Džeza, improvizācijas un radoši eksperimentālās mūzikas kopiena
Tiekamies ar jums jūlijā, atjaunotajā Saulkrastu pilsētas estrādē un atgriežam kopā būšanas prieku! Arī šogad uz skatuves kāps pasaulē atzīti džeza mūziķi no visas pasaules.
Sīkāk par māksliniekiem;
http://www.saulkrastijazz.lv/our-artists/
Ņemiet vērā, ka mēs esam par drošu kopā būšanu, tāpēc pasākumu apmeklēt varēs vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušas personas, uzrādot derīgu Covid-19 sertifikātu.
Mākslinieku veidotās akcijas “#dodmākslaielpot” rezultātā interneta vietnē manabalss.lv savākti nepieciešamie 10 000 parakstu par 2021. gada nodokļu reformas atcelšanu, lai oficiāli iesniegtu šo iniciatīvu Saeimā. To izdevies panākt mazāk nekā nedēļas laikā, kas spilgti apliecina problēmas aktualitāti.
Akcijas “#dodmākslaielpot” iniciatore un tai veltītā videomākslas projekta režisore Jūlija Kova tādēļ nāk klajā ar sekojošu publisko vēstuli.
“Jaunās nodokļu reformas problēma ir ārkārtīgi nopietna un skar vismaz 240 000 Latvijas iedzīvotāju. Nodokļu reforma, kas Latvijā stājās spēkā šā gada 1. jūlijā, attiecas uz visiem – kā uz radošiem cilvēkiem, tā uz tiem, kuri strādā mazajos un vidējos uzņēmumos, kā arī pašnodarbinātajiem un darbiniekiem, kuri strādā nepilnu darba laiku. Šie grozījumi tika pieņemti pandēmijas krīzes laikā, kad ar valdības lēmumiem vairākās nozarēs tika pilnībā apturēta jebkāda darbība, kā arī noteikti dažādi ierobežojumi, kas ir spēkā vēl aizvien un liedz pilnvērtīgi atsākt darbu.
Ierasta prakse ir tāda, ka krīzes apstākļos nodokļu slogu samazina, lai ekonomika un iedzīvotāji varētu atgūties. Taču šoreiz tika lemts atjaunot ekonomiku uz pandēmijas visvairāk skarto iedzīvotāju rēķina. Saskaņā ar jauno nodokļu reformu, cilvēki maksās ne tikai paaugstinātu nodokļu likmi, bet arī nodokli par vēl nenopelnīto naudu, jo tiek ieviestas absurdas minimālās sociālās iemaksas no neiegūtiem līdzekļiem.
Par reformas sasteigto un nekvalitatīvo izpildījumu liecina fakts, ka jau dienā, kad tā tika ieviesta, arī politiķi publiski atzina, ka nodokļu izmaiņām pašreizējā izpildījumā nākotnē būs nepieciešami uzlabojumi. Pamatoti rodas jautājums, kāpēc šobrīd šāds sistēmas brāķis jācenšas realizēt un cilvēkiem krīzes laikā par to ir jāmaksā no neesošiem ienākumiem?
Tikpat nesaprotams un grūti izskaidrojams ir arīdzan publiski paustais viedoklis, ka finanšu ministrijas padomniekam budžeta jautājumos Intam Dālderim un labklājības ministram Gatim Eglītim pašiem nav skaidrs, kā īsti tiks aprēķināti nodokļi un kā tiks administrēta nodokļu reforma. Kā tad lai to saprot cilvēki, kas savu pamatnodarbošanos nav saistījuši ar grāmatvedību vai jurisprudenci?
Mana pilsoniskā pozīcija, kā kultūras un filmu nozares pārstāvei Latvijā, neļauj klusēt un stāvēt malā, jo visi pieņemtie grozījumi burtiski nogalina vērtīgāko, kas mums patiesībā ir, – Latvijas kultūru un tās nākotni. Tam, acīmredzot, piekrīt arī tie 10 000 cilvēku, kuri to atklāti pauduši, parakstot augstāk minēto iniciatīvu.
Mēs esam radošo profesiju pārstāvji, mēs vēlamies strādāt un maksāt godīgus nodokļus, mēs nevēlamies doties prom un meklēt “labāku dzīvi” ārpus Latvijas. Mēs vēlamies dzīvot un strādāt savā valstī!
Es ļoti ceru, ka valdība mūs sadzirdēs, jo pretējā gadījumā, to var uzskatīt par cinisku spļāvienu radošo cilvēku sejās, kuri daudzus gadus ir nesuši Latvijas vārdu pasaulē un ar savu talantu kalpojuši sabiedrībai.
Projekts “#dodmākslaielpot” ir Latvijas radošo profesiju pārstāvju un visu to, kuriem rūp kultūras nākotne, protests pret nodokļu reformu.”
Saite uz parakstīšanos: https://manabalss.lv/i/2150
30. un 31. jūlijā Rīgā, kultūrtelpā “Hanzas perons” un “Vasaras perona” terasē, norisināsies jauns pilsētas festivāls bez distances “Var! Būt!”. Tajā piedalīsies vairāk kā 20 mūziķu apvienības, ieskaitot igauņu indīroka grupu “Ewert and The Two Dragons”, vācu minimālisma pianistu Niklas Paschburg, poproka grupu “Carnival Youth”, džezfanka grupu “Very Cool People”, hiphopa mākslinieku Ozolu un elektroniskās mūzikas mākslinieci Sign Libra.
Festivālā darbosies trīs skatuves, uz kurām uzstāsies gan mūziķi, gan dīdžeji. Uz “Vasaras perona” skatuves muzicēs publikai jau labi zināmi mākslinieki, bet “Hanzas perona” iekštelpu skatuves tiks atvēlētas izzinošākai un intīmākai muzikālajai gaisotnei, kā arī dīdžeju setiem, kas turpināsies līdz pat trijiem naktī. “Var! Būt!” ideja ir atdzīvināt krietni panīkušo Rīgas mūsdienu kultūras dzīvi un piedāvāt kvalitatīvas popmūzikas, roka, hiphopa, elektronikas un vēl citu žanru mūzikas cienītājiem izbaudīt īstenu vasaras festivāla sajūtu jau šogad.
Drīzumā tiks izsludināta festivāla pilnā programma, kurā tiks iekļauti kā vietējo, tā vairāku ārvalstu mākslinieku koncerti.
“Gan organizētāji, gan mūziķi, gan skatītāji ir burtiski izslāpuši pēc normālas, cilvēciskas un kulturālas laika pavadīšanas kopā,” saka viens no festivāla organizētājiem, pasākumu aģentūras “Ideju institūts” direktors Guntis Ērglis-Lācis. “Ieilgušais dažādo ierobežojumu laiks lieliski ļāvis saprast, ka mūsdienu cilvēkam ir tik tiešām svarīgi kvalitatīvi atpūsties un socializēties ar līdzīgi domājošajiem, tādēļ arī pasākumu organizēšanai joprojām nevienkāršajos laikos apmeklētājiem piedāvājam iespēju izbaudīt pilnvērtīga vasaras festivāla sajūtu.”
“Lai arī mūsu festivālā uzstāsies vairāki ārvalstu mākslinieki, tas šobrīd drīzāk ir liels retums, nevis ierasta situācija, tādēļ “Var! Būt!” ir iespēja izcelt tieši Latvijas mūziķu dažādību un patiesībā ļoti augsto profesionālo līmeni, dodot daudziem iespēju parādīt sevi plašākai publikai un turpināt izaugsmi,” uzsver arīdzan festivāla organizētāja, kultūrtelpas “Hanzas perons” direktore Ieva Irbina. “Vislabāk mūsu mākslinieku kvalitāti var novērtēt tieši īstos klātienes koncertos, kad mūziķi rada ne ar ko neaizstājamo un emocionālo atgriezenisko saiti ar publiku. Festivālu kultūra ir nemirstoša vērtība, ko kārtējo reizi apliecinās arī “Var! Būt!”.”
Abās dienās ieeja no pulksten 16.00. Festivālu varēs apmeklēt tikai Covid-19 sertifikātu saņēmušie. Biļetes uz festivālu no 5. jūlija nopērkamas bilesuserviss.lv.
Festivālu “Var! Būt!” producē Latvijas pasākumu industrijas augstākā līmeņa profesionāļi – pasākumu aģentūra “Ideju institūts”, kultūrtelpa “Hanzas perons” un tehniskā kompānija “GaCo”.
Pēc četras dienas ilgušas piesātinātas muzikālās programmas noslēdzies 21. Starptautiskais improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls “Rīgas Ritmi”.
3. jūlijā koncerti norisinājās visās četrās festivāla lokācijās – VEF Kultūras pilī, “Jersika Records Stage” mākslas centrā “Noass”, mūzikas namā “Daile” un kultūrtelpā “M/Darbnīca”, kuras terasē katru festivāla dienas vakaru notika arī ļoti labi apmeklēti oficiālie jam session.
VEF Kultūras pilī par spāniskās krāsās ieturētu džeza vakaru parūpējās dziedātājs un saksofonists Antonio Lizana, kopā ar grupu uzburot vēl sasildošākas sajūtas, kā superizdevusies Latvijas šā brīža vasara. Mūzikas namā “Daile” par mūsu platuma grādiem pietuvinātākām džeza noskaņām parūpējās pianists Kristaps Vanadziņš kopā ar draugiem, kuru lokā šoreiz bija arī kolorītā dziedātāja Ieva Kerēvica.
“Jersika Records Stage” mākslas centrā “Noass” arī otrajā savas programmas dienā apliecināja, ka šai tradīcijai ir vērts turpināties, piedāvājot saturu izteiktu muzikālo alternatīvu meklējošajai festivāla publikai. 3. jūlijā ar improvizētu solo performanci uzstājās ģitārists Jānis Ruņģis, piespēlējot arī “Rhodes” klavieres un klavicimbalu, jau ierasti ekspresīvu brīva lidojuma koncertu sniedza lietuviešu saksofonistu duets Liudas Mockūnas un Arvydas Kazlauskas, bet par džezfanka ievirzes ballīti vakara noslēgumā parūpējās vibrofonista Miķeļa Dzenuškas grupa “Uzvaras bulvāris”.
Un savu festivāla dienu veiksmes stāstu vēlreiz spoži izveica arī kultūrtelpa “M/Darbnīca” fon Stricka villas kvartālā, piedāvājot gan bundzinieka Ivara Arutjunjana kvarteta koncertu, gan kupli apmeklētu jam session āra terasē, kurā piedalījās arī vairāki festivāla mākslinieki no citām tā skatuvēm.
Kopumā festivālā šogad uzstājās 16 dažādas mūziķu apvienības no piecām pasaules valstīm.
“Esam patiesi gandarīti par paveikto darbu, kas, ņemot vērā dažādu epidemioloģisko ierobežojumu klātesamību, šoreiz prasīja dubultspēku,” atzīst festivāla mākslinieciskais direktors Māris Briežkalns. “Ar savu 21. izlaidumu festivāls “Rīgas Ritmi” ir pierādījis, ka spēj sagādāt kvalitatīvas mūzikas cienītāju svētkus jebkādos apstākļos un festivāls kļuva par spožu pērli panīkušajā Latvijas galvaspilsētas kultūras dzīvē, tādēļ mēs ar pārliecību prātā un sirdī sāksim strādāt jau pie nākamā gada svētku sarīkošanas…”
“Rīgas Ritmi 2021” organizētāji Mūsdienu mūzikas centrs izsaka pateicību festivāla atbalstītājiem: Rīgas domei, LIAA, VKKF, A/S “Tele 2”, ASV vēstniecībai, Itālijas Republikas vēstniecībai, A/S “Latvenergo”, lidsabiedrībai “Turkish Airlines” un “Audi Latvija”.
Vairāk informācijas par festivālu mājas lapā rigasritmi.lv
Jau septīto reizi Berga bazārā notiks Vasaras festivāls, ļaujot vēsturiskajā pagalmā atgriezties pie klātienes mūzikas baudīšanas. Koncertu sērija tiks atklāta 30. jūnijā, kad kopā ar domubiedriem uzstāsies nupat no Berlīnes mājās atbraukušais saksofonists Toms Rudzinskis, un turpināsies vasaras trešdienu vakaros.
Saksofonists Toms Rudzinskis jauno sastāvu nodēvējis par “Songbook Quartet”, un tajā muzicē arī Latvijā dzīvojošais somu pianists Tuomo Usitalo, kontrabasists Toms Poišs un bundzinieks Ivars Arutjunjans. Berga bazāra Vasaras festivālā šis kvartets atskaņos mūziku no “The Great American Songbook”, kurā ietilpst nozīmīgas dziesmas un džeza standarti no agrīnās 20. gadsimta amerikāņu kultūras. “Tā ir ļoti melodiska un skaista mūzika, kas dzirdama gan Holivudas filmās, gan uz Brodvejas teātru skatuvēm un tiek uzskatīta par lielu vērtību amerikāņu populārajā kultūrā,” komentē festivāla producente Maija Moira Mazanova. “Starptautiski skolotu džeza mūziķu atvērtajās sirdīs un prasmīgajās rokās tā iegūst brīvības garšu un mirkļa vienreizīgumu.”
Toms Rudzinskis ir viens no vadošajiem džeza saksofonistiem Baltijas valstīs, kurš izceļas ar savu, unikālu skanējumu. Šobrīd viņš pārsvarā uzturas Berlīnē, kur gan komponē, gan uzstājas kopā ar dažādu valstu mūziķiem, kā arī darbojas kā pasniedzējs. Tuomo Usitalo savukārt pats ir vairāku mūziķu sastāvu līderis, kurš apliecinājis sevi arī uz Ņujorkas džeza skatuvēm un saspēlējies ar tādiem leģendāriem džeza mūziķiem kā Bob Brookmeyer, Billy Hart, Curtis Fuller, Jimmy Cobb and Jim Rotondi.
Toms Poišs ir viens no vadošajiem un pamanāmākajiem basistiem Latvijā, kurš piedalās visdažādāko mūzikas žanru projektos un aktīvi iesaistījies arī jaunās paaudzes mūziķu skološanā Ventspils Mūzikas vidusskolas džeza nodaļā. Bet Ivars Arutjunjans savu bungu skanējumu un muzikālo pieredzi guvis studējot Kopenhāgenā, Berlīnē un Parīzē. Viņš uzstājies daudzās valstīs, spēlējot kopā ar Seamus Blake, Greg Osby, Jerry Bergonzi, Logan Richardson, Carsten Dahl un citiem starptautiski zināmiem mūziķiem.
7. jūlijā Vasaras festivālā uzstāsies allaž šarmantā dziedātāja Aija Vītoliņa ar savu mūziķu sastāvu, piedāvājot dziesmas no dažādām savām koncertprogrammām. 14. jūlijā par Berga bazāra viesu muzikālo baudījumu parūpēsies dziedātāja Laura Polence, kura Rīgas koncertā atkalsatiksies ar saksofonistu Tomu Rudzinski, pianistu Rūdolfu Macatu un basistu Tomu Poišu, ar kuriem kopā savulaik gan studēts, gan daudz koncertēts. Šajā koncertā izskanēs kvarteta iecienītākie džeza standarti īpaši sagatavotās apdarēs, brazīliešu mūzikas pērles, kā arī pašas Lauras oriģinālkompozīcijas.
Savukārt 21. jūlijā uz Vasaras festivāla skatuves kāps viens no spožākajiem Latvijas mūsdienu džeza pianistiem Kristaps Vanadziņš, kurš kopā ar savu trio piedāvās oriģinālkompozīcijas no jaunās vinila plates “The Love Garden Has Overgrown”. Vanadziņa džeza ansambļu repertuārā vienmēr saplūst vairāki stili un kompozīcijās saklausāmi neparasti harmoniski risinājumi, kā arī radošas novitātes.
28. jūlijā Berga bazārā notiks koncerts “Kurš nezina Djūku Elingtonu?”, kurā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pirmā kursa kolektīvs “Džeza snaiperi” atskaņos leģendārā komponista skaistākās džeza kompozīcijas savos aranžējumos. Ar studentiem kopā muzicēs arī katedras dibinātājs un vadītājs Indriķis Veitners, kurš ir ne tikai džeza vēsturnieks, bet arī saksofonists un klarnetists.
Trešdienu koncertus Berga bazārā papildinās vīna bāra “Garage” un restorāna “Andalūzijas suns” garšīgie piedāvājumi. Mūziķi uzstāšanos sāks pulksten 19.00 un ieeja koncertos būs bez maksas. Par galdiņu rezervēšanu vīna bārā “Garage” jāzvana 26628833, bet restorānā “Andalūzijas suns” – 67288418.
Starptautiskais improvizācijas, džeza un globālās mūzikas festivāls “Rīgas Ritmi 2021”, kas vairākās galvaspilsētas vietās norisināsies no 30. jūnija līdz 3. jūlijam, izsludinājis pilno koncertprogrammu.
VEF kultūras pilī 2. jūlijā uzstāsies Grammy nominanti jaudīgā globālās mūzikas supergrupa “Bokanté”, bet 3. jūlijā – jaunā flamenko stilistikā muzicējošais spāņu saksofonists un dziedātājs Antonio Lizana. “Šī ir mūsu pirmā viesošanās reize jūsu pilsētā un gandrīz pirmā starptautiskā uzstāšanās pēc pandēmijas, tāpēc esam ļoti priecīgi, ka mums ir iespēja dalīties ar savu mūziku ar klausītājiem Rīgā,” saka Antonio. “Mūsu ideja ir izveidot koncertu, kurā klausītāji var izbaudīt muzikālu ceļojumu no flamenko saknēm līdz mūsdienu džeza mūzikas dziļumiem, tādēļ ceļojam ar savu pilno grupu, ar diviem flamenko dejotājiem, flamenko ģitāristu un džeza kvartetu…”
Mūzikas namā “Daile” 1. jūlijā uzstāsies “Riga Jazz Allstars” kopā ar pianistu Viktoru Ritovu un jauno dziedātāju Saiju Paulu, 2. jūlijā – lietuviešu modernā džeza meistari “Shinkarenko Jazz 4N” kopā ar kolorīto dziedātāju Nedu, bet 3. jūlijā – pianists Kristaps Vanadziņš ar saviem muzikālajiem draugiem, ieskaitot spēcīgās balss īpašnieci Ievu Kerēvicu.
Mākslas centrā “Noass” uz AB dambja darbosies “Jersika Records Stage”, kur norisināsies publiski pieejamas Latvijas un Lietuvas mākslinieku koncertskates, kas tiks prezentētas arī mūzikas industrijas profesionāļiem un prestižu masu mediju žurnālistiem no ārvalstīm. “Jersika Stage Stage” 2. jūlijā uzstāsies džeza dzejas projekts “klausies” un Kristapa Vanadziņa trio, bet vinila DJ setu piedāvās izdevniecības “Jersika Records” dibinātājs Mareks Ameriks, savukārt 3. jūlijā muzicēs ģitārists Jānis Ruņģis, lietuviešu saksofonistu duets Liudas Mockūnas un Arvydas Kazlauskas, kā arī vibrofonists Miķelis Dzenuška ar grupu “Uzvaras bulvāris”.
Fon Stricka villas kvartālā sadarbībā ar kultūrtelpu “M/Darbnīca” notiks gan īpaša festivāla satelītprogramma, gan “Rīgas Ritmi 2021” oficiālās jam sesijas kopā ar saksofonistu Tomu Rudzinski, kontrabasistu Tomu Poišu, bundzinieku Ivaru Arutjunjanu un citiem Latvijas džeza mūziķiem. Festivāla satelītprogrammu jau 30. jūnijā ieskandinās Rūdolfa Macata kvartets, 1. jūlijā “M/Darbnīcas” terasē uzstāsies Toma Mikāla trio, 2. jūlijā – somu pianista Tuomo Usitalo trio, kā arī pianista Gata Breijera sekstets, bet 3. jūlijā – bundzinieka Ivara Arutjunjana kvartets.
Novērtējot māksliniecisko programmu un organizatoriskās kvalitātes, kā arī nozīmību starptautiskajā apritē, Eiropas festivālu asociācija šā gada maijā atkārtoti piešķīra festivālam “Rīgas Ritmi” prestižo kvalitātes zīmi “EFFE Label”. Šis panākums ļaus plašai starptautiskajai auditorijai atspoguļot gan Latvijas mākslinieku talantu, gan festivāla ieguldījumu Eiropas kultūrdzīvē.
Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas aula.lv. Plašāka informācija par festivālu pieejama mājas lapā rigasritmi.lv.
30. aprīlī ar koncerierakstu “Krists Saržants “Then and Now” ar kamerorķestri” aizsāksies Starptautiskās Džeza dienas svinības Latvijā.
Jau astoto gadu pēc kārtas Latvija kopā ar visu pasauli oficiāli svin UNESCO Starptautisko Džeza dienu, pievienojoties kustībai, kas uzsver džeza žanra diplomātisku lomu visas zemeslodes iedzīvotāju apvienošanā.
Šogad Starptautisko Džeza dienu Latvijā varēs baudīt no jebkuras vietas pasaulē! Par Džeza dienas norisēm stāsta to rīkotāja Aleksandra Line un džeza dziedātāja Evilena Protektore.
Šoreiz šie svētki Latvijā tiks svinēti ar piecu starptautiski atzītu mūziķu un izglītotāju interaktīvajām meistarklasēm digitālajā vidē, kā arī diviem virtuālajiem talantīgo pašmāju mūziķu koncertiem.
Visi Džeza dienas notikumi risināsies «International Jazz Day Latvia» Facebook lapā. Meistarklases notiks angļu valodā, un katras meistarklases beigās dalībnieki varēs uzdot vieslektoriem interesējošos jautājumus. Visi pasākumi šogad notiek bez maksas: UNESCO Starptautiskās Džeza dienas Latvijā norisi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Evilena Protektore meklē džezistus «Zelta Mikrofona» burziņā, par kuru dusmojas sabiedrība
Krists Saržants par «Latvijas sajūtām» un Jelgavas bigbenda atgriešanos ierakstu studijā
Ēriks Miezis par «Purvu» kūdras amfiteātrī un lietuviešu saksofonistu duetu ar dzīvnieciskām skaņām
Uldis Rudaks par latviešu dziedātājas Ronjas Burves un Kipras brāļu Jerolačitu grupas «Tree Of Dawn» albumu
JVLMA pedagoģe Evilena Protektore un studente Guna Pūcīte dalās ar pārdomām par nesen apmeklēto «AEC Pop and Jazz Platform» konferenci
Mirklis pirms jaunas skaņu plates tapšanas. Mikus Solovejs sarunājas ar Ļudu Mockūnu un Arvīdu Kazlausku purva amfiteātrī
Cilvēks, kas vada procesu. Raitis Ašmanis un viņa redzamais un neredzamais diriģenta darbs
Bundzinieks Sasha Mashin savā laimīgajā skrējienā starp Ameriku, Krieviju un Eiropu mirkli pirms meistarklases Latvijas Džeza dienai
Latvijā dzimusī džeza pianiste Elza Ozoliņa par komponēšanu, Ziemeļvalstīm un darbīgo dzīvi, izlīmētu uz sienas
Juri Mutuli un Zigurdu Lindi pieminot. Indriķa Veitnera pārdomas par vecmeistariem
Čellists Frederiks Katcs un viņa garā mūža laimīgais stāsts
Arfistes Dorotijas Ešbijas daiļrade un nozīme džeza mūzikā
Daudzšķautņainais ģitārists Laurindo Almeida — aizmirstais bosanovas pamatlicējs
Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” skolas vecuma bērniem un jauniešiem sagatavojusi divas muzikāli izglītojošas programmas, kurās skolēni visā Latvijā varēs piedalīties, pateicoties digitālās koncertzāles priekšrocībām. Sākumskolas audzēkņi aicināti līdzdarboties interaktīvā Zoom nodarbībā “No trokšņa līdz skaņdarbam”, bet vecāko klašu audzēkņi tiek mudināti atklāt džeza mūzikas pasauli aizraujošā koncertlekcijā “Džeza stunda jauniešiem”.
Muzikāli izglītojošajā nodarbībā “No trokšņa līdz skaņdarbam” 1.-4. klašu skolēniem tiek dota iespēja palīdzēt Liepājas Simfoniskajam orķestrim (LSO), kurš nonācis sarežģītā situācijā. Tuvojoties koncertam, orķestris ir sapratis, ka viņiem steidzami trūkst kādas latviešu tautasdziesmas pavadījums, tādēļ skolēniem jānāk palīgā. 50 minūšu ilgajā nodarbībā sākumskolēni pielieto jau mūzikas stundās apgūtās zināšanas un turpina iepazīt latviešu tautas mantojumu – tautas dziesmas. Nodarbības otrajā daļā dalībniekiem pievienosies kāds noslēpumains viesis — Baltijā senākā orķestra (LSO) mūziķis, kurš pastāstīs par savu lomu orķestrī, kā arī iepazīstinās ar sava instrumenta spēli.
Pērn izveidotā izglītojošā nodarbība guvusi pozitīvas atsauksmes no skolu grupām, bet laikā, kad nevaram tikties klātienē, nodarbība notiek digitālajā platformā Zoom. Ar platformas palīdzību skolēni varēs gan piedalīties interaktīvā un aizraujošā nodarbībā, gan ielūkoties Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” arhitektūrā ar virtuālās pastaigas palīdzību. Dalības maksa — 4 eiro no skolēna, bet skolotājam dalība bez maksas. Nodarbības norises laiks tiek pielāgots katrai individuālajai grupai.
Savukārt vecāko klašu audzēkņiem koncertzāle “Lielais dzintars” sagatavojusi aizraujošu videokoncertu un ievadsarunu, kurā kopā ar džeza ekspertiem jaunieši varēs atklāt plašo džeza mūzikas pasauli. Ievadsarunā kopā ar saksofonistu, džeza pasniedzēju Denisu Paškeviču un pianistu, komponistu Kristapu Vanadziņu uzzināsim, kas ir slavenākās džeza mūzikas ierakstu kompānijas un kuri pasaules spožākie džezmeņi, kas bija pirmie Latvijas džeza pionieri, un kuri ir Latvijas mūsdienu džeza karognesēji!? Video materiāla otrajā daļā klausīsimies gan pasaules džeza klasiku, gan K. Vanadziņa paša radīto mūziku viņa vadītā trio dzīvajā izpildījumā. Aizraujošo un izzinošo materiālu papildina īpaši veidotas vizuālizācijas, kas jauniešiem brīvā un nepiespiestā formā atklāj interesantākos un nozīmīgākos faktus par džezu. Pēc ieraksta noskatīšanās, jaunieši aicināti aizpildīt testus, lai pārbaudītu savu uzmanību un nostiprinātu jauniegūtās zināšanas.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=WnpfVc-B0qI
Koncertlekcijas “Džeza stunda jauniešiem” pieslēguma biļetes cena vienam skatītājam — 5 eiro. Pieslēguma biļešu iegāde: www.bilesuparadize.lv. Iegādājoties ierakstu, pircējs e-pastā saņems pieejas saiti un kodu, ar kuru varēs noskatīties video materiālu. Ieraksta ilgums: 66 minūtes.
Grupu/klašu biļešu rezervācijai, skolotājus un citus interesentus aicinām sazināties ar Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāju Aivu Juhnevicu (e.: aiva.juhnevica@lielaisdzintars.lv). Nodarbības ir iekļautas Kultūrizglītības programmā “Latvijas skolas soma”.
Tuvākajā laikā publicēsim rakstu sēriju par izciliem džeza mūziķiem, kuri atstājuši lielu ietekmi uz jauno mūziķu paaudzi. Trešais raksts ir par amerikāņu ģitāristu Skotu Hendersonu. Viņa ieguldījums mūsdienu džeza un blūza attīstībā, sadarbība ar Čiku Koreu (Chick Corea), Džefu Berlinu (Jeff Berlin), Žanu Luku Ponti (Jean-Luc Ponty), Džo Zavinulu (Joe Zawinul),Viktoru Vutenu (Victor Vuten) kā arī muzikālie eksperimenti projektā Tribal Teach radīja Skota Hendersona autoritāti mūsdienu džeza un blūza pasaulē.
(Rakstu sagatavoja Ģirts Pavēnis un Artūrs Kutepovs)
Skots Hendersons (Scott Henderson) ir dzimis1954.gadā Dienvidfloridā – Rietumu Palmu Pludmalē (West Palm Beach, Florida) ASV. Viņa jaunība pagāja blūzroka uzplaukuma periodā un Skota Hendersona muzikālā gaume veidojās tādu muzikālo autoritāšu, kā rokgrupas Led Zeppelin, rokmūziķa Džeimsa Brauna (James Brown), blūzroka ģitāristu Džefa Beka (Jeff Beck), Džimija Hendriksa (Jimi Hendrix), Ričija Blekmūra (Ritchie Blackmore), Alberta Kinga (Albert King) un Badija Gaja (Buddy Guy) ietekmē. Pēc pamatskolas beigšanas Skots Hendersons devās uz Losandželosu, kur ieguva klasiskās ģitāras spēles izglītību Ģitāras Tehnikas Institūtā (“Guitar Institute Of Technology”). Jauno un talantīgo ģitāristu pamanīja slavenais komponists, pianists un aranžētājs Čiks Korea. Sekoja uzaicinājums spēlēt Chick Corea Elektric Band , pēcāk ar Džefu Berlinu (Jeff Berlin) un Žanu Luku Ponti (Jean-Luc Ponty) projektā „Players”. Vēl četrus gadus Skots Hendrersons spēlē kopā ar Džo Zavinulu (Joe Zawinul) grupā Weather Report. 1984.gadā Skots Hendersons kopā ar basģitāristu Geriju Vilisu (Gary Willis) dibina grupu Tribal Tech. Šajā sastāvā ir iznākuši 10 albumi, kuri sāk nest slavu Skotam Hendersonam kā pasaules klases ģitāristam un komponistam. 80.gadu beigās viņa vārds arvien biežāk parādījās muzikālajos preses izdevumos dažādu profesionālo ģitāristu sarakstos. 1991.gadā žurnāls Guitar World Skotam Hendersonam piešķīra labākā džeza ģitārista statusu un līdzīgu nomināciju 1992. gada janvārī pēc lasītāju vērtējuma piešķīra žurnāls Guitar Player. 1994.gadā Skots Hendersons izlaida savu pirmo solo albumu “Dog Party”, kurā atgriezās pie blūza stila. Šis darbs tika atzinīgi novērtēts gan no klausītāju, gan mūzikas kritiķu puses. Žurnāls “Guitar Player” to atzina kā labāko 1994.gada blūza albumu. Otrais Skota Hendersona blūza albums ar leģendārās vokālistes Telmas Hjūstonas (Thelma Houston) piedalīšanos iznāca 1997.gada aprīlī. Arī šis ieraksts izpelnījās augstus novērtējumus vadošo džeza un ģitāras žurnālu vidū. Bez tā Skots Hendersons kopā ar slaveno basģitāristu Viktoru Vutenu (Victor Wooten) un bundzinieku Stīvu Smitu (Steve Smith ex – Journey) radīja trio Vital Teach Tones, kura ietvaros ierakstīja divus albumus. “Well To The Bone“ uz doto brīdi bija trešais Skota Hendersona soloabums, kurš pēc mūzikas kritiķu atzinuma skaitās pats nopietnākais un pilnvērtīgākais darbs. Šis albums tapa ierakstīts kopā ar bundzinieku un vokālistu Kirku Kovingtonu (Kirk Kovington) un basģitāristu Džonu Hamfri (John Humphrey). Šie mūziķi ir Skota Hendersona koncerttūru dalībnieki un šis trio ar panākumiem uzstājies gan Ziemeļ, gan Dienvidamerikā, Eiropā, Japānā un Krievijā izpildot Skota Hendersona soloalbumu kompozīcijas, gan arī tos skaņdarbus, kurus ierakstījis Tribal Teach sastāvā. Ja pēdējajā viņš spēlē džezroku – sarežģītu un nopietnu, tad savos soloalbumos Skots Hendersons atpūšas un uzjautrinās. Tajos dominē blūzs ar lielu džeza piedevu, tendētu uz humoru un visādiem jokiem. Priekšstatam var ieteikt noklausīties skaņdarbu «Hillbilly in the band» no albuma „Live”.
https://www.youtube.com/watch?v=QiHqZOVrUj0
Skota Hendersona radošā personība atrod savu piepildījumu ne tikai mūzikas ierakstos. Par savu ģitāras spēli Skots Hendersons stāsta, ka nekad nav speciāli strādājis pie savas tehnikas, ka nemāk ātri spēlēt ar labo roku un visādos veidos cenšas atvieglot sev dzīvi izmantojot kreisās rokas tehniku, lai nospēlētu ātrākas pasāžas. Kā viņš pats par sevi saka: “Tas, kas man nekad nav izdevies, tad tā ir solo ģitāras spēle – apgūt skaņas radīšanas tehniku un iedziļināties ģitāras spēlē tik dziļi kā Miks Gudriks (Mick Goodrick), Džo Diorio (Joe Diorio), Tedijs Grīns (Ted Greene) un citi. Es apbrīnoju viņus, bet pats nekad to neesmu darījis. Protams, es cenšos pilnveidoties, tomēr lielākā daļa mana laika aiziet spēlējot kopā ar citiem mūziķiem”. Uz jautājumu: “Kā ir mainījusies jūsu attieksme pret ģitāras spēli kopš Tribal Teach pastāvēšanas pirmajām dienām?” tiek sniegta atbilde:
“Tagad mani daudz mazāk uztrauc spēles tehnikas pilnveidošana. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka esmu atgriezies pie savām blūza saknēm. Ja mūzika labi skan un izraisa īpašas sajūtas, tad tas ir daudz svarīgāk, nekā viss pārējais. Kad mēs tikko sākām ar Tribal Teach mani ļoti uztrauca spēles tehnika. Pašlaik tā mani uztrauc vismazāk. Ja vēl ir gadījies, ka tajā es esmu sasniedzis pilnību, tad tā ir tikai veiksme.”
Kad Skots Hendersons mācījās skolā, un studēja klasisko mūziku, viņa tā laika dziesmas atgādināja Vīnes klasiķu daiļradi. Vēlāk, studējot džeza klasiku, viņa muzikālie sacerējumi līdzinājās piecdesmito gadu džeza meinstrīma standartiem. Tomēr šie rezultāti Skotu Hendersonu neapmierināja, jo viņa īstenā pieķeršanās bija roka un blūza mūzikai. Savu īsto aicinājumu viņš atrada studējot džezroka mūziku, tādu kādu spēlēja Džo Zavinuls (Joe Zawinul), ar kuru vēlāk Skots Hendersons strādāja ne vienu vien gadu. Pats Skots Hendersons par savu iepazīšanos ar mūziku stāsta:
“Es visu vienmēr darīju otrādi. Sāku klausīties roka ģitāristus Džimiju Peidžu (Jimi Page) , Ričiju Blekmūru (Ritchie Blackmore), Džimiju Hendriksu , pirms biju izdzirdējis blūza ģitāristus Albertu Kingu (Albert King), Albertu Kolinsu (Albert Collins) un Madiju Vatersu (Muddy Waters). Tas pats notika ar džezu. Es klausījos Čiku Koreu, Džo Zavinulu un Herbiju Henkoku (Herbie Hanckok), bet nebiju dzirdējis saksafonistu Čārliju Pārkeru (Charlie Parker). Tādēļ es atgriezos atpakaļ džeza mūzikas vēsturē un sāku klausīties daudz agrākus džeza ēras ierakstus. Es kļuvu par īstu bībopa fanātu, sevišķi Mailsa Deivisa un Veina Šortera (Wayne Shorter) grupai. Tā rezultātā mana mūzika kļuva daudz elastīgāka. Šobrīd man vissvarīgāk ir spēlēt tādu mūziku, kuru mūziķi rada uz vietas. Par to man ir kļuvis džezs. Es gribu dzirdēt, kā viens mūziķis spēlē tieši to tādēļ, ka otrs pirms tam ir nospēlēja kaut ko citu. Tā ir savstarpējā komunikācija mūzikas valodā.” Atbildot uz jautājumu, vai viņam patīk Rikijs Mārtins (Ricky Martin), Skots Hendersons sniedza šādu atbildi: “Es zinu, ka tas ir jauns pop fenomens, bet man nav radio, tādēļ es viņu neesmu dzirdējis. Es cenšos, cik vien tas ir iespējams palikt izolēts no šīs pasaules. Reizēm es mūzikas klubos kaut ko dzirdu un dažas lietas no jaunās deju mūzikas man patīk. Tomēr visbiežāk populārā mūzika man nepatīk. Nesen es noklausījos jauno ģitārista Džefa Beka (Jeff Beck) albumu un tas man ļoti iepatikās. Kaut kādā mērā es viņam piekrītu, ka ejot uz deju klubiem un dzirdot hip-hop mūziku, rodas vēlme kādas no šīm tēmām nospēlēt uz ģitāras, jo dažas no tām patiešām ir tumšas un interesantas. Bet es nevaru ciest saldos motīvus, kur ir tik daudz mažora septakordu. Populārajā mūzikā to ir pārāk daudz, un tie man neiet pie sirds.”
Tāds ir Skots Hendersons, viņa iekšējā pasaule, kas atspoguļojas mūzikā. Viņš joprojām aktīvi muzicē. Līdz 2019. gadam viņam ir ieskaņoti 17 soloalbumi, un viņš pats piedalījies vēl 18 citu izcilu mūziķu ierakstos, tādos kā Džo Zavinuls, Čiks Korea, Žans Luks Ponti un citu. Laiks ir pierādījis, ka viņa vārds ir ļoti nozīmīga autoritāte daudziem mūsdienu ģitāristiem.
https://www.discogs.com/it/artist/720148-Scott-Henderson-2
(Rakstam izmantotas intervijas ar S.H. internetā, Skota Hendersona mājas lapa u.c. brīvi pieejami informācijas avoti)