Manās rokās ir nonācis Māra Briežkalna producētais etnodžeza mūzikas ieraksts „Zarbugans”, kurā savu muzikālo veikumu ir ieskaņojuši koklētāja Laima Jansone, perkusionists Artis Orubs un kontrabasists Andris Grunte.  Jau pagājušās vasaras „Rīgas Ritmos” skaļi izskanēja šī trio vārds. Tagad šī kolektīva gara augļi ir materializēti diska formātā un pieejami ikvienam, kurš prot rīkoties ar kompaktdisku atskaņotāju. Ja runā par mūziķiem, tad Andra Gruntes un Arta Oruba vārdi komentārus neprasa. Savukārt, Laimas Jansones etnogrāfiskās kokles spēle Latvijas klausītājiem ir kļuvusi pazīstama pēdējo gadu laikā. Tai ir raksturīgs spēcīgs, ritmiski daudzveidīgs un enerģētiski piesātināts skanējums, kā arī virtuoza improvizācija. Laimas Jansones kokles spēles maniere reizēm var pat atgādināt flamenko ģitāras spēli. Šos trīs mūziķus  šobrīd visbiežāk var dzirdēt dažādos kvalitatīvos un mākslinieciski augstvērtīgos mūzikas projektos. Un, protams, arī „Zarbuganā”. Vārds „Zarbugans” ir Arta Oruba izdomāts nosaukums perkusīvam instrumentam, ar kuru tiek radīta savdabīga, musketes šāvienam līdzīga skaņa.

Ar pirmo skaņdarbu „Uguns” klausītājs tiek ievests noslēpumainā pasaulē, kur valda ritms un dinamika.Vienkāršā kokles tēma, izsmalcinātā bungu un kontrabasa kokteilī, iegūst jaunu dimensiju.  Pēc tēmas sākas kolektīva improvizācija, kurā pamazām kokles “dzirkstelītes” pārvēršas strauji degošā, atklātā liesmā. Patiešām laba kokles partija. Skaņdarba ievads lika iztēloties gigantisku sērkociņu kārbu un mazu piromānu, kurš mēģina slepus aizdedzināt pļaviņu.

Savukārt, latviešu tautasdziesmas „Gula Meitīna” interpretācija, pēc gaisīgas tēmas džeza valsī, pāriet enerģiskā roka ritmā.  Skaņu efektu dēļ ir grūti noteikt, cik daudz no visas dzirdamās psihodēliskās improvizācijas ir kokles spēle, tomēr rezultāts ir iespaidīgs. Mūzikas noskaņa man atgādina slaveno The Roots On Concidence( Pat Metheny  Group). Ja to visu asociē ar nosaukumu „Gula Meitīna”, tad tie varētu būt aizmigušas meitenes satraucošie sapņi.

Your ads will be inserted here by

Easy Plugin for AdSense.

Please go to the plugin admin page to
Paste your ad code OR
Suppress this ad slot.

Latviešu tautasdziesmas interpretācija „Puķe, puķe, roze, roze”, šķiet kā no maziem muzikāliem gabaliņiem salīmēts kaleidoskops. Kā jau viens liels skaistu puķu dārzs, kur bez dažādām puķēm, rozēm lidinās dunduri, taureņi, mušas. Un dārza vidū pastaigājas dārznieks ar lejkannu.

Skaņdarbs „Ķipis kippis” – tēma ar ungāru tautas mūzikai raksturīgu ritmu doriskajā skaņkārtā, cik var noprast pēc nosaukuma tulkojuma, ir saistīts ar slāpju veldzēšanas procedūru. Pēc sinkopēta kokles un kontrabasa rifa Artis Orubs paliek viens ar savām bungām, jāatzīst, diezgan draiskā noskaņojumā.

„Pusnakts šūpuļdziesma diviem” iesākas ar nevainīgu „Aijā žūžū, lāča bērni” tēmas interpretāciju, bet vēlāk turpinās ar tumšu emociju pilnu kokles solo, kuras skanējumam pievienots ģitāras fūža efekts. Tas frāzējums veidots undergraund rock stilā. Tas cilvēku pārim palīdzēs sagaidīt pusnakti ar skaidru apziņu.

Noteikti ir jāpiemin „Zarbugans”.  Pēc skaistas  tēmas  uz  hipnotizējoša kokles un kontrabasa rifa fona Artis Orubs meistarīgi ar instrumentu „zarbugans”  improvizē poliritmiskas figūras, radot absolūti neatkārtojamu noskaņu.  Viens no skaistākajiem šī albuma skaņdarbiem. Emocionāli tas atgādina saksofonista John Surman veidoto „Edges Of Illusion” skaņu pasauli 70., 80. gados.

Skaņdarba „Laiks ir tuvu” muzikālā ideja atgādina austrāļu mūziķa David Thrussell projekta Black Lung apokaliptiskās vīzijas. Vienmēr esmu domājis, kas ir tas, kas mūziķus rosina šādas emocijas atveidot skaņu tēlos. Tie rāda, ka, lai cik laba un drošības pilna liktos cilvēka dzīve, jebkuru brīdi var atnākt liktenīgs viesulis, aiz sevis atstājot postažu.  

Minētie skaņdarbi man īpaši palika atmiņā. Jāsaka, ka, lai arī šis projekts ir limitēts instrumentu melodisko iespēju ziņā, mūziķu radošums ir apbrīnojams. Arī skaņu inženieris Augustīns Delle un režisors Ivars Ozols ir godam pastrādājuši. Labākās šī albuma mūzikas kvalitātes ir dzīvīgums, emocionalitāte, ritmiskie, dinamiskie kontrasti un saspēle. Džeza mūziķu saspēle ar tradicionālās mūzikas spēlētāju, meklējot kopsaucējus nevar būt vienkārša, tomēr tas palīdz atkāpties no džeza mūzikas standartu formām. Tādēļ šo mūziķu fantāzijas lidojums, trijatā radot tik muzikāli smalki piesātinātu produktu, patiesi iepriecina.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes:

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>


*