Pagājušās vasaras nozīmīgākais latviešu mūzikas notikums ir džeza dziedātājas Ingas Bērziņas disks „Neizteiktie vārdi”. Albums tapis Ingai Bērziņai sadarbojoties ar tādiem Latvijas džeza māksliniekiem kā Madars Kalniņš, Artis Orubs un Andris Grunte, kā arī pieaicinātajiem mūziķiem Denisu Paškēviču, Konstantīnu Jemeļjanovu, Gintu Pabērzu, Raimondu Macatu, Mārci Auziņu un Kristapu Rulli. Ieraksta koncepcija ir precīzi noformēta diska atvēruma iekšpusē: „Albums «Neizteiktie vārdi» radies kā cieņas un pateicības apliecinājums 1960.gadu latviešu džeza komponistiem R.Orem, R.Paulam, I.Vīgneram, A.Zaķim, U.Stabulniekam, I.Birkānam, kas savas mūziķa gaitas sākuši, apbrīnojot un mīlot džeza mūziku, radot savus skaņdarbus šīs burvības iespaidā”.

Jāatzīst, ka nevienu no albuma dziesmām agrāk neatcerējos dzirdējis, tādēļ mēģināju tās sameklēt jūtūbes kanālos. Kaut arī dziesmas ir senas un kopējā albuma noskaņa ir izteikti romantiska, tomēr asociācijas ar 60. gadu estrādes mūziku tā īsti neveidojās. Inga Bērziņa ar savu dziedāšanas manieri nav centusies atdarināt Valentīnu Butāni vai Aino Bāliņu. Tieši otrādi, – viņa saglabā sev raksturīgos vokālos paņēmienus un intonācijas. Madara Kalniņa klavierspēle ir 21 gadsimta mūzikas lieciniece.Vienīgi Arta Oruba vibrafons brīžiem rada senlaicīgu Laionela Hemptona noskaņu. Pirmā dziesma – askētiski aranžētā „Atceries mani vēl” (R. Pauls, A. Krūklis) izskan kā iedrošinājums arī plašākai auditorijai beidzot iepazīt Ingas Bērziņas balsi. Līdz šim tā skanējusi tikai šaurās aprindās plaši pazīstamos džeza projektos, pārsvarā angliski. Nākamajā dziesmā „Reiz nāksi tu” (R. Pauls, A. Krūklis) ieskanas bībopa džezam raksturīgi ritmi. Tajā pēc vokālās tēmas, viena aiz otras raiti seko visu ansambļa dalībnieku improvizācijas. Starp nākamajām dziesmām īpaši jāatzīmē emocionāli spēcīgā balāde „Neizteiktie vārdi” (U.Stabulnieks,V. Grenkovs), Erola Garnera stilā ar Kristapa Ruļļa slaidģitāras iespēlēm. Jāsecina, ka Ulda Stabulnieka daiļrades labākā daļa joprojām vēl nav pienācīgi novērtēta. Tomēr visskaistākā dziesma, manuprāt, ir „Vasara aiziet” (I. Vīgners, A. Krūklis). Tas ir kontrabasista Andra Gruntes un Ingas Bērziņas duets, ar fantastisku vokālo improvizācijas daļu. Emocionāli spēcīgs, ļoti intīms priekšnesums, kā radīts kamerzālei.

Savukārt jautrā „Pavasara dziesmiņa”(R. Ore, A. Krūklis) spilgti parāda visu ansambļa mūziķu tehnisko un radošo varēšanu eksperimentēt.  Pēdējā dziesma „Saules dimanti”(A. Zaķis, A. Krūklis) ir zināmāka Aino Bāliņas un Jāņa Moiseja izpildījumā. Denisa Paškeviča flauta tās noskaņu krietni atdzīvina. Albums ir izdevies – kā 50 gadus glabāts konjaks, labi nostādināts, un vakariņu nobeigumā saliets glāzēs. Izdomāsim tostus, viens otram acīs ieskatoties saskandināsim glāzes, un izbaudīsim to!