Avatar of admin

by admin

Kinokoncerti – mūzikas un filmu sintēzes vakari

aprīlis 26, 2012 in Festivāli, Koncerti, Pasākumi by admin

26. un 27. aprīlī plkst. 21:00 Kongresu nama mazajā zālē norisināsies Kinokoncertu vakari, kur latviešu mūziķi radīs oriģinālas improvizācijas iedvesmojoties no ekrānā redzamajām Latvijas un pasaules bezdialogu īsfilmām.

Kinokoncerti ir mūzikas festivāla „Rīgas Ritmi” un producentu grupas „2Annas” jaunais kopprojekts. Ideja aizgūta no tradicionālā kino izrādīšanas veida 20. gadsimta pirmajās dekādēs, kad kino apmeklējums nozīmēja ne vien vizuālu kustību uz ekrāna, bet arī mūziķa – tapera uzstāšanos, kas improvizējot radīja filmas mūziku turpat uz vietas. Tā katrs kino seanss tika padarīts īpašs un neatkārtojams. Kinokoncerti ir šī fenomena mūsdienu versija, kurā laikmetīgais pasaules klases bezdialogu kino tiek sintezēts kopā ar izcilu latviešu izpildītāju improvizāciju. Šis ir pirmais šāda veida projekts Latvijā. Kinokoncerti paredzēti ne tikai kino gardēžiem, bet arī inteliģentās mūzikas cienītājiem.

26. aprīlī Kinokoncertā uzstāsies Štrausa stīgu kvartets (Latvija) kopā ar akordeonistu Kasparu Gulbi. Mūziķi improvizācijas plāno ievirzīt gan akadēmiskās mūzikas skaņās, gan tango un bossa novas ritmos, izmantojot variācijas no argentīniešu modernā tango komponista Astora Piacollas skaņdarbiem.
Līdz šim kvartets piedalījies starptautiskajā konkursā „Prāgas pavasaris”, sadarbojies ar Čehijas, Lielbritānijas, Baltkrievijas un Itālijas vēstniecībām, uzstājies kopā ar dziedātājām Lindu Leen, Amber un citiem Latvijā populāriem mūziķiem.

Šajā Kinokoncertā tiks izrādīta Latvijas īsfilmu programma: no industrializācijas līdz personībai.  Poētiskā dokumentālā kino pamatlicēja Herca Franka divas bezdialogu īsfilmas: „Vecāks par 10 minūtēm” un „Augstā dziesma”, Ulda Brauna divas dokumentālās īsfilmas: „Sākums” un „Strādnieks”, kā arī pasaules 100 labāko īsfilmu topā ierindotā Ivara Kraulīša spēlfilma „Baltie zvani”.

27. aprīlī Kinokoncertā muzicēs Latvijas spožākie džeza mūziķi – Intars Busulis, Viktors Ritovs, Gints Pabērzs un Andris Grunte. Šie džeza mūziķi jau vairākas gadus sadarbojas dažādos mūzikas projektos, kas balstīti džeza mūzikas izpētē un pilnveidošanā. Viņi noteikti dēvējami par vieniem no profesionālākajiem un spilgtākajiem Latvijas džeza mūzikas interpretiem.

Uz ekrāna šajā Kinokoncertā tiks rādīta dejas īsfilmu programma. Tajā iekļautas 6 ārzemju īsfilmas, kas guvušas starptautiska atzinība, bet dažādu iemeslu dēļ nekad nav nonākuši līdz Latvijai publiskā veidā. Šajās filmās deja ir tā, kas pauž emocijas, mūsdienu modernās horeogrāfijas priekšnesumos izdejojot cilvēciskās attiecības. Viena no unikālākajām šīs programmas īsfilmām noteikti ir Lielbritānijas režisores Gillian Lacey filma – eksperimentāla manipulācija ar kāda amatieroperatora safilmēto materiālu, kas tapis 1930. gadu beigās. Īsfilmā atklājas „Ballets Russes” trupas dalībnieku atpūta un baleta uzveduma ainu mēģinājums Sidnejas pludmalē. Tāpat šai vakarā būs iespēja dejā ieraudzīt laika meklējumus Tokijā, kāda pāra nejaušu tikšanos baseinā Anglijā, ģimenes noslēpumus Īrijā, vientulības deju tukšā Austrālijas namā un formu eksperimentus neesošās telpās.

Mosties pavasara ritmos!

Vairāk informācijas meklējiet www.rigasritmi.lv
Biļetes pieejamas Biļešu servisa kasēs un Internetā www.bilesuserviss.lv

Avatar of admin

by admin

Džeza laikmets un tā rekonstrukcija kino

jūnijs 4, 2011 in Džezs ārzemēs by admin

Autore: Dana Daudiša

20. gadsimts ir lielu vēsturisku pārmaiņu, sociālu vētru un revolucionāru apvērsumu laikmets. Paātrinājās un kļuva sarežģītāki mākslas attīstības procesi, kuros strauji radās un nomainījās aizvien jaunas parādības. 20. gadus raksturo jēdziens „Roaring Twenties” (dārdošie, rosīgie divdesmitie), tā uzsverot perioda sabiedrisko, mākslas un kultūras dinamismu. Tā bija jauna ēra, kuru raksturoja dažādi kontrasti: ekonomiskā krīze, bezdarbs un depresija, bet arī nebeidzamas izpriecas, baudas, izšķērdīga greznība un ērtības, turklāt tā iezīmēja sieviešu emancipāciju, seksuālo atbrīvotību un modi kā dzīves stila noteicēju. Sākot ar 20. gs., ASV pieauga mūzikas kultūras nozīme. Amerikāņu rakstnieks F. S. Ficdžeralds šo laiku nodēvēja par „džeza ēru” un raksturoja to kā „brīnumu, mākslas, galējību un satīras laikmetu”. Tā dēvētais Džeza laikmets, aizsācies 20. gs. pirmajā pusē, bija jauns pavērsiens muzikālajā jomā ar savu izaicinājumu tradicionālajam.

Džeza laikmetu un tā dzīvesveidu raksturoja un noteica vairāki būtiski aspekti. Pirmkārt, strauja ekonomiskā attīstība sekmēja izklaides industrijas nozīmes pieaugumu, to ietekmēja arī pēckara drūmā gaisotne un
cilvēku vajadzība pēc dzīvesprieka. Jaunā kultūra virzīja cilvēku tērēt naudu izklaidei, kurā iekļauts bija alkohols, uzdzīve, draugi un dēkas, kas raksturoja jauno dzīves jēgu. Sevišķa nozīme bija pieaugošo nakts klubu un publisko deju zāļu skaitam, jo tolaik viens no izplatītākajiem izklaidēšanās veidiem bija dejošana. Tolaik radās džeza apvienības, tika rīkotas vērienīgas balles ar enerģiskām čarlstona, Lindy Hop u. c. dejām, sievietes piedzīvoja vēl nebijušas pārmaiņas, kas mainīja viņu statusu un lomu sabiedrībā, jaunās un spilgtās modes tendences vēl arvien iezīmējas arī 21. gadsimtā.

Izklaides sfēra, kā arī mūzikas ierakstu izplatība un radio attīstība veicināja džeza uzplaukumu. Kā džezs, tā
arī 20. gadu dzīvesveids bija skaļš, enerģisks, pretrunīgs un dinamisks. Džezs, tāpat kā 20. gadu spilgtās dzīves veida pārmaiņas kopumā, bija protests pret dzīves vienmuļību, individuālas izpausmes mēģinājums. Sākotnēji džezu neatzina tā haotiskuma un atšķirīgās formas dēļ, daļa to raksturoja kā bīstamu spēku, kas spēj izraisīt fiziskas sekas klausītājam, samaitājot indivīdu ķermeni un caur to arī tautas morāli. Polemisks savā vēstures laikā, džezs bija pirmais Amerikas devums mūzikas pasaulei. Laikmeta antagonismu raksturoja, no vienas puses, elegance, muzikāls radošums, enerģiskas, skaistas dejas un vitalitāte, no otras puses – alkohols, vardarbība, vieglprātība un naudas ietekme.

Būtiska nozīme bija žurnālistikas nozīmei un radio attīstībai. Uzplauka „džeza žurnālistika” (vēsturiski dēvēta
arÄ« par „jauno” un „dzelteno” žurnālistiku) – fotogrāfijām, zÄ«mējumiem un karikatÅ«rām pārbagāti tabloÄ«da formāta izdevumi, kuru satura pÄ«lāri bija tenkas, grēki un skandāli. Radio kļuva par cilvēka ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, ar kura palÄ«dzÄ«bu džezs uzrunāja klausÄ«tājus. Pirmo valsts radiostaciju atklāja Amerikā, Pitsburgā 1920. gadā, un tā nesa tÅ«lÄ«tējus panākumus. Sākotnēji radiopārraides ietvēra mÅ«ziku, ziņas un dažādus pasaules notikumus, dēku atainojumus, izdomātus stāstus, kā arÄ« biržas ziņojumus un laika prognozi, taču vēlāk radio tika izmantots, lai translētu arÄ« koncertus, debates un sprediÄ·us. BÅ«tÄ«bā mediji kopÅ¡ 20. gadiem bija kļuvuÅ¡i par cilvēku dzÄ«vesveida atspoguļotājiem un reizē arÄ« konstruētājiem. Read the rest of this entry →