,” pēc koncerta Alberta zālē rakstījusi “The Times” mūzikas recenzente.
Viņas novēroto papildina “The Guardian” apskatnieka Džona Fordema (John Fordham) secinājums pēc cita grupas koncerta: “Iespējams, par maz pavērsienu dažam labam zvērinātam džeza karsējam, bet tas ir inteliģents un oriģināls pavērsiens stāstā par deju mūziku.”
Džeza žurnāls NR.15
SARUNAS
Tuomo Uusitalo par motivāciju, dzīvi un slinko cilvēku atrunām.
Mārcis Auziņš par citīgu darbu un solo muzicēšanu.
Benijs Zeltkalis par džeza būtību un Austrālijas mūzikas realitātēm.
Kārlis Auziņš par solo, brīvību un patiesībām, kas paliks.
IESPAIDI
Raitis Zapackis par Ingas Bērziņas jauno albumu «Sievietes sapņi»
Aigas Leitholdes pieredze par «Art of Riga Jazz’19» koncertiem.
Dāvis Eņģelis par apvienības “Lupa” albumu “Sequences and Consequences”.
Ilmārs Priede par Kārļa Auziņa albumu “Oneness And The Transcendent Truth”.
Edgars Cīrulis par “Endless Roar” albumu “Rush Hush”.
Aleksandra Line par Ingas Bērziņas, Tuomo Uusitalo, Daces Micāne-Zālītes albuma «Sievietes sapņi» prezentāciju.
AKADĒMIJA
Indriķis Veitners un Inga Bērziņa par džeza nodaļas mistiku, maģiju un simtprocentīgu statistiku.
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu iespaidi par gada krāšņākajiem džeza notikumiem.
Padomi jaunajai mūziķu paaudzei par mūzikas vērtību un uzstāšanos par brīvu no Brenta Vaartstra.
https://mailchi.mp/991739b1536b/deza-urnls-4782325?e=58ef0c61f7
Laimīgu Jauno gadu, un tiekamies jau pavisam drīz – 2020. gadā!
Novēlam patīkāmu lasīšanu, un atceries — gandrīz katru dienu Latvijā notiek kāds džeza mūzikas koncerts, par kuru var uzzināt tepat, JAZZin.lv afišā! Un ja esi mūziķis, menedžeris vai koncertvietas īpašnieks, vari pievienot savu koncertu un dalīties ar savu mūziku!
Ieskats Viktora Vutena un viņa brāļu koncertā Liepājā.
13. novembrī Liepājā Lielajā Dzintarā notika Viktora Vutena un viņa brāļu koncerts. Šis bija vienīgais koncerts Baltijā šīs tūres ietvaros. Neliels ieskats koncerta norisē. (Sagatavoja Ģirts Pavēnis)
Koncerta sākumā Viktors iepazīstināja publiku ar saviem “vecākajiem” brāļiem, komentējot, ka tie esot viņa ģitārspēles skolotāji, un ja kādam ir kaut kas pret viņa spēli, lai tie pretenzijas ceļ pret “skolotājiem”. Atšķirībā no saviem solo koncertiem, kur Viktors Vutens atrodas dominējošā priekšplānā, šajā sastāvā bija vērojama demokrātija. Garas solopartijas tika atvēlētas visiem grupas dalībniekiem. Īpaši jāizceļ ģitārists Redži Vutens. Viņa labā roka nostādīta kā klasiskajam ģitāristam, un savā spēlē viņš izmantoja vismaz trīs tehnikas – spēli ar mediatoru, īkšķi un gan vienas, gan abu roku tepingu (tapping – skaņas iegūšana, ar pirkstu galiem piesitot stīgas pie grifa). Jāatzīmē, ka viņš gandrīz nemaz neizmantoja bendus – stiepto stīgu paņēmienu, kuru tā iecienījuši blūza ģitāristi. Savukārt abu roku tepingu viņš lietoja daudz, un ārkārtīgi efektīvi. Bundzinieks, Rojs Vutens tika pieteikts kā “Nākotnes cilvēks”. Pie bungām viņš darbojās kā pulkstenis, un pilnībā kontrolēja katru savu brāļu pirkstu kustību uz skatuves. Taustiņinstrumentālists Džozefs Vutens ne tikai virtuozi rotaļājās ar baltajiem un melnajiem taustiņiem, bet arī dziedāja ar caurules palīdzību, kura, manuprāt, piegādāja viņa balsij hēliju. Rezultātā viņa balss ieguva papildus diapazonu un skanēja gandrīz kā mecosorāns operā. Un protams, pats Viktors Vutens, basģitāras lielmeistars. Palicis uzticīgs senajai, četrstīgu basģitārai, loģiskam un vienkāršam frāzējumam improvizācijās, viņš apbūra klausītājus. Turklāt viņš nekautrējās izmantot cilpmašīnu savā solo numurā. Koncerta otrajā daļā jau tika izmantoti šova elementi, tādi kā Viktora un Redži līnijdeja spēles laikā, un spēlēšana vienam otra instrumentus vienlaikus. Savdabīgi, ka skaņdarbu nosaukumi netika pieteikti. Vienīgā kompozīcija, kura tika pieteikta bija “Konsuelas smaids” Un protams, tas ka šāda veida mūzikas (Jazz – fussion) laikā viņi spēja panākt to, ka visa zāle pieceļas kājās, un ar vētrainām ovācijām pieprasa papildus skaņdarbus, liecina, ka Latviju bija apmeklējuši pasaules klases mūziķi.
Fotto galerija ( fotogrāfi – Eduards Kapsa un Oskars Ozols)
