10. septembrī Daugavas stadionā notika Latvijas mūzikas lielkoncerts, veltīts Raimondam Paulam. Koncerts, kā jau tika solīts, bija ar vērienu – Liepājas Simfoniskais orķestris kopā ar Musiqq, Laimu Vaikuli, Ansis, Ozolu, Ralfu Eilandu, Tautumeitām, Dagambu, Aminatu, Arstarulsmirusu, Carnival Youth, Artūru Skrastiņu, Mazo Princi, Aiju Andrejevu, Singapūras satīnu, Dināru Rudāni, Jāni Aišpuru, Žoržu Siksnu, GG Choir, DJ Monstu, Andri Bērziņu, MESA, Intaru Busuli un Abonementa orķestri. Sniegsim nelielu, subjektīvu koncerta aprakstu.
(Rakstu sagatavoja Ģirts Pavēnis 12.09.2022)
Bija skaists, rudenīgs sestdienas vakars. Parasti nomaļās un tukšās Valmieras, Pērnavas un Deglava ielas pildījās ar no visām pusēm plūstošu cilvēku straumītēm. Pie Daugavas stadiona tās pārvērtās milzu kolonās, kuras lēnām piepildīja stadionu. Šeit bija visdažādāko vecuma grupu auditorija. Bērni, jaunieši, pieaugušie un seniori – visi bija izvēlējušies ierasties šeit ar mērķi iekļūt stadionā. Koncerta “iesildošā” jauniešu poproka grupa Sudden Lights savu uzstāšanos sāka un pabeidza vēl tajā laikā, kad cilvēki vēl tikai pulcējās.
Pēc garākas pauzes, kad cilvēku tūkstoši jau bija piepildījuši stadionu, precīzi 19.30 sākās koncerts. Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Jāņa Ivuškāna vadībā, Abonementa orķestris un GG Choir meitenes atskaņoja 1978. gada leģendāro dziesmu “Tai pilsētā”, kuras vārdu autors ir Jānis Peters. Uzbūvētās skatuves sienas pārvērtās par krāšņu kinoekrānu. Uz tā mūzikas dramatisko izjūtu papildināja režisora Papa Chi videoprojekcijas. Turpmākā koncerta gaita neļāva klausītājiem atslābt. Viens pēc otra savus priekšnesumus sniedza Aminata, Dināra Rudāne, Jānis Aišpurs, Ralfs Eilands, Intars Busulis un citi Latvijā pazīstami estrādes dziedātāji. Personīgi man īpaši patika instrumentālā tēma no kinofilmas “235 miljoni seju”. Un Ralfs Eilands. Viņa pārliecība, nevainojamais izpildījums “Zilajam karbunkulim”, kurš asociējas ar Šerloku Holmsu, spēja sasildīt klausītājus šajā septembra vakarā. Laiks nerimstoši atgādināja mums – ziema ir tuvu. Izrādījās, ka tā ir tikai koncerta pirmā daļa. Liriskā. Tai sekoja otrā daļa – eksperimentāli radošā, kurā Raimonda Paula mūzika tika integrēta un aranžēta mūsdienu mūzikas stilos. Sajaukta ar repu, etnomūziku, dīdžeju miksiem un alternatīvām harmonijām. Es vienmēr esmu atbalstījis muzikālos eksperimentus. Ne tik daudz kā izcilus gala rezultātus, bet rosinājumus domāt, izvērtēt un diskutēt. Ja pirmajā daļā par Jāņa Aišpura izpildīto “Nepiesauc mani vēl” mēs varam pateikt: ”Ļoti skaisti”, tad par otrās daļas “Mēmo dziesmu”, kuru izpildīja Musiqq, varam izteikt komplimentus par uzdrošināšanos tik radikāli izmainīt dziesmas harmoniju. Noteikti vēlos pieminēt Laimas Dimantas un Arstarulsmirus izpildīto dziesmu “Atvadas vasarai”. Šī dziesma ir īpaša ar to, ka Alfrēds Krūklis tās tekstu ir uzrakstījis bez neviena šņāceņa. Un, protams, Laimas Dimantas jutekliskais izpildījums tik organiski un gaumīgi savijās ar Arstalusmirus hiphopu, saglabājot R. Paula gaišo smeldzi un dziesmas audumu. Tomēr visspēcīgāko iespaidu uz mani atstāja grupas Carneval Youth sniegums. Kaut arī agrāk pret šo mūziķu veikumu es izturējos rezervēti, šoreiz koncertā dzirdētais izpildījums “Dziesma nenosalst”, “Ances romance” un “Ilgais ceļš kāpās” salauza manu salto sirdi. Tas bija šī vakara visjaudīgākais priekšnesums. Un paldies par to jāsaka grupas soloģitāristam. Visu cieņu arī pārējiem koncerta mūziķiem, kuri sniedza savu artavu šajā vakarā. Vakars bija dzestrs, bet laukums un tribīnes līdz pašai augšai bija pilnas ar cilvēku tūkstošiem. Es brīnos, kā mūziķi spēja šādā temperatūrā savus pirkstus kustināt, un kā klausītāji tribīnēs nosēdēt. Tur augšā rudens vējš un ziemas tuvums bija tik jūtams. Un bija tik daudz laimīgu cilvēku, kuri pilnā balsī dziedāja koncertam līdz, sasildot gan sevi, gan apkārtējos. Un vai tas maz bija koncerts? Varbūt festivāls vai pat dziesmu svētki?