Hammond B3 ērģeļu spēles meistars austrietis Rafaels Resnigs dažādos sastāvos izdevis 19 solo albumus, un kā sesiju mūziķis piedalījies vairāk nekā 40 albumu ierakstos. Prestižais džeza žurnāls “DownBeat” viņu ir pieckārt(!) nominējis “Gada labākā ērģelnieka” kategorijā (2013., 2015.-2018.). Resings uzstājies klubos un festivālos visās pasaulē, tajā skaitā “New Morning” Parīzē, “Buddy Guy’s Legends” Čikāgā, “A-Trane” Berlīnē, “Birdland” Vīnē, “Puistoblues” Somijā, “Passions Festival Cognac” Francijā, “Veneto Jazz Festival” Itālijā, Dubaijas Džeza festivālā.
“Rafaels Resnigs ir ekstra klases mūziķis! Profesionālus “Hamond” ērģeļu spēles meistarus pasaulē var saskaitīt uz pāris roku pirkstiem un viņš ir viens no tiem! Izmantojiet iespēju dzirdēt viņa spēli koncertā!” saka ģitārists Aivars Hermanis.
2012. gadā Resnigs uzstājās Blūza Svētkos Siguldā, izveidojot grupu “Raphael Wressnig & Latvian Groove”, kurā pulcēja talantīgākos Latvijas mūziķus: bundzinieku Arti Orubu, saksofonistu Gintu Pabērzu un ģitāristu Jāni Kalniņu.
Artis Orubs savu meistarību ir pierādījis visdažādākajos mūzikas stilos gan kā izpildītājs, gan kā komponists un producents. Artis spēlē arī Latvijas Radio bigbendā. Muzikāli daudzkrāsainais saksofonists Gints Pabērzs, kurš lieliski pārvalda ne vien džezu, fanku un citu ritmiskās mūzikas atzarus, bet klasisko mūziku, pēdējā laikā visbiežāk dzirdams Intara Busuļa “Abonementa Orķestra” sastāvā. Savukārt Jānis Kalniņš savā spēlē ir viens no dvēseliskākajiem un emocionālākajiem ģitāristiem. Viņš ir spēlējis kopā ar Pitu Andersonu, bijis grupu “Latvian Blues band”, “Alaska Dreamers” sastāvā, bet šobrīd Kalniņš ir dziedātājas Kristīnes Prauliņas kvarteta dalībnieks un ir viens no pieprasītākajiem sesiju ģitāristiem Latvijā.
“Raphael Wressnig & Latvian Groove” ir uzstājušies visā Baltijā, tai skaitā izpārdotā koncertā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, bet šī gada koncerts mūsu mūziķu aizņemtības dēļ būs vienīgais Baltijā – “Raphael Wressnig & Latvian Groove” 8. maijā plkst. 19:30 koncertēs Ādažu Kultūras centrā.
Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs un internetā:
8.maijā 19:30 Ādažu Kultūras centrā notiks “Raphael Wressnig & Latvian Groove” koncerts
Īsumā par Rafaelu Resnigu: ērģelnieks, komponists, aranžētājs, producents. Dzimis 1979. gadā Grācā, Austrijā. Dažādos sastāvos izdevis 19 solo albumus un piedalījies vairāk nekā 40 albumu ierakstos. Prestižais “DownBeat” žurnāls viņu ir pieckārt nominējis “gada labākā ērģelnieka” kategorijā (2013, 2015-2018). Savā dzimtenē neskaitāmas reizes atzīts par labāko dažādās džeza un blūza mūzikas izpildītāju un ierakstu kategorijās. Uzstājies prestižos klubos un festivālos visā pasaulē, piemēram, “New Morning” Parīzē, “Buddy Guy’s Legends” Čikāgā, “A-Trane” Berlīnē, “Birdland” Vīnē, “Puistoblues” Somijā, “Passions Festival Cognac” Francijā, “Veneto Jazz Festival” Itālijā, Dubajas Džeza festivālā u.c.
(Intervē Normunds Kalniņš. Sarunas notikušas pēdējā gada laikā)
Tavi pirmie soļi mūzikā?
7 gadu vecumā sāku rātni apmeklēt klavierstundas. Lai gan nodarbībās veicās labi, pusaudža gados sapratu, ka rokmūzika man ir stipri tuvāka par akadēmisko mūziku. Tas bija laiks, kad MTV kanālā rādīja Unplugged sērijas koncertus. Tie bija aizraujoši un izglītojoši skatāmgabali. Man ir laba muzikālā dzirde un varēju brīvi klimperēt iepatikušās dziesmas, arī tās, ko dzirdēju skanam pa radio un skaņuplatēs. 16 gadu vecumā kopā ar skolas biedriem izveidoju pirmo ansambli, kurā spēlēju taustiņinstrumentus. Pirmie blūzmeņi, kurus sev atklāju bija Buddy Guy un Muddy Waters. Nedaudz vēlāk iepazinu Maceo Parker un Dr. John. Sapratu, ka blūzs, džezs un soulmūzika ir lauciņš, kurā gribu sevi pierādīt. Maisam gals bija vaļā!
Nonāci pie Hammond ērģelēm?
Jā! Esmu Hammond ērģeļu spēles autodidakts! Izvēlētais ceļš deva pārliecību, ka manā gadījumā tieši šis instruments ir vispiemērotākais. Skaņas bagātība, toņu daudzveidība, dinamika, krāsas, spēks … es varētu stundām ilgi klāstīt, kāpēc tik ļoti mīlu šo instrumentu.
Un tomēr, kāpēc? Spēles tehnika ir sarežģīta un stipri atšķirās no populārajiem taustiņinstrumentiem!
Tas gan! Tomēr manu muzikālo ideju izteikšanai Hammond ir vislabākā izvēle. Protams, ka tas prasa īpašu spēles tehniku, jo, tāpat, kā lielajām ērģelēm, arī šim instrumentam ir gan reģistri, gan basa klaviatūra jeb pedāļi, ko spēlē ar kājām. Neatņemama sastāvdaļa ir rotējoši Leslie skaļruņi, kuru griešanās ātrumu arī kontrolē ar pedāli, radot to burvīgi vibrējošo, atpazīstamo skaņu kokteili. Tomēr negribu piekrist apgalvojumam, ka šis nav populārs instruments! Tas patiesībā ir kultūrvēsturisks jautājums, jo šo ērģeļu dzimtenē ASV, Hammond ir sastopams gandrīz katrā mūzikas klubā, arī daudzviet Eiropā tas nav nekas eksotisks. Protams, būdams elektromehānisks, masīvs un komplicēts instruments, kas turklāt prasa regulāru un specifisku profesionālu apkopi, tas nav tik izplatīts kā klavieres vai sintezatori, tomēr būtu grūti iedomāties Deep Purple vai Ērika Kleptona skaņu bez Hammond klātbūtnes! Ir arī finansiālais aspekts, jo labi kopts komplekts šodien var maksāt ap 20 000 eiro!
Tu jau gana ilgu laiku dzīvo profesionāla mūziķa dzīvi. Kā Tev ir klājies, ko esi uzzinājis par sevi?
Aktīvi koncertēju vairāk kā 20 gadus un daru to ar prieku! Rakstu savus albumus, vadu meistarklases, piedalos citu mūziķu ierakstos, gūstu jaunu pieredzi un jaunus draugus. Tas ir aizraujošs un atklājumu pilns ceļojums laikā un telpā! Muzicēšana ir kā valodas apgūšana, tā ir nepārtraukta pilnveidošanās, atklājot jaunus vārdus, frāzes un dialektus. Tā ir kļūdīšanās un kļūdu labošana. Tā nenoliedzami ir arī ietekmēšanās un ietekmēšana, meklējumi, ideju apmaiņa un prieks par paveikto! Esmu laimīgs par iespēju muzicēt kopā ar daudziem izciliem un iedvesmojošiem mūziķiem. Man ir bijusi iespēja ceļot pa pasauli un koncertēt no Krievijas līdz Tuvajiem Austrumiem, no Āfrikas līdz Dienvidamerikai, no Parīzes līdz Ņūorleānai. Mūzika man ir iemācījusi būt pacietīgam un baudīt brīdi. Es mīlu savu darbu un mana devīze ir “Grūtam darbam saldi augļi” (Digging deep, playing for keeps!).
Kādas svarīgas atziņas esi guvis savas karjeras laikā?
Pats galvenais – vienmēr nodrošināt izcilu priekšnesumu visos aspektos gan lielā koncertzālē, gan nelielā klubā. Bez kompromisiem!
Kā mūzika ir mainījusi Tavu dzīvi?
Neko daudz nav mainījusi, jo mūzika ir arī mana kaislība, ne tikai profesija. Es mīlu mūziku, interesējos par to. Man patīk tas, ko es daru un esmu pateicīgs par šādu dzīvi. Protams, ka monētai ir arī otra puse. Tomēr, nogurdinošus pārbraucienus, vēlu gulētiešanu, agru celšanos un citas tamlīdzīgas profesionāla mūziķa dzīves nianses ar uzviju kompensē publikas aplausi pēc koncerta, autogrāfu un selfiju sesijas, gandarījums par sagādāto prieku un labi padarītu darbu.
Labākie un ne tik labie mirkļi Tavā karjerā?
Par laimi manā karjerā ir bijuši ļoti daudz labu mirkļu. Vienmēr esmu priecājies uzstāties eksotiskās vietās, iepazīt cilvēkus, dabu, virtuvi. Ar sajūsmu atceros koncertus Karību jūras reģionā, Brazīlijā, festivālos Ķīnā, Dubajā un Maskavā. Vienīgais tumšais brīdis iestājās, kad slēpojot nopietni sastiepu ahileja cīpslu. Kāja tika ieģipsēta un labu laiku biju spiests pārvietoties ar kruķiem. Šobrīd to skatu atceros ar smaidu, lai gan patiesībā tas bija ļoti nepatīkams periods, jo nevarēju pilnvērtīgi spēlēt savu instrumentu. Jāpiebilst, ka es ļoti rūpējos par savu veselību un savas karjeras laikā neesmu atcēlis nevienu koncertu slimības dēļ.
Ko Tev nozīmē blūzs?
Blūzs ir stāsts. Stāsts par tevi, par mani, par mums visiem! Neatkarīgi no tā, kāda ir mūsu ādas krāsa un no kurienes mēs esam, mēs dzīvojam un mīlam, priecājamies un skumstam, uzvaram un tiekam sakauti, iegūstam un zaudējam. Blūzs ir par to, kā izbaudīt priekus un pārvarēt skumjas. Par to, kā tikt visam pāri un dzīvot tālāk.
Kas ir Tava mūzika?
Mūzika ir mana valoda, kurā es runāju un dalos ar ļaudīm. Hammond ir mans instruments, kas ļauj to izdarīt. Es vēlos lai koncerta apmeklētāji būtu laimīgi, atslēgtos no ikdienas rūpēm un kopā ar mani dotos aizraujošā muzikālā ceļojumā. Es cienu Hammond spēles tradīcijas un esmu daudz mācījies no tādiem vecmeistariem, kā Jimmy McGriff, Jack McDuff, Jimmy Smith, Booker T. Jones, Billy Preston. Cienot tradīcijas un kanonus, es cenšos šo novirzienu arī papildināt un pilnveidot. Man nešķiet pareizi, ja apskatnieki vai koncertu rīkotāji manu mūziku mēģna ielikt blūza, džeza, fanka vai kādos citos rāmjos. Es esmu Hammond ērģelnieks un savās kompozīcijās vai aranžējumos apvienoju visus šos sev tik mīļos žanrus un papildinu ar savu redzējumu kopā ar instrumenta specifiku. Protams, katrā skaņdarbā ir jūtama tā vai cita žanra dominante, tomēr kopumā es savu mūziku raksturotu kā visu minēto žanru simbiozi. Ir tik lieliski redzēt cilvēkus, baudām mūziku. Dejas, jautrība, smaidi, ieklausīšanās, iedziļināšanās. Lai gan auditorijas it kā ir atšķirīgas, redzu, ka cilvēki visā pasaulē mīl šo mūziku!
Kas ir kopīgs un kas – atšķirīgs džeza un blūza ērģeļspēlē?
Paklausieties Jimmy McGriff ierakstus, tur ir meklējama atbilde. Viņš vienkārši spēlē savu instrumentu un tur vienmēr būs gan džezs, gan blūzs. Es sekoju šim paraugam.
Kā izskatās blūza lauciņš Eiropā?
Redzu, ka daudziem blūzs patīk un esmu pārliecināts, ka blūza fanu pulks aug, jo blūzs – tā ir laba mūzika labiem cilvēkiem! Noteikti nepiekrītu nodrāztajam teicienam, ka blūzs ir tad, kad labam cilvēkam ir slikti. Varbūt tā tas kādreiz bija blūza pirmsākumos Amerikā, vietā, kur blūzs radās. Blūza popularitāti apliecina kuplais blūza festivālu skaits, kas nu jau cauru gadu ir neatņemama Eiropas kultūras dzīves sastāvdaļa. Neticu, ka Eiropa ir pilna ar labiem ļaudīm, kam klājas slikti! Eiropā ir gana daudz labu blūza mūziķu, ir arī pietiekami daudz klubu, kur uzstāties.
Nesen iznāca Tavs jaunākais albums “Chicken Burrito”. Kā jums gāja studijā?
Šis man ir ļoti īpašs projekts. Ierakstu veicām studijā Losandželosā, trīs vīru sastāvā. Ģitāru spēlēja mans sens draugs un sabiedrotais Alekss Šulcs (Alex Schultz), bet pie bungām bija šovbiznesa veterāns, leģendārais Džeimss Gadsons (James Gadson). Vienmēr esmu bijis liels viņa mūzikas cienītājs un tieši Džeimsa bungu spēles stils un maniere mani iedvesmoja sarakstīt skaņdarbus jaunajam albumam. Noklausījies demo versijas, viņš piekrita piedalīties ierakstu sesijā! Pati sesija notika bezgala viegli un atbrīvoti, tādā dienvidnieciski saulainā noskaņā. Katru skaņdarbu pāris reizes samēģinājām un rakstījām tik iekšā! Līdz dienas beigām viss bija paveikts!
Šis ir gadījums, kad dažas lietas notiek pirmo reizi. Vai esi apmierināts ar rezultātu?
Jā, noteikti! Mums sanāca dziļš, līdzsvarots un ļoti gaumīgs albums. Izdots, starp citu, arī vinila formātā! Manā diskogrāfijā “Chicken Burrito” tagad ir ieņēmis īpašu vietu, jo tas ir pirmais un pagaidām vienīgais izdevums, kurā esmu dzirdams, cenšoties pildīt arī vokālista funkcijas, precīzāk sakot, rečitēju vienā dziesmā. “Born to Roam” ir stāsts par mani, ko pats arī stāstu gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Dziesmas tekstu mēs radījām kopā ar Aleksi un vēl vienu manu senu draugu un mentoru Leriju Gārneru, kurš, starp citu, pierunāja mani iekļaut šo dziesmu albumā. Turpinot par lietām, kas notiek pirmo reizi, jāpiemin izmantoto instrumentu saraksts. Atšķirībā no citiem maniem ierakstiem, šajā albumā skan ne tikai Hammond ērģeles, bet arī tādi leģendāri vintāžas taustiņdēļi, kā Fender Rhodes, Hohner Clavinet un Wurlitzer.
Kā Tu vērtē situāciju mūsdienu mūzikas industrijā?
Mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā. Digitālās platformas jau sākot ar mp3 izgudrošanu ir apgriezušas mūzikas industriju kājām gaisā. Nav godīgi, ka Spotify, YouTube vai Apple gūst milzīgu peļņu, kamēr satura radītāji saņem grašus. Nepateikšu neko jaunu, bet ir pēdējais brīdis rast risinājumus šīs netaisnības novēršanai. Arī šobrīd ir ļoti daudz labas mūsdienu mūzikas. Protams, ka straumēšanas kanāli sniedz iespēju ātri uzzināt un iepazīt jaunumus, atklāt ko tiešām vērtīgu, tomēr esmu norūpējies par to, ka izzūd mūzikas klausīšanās burvība motivētos apstākļos un noskaņojumā. Mūzika strauji pārvēršas pa fonu citām darbībām. Tas ir kā lasīt Kafku, gatavojot brokastu omleti un šķielējot pulkstenī, lai nenokavētu autobusu! Fizisko nesēju, tādu kā CD un LP apjomi krītas. Visi mani albumi ir pieejami gan tiešsaistē populārākajās interneta vietnēs, gan kompaktdiskos. Jaunākos albumus mana ierakstu kompānija izdod arī vinila formātā, par ko esmu tai ļoti pateicīgs. Par biznesu runājot, matemātika ir vienkārša – pārdodot vienu albumu fiziskā formātā, mūziķis saņem vairāk, nekā no 5000 klausīšanās reizēm tiešsaistē!
Tātad Tu esi par fiziskajiem datu nesējiem?
No biznesa viedokļa raugoties manā gadījumā tas nav tik būtiski, jo ieņēmumu sadalījums ir stipri līdzīgs. Tomēr mana koncertdarbības pieredze rāda, ka pēc koncerta publika labprāt iegādajas manus albumus, jo tad ir iespēja tikt arī pie autogrāfa un tas vienkāršais plastmasas ripulītis kādam pēkšņi kļūst par personīgu suvenīru, par atmiņām no labi pavadīta vakara, par dāvanu. Protams, ka savu artavu sniedz arī vizuālais noformējums un iesaiņojuma kvalitāte, kas ir neaatņemama mana vēstījuma sastāvdaļa. Protams, ka varu nosūtīt autogrāfu arī īsziņas veidā, tomēr esmu pārliecināts, ka līdz tādiem jokiem mēs nenonāksim!
Kādas ir Tavas spilgtākās atmiņas no sadarbības ar citiem mūziķiem?
Pirmām kārtām es gribu pieminēt Leriju Gārneru (Larry Garner), godalgotu blūza ģitāristu no Ņūorleānas. Lerijs ir mans mentors, kas mani, jaunu ērģelnieku atklāja blūza pasaulei. Tieši viņš mani uzaicināja spēlēt savā pavadošajā grupā Eiropas turneju ietvaros. Tobrīd biju 20-21 gadu vecs. Šīs periods sniedza man ne tikai nenovērtējamu mūziķa pieredzi un apgaismību par mūzikas biznesu kā tādu, bet deva arī pārliecību un ticību savām spējām. Pateicoties viņam es esmu tāds, kāds tagad esmu! Lerijs bija tas, kurš mani saveda kopā ar daudziem lieliskiem mūziķiem no Ņūorleānas un atklāja turienes mūziku. Lai kā manu mūzikas stilu tagad dēvētu, pats saku, ka spēlēju Luiziānas mūziku. Īpaši gribu uzsvērt, ka pateicoties Lerija skolotāja talantam un mācībai, esmu spējis kļūt par solo mākslinieku un vadīt pats savus projektus. Laikam ritot esam kļuvuši par labiem draugiem un vienmēr priecājamies muzicēt kopā. Kopīgi esam ieskaņojusi arī vairākus albumus.
Ja varētu iekāpt laika mašīnā, tad uz kurieni Tu dotos?
Es gribētu nokļūt James Booker koncertā Ņūorleānas Džeza festivālā 1975.gadā. Es ļoti mīlu Ņūorleānas mūziku!
Tu esi uzstājies arī ar Filu Gaju (Phil Guy – blūzmeņa Buddy Guy brālis)
Ari šī bija nenovērtējama pieredze! Mēs katru vakaru nedēļas garumā sniedzām koncertus slavenajā Laionela Hemptona Džeza klubā Parīzē (tagad Jazz Club Etoile). Ik vakaru bija jāspēlē cita programma! Lielais skaņdarbu apjoms un daudzveidība iemācija un uztrennēja mani ne tikai ātri apgūt muzikālo materiālu un rast kopīgu valodu ar pārējiem mūziķiem, bet arī iedrošināja nebaidīties improvizēt. Fils bija izcils blūzmenis un spēcīga un atraktīva skatuves personība. Tā nedēļa Parīzē man bija lieliska pieredzes kalve. Fils tagad ir aizsaulē, bet es viņu vienmēr atcerēšos kā lielisku mūziķi un jauku cilvēku, no kura esmu daudz ko aizguvis un mācījies.
Kādu padomu Tu dotu topošajiem mūziķiem?
Nebaidieties kopēt savus elkus, bet paturiet prātā, ka tā ir tikai daļa no mācību procesa. Vienmēr esiet patiesi!
Vai, Tavuprāt, soulmūzika, fanks, džezs un blūzs ir mūzikas žanri, vai tomēr dvēseles stāvoklis?
Atsevišķi ņemti tie visi pirmām kārtām ir mūzika! Protams, ka tie ir radušies konkrētu sociālkulturālu faktoru ietekmē. Būtiski ir tas, kas, kā un kad tos definē. Minētie žanri ir mani favorīti. Blūzs ir stāsts, soulmūzika ir emocijas, fanks ir revolūcija, džezs – tas ir eksperiments, izteiksmes brīvība un spontanitāte. Katrs no šiem žanriem var iedarboties dažādos līmeņos: dziesmas teksts, melodija, temps, harmonija. Tāda ir mana vienkāršota izpratne, bet citam tā var būt atšķiriga, līdz ar to man nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu, ir tikai viedoklis. No mana mūziķa viedokļa visi šie žanri ļauj precīzi izteikt emocijas un uzrunāt klausītāju, cerībā, ka būšu precīzi izteicies un tikšu saprasts. Mūzika, tāpat kā visas radošuma izpausmes ir barība dvēselei. No klausītāja (patērētāja) pozīcijām raugoties, katrs šos augļus bauda savādāk. Kāds klausās blūzu tad, kad viņam ir skumji, turpretim kādam citam blūza albuma noklausīšanās uzlabo garastāvokli. Būtībā ir vienalga, vai tu radi mūziku, vai klausies. Svarīgi ir izvēlēties vispiemērotāko, nebaidoties no atklāsmēm!
Ārpus mūzikas – kas Tavu dzīvi padara skaistu?
Miers un mīlestība! Labs ēdiens, labs vīns, laba kafija, labs noskaņojums … labas lietas dzīvē! Daba, okeāns, kalni. Esot Baltijā, vienmēr cenšos kaut brīdi pabūt jūras krastā.
Vai esi pazīstams ar mūzikas dzīvi Baltijā?
O, zinu, ka varu pastāstīt daudz vairāk, nekā varētu domāt! Jau 10 gadus man ir bijusi iespēja muzicēt kopā ar veselu plejādi lielisku Latvijas mūziķu. Vispirms būtu jānosauc mani Latvian Groove partneri Artis Orubs, Gints Pabērzs, Jānis Kalniņš un Kristaps Ļubovs. Esmu uzstājies kopā ar Ventspils bigbendu festivālā Ventspils Groove un ar Rēzeknes bigbendu koncertzālē Gors, uzdžemojies ar taustiņnieku Vladimiru Tuzovu un jūsu boogie-woogie monstru Gintu Žilinski! Pagājušajā gadā kopā ar Jelgavas bigbendu sniedzām neizmirstamu koncertu Šauļu Bigbendu festivālā Lietuvā. Pēc Latvian Blues Band lūguma esmu piedalījies vairākos viņu albumu ierakstos. Kopā ar jūsu tautiešiem Gintu Pabērzu, Kasparu Grigali un Kasparu Zemīti esam priecējuši publiku Augustibluus festivālā Igaunijā, kopā ar savu projektu Soul Gumbo esmu uzstājies Klaipēdas Džeza festivālā. Dažādos sastāvos esmu vairākkārt spēlējis džeza un blūza festivālos jūsu gleznainajās Siguldas pilsdrupās. Latvija var lepoties gan ar lieliskiem un profesionāliem mūziķiem, gan ar augsta līmeņa koncertzālēm un profesionālu menedžmentu. Lai gan akadēmiskā mūzika nav mans lauciņš, zinu, ka jums ir fenomenāls skaits pasaules mēroga klasiskās un opermūzikas zvaigžņu.
Ko sagaidīt no Tava koncerta Ādažos?
Uz skatuves man piebiedrosies bundzinieks Artis Orubs, saksofonists Gints Pabērzs un ģitārists Jānis Kalniņš. Visi šie kungi ir augstākās raudzes mūziķi un seni draugi. Esmu laimīgs par iespēju atrasties uz skatuves kopā ar viņiem. Kopā mēs saucamies Raphael Wressnig & Latvian Groove. Šis projekts pastāv kopš 2012. gada, kad pirmo reizi sanācām kopā Siguldas Blūza svētkos. Mūzikā mēs esam domubiedri, mums patīk improvizēt un mēs ļoti priecājamies par jebkuru iespēju uzspēlēt kopā. Ar sajūsmu atceros mūsu ne tik seno koncertu pārpildītā Lielā dzintara koncertā Liepājā. Arī Ādažos dzirdēsiet manas kompozīcijas, varbūt pāris aranžējumus. Tā būs manis pieminētā Ņūorleānas mūzika – fanka, blūza, džeza un soulmūzikas kokteilis! Neizpaliks arī spilgti solo numuri!
5.aprīlī plkst. 19.00 Spīķeru koncertzālē būs dzirdams otrais sērijas ‘’Prožektoru gaismā – Latvijas Radio bigbends’’ koncerts, ar ģitārista Matīsa Čudara līdzdalību.
Šogad Latvijas Radio bigbends aizsāka jaunu koncertu sēriju Spīķeru koncertzālē ‘’Prožektoru gaismā – Latvijas Radio bigbends’’, lai parādītu orķestra daudzpusību un dažādās šķautnes džeza mūzikā. 5. aprīlī izskanēs jau otrais jaunās koncertsērijas koncerts – ‘’Matīss Čudars & Latvijas Radio bigbends.’’ Šajā koncertā gan kā komponists, gan kā ģitārists, Latvijas Radio bigbendam pievienosies viens no projekta mūzikas autoriem – talantīgais ģitārists Matīss Čudars, starptautiskā konkursa Riga Jazz Stage 2017 I vietas ieguvējs, kurš ticis nominēts Lielajai mūzikas balvai kā “Gada mūziķis” un šogad saņēmis balvu “Zelta mikrofons” kategorijā “Labākais džeza albums”.
Ar ko Latvijas džeza mūzika atšķiras no citviet radītās? Atbildi Latvijas Radio bigbends cenšas sniegt projektā “Latviešu džeza svīta”, kurā iekļauti dažādos džeza mūzikas stilos tapuši skaņdarbi, daļa no tiem izskanēs šajā koncertā. Mūzikas autoriem iedvesmu sniegusi Latvijas daba, pilsētvide un literatūra, kas arī atspoguļojas skaņdarbu nosaukumos, piemēram, “Saules bērni”, “Vērmaņdārzs” un “Darbs”.
Dziedātāja Evilena Protektore par “Latviešu džeza svītu”: “Maģiski, valdzinoši, spēcīgi, interesanti, dažādi. Uzreiz ienāca prāta doma, ka šāda mūzika jāklausās nepārtraukti, vai vismaz katra komponista skaņdarbi, bez pieteikumiem, jo ar pirmajām notīm ir viegli aizlidot, iegrimt savdabīgā transa stāvoklī.”
Latvijas Radio bigbends jau vairākus gadus ir kļuvis par neatņemamu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu. Katra uzstāšanās ir kā īpaša enerģijas apmaiņa starp mūziķiem un klausītāju. Latvijas simtgades sākumā Latvijas Radio bigbends ar izpārdotiem koncertiem un stāvovācijām tika uzņemts prestižākajās ASV koncertzālēs – Džona F. Kenedija skatuves mākslas centrā Vašingtonā un Linkolna centrā Ņujorkā. Bigbends piedāvā klausītājiem izbaudīt kvalitatīvus džeza mūzikas koncertus un ierakstus, sadarbojoties ar pasaules klases māksliniekiem.
Šoreiz mūsu jaunais numurs nāk klājā ar īpaši svinīgu noskaņu, jo šis ir JAZZin desmitais, tātad — jubilejas laidiens! Esam sagatavojuši īpaši interesantus stāstus — par kaut ko sen notikušu, par to, kas pavisam nesen, un pat par to, kas vēl tikai būs!
Inga Bērziņa dalās pārdomās par spēju pastāvēt par sevi, nebaidīties radīt, prast pareizi ieguldīt enerģiju un apvienoties vienā lielā, spēcīgā veselumā!
13.aprīlis, 19.00 ”Palladium Riga” Biļešu iegāde un informāciju par pasākumu: www.nerveriga.lv
Jojo Mayer / Nerve attīstījās no Džodžo Maijera leģendārā party event”Prohibited Beatz’‘ 90 – to gadu beigās Ņujorkā. Sākotnēji tā bija platforma eksperimentālai sadarbībai starp Dīdžejiem, vizuālajiem māksliniekiem un publiku. Šis kolektīvs laika gaitā izveidojās par labi noslīpētu grupu kas pavisam jaunā veidā miksēja programmētās elektroniskās mūzikas stilus ar improvizāciju starp vairākiem mūziķiem. Formāta ietvaros grupa asimilēja plašu spektru elektroniskās mūzikas stilu, sākot no old-school jungle, dubstep, glitchbeats, līdz minimal, tech house u.c. Tā rezultātā grupa iepazīstināja elektroniskās mūzikas auditoriju ar improvizētu mūziku, nesot līdzi džeza improvizācijas tradīcijas, pulsējošos ritmus un stilistisko evolūciju digitālajā laikmetā. Tajā pašā laikā tā iemeso sevī rock’n’roll esenci – labi pavadīt laiku un parādīt vidējo pirkstu visiem, kas pret šo procesu iebilst un kam ar to ir problēmas. NERVE atkārtoti izaicina attiecības starp cilvēka radošumu un digitālo tehnoloģiju un ir radījusi jaunu formu muzikālai izpausmei, kas ir pavisam unikāla šobrīd pasaulē. Galvenais mērķis ir autentiska 21. gadsimta mūzika.
NERVE ir: Džodžo Maijers: bungas Džons Deiviss: bass Džeikobs Bergsons: taustiņinstrumenti un sintezatori Ārons Nevezī: Skaņa un audio manipulācijas
Nerve uzstāšanās bieži vien papildina plaša spektra viesmākslinieki no visas pasaules. Bez ilglaicīgiem sadarbības partneriem Roli Mosimann, Jason Lindner un Takuya Nakamura, NERVE ir sadarbojušies arī ar Bugge Wesseltoft, Dj Shadow, MC XIS, Sean Pelton, Tim Lefebvre, Karsh Kale, MC Malik Work, Salt Cathedral, Vernon Reid, Moshen Namjoo un daudziem citiem.
2019.gada 18.martā 55.dzimšanas diena džeza pianistam, pedagogam, lieliskam aranžētājam un komponistam Madaram Kalniņam. Tam par godu 26.martā, 19.oo, Vef kultūras pilī tiek rīkots viņa autorkoncerts. “Mirage Jazz Orchestra” kolēģi uzskata, ka lai nu kurš, bet Madars noteikti ir pelnījis autorkoncertu, jo viņš ir viens no tiem – nu jau nedaudzajiem – Latvijas džeza mūziķiem, kas pārstāv un sevī iemieso saikni ar leģendāro latviešu džezmeņu paaudzi – Raimondu Raubiško, Gunāru Rozenbergu, Alni Zaķi u.c. Madars faktiski ir viņu darba turpinātājs – gan spēles manieres, mūzikas koncepta un arī džeza izpratnes ziņā. Tādējādi Madars ir Latvijas džeza skolas tradīcijas nesējs un turpinātājs. Madars ir viens no Latvijas džeza izglītības radītājiem, jau no pašiem pirmsākumiem kā džeza klavieru pasniedzējs Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļā un patlaban JVLMA džeza katedrā, kur pasniedz arī džeza teoriju, ansambli un aranžēšanu. Madars ir ļoti pieprasīts profesionālis – mūziķis, turklāt ne tikai kā pianists neskaitāmos ansambļos un muzikālos projektos, bet nereti arī kā aranžētājs un komponists. Madars šobrīd ir viens no vadošajiem Latvijas džeza pianistiem. Madars ir izcils komponists, kura darbi izceļas ar smalku, izturētu stila izjūtu, skaidru vēstījumu, modernu, savdabīgu un vienlaicīgi arī ļoti latvisku skanējumu. Nereti kompozīciju tekstu autori ir pazīstami latviešu dzejnieki. Dziļa interese Madaru saista ar akadēmisko mūziku. Viņa džeza kompozīcijās šis aspekts spēlē ļoti nozīmīgu lomu, bieži ļaujot viņa darbus klasificēt kā t.s. “third stream” (trešā strāva – akadēmiskās un džeza mūzikas saplūsme), virtuozi sapludinot tajās dažādu mūzikas novirzienu elementus. Madars izcili raksta bigbendam, savās kompozīcijās radoši pieejot bigbenda kā orķestra specifikai, vienlaikus turpinot jau pieminētās Latvijas džeza tradīcijas, kas izpaužas gan orķestra skanējumā, gan skaņdarbu uzbūvē, struktūrā un stilistikā. Koncertā skanēs tikai Madara Kalniņa kompozīcijas, noteikti tiksim iepriecināti ar kādu pirmatskaņojumu. Kopā ar gaviļnieku uzstāsies džeza dziedātāji Inga Bērziņa, Ieva Kerēvica, Daumants Kalniņš, saksofonisti Deniss Paškevičs, Gints Pabērzs, ģitārists Neff Irizarry, DJ Monsta un, protams, “Mirage Jazz Orchestra”.
Starptautiskais džeza mākslinieku konkurss “Riga Jazz Stage 2019” jau tradicionāli Rīgā pulcēs uzlecošās džeza zvaigznes no visām pasaules malām, ļaujot klausītājiem just līdzi konkursa radošajai atmosfērai, atklāt jaunus māksliniekus un baudīt pārsteidzošu, vēl nedzirdētu skanējumu.
No 4. līdz 6.aprīlim “Riga Jazz Stage 2019” aicina melomānus apmeklēt Konkursa koncertu, Konkursa finālu un Gala koncertu ar portugāļu džeza dziedātājas Maria João uzstāšanos.
“Riga Jazz Stage” notiek divās kategorijās – “Džeza vokāls”, kas ir nemainīga konkursa vērtība, un instrumentu kategorija, kas katru gadu mainās. 2019.gadā uzstāsies mākslinieki kategorijā “Džeza piano”.
Konkursantu sniegumu vērtēs starptautiska žūrija, kurā darbojas profesionāli mūziķi, producenti un festivālu organizatori no ASV, Japānas, Igaunijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Ķīnas un Turcijas.
Konkursa koncertā 4.aprīlī par iekļūšanu finālā sacentīsies visi uz Rīgu uzaicinātie konkursanti. Viņu uzstāšanos muzikāli pavadīs „Riga Jazz Quartet”, kurā apvienojušies Kristaps Vanadziņš (taustiņinstrumenti), Andris Buķis (bungas), Andris Grunte (bass) un Jānis Bērziņš (ģitāra). Konkursa finālā 5.aprīlī par balvām cīnīsies labākie un spēcīgākie jaunie džeza talanti, kuri „Riga Jazz Quartet” pavadījumā izpildīs gan džeza standartus, gan oriģināldarbus.
6.aprīlī kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies Gala koncerts. Pirmajā daļā uzstāsies konkursa laureāti kategorijās “Džeza vokāls” un “Džeza piano”.
Koncerta otrajā daļā uzstāsies portugāļu džeza dziedātāja Maria João. Pateicoties izcilām balss dotībām, lieliskai improvizācijas mākslai un neizmērojamam talantam, Maria João ļoti ātri iekāroja portugāļu un visas pasaules džeza piekritēju sirdis. Viņas stils ir aizraujošs, un ar savu neatkārtojamo ekspresiju viņa neatstās vienaldzīgu nevienu. Maria uzstājusies kopā ar Joe Zawinul, Aki Takase, Bobby McFerrin, David Linx, Dino Saluzzi, Gilberto Gil un daudziem citiem māksliniekiem.
Fonda „Mūsdienu Mūzikas Centrs” organizētais konkurss „Riga Jazz Stage” norisinās jau kopš 2004.gada. Šo gadu laikā konkurss ir kalpojis par unikālu iespēju jauniem džeza vokālistiem un instrumentālistiem no visas Eiropas skaļi pieteikt sevi ekspertu un plašas publikas priekšā. Vairāki talantīgi jaunie mākslinieki pēc dalības “Riga Jazz Stage” kļuvuši pazīstami un mīlēti ne vien Latvijā, bet arī tālu ārpus tās robežām. Atliek vien pieminēt tādas spožas pašmāju zvaigznes, kas plūkušas laurus konkursā “Riga Jazz Stage”, kā Intaru Busuli, Ievu Kerēvicu, Jāni Stībeli, Rihardu Fedotovu, Tomu Rudzinski, Kristapu Vanadziņu, Andri Buiķi, Kristīni Prauliņu
Sestdien, 16. martā, Koncertzāles “Cēsis” Ambiente skatuve TĪRKULTŪRAS Balto sesiju ietvaros ar vienīgo koncertu Baltijas valstīs uzstāsies uzlecošā amerikāņu popmūzikas zvaigzne, čelliste un dziedātāja Kelsija Lu. Viesi grupa “Ezeri”.
Klasisku muzikālo izglītību saņēmusī čelliste, multiinstrumentāliste un dziedātāja Kelsija Lu ir viena no pēdējā laika redzamākajām popmūzikas personībām, kuras vārds arvien biežāk minēts tādos mūzikas un kultūras medijos kā Pitchfork, Dazed, Vogue un V Magazine. Mūziķe atpazīstamību guvusi, sadarbojoties ar tādiem pasaulslaveniem māksliniekiem kā Lēdija Gaga, Solanža un Devs Hainzs jeb Blood Orange. Nesen viņa paziņojusi par gaidāmo koncertturneju kopā ar neatkārtojamo Neni Čeriju.
Kelsija Lu izpilda mūziku, kuru jau kopš 16 gadu vecuma raksta pati. 2016. gadā ierakstu firmas True Panther Sounds paspārnē klajā nāca viņas debijas EP “Church”, kam 2018. gadā sekoja singli “Due West” un “Shades of Blue”. Māksliniece turpina darbu pie jauna albuma, kas dienasgaismu ieraudzīs 2019. gadā. Kelsijas Lu dziesmas īpašas ar pašas sarakstītajām čella partijām un gaišo un eņģelisko dziedājumu ‒ nedaudz transcendentālu un ēteriski apgarotu. Viņas mūzika ir arī izteikti ritmiska un aizrautīga ar spēcīgi sajūtamu R’n’B un gospeļu mūzikas ietekmi. https://www.youtube.com/watch?v=Cie6luxrhNg
Ciklā līdzās pasaules māksliniekiem vēlamies izcelt arī latviešu mūzikas tīrradņus, tādēļ pirms Kelsijas Lu dzirdēsim latviešu muzikālo apvienību “Ezeri” – vienu no interesantākajām grupām, kas pēdējos gados parādījusies pie Baltijas mūzikas pasaules apvāršņiem. Viņu skanējums ir enerģētisks, zinātkārs, reizēm neparasts, bet vienmēr – harmonisks. Visplašāko mūzikas žanru iedvesmota – no eksperimentālās elektronikas līdz folkmūzikai – grupa “Ezeri” cenšas atklāt jaunus muzikālus risinājumus un nenogurstoši meklē jaunus ceļus, kā atklāt noslēpumaino mūzikas fenomenu.
Pēc koncerta apmeklētāji aicināti uzkavēties uz muzikologa Dāvja Eņģeļa sarunu ar mūziķiem.
Ambiente skatuves_TĪRKULTŪRA Balto sesiju laikā klausītāji tiek aicināti izbaudīt unikālu atmosfēru un muzikālas nianses, atklājot jaunus, tīrus mūsdienu kultūras avotus. Koncertu sērijas skatuve veidota mākslas galerijas balto sienu estētikā, uzsvaru liekot uz mākslinieku muzikālo sniegumu un klātbūtni.
Šogad Latvijas Radio bigbends aizsāk jaunu koncertu sēriju Spīķeru koncertzālē ‘’Prožektoru gaismā – Latvijas Radio bigbends’’, lai parādītu orķestra daudzpusību un dažādās šķautnes džeza mūzikā.
Šogad bigbends saviem klausītājiem piedāvās līdz šim nebijušu iespēju – kļūt par daļu no radošā procesa, klātesot koncertos, kuri būs mēģinājums iziet ārpus ierastās bigbenda instrumentācijas, kur bigbenda mūziķi izpaužas ne tikai caur savu pamatinstrumentu vai aranžējumu, bet cenšas ieviest novitātes, kā arī parādīt savam klausītājam to, kas šobrīd ir aktuāls džeza mūzikas žanrā pasaules skatījumā.
Kā pirmo, jau 8. martā, varēs dzirdēt koncertu ‘’No The Beatles līdz Ed Sheeran’’. Programma ietver populāro dziesmu kaverversijas (Eltons Džons, The Beatles, Maikls Džeksons, Prinss, Džastins Timberleiks u.c.) bigbenda sastāvam un šajā koncertā Latvijas Radio bigbenda mūziķi izpaudīsies gan kā solisti, gan kā aranžētāji, piedāvājot savu skatījumu par populāro mūziku, kas mūs ikdienā pavada ik uz soļa.
5. aprīļa koncerts būs veltīts klausītājiem, kuri ir izslāpuši pēc novatoriskākām izpausmēm – ‘’Matīss Čudars un Latvijas Radio bigbends’’. Programmā Latviešu Džeza svīta Vol. 2. ‘’Šis ir moderns darbs, kurā bigbends ar plašu soli izkāpis ārā no komforta zonas un izaicina ne tikai klausītāju, bet arī pats sevi. Kad augsta profesionalitāte ir jau pierādīta kā gandrīz pašsaprotama, priekšplānā izvirzās vēlme un ideja doties tālāk uz jauniem apvāršņiem. Latvija šajā mūzikas nozarē ir objektīvi aizsteigusies priekšā saviem Baltijas ziemeļu un dienvidu kaimiņiem, radot jaunus, pavisam citādāk domājošus profesionāļus kā, piemēram, Matīss Čudars, Krists Auznieks un Rūdolfs Macats.’’ Tā par šo programmu izteicies K.Zaviļeiskis.
Rudenī, 25. oktobrī, savukārt priecēsim ar maigākām noskaņām koncertprogrammā ar Goran Gora ‘’Mosties‘’. Būs dzirdamas dziesmas ar Knuta Skujenieka vārdiem bigbenda aranžijās. Lai arī tematika ir dažāda, tomēr dominējošā ir mīlestības tēma. Goran Gora galvenokārt ir izvēlējies dzeju, ko K.Skujenieks sarakstījis izsūtījuma laikā, tāpēc dzejoļos jūtamas ilgas un smeldze, tomēr reizē tā ir arī neprātīgi skaista un ļoti dziļa mīlestības dzeja. Kopējo noskaņu mūziķis raksturo kā mierīgu un apcerīgu, tai pašā laikā ar pulsējošu iekšējo dinamiku, kas nozīmē, ka no klausītāja tā prasa iedziļināšanos jeb aktīvu klausīšanos.
Sērijas noslēgumā, 29. novembrī, ‘’Mārcis Auziņš un Latvijas Radio bigbends’’. Programmā būs dzirdami gan Peta Metīni (Pat Metheny) skaņdarbi, gan arī Mārča Auziņa oriģināldarbi, radīti tieši Latvijas Radio bigbendam.
Latvijas Radio bigbends jau vairākus gadus ir kļuvis par neatņemamu Latvijas kultūras dzīves sastāvdaļu. Katra uzstāšanās ir kā īpaša enerģijas apmaiņa starp mūziķiem un klausītāju. Latvijas simtgades sākumā Latvijas Radio bigbends ar izpārdotiem koncertiem un stāvovācijām tika uzņemts prestižākajās ASV koncertzālēs – Džona F. Kenedija skatuves mākslas centrā Vašingtonā un Linkolna centrā Ņujorkā. Bigbends piedāvā klausītājiem izbaudīt kvalitatīvus džeza mūzikas koncertus un ierakstus, sadarbojoties ar pasaules klases māksliniekiem.
Biļetes uz koncertiem jau ir pieejamas “Biļešu Paradīzes” kasēs un internetā.
Hammond B3 ērģeļu spēles meistars austrietis Rafaels Resnigs dažādos sastāvos izdevis 19 solo albumus, un kā sesiju mūziķis piedalījies vairāk nekā 40 albumu ierakstos. Prestižais džeza žurnāls “DownBeat” viņu ir pieckārt(!) nominējis “Gada labākā ērģelnieka” kategorijā (2013., 2015.-2018.). Resings uzstājies klubos un festivālos visās pasaulē, tajā skaitā “New Morning” Parīzē, “Buddy Guy’s Legends” Čikāgā, “A-Trane” Berlīnē, “Birdland” Vīnē, “Puistoblues” Somijā, “Passions Festival Cognac” Francijā, “Veneto Jazz Festival” Itālijā, Dubaijas Džeza festivālā.
8.maijā 19:30 Ādažu Kultūras centrā notiks “Raphael Wressnig & Latvian Groove” koncerts
5.aprīlī plkst. 19.00 Spīķeru koncertzālē būs dzirdams otrais sērijas ‘’Prožektoru gaismā – Latvijas Radio bigbends’’ koncerts, ar ģitārista Matīsa Čudara līdzdalību.
Šoreiz mūsu jaunais numurs nāk klājā ar īpaši svinīgu noskaņu, jo šis ir JAZZin desmitais, tātad — jubilejas laidiens! Esam sagatavojuši īpaši interesantus stāstus — par kaut ko sen notikušu, par to, kas pavisam nesen, un pat par to, kas vēl tikai būs! 
13.aprīlis, 19.00 ”Palladium Riga” Biļešu iegāde un informāciju par pasākumu: 
2019.gada 18.martā 55.dzimšanas diena džeza pianistam, pedagogam, lieliskam aranžētājam un komponistam Madaram Kalniņam. Tam par godu 26.martā, 19.oo, Vef kultūras pilī tiek rīkots viņa autorkoncerts.
Starptautiskais džeza mākslinieku konkurss “Riga Jazz Stage 2019” jau tradicionāli Rīgā pulcēs uzlecošās džeza zvaigznes no visām pasaules malām, ļaujot klausītājiem just līdzi konkursa radošajai atmosfērai, atklāt jaunus māksliniekus un baudīt pārsteidzošu, vēl nedzirdētu skanējumu.
Sestdien, 16. martā, Koncertzāles “Cēsis” Ambiente skatuve TĪRKULTŪRAS Balto sesiju ietvaros ar vienīgo koncertu Baltijas valstīs uzstāsies uzlecošā amerikāņu popmūzikas zvaigzne, čelliste un dziedātāja Kelsija Lu. Viesi grupa “Ezeri”. 
Šogad Latvijas Radio bigbends aizsāk jaunu koncertu sēriju Spīķeru koncertzālē ‘’Prožektoru gaismā – Latvijas Radio bigbends’’, lai parādītu orķestra daudzpusību un dažādās šķautnes džeza mūzikā.
SARUNAS