Autors: Valērijs Kopmans

Pēc veiksmīgas uzstāšanās Jeruzālemes 5. starptautiskajā džeza festivālā “Jazz Globus” mājās pārbraukuši Denisa Paškeviča grupa “Baltic Nova Collective” un viņus pavadošais džeza žurnālists un popularizētājs Valērijs Kopmans.

Šī ir pirmā reize, kad Latvijas džeza mūziķi uzstājas Izraēlā – valstī, kur džezam ir liela piekrišana ne tikai mūziķu aprindās. “Jazz Globus” nav vienīgais džeza festivāls Izraēlā. Beidzamajos gados daudzi Izraēlas mūziķi ir viesojušies arī mūsu festivālos. Arī šogad viņi viesojās gan “Rīgas Ritmos”, gan Saulkrastu džeza festivālā, bet visu laiku izpalika mūsu mūziķu atbildes apmeklējumi. Kad es uzzināju, ka 70./80. gados pazīstamās lietuviešu grupas “GTC” līderis – talantīgais laikmetīgā džeza komponists un pianists Vjačeslavs Ganeļins (Вячеслав Ганелин), kurš tajos gados daudz uzstājās arī Rīgā, ir festivāla “Jazz Globus” mākslinieciskais vadītājs, es viņam nosūtīju vairāku Denisa Paškeviča grupu ierakstus. Paškevičs, manuprāt, ir viens no visspilgtākajiem un īpaši ievērojamiem pašreizējiem Latvijas džeza mūziķiem. Ganeļinam patika Paškeviča darbi un mēs saņēmām uzaicinājumu piedalīties šajā festivālā. Un tā Paškeviča grupa “Baltic Nova Collective”, kuras sastāvā ir arī Jolanta Gulbe (vokāls), Madars Kalniņš (taustiņinstrumenti), un Nefs Irizari (ģitāra) ierindojās festivāla “Jazz Globus” dalībnieku sarakstā.

Festivāls notika Jeruzālemes Kultūras centra zālē. Bija apmēram divsimt dalībnieku, no kuriem lielākā daļa bija Izraēlas mūziķu. Tas, protams, saprotami – katrs džeza festivals ir kā vietējo “džeza spēku” parāde. Viesmūziķi bija no tādām valstīm kā Vācija, ASV, Krievija, Latvija… Īpaši spilgti bija krievu trompetists Sergejs Proņs (Сергей Пронь), virtuozais vācu bundzinieks Klauss Kūgels (Klaus Kugel), kontrabasists no ASV Viktors Fonarevs (Виктор Фонарев), kā arī Maskavas laikmetīgā džeza grupa “Второе приближение“, kuras satāvā ir pianists Andrejs Razins (Андрей Разин) un kontrabasists Igors Ivanuškins (Игорь Иванушкин).

No Izraēlas džezmeņiem noteikti japiemin Vjačeslavs Ganeļins. Viņa talantam, šķiet, nav robežu – viņa muzikālās idejas frīdžezā ir tik vienreizējas un smalkas. Ganeļina, Fonareva, Proņa un Kugela kvartets atklāja festivālu, un viņu izpildītā 50 minūtes ilgā kompozīcija izraisīja īstu publikas sajūsmas vētru. Un pēc tam vēlreiz acu priekšā dzima absolūti spontāna kompozīcija – patiesi interesanta, uz kontrastiem balstīta, labākajās frīdžeza tradīcijās ieturēta. Šoreiz Gaņeļina partneri bija Boriss Gammers, Deniss Paškevičs un Viktors Fonarevs. Paškevičam šī uzstāšanās dāvāja neaizmirstamus iespaidus. Ar ļoti interesantu un gaumīgu programmu uzstājās arī vijolnieka Avnera Kelmera (Avner Kelmer) trio. Lieliski uzstājās arī Borisa Gammera kvartets. Viņu sastāvā bija spožs ģitārists Iļja Seļcovs (Илья Сельцов). Labi dziedāja arī jaunā, kolorītā un neierastā manierē dziedošā džeza vokāliste Mihala Koena (Michal Cohen). Ar neviltotu sajūsmu publika uzņēma Jeruzālemes bērnu bigbendu. Viņu spēle bija apburoša; īpaši pamanāmi bija meitenīte pianiste un vienkārši ģeniālais puisītis trompetists, kurš spēja panākt visīstāko džeza skanējumu. Ar bērnu bigbendu vēlāk, izvēršot uzstāšanos savdabīgā meistarklasē, kopā improvizēja Deniss Paškevičs un Sergejs Proņs. Atmiņā iespiedās arī saksofonistu kvarteta uzstāšanās, pianisti Nahums Perferkovičs (Нахум Переферкович), Mihails Agre (Михаил Агр), Semens Lipkovičs (Семен Липкович), saksofonisti Dmitrijs Šurins (Дмитрий Шурин) un Roberts Ančipolovskijs (Роберт Анчиполовский), kontrabasists Valērijs Lipecs (Валери Липец), bundzinieks Jevgēņijs Maistrovskijs (Евгения Майстровского).

Paškeviča grupa tiešām cienīgi pārstāvēja Latvijas džezu. Viņu uzstāšanās bija iedvesmas pilna! Viņi izpildīja uz bosanovas ritmiem un melodijām un afrikāņu motīviem balstītas kompozīcijas, ietērptas pavisam jaunās un oriģinālās aranžijās. Cilvēki neslēpa savu sajūsmu par Jolantas Gulbes valdzinošo vokālu un Denisa Paškeviča lieliskajām improvizācijām. Daudz atzinības izpelnījās arī Madars Kalniņš un Nefs Irizari. Vēl bez festivāla programmā paredzētajiem koncertiem Paškeviča grupa uzstājās arī Telavivā. Festivāla laikā Latvijas mūziķi uzstājās arī citos interesantos projektos (pēc būtības), kurus izdomāja festivāla organizators.

Ļoti interesanta bija projekta “Džeza tilts” uzstāšanās, kas faktiski bija kā festivāla kulminācija. Uz skatuves iznāca visas zvaigznes: Proņs, Paškevičs, Ančipolovskijs, Razins, Ivanuškins un Kugels. Ar milzīgu draivu viņi izpildīja džeza standartus, savās improvizācijās ienesot bezkompromisu sacensību radošumā savā starpā. Jāteic, ka arī Deniss Paškevičs nevienam atbildi parādā nepalika.

Savukārt, projekts “Rīgas Balzāms” bija interesants ar to, ka tajā piedalījās ne tikai mūsu četrotne – Paškevičs, Gulbe, Kalniņš un Irizari, bet pievienojās arī citi mūziķi, kuru radošās gaitas 60. un 70. gados sākās tieši Rīgā. Tie ir: Fonarevs, Gammers, Pereferkovičs un Lipkovičs. Projektā piedalījās arī bundzinieks Maistrovskijs, kurš arī savā laikā bieži esot uzstājies Rīgā, tostarp mīlot mūsu pilsētu, viņam tur esot arī daudz draugu, un vēl aizvien sevi mazliet uzskatot par rīdzinieku.
Pirms šī sentimentālā koncerta sākuma uz skatuves tiku aicināts arī es, lai mazliet pastāstītu par Latvijas džezu, par kafejnīcu “Allegro”, kur 1971. gadā pirmo reizi Latvijā sāka regulāri notikt laikmetīgā džeza koncerti. Jo tieši šajā kafejnīcā savā laikā bieži uzstājās iepriekš minētie mūziķi. Pastāstīju arī par džeza notikumiem, klubiem, koncertiem un festivāliem mūsdienu Rīgā. Un stāsta noslēguma uz skatuves aicināju mūziķus, un gan pašreizējo, gan bijušo rīdzinieku saspēlē tika izpildīti visas pasaules džezmeņus vienojošie džeza standarti. Pēc Nauma Perferkoviča iniciatīvas koncerts tika iesākts ar maigo un aizkustinošo latviešu tautasdziesmu “Pūt vējiņi”. Publika bija ļoti aizkustināta.

Festivālā galvenokārt tika izpildīts t. s. meinstrīma džezs. Gan jaunie, gan tie, kas jau gados, muzicēja stilos sākot no tradicionālā līdz pat frīdžezam. Betfusion gan laikam dzirdēju tikai vienreiz. Un Latvijā tik ļoti populāro fanku nedzirdēju vispār, nemaz nerunājot par smooth džezu.

Nobeigumā vēlos teikt: galvenais, ka mums tagad ir logs uz Izraēlas džezu. Noslēdzot “Rīgas Balzāma” uzstāšanos, es teicu: “Mēs esam ļoti priecīgi, ka tieši mums bija iespēja būt pirmajiem no Latvijas, kas uzstājās šajā svētajā zemē! Tagad es esmu pārliecināts, ka džeza mūzikas saites starp šīm zemēm būs ilgstošas. Gadiem ejot, pie jums brauks aizvien jauni Latvijas mūziķi. Tomēr es ceru, ka vienmēr visi atcerēsies arī tos, kuri pirmie atvēra Izraēlu Latvijas džezam!”

Foto: © Григорий Хатин