Māris Plūme: Tavs ceļš mūzikā: Kad un kā sāki? Kur mācījies? Kur studēji? Ko studēji?

Indriķis Veitners: Man ir absolūti klasiska izglītība – P.Jurjāna bērnu mūzikas skola, tad Mediņi un Mūzikas akadēmija. Esmu klarnetists, un saksofonu patiesībā esmu mācījies pašmācības ceļā – faktiski to spēlēt iemācījos Radio bigbendā, studijā, spēlējot pie mikrofona ierakstos.

M.P.: Ha! Tas man ir pārsteigums.

I.V.: Man ir veicies ar skolotājiem, kaut gan ir gājis ļoti raibi. Jurjānos man bija veseli 4 – no kuriem īpaši gribētu izcelt Jāni Bērtiņu, kuram pateicoties vispār esmu mūziķis. Pilnīgi noteikti. Viņa dzelžainā disciplīna un reizēm ļoti neordinārais viedoklis joprojām man ir ļoti nozīmīgi. Mediņos mums kopā ar Edžu Raubiško pasniedzējs bija, nu, jau nelaiķis, Vitālijs Vorobjovs, kuram varu pateikties par spēles tehnikas attīstību, bet mūzikas akadēmijā mans profesors bija Ģirts Pāže.

Stāsts ir sekojošs – džezs mani ļoti interesēja jau bērnībā, jo manam papum bija liela ierakstu kolekcija, mums mājās daudz skanēja visāda mūzika, un tas mani ļoti saistīja. Starp citu, abi mani brāļi arī ir saistīti ar mūziku – Krišjānis spēlēja trombonu, bet Andrejs – bungas. Kad nokļuvu mediņos, mūsu kursa iesvētībās spēlēja studentu diksilends. Plijos viņiem virsū, ka arī gribu piedalīties, taču vakanta bija tikai bandžo vieta. Tā kā biju mācījies ģitāru ( pie Ingus Feldmaņa – viņš ir radinieks manam tuvam draugam), tad arī sāku spēlēt bandžo. Continue reading →