Džeza, improvizācijas un radoši eksperimentālās mūzikas kopiena
Mārupes Mūzikas un mākslas skolā džeza mūzikas vakars
“Ģitāra kā džeza instruments”
Muzicē Ingus Feldmanis un Andris Grīnbergs
Trešdien, 27.novembrī, 19.00
Koncertu atbalsta Mārupes novada Dome, Mārupes mūzikas un mākslas skola un Rīgas rajona Jauniešu orķestra atbalsta biedrība, informatīvais atbalstītājs “Mārupes Vēstis”.
Pārpublicēts no portāla bobe.me
Project ZARBUGANS was created by festival Rigas Ritmi director Maris Briezkalns. Project brings together a unique combination of instruments – double bass, drums&percussions and Latvian folk instrument – kokle. Together on stage they are able to create a fantastic sound forest providing you with once in a lifetime experience to stimulate all of your senses.
13.11.2013
Orģinālsaite;
http://bobe.me/en/news/4341-interview-with-amazing-sound-project-zarbugans
Piektdien 15.novembrī Spīķeru koncertzālē savu 20 gadu skatuves jubileju koncertā “Latvijas sajūtas” svinēs džeza saksofonists Deniss Paškēvičs. Koncertā klausītājus sagaida latviešu tautas dziesmas, populāru komponistu dziesmas džeza apdarē, kā arī paša saksofonista radītais.
(Raksts un video pārpublicēts no mixnews.lv)
Intervijā MixTV Deniss Paškēvičs stāsta par konkurenci džeza mūzikā, par atšķirībām, spēlējot koncertu un kluba vakara ietvaros, kā arī par jaunāko Latvijas džeza paaudžu muzikālo pamatu. Labākais koncerts vēl viņam esot jānospēlē – atzīst saksofonists. Kas zina, iespējams, tas skanēs jau šajā piektdienā!
Ko visbiežāk ar džezu nesaistīti cilvēki vēlas par džezu uzzināt? Cilvēki domā, ka džezs ir kaut kas nepieejams, mistiska mākslas forma, kas nav domāta visiem. Tad cilvēki jautā, vai džezs sastāv tikai no improvizācijas? Vai viss džezā notiek mirklī? Tad man nākas stāstīt un skaidrot, kā top džezs. Tas top, balstoties uz attiecīgām zināšanām, un uz mūziķu sadarbību. Bieži vien, kad spēlējam atvērto improvizāciju, mēs spēlējam domas, melodijas, harmonijas un ritmus, ar kuriem mēs esam mēnešiem dzīvojuši, klausījušies, mēģinājuši. Džezs ir pragmātisks darbs, kurā ir šie mirkļa momenti. Dažreiz brīnums notiek, dažreiz nenotiek. Taču viss balstās uz zināšanām un praksi – kā tu vadi savu instrumentu, pats sevi, un kā tu spēj sadarboties ar auditoriju un saviem kolēģiem.
Tev ir dažādi un atšķirīgi muzikālie projekti. Kas ir tas slēdzis, kurš tev ļauj pārslēgties no viena projekta uz otru? Godīgi sakot, agrāk man bija daudz vairāk projektu. Bet ar gadiem tu veido tādu kā piltuvi, spēlē to mūziku, kas tev patiešām pieskaras. Nekad neaizmirsīšu mūsu sadarbību ar Ņujorkas ģitāristu Timu Milleru. Es viņam tieši jautāju šos jautājumus – kuru mūziku tu spēlē? Viņš atbildēja – spēlēju to mūziku, kas man patiešām pieskaras. Es spēlēju tās notis, kas dzīvo ar mani. Un tās notiks, kas ir vienkārši pa vidu, tās es vienkārši neatskaņoju. Man ir ļoti daudz ideju, bet es tās mēģinu novilkt pie zemes un fiksēt. Man ir kartotēka. Piemēram, pagājušajā gadā es apskatījos, ka esam ierakstījuši piecus jaunus labumus. Es nezinu, vai visi šie jaunie albumi sasniegs klausītāju. Varbūt pēc pieciem gadiem šī mūzika tiks atskaņota.
Runājot par stilistiku – esmu anti stilistisks. Pašam ir grūtāk noformulēt to, ko tu dari. Piemēram, runājot par manu trio, kāds pasaules klases mūziķis teica, ka mēs nespēlējam frīdžezu vai avangardu, bet gan moderno impresionismu. Biju pārsteigts. Nekad nebūtu to dēvējis par moderno impresionismu. Kad tu mācies džezu, tu izej cauri dažādiem līmeņiem. No sākuma tu mācies blūzu, pēc tam, iespējams, bībopu, hardbopu. Ja gribi modernāk – sāc mācīties fanku, grūvmūziku. Tad tu atkal pēti blūzu. Tu atkal ej atpakaļ, šādi sevi veidojot. Attīsti savu muzikālo lingvistiku. Vēlāk, darbojoties profesionāli, šos džeza stilus tu izmanto mērķa sasniegšanai. Kā? – tas viss ir tavās rokās, jo tu esi autors.
Vai tu bieži dungo jaunās idejas mobilajā telefonā? Jā,noteikti! Es diezgan labi pārvaldu datoru. Šodien ir tik daudz iespējas, kā pierakstīt savas idejas! Es rakstu notis, es izmantoju dažādas datora programmas. Man ļoti patīk mūsdienīgie instrumenti! Jā, es fiksēju visu. Cenšos ierakstīt mēģinājumus, tos analizēju. Man ļoti nepatīk, kā es spēlēju! Labāk nogaidīt divus vai trīs mēnešus, lai es ierakstīto varētu klausīties. Ja ierakstām kādu dzīvo koncertu, man to ir grūti klausīties, jo dzirdu visas savas kļūdas. Tajā pašā laikā kļūdas man parāda virzienu, pie kura vēl ir jāstrādā. Būt mūziķim ir ļoti analītisks darbs!
Pārpublicēts no mixnews.lv
2013. gada 12. novembrī plkst. 20:36
http://lat.mixnews.lv/lv/eksluzivi/18963_deniss-paskevics-cilveki-doma-ka-dzezs-ir-mistiska-makslas-forma-video
1. novembrī plkst. 18.00 Latvijas Radio 1. Studijā, Doma laukumā 8, notiks komponista un saksofonista Viļņa Kundrāta un Mirage Jazz Orchestra koncerts. Programmā Viļņa Kundrāta instrumentālās kompozīcijas un dziesmas ar latviešu dzejnieku – Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka, Klāva Elsberga un Egila Zirņa tekstiem.
Vilnim Kundrātam, kurš džeza mūzikā aktīvi darbojas kopš astoņdesmito gadu beigām, jaunas koncertprogrammas ideja radās pirms pusotra gada: komponists un mūziķis ir iecerējis turpināt Mirage Jazz Orchestra tradīciju atskaņot latviešu komponistu skaņdarbus un aranžējumus. Viņa džeza tradīcijā ieturētajos skaņdarbos sapludinātas svinga, bopa, blūza, rokenrola, regeja un tvista iezīmes un paša latviešu komponista īpašais melodiskais un harmoniskais kolorīts.
“Apzināti centos meklēt kaut ko savdabīgu, ne tikai kopējot amerikāņu džezu, bet arī veidojot jaunus risinājumus. Pats esmu spēlējis Mirage Jazz Orchestra, tāpēc šis ir jau man pazīstams un iedvesmojošs muzikālais raksturs”, stāsta Vilnis Kundrāts.
Koncertā piedalīsies džeza dziedātāja Ieva Kerēvica un Jānis Strazdiņš, vairāku vokālo ansambļu, grupas “Cosmos” un Latvijas Radio kora dziedātājs, kā arī Tallinas mūzikas akadēmijas džeza nodaļas vadītājs un vairāku Eiropas džeza projektu līdzautors ģitārists Jāks Soārs (Jaak Sooäär). Koncertā piedalīsies arī Mirage Jazz Orchestra solisti Indriķis Veitners, Raivo Stašāns, Lauris Amantovs, Normunds Piesis, Madars Kalniņš un citi.
Projekts notiek ar Valsts Kultūrkapitāla Fonda atbalstu un Latvijas Radio Klasika palīdzību Latvijas Radio 1. studijas telpās.
Biļešu cena: Ls 3. Biļetes var iegādāties “Biļešu servisa” tirdzniecības vietās.
12.novembrī Latvijas Radio ekskluzīvs Laimas Jansones, Arta Oruba un Andra Gruntes koncerts!
Trio pirmsākumi meklējami festivālā “Rīgas Ritmi 2012”, kad uz “Arteļa” skatuves kāpa etnogrāfiskās kokles izpildītāja Laima Jansone kopā ar perkusionistu Arti Orubu un basistu Andri Grunti. Šis trio bija kaut kas unikāls un džeza mūzikā nebijis, atklājot jaunu melodiski sintezējošu ceļu. Žurnāls “All About Jazz” šo projektu nosauca par “festivāla atradumu” un paredzēja tam daudzsološu nākotni. Turpinot sadarbību, festivāla “Rīgas Ritmi 2013” apmeklētājiem tika dota iespēja apmeklēt un dzirdēt trio koncertprogrammu “Zarbugans”. Arī šis koncerts pievērsa ietekmīgā žurnāla “All About Jazz” pārstāvja uzmanību – žurnālists atzina, ka nebija kļūdījies, prognozējot projektam ilgtspēju. Tomēr līdzās tam iespaidu atstāja arī joprojām unikālā modernās un tradicionālās mūzikas sintēze kopā ar interesanto skatuves izkārtojumu un pašu mūziķu skatuves tēliem.
Jau otrdien šis īpašais festivāla “Rīgas Ritmi” mūzikas projekts tiks prezentēts arī citiem – tas notiks 12.novembrī Latvijas Radio 1.studijā, kur trio sniegs ekskluzīvu koncertu šauram klausītāju lokam.
Laimas Jansones, Andra Gruntes un Arta Oruba muzikālais vēstījums tiecas pārvarēt instrumentu pielietojuma robežas un pavērt jaunu, paralēlu pasauli. Projekta pamatā ir trīs dažādi instrumenti un tikpat dažādas personības. Šāds unikāls sastāvs ir izaicinājums, jo pasaules mūzikā tādu vienkārši nav, līdz ar to – trio sastāvs ir uzņēmies divtik sarežģītu darbu – līdzās muzicēšanai veidot arī šī trio idejisko konceptu. Skaņdarbu klāstu veido oriģinālas kompozīcijas, kuru ietekmes avoti tiecas aptvert kā džezu, tā arī etnogrāfisko mūziku. Tiešraidē koncerts tiks translēts Latvijas Radio Klasika. Vairāk informācijas: www.rigasritmi.lv
“Festivāla “Rīgas Ritmi” atradums – unikāls tradicionālās un mūsdienīgās mūzikas sakausējums, kas padara Laimu par vienu no šī brīža talantīgākajām Latvijas džeza skatuves māksliniecēm, – All About Jazz
Seldom Found ir Sintijas Grigorjevas izveidots projekts, kurā tiek izpildītas viņas oriģināl-kompozīcijas. Tas radās šī gada sākumā, tomēr uz doto mirkli sastāvs ir krasi mainījies. Mūzikas galvenā ideja ir aizvest klausītāju sajūtu un emociju ceļojumā, kaut kur tālu prom no ikdienas un ļaut izjust to, ko sevī ietver šie skaņdarbi. Skanējuma pamatā nav konkrēti mūzikas stili, bet gan idejas, pieredzes, notikumi un “spēlētāju” mijiedarbība. Mūzika kā instruments, kā valoda, nevis kā vārdnīca…
Sintija Grigorjeva – bass/vokāls,
Arta Goldmane – taustiņi,
Rihards Kolmanis – ģitāra,
Pēteris Žīle – bungas.