You are browsing the Blog for kino.

Avatar of admin

by admin

Kinokoncerti – mūzikas un filmu sintēzes vakari

aprÄ«lis 26, 2012 in FestivÄli, Koncerti, PasÄkumi by admin

26. un 27. aprÄ«lÄ« plkst. 21:00 Kongresu nama mazajÄ zÄlÄ“ norisinÄsies Kinokoncertu vakari, kur latvieÅ¡u mÅ«ziÄ·i radÄ«s oriÄ£inÄlas improvizÄcijas iedvesmojoties no ekrÄnÄ redzamajÄm Latvijas un pasaules bezdialogu Ä«sfilmÄm.

Kinokoncerti ir mÅ«zikas festivÄla „RÄ«gas Ritmi†un producentu grupas „2Annas†jaunais kopprojekts. Ideja aizgÅ«ta no tradicionÄlÄ kino izrÄdÄ«Å¡anas veida 20. gadsimta pirmajÄs dekÄdÄ“s, kad kino apmeklÄ“jums nozÄ«mÄ“ja ne vien vizuÄlu kustÄ«bu uz ekrÄna, bet arÄ« mÅ«ziÄ·a – tapera uzstÄÅ¡anos, kas improvizÄ“jot radÄ«ja filmas mÅ«ziku turpat uz vietas. TÄ katrs kino seanss tika padarÄ«ts Ä«paÅ¡s un neatkÄrtojams. Kinokoncerti ir Å¡Ä« fenomena mÅ«sdienu versija, kurÄ laikmetÄ«gais pasaules klases bezdialogu kino tiek sintezÄ“ts kopÄ ar izcilu latvieÅ¡u izpildÄ«tÄju improvizÄciju. Å is ir pirmais Å¡Äda veida projekts LatvijÄ. Kinokoncerti paredzÄ“ti ne tikai kino gardēžiem, bet arÄ« inteliÄ£entÄs mÅ«zikas cienÄ«tÄjiem.

26. aprÄ«lÄ« KinokoncertÄ uzstÄsies Å trausa stÄ«gu kvartets (Latvija) kopÄ ar akordeonistu Kasparu Gulbi. MÅ«ziÄ·i improvizÄcijas plÄno ievirzÄ«t gan akadÄ“miskÄs mÅ«zikas skaņÄs, gan tango un bossa novas ritmos, izmantojot variÄcijas no argentÄ«nieÅ¡u modernÄ tango komponista Astora Piacollas skaņdarbiem.
LÄ«dz Å¡im kvartets piedalÄ«jies starptautiskajÄ konkursÄ â€žPrÄgas pavasarisâ€, sadarbojies ar ÄŒehijas, LielbritÄnijas, Baltkrievijas un ItÄlijas vÄ“stniecÄ«bÄm, uzstÄjies kopÄ ar dziedÄtÄjÄm Lindu Leen, Amber un citiem LatvijÄ populÄriem mÅ«ziÄ·iem.

Å ajÄ KinokoncertÄ tiks izrÄdÄ«ta Latvijas Ä«sfilmu programma: no industrializÄcijas lÄ«dz personÄ«bai.  PoÄ“tiskÄ dokumentÄlÄ kino pamatlicÄ“ja Herca Franka divas bezdialogu Ä«sfilmas: „VecÄks par 10 minÅ«tÄ“m†un „AugstÄ dziesmaâ€, Ulda Brauna divas dokumentÄlÄs Ä«sfilmas: „SÄkums†un „StrÄdnieksâ€, kÄ arÄ« pasaules 100 labÄko Ä«sfilmu topÄ ierindotÄ Ivara KraulÄ«Å¡a spÄ“lfilma „Baltie zvaniâ€.

27. aprÄ«lÄ« KinokoncertÄ muzicÄ“s Latvijas spožÄkie džeza mÅ«ziÄ·i – Intars Busulis, Viktors Ritovs, Gints PabÄ“rzs un Andris Grunte. Å ie džeza mÅ«ziÄ·i jau vairÄkas gadus sadarbojas dažÄdos mÅ«zikas projektos, kas balstÄ«ti džeza mÅ«zikas izpÄ“tÄ“ un pilnveidoÅ¡anÄ. Viņi noteikti dÄ“vÄ“jami par vieniem no profesionÄlÄkajiem un spilgtÄkajiem Latvijas džeza mÅ«zikas interpretiem.

Uz ekrÄna Å¡ajÄ KinokoncertÄ tiks rÄdÄ«ta dejas Ä«sfilmu programma. TajÄ iekļautas 6 Ärzemju Ä«sfilmas, kas guvuÅ¡as starptautiska atzinÄ«ba, bet dažÄdu iemeslu dēļ nekad nav nonÄkuÅ¡i lÄ«dz Latvijai publiskÄ veidÄ. Å ajÄs filmÄs deja ir tÄ, kas pauž emocijas, mÅ«sdienu modernÄs horeogrÄfijas priekÅ¡nesumos izdejojot cilvÄ“ciskÄs attiecÄ«bas. Viena no unikÄlÄkajÄm Å¡Ä«s programmas Ä«sfilmÄm noteikti ir LielbritÄnijas režisores Gillian Lacey filma – eksperimentÄla manipulÄcija ar kÄda amatieroperatora safilmÄ“to materiÄlu, kas tapis 1930. gadu beigÄs. ĪsfilmÄ atklÄjas „Ballets Russes†trupas dalÄ«bnieku atpÅ«ta un baleta uzveduma ainu mÄ“Ä£inÄjums Sidnejas pludmalÄ“. TÄpat Å¡ai vakarÄ bÅ«s iespÄ“ja dejÄ ieraudzÄ«t laika meklÄ“jumus TokijÄ, kÄda pÄra nejauÅ¡u tikÅ¡anos baseinÄ AnglijÄ, Ä£imenes noslÄ“pumus ĪrijÄ, vientulÄ«bas deju tukÅ¡Ä AustrÄlijas namÄ un formu eksperimentus neesoÅ¡Äs telpÄs.

Mosties pavasara ritmos!

VairÄk informÄcijas meklÄ“jiet www.rigasritmi.lv
Biļetes pieejamas BiļeÅ¡u servisa kasÄ“s un InternetÄ www.bilesuserviss.lv

Tags: , , , ,
No Comments »

Avatar of admin

by admin

Džeza laikmets un tÄ rekonstrukcija kino

jÅ«nijs 4, 2011 in Džezs ÄrzemÄ“s by admin

Autore: Dana Daudiša

20. gadsimts ir lielu vÄ“sturisku pÄrmaiņu, sociÄlu vÄ“tru un revolucionÄru apvÄ“rsumu laikmets. PaÄtrinÄjÄs un kļuva sarežģītÄki mÄkslas attÄ«stÄ«bas procesi, kuros strauji radÄs un nomainÄ«jÄs aizvien jaunas parÄdÄ«bas. 20. gadus raksturo jÄ“dziens „Roaring Twenties†(dÄrdoÅ¡ie, rosÄ«gie divdesmitie), tÄ uzsverot perioda sabiedrisko, mÄkslas un kultÅ«ras dinamismu. TÄ bija jauna Ä“ra, kuru raksturoja dažÄdi kontrasti: ekonomiskÄ krÄ«ze, bezdarbs un depresija, bet arÄ« nebeidzamas izpriecas, baudas, izÅ¡Ä·Ä“rdÄ«ga greznÄ«ba un Ä“rtÄ«bas, turklÄt tÄ iezÄ«mÄ“ja sievieÅ¡u emancipÄciju, seksuÄlo atbrÄ«votÄ«bu un modi kÄ dzÄ«ves stila noteicÄ“ju. SÄkot ar 20. gs., ASV pieauga mÅ«zikas kultÅ«ras nozÄ«me. AmerikÄņu rakstnieks F. S. Ficdžeralds Å¡o laiku nodÄ“vÄ“ja par „džeza Ä“ru†un raksturoja to kÄ â€žbrÄ«numu, mÄkslas, galÄ“jÄ«bu un satÄ«ras laikmetuâ€. TÄ dÄ“vÄ“tais Džeza laikmets, aizsÄcies 20. gs. pirmajÄ pusÄ“, bija jauns pavÄ“rsiens muzikÄlajÄ jomÄ ar savu izaicinÄjumu tradicionÄlajam.

Džeza laikmetu un tÄ dzÄ«vesveidu raksturoja un noteica vairÄki bÅ«tiski aspekti. PirmkÄrt, strauja ekonomiskÄ attÄ«stÄ«ba sekmÄ“ja izklaides industrijas nozÄ«mes pieaugumu, to ietekmÄ“ja arÄ« pÄ“ckara drÅ«mÄ gaisotne un
cilvÄ“ku vajadzÄ«ba pÄ“c dzÄ«vesprieka. JaunÄ kultÅ«ra virzÄ«ja cilvÄ“ku tÄ“rÄ“t naudu izklaidei, kurÄ iekļauts bija alkohols, uzdzÄ«ve, draugi un dÄ“kas, kas raksturoja jauno dzÄ«ves jÄ“gu. SeviÅ¡Ä·a nozÄ«me bija pieaugoÅ¡o nakts klubu un publisko deju zÄļu skaitam, jo tolaik viens no izplatÄ«tÄkajiem izklaidÄ“Å¡anÄs veidiem bija dejoÅ¡ana. Tolaik radÄs džeza apvienÄ«bas, tika rÄ«kotas vÄ“rienÄ«gas balles ar enerÄ£iskÄm Äarlstona, Lindy Hop u. c. dejÄm, sievietes piedzÄ«voja vÄ“l nebijuÅ¡as pÄrmaiņas, kas mainÄ«ja viņu statusu un lomu sabiedrÄ«bÄ, jaunÄs un spilgtÄs modes tendences vÄ“l arvien iezÄ«mÄ“jas arÄ« 21. gadsimtÄ.

Izklaides sfÄ“ra, kÄ arÄ« mÅ«zikas ierakstu izplatÄ«ba un radio attÄ«stÄ«ba veicinÄja džeza uzplaukumu. KÄ džezs, tÄ
arÄ« 20. gadu dzÄ«vesveids bija skaļš, enerÄ£isks, pretrunÄ«gs un dinamisks. Džezs, tÄpat kÄ 20. gadu spilgtÄs dzÄ«ves veida pÄrmaiņas kopumÄ, bija protests pret dzÄ«ves vienmuļību, individuÄlas izpausmes mÄ“Ä£inÄjums. SÄkotnÄ“ji džezu neatzina tÄ haotiskuma un atÅ¡Ä·irÄ«gÄs formas dēļ, daļa to raksturoja kÄ bÄ«stamu spÄ“ku, kas spÄ“j izraisÄ«t fiziskas sekas klausÄ«tÄjam, samaitÄjot indivÄ«du Ä·ermeni un caur to arÄ« tautas morÄli. Polemisks savÄ vÄ“stures laikÄ, džezs bija pirmais Amerikas devums mÅ«zikas pasaulei. Laikmeta antagonismu raksturoja, no vienas puses, elegance, muzikÄls radoÅ¡ums, enerÄ£iskas, skaistas dejas un vitalitÄte, no otras puses – alkohols, vardarbÄ«ba, vieglprÄtÄ«ba un naudas ietekme.

BÅ«tiska nozÄ«me bija žurnÄlistikas nozÄ«mei un radio attÄ«stÄ«bai. Uzplauka „džeza žurnÄlistika†(vÄ“sturiski dÄ“vÄ“ta
arÄ« par „jauno†un „dzelteno†žurnÄlistiku) – fotogrÄfijÄm, zÄ«mÄ“jumiem un karikatÅ«rÄm pÄrbagÄti tabloÄ«da formÄta izdevumi, kuru satura pÄ«lÄri bija tenkas, grÄ“ki un skandÄli. Radio kļuva par cilvÄ“ka ikdienas neatņemamu sastÄvdaļu, ar kura palÄ«dzÄ«bu džezs uzrunÄja klausÄ«tÄjus. Pirmo valsts radiostaciju atklÄja AmerikÄ, PitsburgÄ 1920. gadÄ, un tÄ nesa tÅ«lÄ«tÄ“jus panÄkumus. SÄkotnÄ“ji radiopÄrraides ietvÄ“ra mÅ«ziku, ziņas un dažÄdus pasaules notikumus, dÄ“ku atainojumus, izdomÄtus stÄstus, kÄ arÄ« biržas ziņojumus un laika prognozi, taÄu vÄ“lÄk radio tika izmantots, lai translÄ“tu arÄ« koncertus, debates un sprediÄ·us. BÅ«tÄ«bÄ mediji kopÅ¡ 20. gadiem bija kļuvuÅ¡i par cilvÄ“ku dzÄ«vesveida atspoguļotÄjiem un reizÄ“ arÄ« konstruÄ“tÄjiem. Read the rest of this entry →

Tags: , , , ,
4 Comments »