You are browsing the Blog for Intervijas.

← Previous Entries
Next Entries →
Avatar of MÄris PlÅ«me

by MÄris PlÅ«me

Madars Kalniņš: "DažkÄrt ierobežojumi ir paÅ¡a improvizatora smadzenÄ“s"

jÅ«lijs 2, 2009 in Intervijas by MÄris PlÅ«me

Autors: MÄris PlÅ«me

MÄris PlÅ«me: PastÄsti lÅ«dzu, kÄ Tu sÄki nodarboties ar mÅ«ziku? Īsa biogrÄfija…

Madars Kalniņš: 6 gadu vecumÄ sÄku apmeklÄ“t E. DÄrziņa mÅ«zikas skolu, kuru arÄ« sekmÄ«gi pabeidzu kÄ pianists.

Madars Kalniņš bÄ“rnÄ«bÄ

Skolas laikÄ 7. vai 8. klasÄ“ sÄku klausÄ«ties dažus džeza ierakstus, kÄdus atradu mÄjÄs – tie bija mana tÄ“va sagÄdÄti, un man patika, es mÄ“Ä£inÄju tiem spÄ“lÄ“t lÄ«dzi. Tad sekoja studijas konservatorijÄ, tad dienests padomju armijÄ (dziesmu un deju ansamblÄ« RÄ«gÄ) un atkal konservatorija – toreiz, 80. gados, armijÄ bija jÄiet pÄ“c pirmÄ augstskolas kursa pabeigÅ¡anas. 1986. gadÄ Raimonds RaubiÅ¡ko mani uzaicinÄja spÄ“lÄ“t savÄ un GunÄra Rozenberga jazztett(Ä). Ar Å¡o bendu piedalÄ«jÄmies vairÄkos festivÄlos EiropÄ, arÄ« AmerikÄ, kur bija gan festivÄls, gan koncerti vairÄkÄs universitÄtÄ“s. 1989.- 1992. strÄdÄju Latvijas Radio bigbendÄ.Tad deviņus gadus gandrÄ«z nemaz nespÄ“lÄ“ju, nodarbojos ar daudz ko citu, bet ap 2001. gadu mÅ«zika atkal kļuva par manu pamatnodarboÅ¡anos.

Latvijas džeza mūziķi Ronnie Scottts Club

M.P.: KÄdos Latvijas un starptautiskos projektos esi piedalÄ«jies?

Madars Kalniņš pie Lionel Hampton mūzikas skolas

Madars Kalniņš pie Lionel Hampton mūzikas skolas

M.K.: Visus projektus nevaru nosaukt – pÄrÄk daudz bÅ«tu jÄraksta.

Viens no pirmajiem nopietnajiem projektiem bija 1989. gadÄ 2 nedēļu darbs LondonÄ Ronnie Scott’sdžeza klubÄ, kur ar R.RaubiÅ¡ko un G. Rozenbergajazztett “iesildÄ«jÄm“ Art Blakey & Jazz Messengersun Joe Henderson. Ar Å¡o paÅ¡u sastÄvu piedalÄ«jÄmies arī Lionel Hampton džeza festivÄlÄ AmerikÄ. LatvijÄ bijuÅ¡i arÄ« daudz starptautiski pasÄkumi, piemÄ“ram, koncerts bigbenda sastÄvÄ kopÄ ar Frank Foster, darbs saksofonistu konkursÄ StaicelÄ“, koncerti arBillie Harper Å¡Ä« konkursa ietvaros, koncerti ar dažÄdiem mÅ«ziÄ·iem, to starp Brian Melvin, Peter Barshey, Neff Irizarry, Tomas Rull, Sofia Rubin, u.c. PagaidÄm pÄ“dÄ“jais projekts bija „Dziedam JÅ«rmalÄ“ Dzintaros ar 18 jaunieÅ¡u koriem, kur piedalÄ«jÄmies  ar RGE un James „Wert“ Plookie.

VisnopietnÄkie pÄ“dÄ“jo gadu projekti ir Riga Groove Electro (RGE) sastÄvÄ â€“ kopÄ ar Denisu PaÅ¡keviÄu, Norbertu Skrauci un Kasparu Grigali.

“Balticness” – koncerttÅ«re pa 11 Eiropas valstu galvaspilsÄ“tu džeza klubiem kopÄ ar Å¡o valstu vadoÅ¡ajiem džeza mÅ«ziÄ·iem sadarbÄ«bÄ ar Baltijas JÅ«ras Valstu padomi bija viens no apjomÄ«gÄkajiem projektiem.

PatreizÄ“jÄ laika periodÄ RGE koncertÄ“ kopÄ ar Jolantu Gulbi ar bossa nova funk programmu.

Madars Kalniņš un GunÄrs Rozenbergs kopÄ muzicÄ“

Ir koncerti ar Mirage Jazz Orchestra, kas lÄ«dz Å¡Ä« gada pavasarim uzstÄjÄs G. Rozenberga vadÄ«bÄ.

Ik pa brÄ«dim piedalos koncertos (un ierakstos) ar Niku Gothamu un Dj Monsta (NiMo), beidzot esmu nolÄ“mis izveidot arÄ« sava trio oriÄ£inÄlprogrammu, utt…

VÄrdu sakot – rosos.

M.P.: Ar kuriem Latvijas mÅ«ziÄ·iem Tu spÄ“lÄ“ vislabprÄtÄk? Protams, tas jau it kÄ ir acÄ«m redzams, bet tomÄ“r varbÅ«t vÄ“lies kÄdus Ä«paÅ¡i uzslavÄ“t.

M.K.: VislabprÄtÄk spÄ“lÄ“ju kopÄ ar tiem, ar kuriem ir kopÄ“ja mÅ«zikas izpratne, kopÄ“ja muzikÄla ideja.

DomÄju, ka ar Denisu mums saskan vislabÄk, jo varam spÄ“lÄ“t kopÄ, radot mÅ«ziku uz vietas, procesÄ. VienkÄrÅ¡i klausÄmies viens uz otru un Ä·eram idejas. TÄdÄ veidÄ ir raduÅ¡ies arÄ« konkrÄ“ti skaņdarbi, no kuriem visbiežÄk spÄ“lÄ“tais ir „BruÄ£is lietū“.

Man patÄ«k spÄ“lÄ“t arÄ« kopÄ ar Niku Gothamu – viņam ir pavisam cits stils. Ar IndriÄ·i Veitneru spÄ“lÄ“jam tradicionÄlÄ stilÄ.

Protams, iznÄk sadarboties arÄ« ar dziedÄtÄjÄm, no kurÄm ar Jolantu Gulbi uzstÄjamies visbiežÄk, ir programma, kuru atskaņojam kopÄ ar RGE. Palaikam strÄdÄjam kopÄ arÄ« ar Ingu BÄ“rziņu, Amber un JÅ«liju Zakirovu.

M.P.: Kas Å¡obrÄ«d aktuÄls TavÄ mÅ«ziÄ·a dzÄ«vÄ“?

M.K.: PaÅ¡laik aktuÄla ir jaunrade un izglÄ«tÄ«ba. IzglÄ«toju sevi un arÄ« citus.

M.P.: Kas TavuprÄt ir mÅ«zika?

M.K.: MÅ«zika ir valoda, kas apvienota ar skaņu mÄkslu.

M.K.: DomÄju, ka mÅ«zikas uzdevums ir radÄ«t klausÄ«tÄjÄ noskaņu, sajÅ«tas un emocijas (vÄ“lams pozitÄ«vas, protams) atbilstoÅ¡i skaņdarba iedabai.

M.P.: Kas TavuprÄt ir džezs?

M.K.: Džezs ir Ä«paÅ¡a valoda un saskarsmes veids starp mÅ«ziÄ·iem, kas lieto Å¡o valodu un publiku, kas Å¡o valodu saprot un mÄ«l. Jo džezu ir grÅ«ti klausÄ«ties un uztvert, ja klausÄ«tÄjs nav tam gatavs. TÄpÄ“c džeza koncertos ir sadarbÄ«ba starp mÅ«ziÄ·iem un publiku, jo Å¡os koncertus apmeklÄ“ nevis nejauÅ¡i garÄmgÄjÄ“ji, bet „džezmīļi“.

M.P.: KÄda TavuprÄt ir pilnÄ«gi brÄ«va improvizÄcija?

M.K.: ImprovizÄcija savÄ dziļÄkajÄ bÅ«tÄ«ba vienmÄ“r ir brÄ«va. PilnÄ«gi brÄ«va tÄ var bÅ«t, ja tu uzej uz skatuves un sÄc „stÄstÄ«t“ jaunu stÄstu bez iepriekÅ¡Ä“ja plÄna, sagatavoÅ¡anÄs un pieturas punktiem (harmonija, forma ritms, utt). Bet tÄ var bÅ«t nosacÄ«ti ierobežota dažos gadÄ«jumos – skaņdarbam ir forma, ritms, harmonija, stilistika – ja tu spÄ“lÄ“ kopÄ ar citiem mÅ«ziÄ·iem, tev Å¡ie nosacÄ«jumi ir jÄievÄ“ro.

Bet kas attiecas uz to, kÄdas, cik garas un kÄdÄ secÄ«bÄ notis tiek spÄ“lÄ“tas, kÄ arÄ« cik gara ir frÄze un cik gara vai Ä«sa pauze, kÄda bÅ«s dinamika un citi izteiksmes lÄ«dzekļi – tur nekÄdi ierobežojumi nevar bÅ«t.

Protams, dažkÄrt ierobežojumi ir paÅ¡a improvizatora smadzenÄ“s.

Madars KalniņšM.P.: Kas ir labs mūziķis?

M.K.: Es domÄju, ka labs mÅ«ziÄ·i s ir tas, kurÅ¡ spÄ“j ar savu muzikÄlo domu „aizvest“ klausÄ«tÄju sev vÄ“lamÄ virzienÄ (ja runÄjam par solo). BendÄ labs mÅ«ziÄ·is ir tÄds, kurÅ¡ dod savu ieguldÄ«jumu kopÄ“jÄ muzikÄlajÄ â€žlietÄ“, ar kuru ir prieks kopÄ spÄ“lÄ“t, un kurÅ¡ neiedomÄjas, ka tikai viņš ir tas labais mÅ«ziÄ·is, bet visi pÄrÄ“jie ir… AnsamblÄ« spÄ“lÄ“jot, ir jÄbÅ«t tÄ kÄ musketieriem – viens par visiem, visi par vienu.

M.P.: Kas TavuprÄt notiek Latvijas mÅ«zikÄ?

M.K.: Å is nu gan ir tÄds vispÄrÄ«gs jautÄjums, jo tie darbÄ«bas lauciņi ir daudz un dažÄdi. Ja to attiecinÄtu uz džeza mÅ«ziku, tad varÄ“tu teikt, ka situÄcija ir lÄ«dzÄ«ga ka politikÄ â€“ ir daudzas mazas partijas, kas mÄ“Ä£ina savÄ starpÄ konkurÄ“t. Bet Latvijas mÅ«zikas tirgus ir ļoooti mazs. VarÄ“tu taÄu sekot labÄkajiem piemÄ“riem visÄ pasaulÄ“ – džeza mÅ«ziÄ·u apvienoÅ¡anÄs arodbiedrÄ«bÄs. Var jau vÄ“l pasapņot  par valsts atbalstu Å¡ajÄ jomÄ â€“ kÄ daudz kur EiropÄ, SkandinÄvijÄ. Bet tas vÄ“l pagaidÄm nesaskatÄmÄs tÄlÄ“s. KamÄ“r paÅ¡i lÄ«dz tÄdam apziņas lÄ«menim nonÄksim…

M.P.: KÄdi ieteikumi topoÅ¡ajiem džeza mÅ«ziÄ·iem?

M.K.: TeikÅ¡u Ä«si, bet konkrÄ“ti: klausieties! un mÄcieties!

Un ir jau tomÄ“r arÄ« pie mums skolas, kas to var palÄ«dzÄ“t izdarÄ«t (RÄ«gas Doma kora skola, Denisa un Jolantas Performing Art School, JVLMA ). Bet galvenais ir mÄ«lestÄ«ba uz džeza mÅ«ziku, nedaudz talanta un milzÄ«gas darba spÄ“jas – tad bÅ«s grÅ«ti izbÄ“gt no panÄkumiem.

Tags:
1 Comment »

Avatar of MÄris PlÅ«me

by MÄris PlÅ«me

Nic Gotham (Niks Gothams): "Džezs ir mūzika, kurai vajag, lai tu šķērso robežas"

aprÄ«lis 17, 2009 in Intervijas by MÄris PlÅ«me

Autors: MÄris PlÅ«me

NiMo - Nic Gotham & Dj Monsta

MÄris PlÅ«me: TÄ kÄ Tu esi kanÄdietis, droÅ¡i vien pirmÄ saskare ar mÅ«ziku Tev bija jau bÄ“rnÄ«bÄ tur KanÄdÄ. PastÄsti lÅ«dzu, kÄ Tu sÄki nodarboties ar mÅ«ziku?

Niks Gothams: Kad man bija 9 gadi, mamma man uzdavinÄja manu pirmo instrumentu – Ä£itÄru. Man bija privÄtstundas pie ļoti laba skolotÄja – Ä«sta hipija, kurÅ¡ spÄ“lÄ“ja klasisku spÄņu Ä£itÄrmÅ«ziku un arÄ« blÅ«zu, džezu un rokenrolu.

Niks Gothams vidusskolas ekskursijÄ uz Floridu 1976 g.

M.P.: Vai vari Ä«si raksturot KanÄdas mÅ«zikas dzÄ«ves specifiku?

N.G.: VispÄr nevaru – tÄ ir ļoti liela valsts. Kur es dzÄ«voju, Toronto un tuvumÄ, Pop mÅ«zika ir ļoti populÄra, jo ir daudz ļoti labu un slavenu kanadieÅ¡u Pop mÅ«ziÄ·u – vairÄk, man Å¡Ä·iet, per capita, nekÄ AmerikÄ! – Ar to es domÄju Bryan Adams, Celine Dion, Nelly Furtado, Avril Lavigne,Nickelback, utt. Pats reiz spÄ“lÄ“ju Pop-grupÄs, kÄ solists vai pÅ«tÄ“ju sekcijÄ (skat. piem.www.myspace.com/tulpamusic – piedalijos post-punk grupÄ Tulpa). TÄda mÅ«zika, kÄdu mÄca konservatorijÄs, arÄ« KanÄdÄ ir kvalitatÄ«va, kaut gan tÄ nav tik dziļi svarÄ«ga kultÅ«rai kÄ LatvijÄ, un tur nav tik daudz koru, diemžēl. Visi zina, ka Latvija ir no pasaules lÄ«deriem tajÄ kategorijÄ! Ar džezu situÄcija ir nedaudz citÄda – Å…ujorka ir džeza galvaspilsÄ“ta, un punkts. Bet Toronto džeza ainÄ bija un joprojÄm ir pietiekami daudz talantu un tÄ ir aktivitÄtes pilna. ĪpaÅ¡i iespaidÄ«gs ir Toronto džeza Ä£itÄras spÄ“lÄ“Å¡anas lÄ«menis, bet arÄ« daudzu citu instrumentu meistari tur dzÄ«vo un brÄ«niÅ¡Ä·Ä«gi spÄ“lÄ“. Tik daudzus es gribÄ“tu aicinÄt uz Å¡ejieni, lai spÄ“lÄ“tu Latvijas klubos un festivÄlos, ja tÄda iespÄ“ja bÅ«tu. Bet lÅ«k – tur arÄ« ir naudas trÅ«kums un KanÄdas valsts parÄk maz dod projektiem, kuros džeza mÅ«ziÄ·i var, piemÄ“ram, taisÄ«t koncertu tÅ«res.

Niks Gothams uz skatuves ar grupu "Tulpa", Toronto 1985-6?

M.P.: KÄ Tu nonÄci LatvijÄ?

N.G.: Es satiku un apprecÄ“ju KanÄdas latvieti, rakstnieci-režisori Baņutu Rubess. Viņa man iemÄcija latvieÅ¡u valodas pamatus, un atveda mani apciemot Latviju divreiz – 91. gadÄ un 94. gadÄ. Kad pienÄca 98. gads, KanÄdas mÅ«zikas un teÄtra stÄvoklis bija jau sÄcis mÅ«s garlaikot un kaitinÄt. MÄ“s nolÄ“mÄm atlidot uz Å¡ejieni un palikt gadu, lai redzÄ“tu, kÄ mums Å¡eit patÄ«k. Veidos, kÄdos Toronto mums Å¡Ä·ita garlaicÄ«ga, RÄ«ga Å¡Ä·ita ļoti interesanta, un mÄ“s nolÄ“mÄm palikt ilgÄk. Es vÄ“los pateikties Artim SÄ«manim, Raimondam RaubiÅ¡ko un Kasparam Putniņam – viņi bija pirmie, kas mani iesaistija profesionÄlajÄ Latvijas mÅ«zikas dzÄ«vÄ“.

M.P.: KÄdos Latvijas un starptautiskos projektos esi spÄ“lÄ“jis?

N.G.: SavÄ dzÄ«vÄ“ esmu darÄ«jis daudz lietu. Mana biogrÄfija, diskogrÄfija un pilns kompoziciju saraksts ir atrodams www.nicgotham.com, www.lmic.lv, www.musiccentre.ca unwww.socan.ca.

M.P.: Kas Å¡obrÄ«d aktuÄls TavÄ mÅ«ziÄ·a dzÄ«vÄ“?

N.G.: Es rakstu mÅ«ziku korim – Latvijas Radio Korim, kÄ daļu no mana Doktora GrÄda KomponÄ“Å¡anÄ Brunel UniversitÄtÄ“ (Londona, LielbritÄnija). Mums ar DJ Monsta ir projekts, kuru sauc NiMo. MÄ“s spÄ“lÄ“jam klubos, ballÄ“s un firmu pasÄkumos, un Å¡obrÄ«d ierakstÄm mÅ«su pirmo albumu. Dažus demo ierakstus var noklausÄ«ties  www.draugiem.lv, Facebook vai MySpace. (http://www.draugiem.lv/music2/artist/?id=46114&name=nimo,http://www.facebook.com/pages/NiMo/48095711062?ref=ts,http://www.myspace.com/feelthenimo)

M.P.: Kas tavuprÄt ir mÅ«zika? Trokšņi, putnu dziesmas, jebkuras skaņas, sistÄ“ma…?

N.G.: MÅ«zika ir visas Å¡Ä«s lietas kopÄ, bet neviena no tÄm individuÄli. MÅ«zika ir skaņu mÄksla. Bet kas ir mÄksla? Es ar mÄkslu saprotu praktisku filozofiju, kurÄ mÄ“s aprakstÄm un prašņÄjam, apraudam un uzslavÄ“jam dzÄ«ves dÄ«vainÄ«bas. MÄkslu vidÅ« mÅ«zika ir vismatemÄtiskÄkÄ. Harmonijas un ritmi ir pamatÄ matemÄtiskas lietas – tÄs balstÄs uz proporcijÄm un regularitÄti. Bet mÅ«zika nav un nevar bÅ«t strikti intelektuÄla. Es esmu mÅ«ziÄ·is, jo mÅ«zika man piedÄvÄ savest kopÄ intelektuÄlos, garÄ«gos un jutekliskos manas dzÄ«ves aspektus. TÄ padara mani par vienu veselu. Džeza mÅ«zika it Ä«paÅ¡i, salÄ«dzinot ar citiem mÄkslas veidiem un mÅ«zikas žanriem, stipri balstÄs uz sadarbÄ«bu un ir ļoti komunikatÄ«va. Lietas, kuras cilvÄ“kiem ir visvajadzÄ«gÄkÄs dzÄ«vÄ“ – individuÄlo, egoistisko vajadzÄ«bu sabalansÄ“Å¡ana pret vajadzÄ«bu dalÄ«ties ar informÄciju un sajÅ«tÄm un vajadzÄ«bu piederÄ“t grupai – mÅ«zika fokusÄ“ visas Å¡Ä«s lietas.

Nic Gotham in Toronto, 1987

M.P.: Kas tavuprÄt ir džezs?

N.G.: Džezs ir AmerikÄņu mÅ«zikas tradÄ«cija, kura dzimusi savienojoties Eiropeiskai un Ä€frikÄņu mÅ«zikai. Å Ä« savienoÅ¡anÄs varÄ“ja arÄ« notikt citÄs vietÄs, bet viskrÄšņÄk norisinÄjÄs Å…Å«orlÄ“anÄ 20. gadsimta pirmajÄs desmitgadÄ“s. Džeza spÄ“ks nÄk no Å¡iem pirmsÄkumiem: “EiropeiskÄ” forma un harmonijas, “Ä€frikÄņu” ritms un sabiedriskums, “AmerikÄniskÄ” brÄ«vÄ«ba un individuÄlisms. (Å ie vÄrdi ir pÄ“diņÄs, jo es runÄju par kultÅ«rÄm, nevis rasÄ“m)

M.P.: KÄda tavuprÄt ir pilnÄ«gi brÄ«va improvizÄcija? Kad tÄ ir ierobežota?

N.G.: TÄda lieta kÄ pilnÄ«gi brÄ«va improvizÄcija vispÄr nepastÄv. DomÄjams, brÄ«vi improvizÄ“tÄs mÅ«zikas ideja ir, ka sÄkot spÄ“lÄ“t, mÅ«ziÄ·is nevadÄs pÄ“c nekÄdiem likumiem, un improvizÄ“ attiecÄ«gi viņa vai viņas spÄ“jÄm un pieredzei. Bet ko tad Ä«sti viņi improvizÄ“? Ja tu nolem, piemÄ“ram, spÄ“lÄ“t noteiktÄ gammÄ vai ar pulsu noteiktÄ tempÄ, Å¡ie lÄ“mumi liek noprast, ka eksistÄ“ likumi. TÄtad tu improvizÄ“ likumus. Esmu ļoti ieinteresÄ“ts tÄ sauktajÄ brÄ«vajÄ improvizÄcijÄ, jo tÄ ir prasÄ«gÄka par vairÄkumu citu mÅ«zikas formu: tai nepiecieÅ¡ami likumi, bet likumi ir tÄdi, kÄdus pats radi.

Gotham City (1984-1988)

Gotham City (1984-1988)

M.P.: Kas ir labs mūziķis?

N.G.: TÄds kas prot klausÄ«ties un pilnÄ«gi atdodas mÅ«zikai. PirmkÄrt par atdoÅ¡anos: Man patÄ«k vÄrds “nopietna” attiecÄ«bÄ uz mÅ«ziku bet es nevÄ“los lai to pÄrprot. MÅ«zika var bÅ«t smieklÄ«ga vaigrÅ«vÄ«ga, tikt spÄ“lÄ“ta koncertzÄlÄ“ vai naktsklubÄ un tÄ var vienalga bÅ«t nopietna. Nopietna mÅ«zika ir laba mÅ«zika, tÄda, kuru rada labi mÅ«ziÄ·i, cilvÄ“ki, kas mÄ«l mÅ«ziku un ir pavadÄ«juÅ¡i savas dzÄ«ves mÄcoties to spÄ“lÄ“t. Pat kÄds, kurÅ¡ joko un muļķojas – labs piemÄ“rs varÄ“tu bÅ«t Dizzy Gillespie – es viņu sauktu par ļoti nopietnu mÅ«ziÄ·i, jo viņš ir radÄ«jis izcilu mÅ«ziku. Par klausÄ«Å¡anos: ausis ir mÅ«ziÄ·a vÄ“rtÄ«gÄkais instruments. SpÄ“ja dzirdÄ“t kÄ grupa skan kamÄ“r tu spÄ“lÄ“ pats savu daļu ir svarÄ«gÄkÄ spÄ“ja, kÄda mÅ«ziÄ·im var bÅ«t. IstenÄ«ba, tÄ nosaka, vai mÅ«ziÄ·is ir labs vai slikts.

M.P.: Kas tavuprÄt notiek un nenotiek Latvijas džezÄ?

N.G.: Man ir bijusi tÄ laime dzirdÄ“t kÄ džezs LatvijÄ attÄ«stas strauji beidzmo desmit gadu laikÄ, džeza izglÄ«tÄ«bas pieejamÄ«bas attÄ«stÄ«bas dēļ, jaunÄkÄs Latvijas mÅ«ziÄ·u paaudzes talanta un enerÄ£ijas dēļ, un, pateicoties koncertu organizÄ“tÄjiem un internetam, paaugstinÄtÄs augstÄkÄs kvalitÄtes internacionÄla džeza klausÄmÄ«bas dēļ.

M.P.: Ko tu ieteiktu Latvijas džeza mūziķiem?

N.G.: Džezs ir mÅ«zika kurai vajag, lai tu Å¡Ä·Ä“rso robežas. Un tÄpÄ“c ej tÄlÄk par savu draugu loku, ej tÄlÄk par Latviju un ej tÄlÄk par Džezu.

M.P.: VarbÅ«t kÄdi ieteikumi topoÅ¡ajiem mÄksliniekiem?

N.G.: Turi prÄtu atvÄ“rtu. RespektÄ“ tradÄ«cijas bet nebaidies no izmaiņÄm, kuras nÄkotne neizbÄ“gami atvedÄ«s. Iesaisties koncertu, ierakstu un tÅ«ru organizÄ“Å¡anÄ. Pat izcils mÅ«ziÄ·is nav nekÄ vÄ“rts ja viss, ko viņš dara, ir sēž mÄjÄs un trenÄ“jas. MÅ«zikai ir nepiecieÅ¡ams eksistÄ“t pasaulÄ“, sabiedrÄ«bÄ, tÄtad tai vajadzÄ«ga JÅ«su iniciatÄ«va radÄ«t vietas un notikumus kuri ļauj cilvÄ“kiem spÄ“lÄ“t un dzirdÄ“t dzÄ«vu mÅ«ziku.

M.P.: Ja ir vÄ“l kaut kas, ko tu labprÄt dalÄ«tu ar jazzmusic.lv lasÄ«tÄjiem, lÅ«dzu pastÄsti!

N.G.: NÄ“ – man Å¡Ä·iet, ka esmu pateicis visu, ko vÄ“los pateikt lÄ«dz Å¡im. LÅ«dzu rakstiet man ar komentÄriem, jautÄjumiem un argumentiem! Paldies!

Tags: ,
2 Comments »

Avatar of admin

by admin

Intervija ar Jojo Mayer

februÄris 2, 2009 in Intervijas by admin

Autori: BlÅ«ms, MÄris PlÅ«me

Jojo Maye

Jau gadiem Jojo Mayer ir uzlÅ«kots kÄ bundzinieku Å¡amanis, cilvÄ“ks-noslÄ“pums, mÅ«sdienu pasaules guru, kurÅ¡ atrodas Ärpus vispÄrpieņemtÄs mÅ«ziÄ·u pasaules loÄ£ikas robežÄm. TÄ vien Å¡Ä·iet, ka Å¡Ä« cilvÄ“ka prÄtu un Ä·ermeni neierobežo nekas. Jojo Mayer ir ilggadÄ“js džeza bundzinieks un drum’n'bass pionieris, kurÅ¡ acÄ«mredzami spÄ“j radÄ«t mÄkslu Ärpus cilvÄ“ka spÄ“ju robežÄm. Viņš meta izaicinÄjumu pasaulei un padarÄ«ja neiespÄ“jamo par iespÄ“jamu, radot un spÄ“lÄ“jot mÅ«ziku, par kuru tika uzskatÄ«ts, ka tÄ nav nevienam pa spÄ“kam. Jojo Mayer ir ne tikai izcils mÅ«ziÄ·is ar neparastÄm, modernÄm, svaigÄm idejÄm, bundzinieks ar Å¡Ä·ietami pÄrcilvÄ“cisku tehnisko meistarÄ«bu un lielisks pedagogs, bet arÄ« ļoti jauks, izpalÄ«dzÄ«gs cilvÄ“ks un lielisks sarunu biedrs. Jojo Mayer ir bijis neatsverams balsts manos muzikÄlajos meklÄ“jumos un padomdevÄ“js dzÄ«ves jÄ“gas meklÄ“jumos, tÄpÄ“c jo Ä«paÅ¡i priecÄjos par to, ka Jazzmusic komandai bija tÄ iespÄ“ja satikt Jojo un parunÄt par dzÄ«vi, par mÅ«ziku, par džezu, par nÄkotni un tagadni.

20:00. Sēžam vietÄ“jÄ krogÄ un cenÅ¡amies iefiltrÄ“ties vidÄ“jÄ, proporcionÄlÄ lietuvieÅ¡a dzÄ«vesveidÄ. Neizdodas Ä“dienkartÄ“ ieraudzÄ«t cepelÄ«nus un nevaram saprast vai ir pieklÄjÄ«gi jautÄt pÄ“c tiem, jo iespÄ“jams viņi arÄ« par mums domÄ, ka latvieÅ¡i jau Ä“d tikai zirņus un speÄ·i. Nu labi, nesanÄk mums iejusties lietuviskajÄ dzÄ«vesveidÄ, bet nav jau arÄ« svarÄ«gi, jo visai drÄ«z jÄbÅ«t netÄlu esoÅ¡ajÄ viesnÄ«cÄ, lai satiktu Jojo Mayer, kurÅ¡ tobrÄ«d gulÄ“ja, bet bija apsolÄ«jies 20:30 mÅ«s uzņemt ciemos. Galu galÄ, tieÅ¡i tÄpÄ“c jau braucÄm uz KlaipÄ“du. Jojo Å¡oreiz ieradies LietuvÄ, KlaipÄ“das džeza festivÄla ietvaros ar savu trio, Å¡Ä« brīža Eiropas džeza fenomenu – Depart. Nododu paÅ¡zÄ«mÄ“to karti cilvÄ“kiem, kuri nesirgst ar topogrÄfisko idiotismu un dodamies ceļÄ. JÅ«tos pÄrsteigts, apmaldÄmies tikai vienu reizi, lai gan nevarÄ“tu gan teikt, ka tobrÄ«d man prÄts nesÄs uz orientÄ“Å¡anÄs sportu, tÄdēļ nav arÄ« par ko sÅ«dzÄ“ties. IzlÄ“mÄm, ka latviskais ‘’labÄk vÄ“lu, nekÄ nekad’’ princips Å¡oreiz nederÄ“s, tÄpÄ“c metÄm mentalitÄti pie malas un viesnÄ«cÄ ieradÄmies 10 minÅ«tes ÄtrÄk. TieÅ¡i 20:30. Dzirdam bungu vÄlÄ«Å¡u skaņu… tas noteikti ir Jojo! NekļūdÄmies. Sveicieni un rokas spiedieni, mazliet aprunÄjamies, izstÄstÄm par savu mÄ“rÄ·i izveidot interviju jazzmusic.lv lasÄ«tÄjiem un pasÅ«tÄm dzÄ“rienus.

Pirmais jautÄjums: Cik daudz laika mums ir?

Jojo Mayer: Hmm… man pÄ“c stundas ir koncerts, personÄls gan teica, ka jÄizbrauc pÄ“c 15 minÅ«tÄ“m, bet es domÄju, ka pusstundu mierÄ«gi varam pasÄ“dÄ“t un parunÄt!

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=s-TOb1QQ1J0]

SÄkam interviju…

BlÅ«ms: TÄtad Tu sÄki spÄ“lÄ“t bungas 3… 4 gadu vecumÄ?

J.M.: Zini, es tieÅ¡Äm neatceros!

B.: PÄrÄk sen, vai ne?

J.M.: JÄ! Man ir ieraksti un fotogrÄfijas, kur spÄ“lÄ“ju bungas apmÄ“ram pusotra gada vecumÄ. Es sÄku tieÅ¡Äm ļoti agri. Es tiku pie savas pirmÄs mazÄs bungas Äetru gadu vecumÄ un pirmÄ bungu komplekta, kad man bija pieci vai seÅ¡i gadi. Es tÄpat vien ‘’dauzÄ«ju’’, spÄ“lÄ“ju lÄ«dzi ierakstiem… VispÄr, ir tieÅ¡Äm grÅ«ti atbildÄ“t, jo es nekad neesmu formÄli sÄcis spÄ“lÄ“t Å¡o instrumentu, cik vien sevi atceros esmu spÄ“lÄ“jis bungas, tÄs ir manas pirmÄs bÄ“rnÄ«bas atmiņas.

Jojo Mayer bÄ“rnÄ«bÄ. © www.jojomayer.com

B.: Tavs tÄ“vs ir basÄ£itÄrists, tÄ kÄ pieļauju, ka iespÄ“jams Tev nemaz nebija cita varianta kÄ kļūt par mÅ«ziÄ·i.

J.M.: O, nÄ“, man bija daudzas izvÄ“les, bet vienÄ brÄ«dÄ« es sapratu, ka tas ir kaut kas, kas man labi padodas. JaunÄ«bÄ es domÄju par to, kÄda varÄ“tu bÅ«t mana profesija, jo man bija daudz, dažÄdas intereses, piemÄ“ram, arhitektÅ«ra, grafika, dizains u.c. vecumÄ, kad sÄc domÄt par Å¡ÄdÄm lietÄm es sapratu, ka man ir talants un tas ir kas Ä«paÅ¡s. TobrÄ«d es domÄju – nu labi, varbÅ«t man vajadzÄ“tu nodarboties ar mÅ«ziku un censties to darÄ«t profesionÄlÄ lÄ«menÄ«.

MÄris PlÅ«me: Cik gadu tev bija, kad sÄki ar mÅ«ziku nodarboties profesionÄli un apzinÄjies sevi kÄ profesionÄls mÅ«ziÄ·is?

J.M.: Laikam 14.

Jojo Mayer pusaudža gados. © www.jojomayer.com

B.: No kÄ Tu tobrÄ«d iedvesmojies?

J.M.: Oi, man bija daudz iedvesmas avotu! VecÄki mani ļoti atbalstÄ«ja, viņi veda mani uz koncertiem, kad biju vÄ“l pavisam mazs, apmÄ“ram divus vai trÄ«s gadus vecs! Viņi ņēma mani lÄ«dzi visur, tÄ nu man bija iespÄ“ja redzÄ“t un dzirdÄ“t uzstÄjamies mÅ«ziÄ·us un grupas, kuras liela daļa no maniem vienaudžiem nav redzÄ“juÅ¡i. Es redzÄ“ju Jimi Hendrix, Miles Davis, Count Basey, Ray Charles u.c. kad man bija 11 gadu, es redzÄ“ju Mahavishnu Orchestra, Weather Report, Jaco Pastorius. Å is dzÄ«vesveids kÄ tÄds mani iedvesmoja un iespÄ“jams kaut kÄdÄ viedÄ mani visvairÄk iedvesmoja tieÅ¡i mÅ«zikas ritmiskÄ puse. VislielÄkais Å¡oks man bija, kad pirmoreiz koncertÄ dzirdÄ“ju Tony Williams, viņa mÅ«zika kardinÄli izmainÄ«ja un iespaidoja visu manu turpmÄko dzÄ«vi.

M.P.: Vai tas bija brÄ«dis kad Tu sÄki nopietni un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi vingrinÄties?

J.M.: Man bija visai ‘’hipijisks’’ piegÄjiens kÄ vingrinÄties. Man nebija neko daudz paÅ¡disciplÄ«nas, lai gan bija reizes kad vingrinÄjos 11 stundas dienÄ. Citreiz nevingrinÄjos nemaz. Īsti nebija tÄda konkrÄ“ta koncepta par to, ko tieÅ¡i vingrinÄties, tas parÄdÄ«jÄs vÄ“lÄk, kad kļuvu vecÄks. VingrinÄties nav tas pats, kas spÄ“lÄ“t, vingrinÄties – tas ir mÄcÄ«ties to, ko neproti!

M.P.: Cik Tev tobrīd bija gadu?

J.M.: Precīzi neatceros, bet apmēram 17, varbūt 18.

B.: TÄtad, tobrÄ«d Tu sÄki izkopt savu spÄ“les tehniku?

J.M.: JÄ. Bet tas bija diezgan grÅ«ts periods, es zinÄju to, ko varu, bet ar tÄ brīža zinÄÅ¡anÄm man sagÄdÄja visai lielas grÅ«tÄ«bas darÄ«t to, ko nevarÄ“ju nemaz, es biju ar sevi neapmierinÄts. PagÄja zinÄms laiks, kamÄ“r mans prÄts kļuva nobriedis.

B.: Kas bija Tavi galvenie klupšanas akmeņi?

J.M.: SpÄ“lÄ“Å¡ana ar metronomu, koordinÄcijas vingrinÄjumi, bass bungas tehnika un tehnika kÄ tÄda.

Jojo Mayer. © www.jojomayer.com

B.: Liela daļa cilvÄ“ku zina Tevi kÄ d’n’b bundzinieku un bundzinieku ar izcilÄm tehniskajÄm spÄ“jÄm…

J.M.: Daudzi cilvÄ“ki pazÄ«st mani kÄ d’n’b bundzinieku, bet es negribÄ“tu piekrist, ka lielÄkÄ daļa, bet… lai nu bÅ«tu… d’n’b! /smejas/

B.: Turpinot domu, vai ir brīži, kad saproti, ka Tavai tehnikai tiek piegriezta lielÄka vÄ“rÄ«ba nekÄ mÅ«zikai ko radi un muzikÄlais vÄ“stÄ«jums, stÄsts un ideja paliek fonÄ?

J.M.: BrÄ«dÄ« kad spÄ“lÄ“ju? Nekad! Bet cilvÄ“kiem vienmÄ“r vieglÄk ir bijis uztvert fiziskus sasniegumus, kaut ko tÄdu, ko ir iespÄ“jams saskaitÄ«t, izmÄ“rÄ«t, aptaustÄ«t, kaut kas materiÄlu. PiemÄ“ram, kurÅ¡ bija pirmais cilvÄ“ks, kas izkÄpa uz mÄ“ness? Neils Ä€rmstrongs. Bet vai jÅ«s zinÄt to cilvÄ“ku vÄrdus, kuri uzbÅ«vÄ“ja raÄ·eti ar kuru Neils tika uz mÄ“ness virsmas?

B.: NÄ“.

J.M.: Un lielÄkÄ daļa cilvÄ“ku nezina. Redziet, cilvÄ“kiem vienmÄ“r ir bijis vieglÄk uztvert fiziskos sasniegumus, jo cilvÄ“ki ir spÄ“jÄ«gi salÄ«dzinÄt lietas – piemÄ“ram, Å¡is sprinteris noskrÄ“ja 100m ÄtrÄk par citiem, tÄtad viņš ir labÄks sprinteris nekÄ pÄrÄ“jie. Bungas ir fascinÄ“joÅ¡s instruments ņemot vÄ“rÄ to, ko vispÄr var izdarÄ«t ar divÄm kÄjÄm un divÄm rokÄm, ir ļoti viegli aizrauties cenÅ¡oties atklÄt cilvÄ“ka iespÄ“ju robežas koordinÄcijas un tehnikas ziņÄ. Katras mÄkslas formas pagrimums ir, ja disciplÄ«na kļūst svarÄ«gÄka par paÅ¡izpausmi. Lai arÄ« Å¡obrÄ«d ir bundzinieki, kas spÄ“j izspÄ“lÄ“t lietas, ko neviens pirms tam nav varÄ“jis, ja vÄ“laties to visu redzÄ“t un dzirdÄ“t, jums bÅ«s jÄdodas un meistarklasi… JÅ«s to nedzirdÄ“siet pasÄkumos uz kuriem cilvÄ“ki pÄ“rk biļetes, lai nÄktu klausÄ«ties mÅ«ziku, izklaidÄ“tos.

Turpinot par tehniku un mÅ«ziku, ja es spÄ“lÄ“ju kÄdu konkrÄ“tu frÄzi, visi mÅ«ziÄ·i to saprot no muzikÄlÄs puses, bundzinieki toties uztver Å¡Ä«s frÄzes tehnisko sarežģītÄ«bas lÄ«meni un salÄ«dzina sevi ar mani. Bundzinieki ļoti bieži reaģē ar: ‘’woooah’’ un izbrÄ«nÄ«tu skatienu, bet mans mÄ“rÄ·is nebija parÄdÄ«t cik daudz esmu iemÄcÄ«jies un cik sarežģīti es varu izspÄ“lÄ“t, es izvÄ“lÄ“jos spÄ“lÄ“t to, kas vislabÄk iederas mÅ«zikÄ ko tobrÄ«d radu. Tehnika ir tikai lÄ«dzeklis, tÄ nav mÅ«zika. MÅ«zika ir vissvarÄ«gÄkais un es neuzskatu, ka ja es spÄ“lÄ“ju vairÄk vai mazÄk notis, mÅ«zika no tÄ paliek labÄka vai sliktÄka, tam nav nozÄ«mes, vai nu tÄ ir mÅ«zika vai nav…!

Jojo Mayer & Depart. © www.departjazz.com

Ja esi mÅ«ziÄ·is, dzirde ir Tavs vissvarÄ«gÄkais ‘’darbarÄ«ks’’ , viss pÄrÄ“jais ir sekundÄrs. GarÄ«gÄ un emocionÄlÄ komunikÄcija ir vissvarÄ«gÄkÄ, bez sapraÅ¡anas par to, kas notiek un spÄ“jas klausÄ«ties, no tehnikas nav nekÄdas jÄ“gas, ja nevaram un neprotam to pielietot. Ir labi bÅ«t spÄ“jÄ«gam izspÄ“lÄ“t kaut ko ļoti sarežģītu, bet nekad nevajag aizmirst kÄda ir bungu kÄ muzikÄlÄ instrumenta jÄ“ga uz Å¡Ä«s pasaules. Bungas paÅ¡os pirmsÄkumos bija komunikÄcijas lÄ«dzeklis, ļoti sen atpakaļ nebija telefonu un citu saziņas veidu, tad nu cilvÄ“ki sazinÄjÄs izmantojot ritmiskas frÄzes, jo bungas varÄ“ja tÄlu sadzirdÄ“t. Un Å¡ajÄ ziÅ†Ä esmu ļoti vecmodÄ«gs, jo es joprojÄm uzskatu, ka tas ir bungu kÄ mÅ«zikas instrumenta mÄ“rÄ·is, protams, modernÄkÄ izpratnÄ“. TÄ ir komunikÄcija. Bundzinieki ir tie, kas spÄ“lÄ“jot komunicÄ“ ar pÄrÄ“jiem mÅ«ziÄ·iem, ja bundzinieks nekomunicÄ“ un neklausÄs ko dara citi, pÄrÄ“jie grupas dalÄ«bnieki nespÄ“s izspÄ“lÄ“t kaut ko, kam bÅ«tu kaut kÄda jÄ“ga. Ja mani noalgo spÄ“lÄ“t bungas kÄdÄ sastÄvÄ, es cenÅ¡os darÄ«t visu ko varu, lai palÄ«dzÄ“tu pÄrÄ“jiem grupas mÅ«ziÄ·iem realizÄ“t viņu idejas un vÄ«ziju par vÄ“lamo galarezultÄtu, bet ideÄlÄ variantÄ, it Ä«paÅ¡i runÄjot par manu d’n’b sastÄvu Nerve, publika ir grupas dalÄ«bnieks un es cenÅ¡os mÄcÄ«ties cik daudz vien iespÄ“jams par cilvÄ“kiem, kuriem spÄ“lÄ“ju. Jebkura telpa, kurÄ Tu spÄ“lÄ“ iespaidos to kÄ Tu spÄ“lÄ“, ja jÄspÄ“lÄ“ ar grupu, kas ir tik ļoti lielÄ mÄ“rÄ balstÄ«ta uz improvizÄciju un mijiedarbÄ«bu kÄ Nerve, tad telpa, kurÄ jÄspÄ“lÄ“ bÅ«tiski noteiks to kÄ mÄ“s spÄ“lÄ“sim. SpÄ“lÄ“t deju klubÄ, kur skatuve ir telpas vidÅ« un visa publika dejo Tev apkÄrt ir pavisam cita pieredze un sajÅ«ta nekÄ spÄ“lÄ“t teÄtra veida zÄlÄ“ ar sÄ“dvietÄm. Ja cilvÄ“ki var dejot, viņi reaģēs citÄdÄk un mÄ“s spÄ“lÄ“sim citÄdÄk. Ir ļoti, ļoti svarÄ«gi prast piemÄ“roties jebkurai situÄcijai, jebkurai skatuvei, jebkuram bungu komplektam, jebkuram basÄ£itÄristam, jebkurai dziedÄtÄjai utt. Lai arÄ« kÄda bÅ«tu situÄcija, jÄcenÅ¡as radÄ«t maksimÄli labu rezultÄtu un spÄ“lÄ“t ar pÄrliecÄ«bu un tÄ it kÄ mÅ«zika ko spÄ“lÄ“ tajÄ brÄ«dÄ« bÅ«tu vislabÄkÄ mÅ«zika uz pasaules. Ja paÅ¡am nepatÄ«k tas ko spÄ“lÄ“, tad ir vÄja cerÄ«ba, ka tas patiks arÄ« publikai un mÅ«ziÄ·iem ar kuriem spÄ“lÄ“.

B.: PastÄsti kÄ Tu vispÄr sÄki aizrauties ar elektronisko mÅ«ziku!

J.M.: Zini, visu savu tehnisko meistarÄ«bu esmu aizguvis no cilvÄ“kiem, kas nÄca pirms manis un es gribÄ“tu piebilst, ka, lai arÄ« ir ļoti svarÄ«gi censties paplaÅ¡inÄt iespÄ“ju robežas ko vispÄr cilvÄ“ks ir spÄ“jÄ«gs izdarÄ«t uz viena instrumenta, tikpat svarÄ«gi ir censties saprast kas Å¡obrÄ«d ir aktuÄls un kas Ä«sti notiek Å¡ai pasaulÄ“. Bija brÄ«dis, kad bundzinieki bija pÄrÄk aizrÄvuÅ¡ies ar tehniku un tÄdÄm lietÄm kÄ, piemÄ“ram, flam rudimentu spÄ“lÄ“Å¡anu ar kÄjÄm… nekÄ slikta bÅ«t spÄ“jÄ«gam to izdarÄ«t, bet, kamÄ“r bundzinieki pÄrÄk fokusÄ“jÄs uz Å¡Ä«m tehniskajÄm niansÄ“m, pÄrÄ“jÄ mÅ«zikas pasaule gÄja tÄlÄk… Ar dažiem izņēmumiem, bet pÄ“dÄ“jos 20 gadus producenti un dÄ«džeji ir bijuÅ¡i tie, kas radÄ«juÅ¡i mÅ«zikas ritmisko pusi nevis bundzinieki. Aphex Twin, The Chemical Brothers, Timbaland uc viņi ir radÄ«juÅ¡i mÅ«sdienu mÅ«zikas ritmisko pusi. Tas vairÄk nav Ringo Starr, Stewart Copeland, John Bonham uc. Bet tas tieÅ¡Äm ir bundzinieku darbs un mums, bundziniekiem vajadzÄ“tu censties, tÄ teikt, dabÅ«t atpakaļ savu darbu Å¡ajÄ lauciņÄ. Tas arÄ« ir iemesls kÄpÄ“c sÄku nodarboties ar elektronisko mÅ«ziku, vienÄ momentÄ es vienkÄrÅ¡i pÄrtraucu klausÄ«ties citus bundziniekus kÄ mÅ«ziÄ·us no kuriem iedvesmoties, tÄ vietÄ es klausÄ«jos mÅ«ziÄ·us, kurus neiespaido fiziskÄs un tehniskÄs robežas un tas kÄ â€˜â€™pareizi’’ jÄspÄ“lÄ“ Å¡is instruments, viņiem nekas netraucÄ“ izpaust savu ideju, jo ne dators, ne Å¡is mÅ«ziÄ·is nav pakļauts tam, kas ir iespÄ“jams un kas nav. ‘’Man te ir trÄ«s bass bungas skaņas, tagad es gribu daļu no Å¡Ä« ritma savienot ar to…’’ Viņi spÄ“j tieÅ¡Ä veidÄ savas idejas realizÄ“t bez jebkÄdiem fiziskÄs pasaules traucÄ“kļiem. Tad nu ar Å¡o radoÅ¡o brÄ«vÄ«bu viņi radÄ«ja to, ko bundzinieki nekad nebÅ«tu radÄ«juÅ¡i, jo mÄ“s pÄrÄk daudz domÄjam: ‘’labÄ, kreisÄ, tas rudiments, Å¡is rudiments…’’ TÄpÄ“c arÄ« elektroniskÄs mÅ«zikas pÄrstÄvji bija spÄ“jÄ«gi radÄ«t Å¡o jauno mÅ«zikas vilni. MÄ“Ä£inÄt to visu darÄ«t bez datora un samplera palÄ«dzÄ«bas, uz akustiska instrumenta, bija ļoti iedvesmojoÅ¡i, jo nav neviena, kas man varÄ“tu pateikt kÄ to darÄ«t, jo neviens neko tÄdu nedara. Ja vÄ“lies spÄ“lÄ“t džezu, bÅ«s miljons cilvÄ“ku kas Tev teiks kÄ tas pareizi jÄspÄ“lÄ“, ja gribi spÄ“lÄ“t rock’n’roll, bÅ«s miljons cilvÄ“ku kas Tev teiks kÄ tas pareizi jÄspÄ“lÄ“. Ja vÄ“lies spÄ“lÄ“t, piemÄ“ram, house, nav Ä«sti neviena, kas varÄ“tu teikt, kÄ tas pareizi jÄdara, vienÄ«gÄ kvalitÄtes mÄ“raukla bÅ«s cilvÄ“ki deju zÄlÄ“ un tas kÄ viņi uz to reaģēs. PriekÅ¡ manis tÄ ir mÄkslinieciskÄ brÄ«vÄ«ba un tas ir ļoti aizraujoÅ¡i!

B.: KÄdi ir Tavi iedvesmas avoti neskaitot mÅ«ziku?

J.M.: Mani iedvesmo cilvÄ“ki. LasÄ«t citu cilvÄ“ku biogrÄfijas ir ļoti iedvesmojoÅ¡i. Mani var iedvesmot cilvÄ“ki, kuri dara pavisam ko citu, piemÄ“rÄm, raksta grÄmatas, kÄpj kalnos vai rada tehnoloÄ£ijas. CilvÄ“ki, kuri rada kaut ko jaunu neskatoties uz to vai viņi ir mÄkslinieki, zinÄtnieki, politiÄ·i… tas viss priekÅ¡ manis ir ļoti iedvesmojoÅ¡i. Ir labi, ja vari sevi salÄ«dzinÄt ar cilvÄ“kiem, kuriem dzÄ«vÄ“ nÄcies saskarties ar lÄ«dzÄ«gÄm problÄ“mÄm un izaicinÄjumiem. Izzinot kÄ viņi ir tikuÅ¡i galÄ ar savÄm problÄ“mÄm es varu iegÅ«t kaut ko priekÅ¡ sevis, lai tiktu galÄ ar saviem klupÅ¡anas akmeņiem. PiemÄ“ram, ja Galileo Galilejam bija ÄrkÄrtÄ«gi grÅ«ti panÄkt to, lai viņa monumentÄlo atklÄjumu atzÄ«tu un pieņemtu par patiesu, varbÅ«t man jÄbÅ«t nobrieduÅ¡Äkam attiecÄ«bÄ uz sevi, jÄpacieÅ¡ savas grÅ«tÄ«bas un jÄcenÅ¡as rast citu izeju, saprotot, ka manas problÄ“mas salÄ«dzinot ar viņa problÄ“mÄm tÄds nieks vien ir. Citiem vÄrdiem sakot, ir ļoti vÄ“rtÄ«gi censties mÄcÄ«ties no citu pieredzes un kļūdÄm. Mani iedvesmo mÄksla un labas idejas kopumÄ! Citreiz toties klusums un miers ir ļoti iedvesmojoÅ¡s, brÄ«dis, kad nenotiek nekas. PiemÄ“ram, labÄkÄs idejas man ir raduÅ¡Äs pastaigÄjoties naktÄ«. DažkÄrt Å…ujorkÄ mÄ“dzu izklaidÄ“ties lÄ«dz apmÄ“ram 4:00 no rÄ«ta, lai tiktu mÄjÄs es neņemu taksometru, es eju ar kÄjÄm, sanÄk apmÄ“ram pusstundu vai stundu gara pastaiga.

B.: Vai tas nav bīstami?

J.M.: Vairs nÄ“. Es Å…ujorkÄ dzÄ«voju jau 20 gadus un pa Å¡o laiku es esmu iemÄcÄ«jies kur var iet un kur labÄk neiet!

B.: Vai Å¡Ä«s pastaigas Tev ir tÄda kÄ meditÄcija?

J.M.: JÄ, tas man ir meditatÄ«vais stÄvoklis, tas ir moments, kad mana apziņa kontaktÄ“jas ar zemapziņu un esmu spÄ“jÄ«gs apzinÄties savas zemapziÅ†Ä radÄ«tÄs domas. DažkÄrt apziņa apslÄpÄ“ zemapziņu, jo tÄ bieži vien ir aizņemta ar apkÄrtÄ“jÄs pasaules analizÄ“Å¡anu, ikdieniÅ¡Ä·Äm rÅ«pÄ“m un problÄ“mu risinÄÅ¡anu reÄlÄ laikÄ. Lai pilnÄ«bÄ izmantotu savu radoÅ¡o potenciÄlu ir jÄatbrÄ«vo prÄts, lai zemapziņa var kontaktÄ“ties ar apziņu un tajÄ brÄ«dÄ« apziņai ir jÄbÅ«t maksimÄli atvÄ“rtai, lai visu Å¡o informÄciju uztvertu un varÄ“tu apstrÄdÄt.

M.P.: Vai reliÄ£ijai ir kÄda nozÄ«me TavÄ dzÄ«vÄ“?

J.M.: NÄ“, es neticu Dievam. Es uzskatu, ka tad kad mÄ“s nomirstam viss ir beidzies. Es esmu pateicÄ«gs par savu eksistenci, es vÄ“lÄ“tos kaut varÄ“tu zinÄt, ka tai ir kaut kÄda dziļÄka jÄ“ga, bet to es nekad neuzzinÄÅ¡u, tÄpÄ“c cenÅ¡os bÅ«t paÅ¡aizliedzÄ«gs, cenÅ¡os dzÄ«vot savu dzÄ«vi cik labi un pozitÄ«vi vien spÄ“ju un izturÄ“ties labi pret apkÄrtesoÅ¡ajiem. Neko vairÄk darÄ«t es nevaru.

B.: VarbÅ«t Tu vÄ“lies kaut ko atstÄt nÄkamajÄm paaudzÄ“m?

J.M.: Ja nÄkamÄm paaudzÄ“m noderÄ“s un liksies vÄ“rtÄ«gs tas ko daru Å¡obrÄ«d, tas bÅ«tu lieliski, bet es to nevaru paredzÄ“t un kontrolÄ“t, tÄpÄ“c cenÅ¡os katru mirkli radÄ«t maksimÄli Ä«paÅ¡u un iedvesmojoÅ¡u. Es cenÅ¡os mainÄ«t cilvÄ“ku dzÄ«ves. Tagad. Å ovakar.

B.: Arī šobrīd? :)

J.M.: JÄ! /smejas/ ArÄ« Å¡obrÄ«d. MainÄ«t un iespaidot cilvÄ“ku dzÄ«ves ir mans darbs. Es nevaru iespaidot cilvÄ“kus pagÄtnÄ“ vai nÄkotnÄ“, bet es to varu darÄ«t Å¡obrÄ«d, Å¡ajÄ mirklÄ«.

B.: PastÄsi nedaudz par to kÄ izlÄ“mi braukt pÄrcelties uz dzÄ«vi Å…ujorkÄ.

J.M.: Manas antenas vienmÄ“r bija virzÄ«bÄ uz Ameriku, jo mÅ«zika, kas man patika nÄca no turienes – hip-hops, roks un džezs. Kad man bija apmÄ“ram 25 gadi es sapratu, ka ja gribu bÅ«t konkurÄ“tspÄ“jÄ«gs mÅ«ziÄ·is man ir jÄdodas tur kur ir vislielÄkÄ konkurence. Un tÄ ir te Å…ujorkÄ! Lai gan tobrÄ«d es jutos diezgan Ä“rti iekÄrtojies un apmÄ“ram redzÄ“ju kÄ varÄ“tu tÄlÄk attÄ«stÄ«ties mana karjera EiropÄ, tas bija droÅ¡s plÄns, bet man vajadzÄ“ja piedzÄ«vojumus. Pirms es pÄrvÄcos uz Ameriku man jau bija pazÄ«stami daži amerikÄņu muziÄ·i, kuri mani regulÄri nolÄ«ga uz koncertiem, kad brauca uz Eiropu, tÄ kÄ Å¡ajÄ ziÅ†Ä biju jau ar vienu kÄju iekÅ¡Ä AmerikÄ. SÄkumÄ man neklÄjÄs diez ko viegli, bet tas bija pavisam citÄdÄk nekÄ biju iedomÄjies. TÄ, lÅ«k, ir viena lieta par Å…ujorku, ko man nÄcÄs saprast – vienmÄ“r notiks kaut kas pavisam cits nekÄ gaidÄ«ji. VienÄ«gais veids kÄ izdzÄ«vot ir mainÄ«ties lÄ«dzi un mÄcÄ«ties, tÄ nekad nebÅ«s tÄ vieta kÄdu biji iztÄ“lojies, pirms aizbrauci. Å Ä·iet, tÄ ir diezgan tipiska amerikÄņu domÄÅ¡ana no eiropieÅ¡a skatu punkta. Tu vari censties atbraukt Å¡eit, lai kļūtu par džeza bundzinieku un beigu beigÄs strÄdÄt studijÄ producÄ“jot platÄ«na ierakstus…! ApmÄ“ram tÄds arÄ« ir mans stÄsts, es atbraucu uz Å…ujorku lai spÄ“lÄ“tu ar tÄdiem mÅ«ziÄ·iem kÄ Miles Davis uc. Likteņa ironija – neilgi pÄ“c manas ieraÅ¡anÄs viņš nomira…. /smejas/ Un lÄ«dz ar Miles Davis ‘’nomira’’ liela daļa tÄ brīža džeza skatuves un es sapratu, ka noteikumi ir mainÄ«juÅ¡ies un arÄ« man ir jÄmainÄs tiem lÄ«dzi, lai darÄ«tu kaut ko nozÄ«mÄ«gu, kaut ko kam ir jÄ“ga, Å¡Ä« atklÄsme man radÄs faktiski vienas dienas laikÄ. Louie Armstrong, Duke Ellington, Charlie Parker, John Coltrane, The Beatles, Jimi Hendrix, Led Zeppelin uc sasniegumi priekÅ¡ manis ir viena un tÄ paÅ¡a gara reinkarnÄcija – dedzÄ«ga vÄ“lme radÄ«t kaut ko jaunu, spÄ“ja radÄ«t inovatÄ«vas lietas. Es meklÄ“ju Å¡Ä« gara reinkarnÄciju un ceru, ka varÄ“Å¡u bÅ«t daļa no tÄ. Es nemeklÄ“ju konkrÄ“tu stilu, es meklÄ“ju konkrÄ“tu jÄ“gu un dvÄ“seles stÄvokli. Es turu atvÄ“rtas visas savas maņas, lai censtos uztvert to, kas Å¡obrÄ«d notiek visapkÄrt man, uz ielas, pilsÄ“tÄ un mÄ“Ä£inu saprast kas varÄ“tu bÅ«t nÄkamais, kas varÄ“tu kļūt par tikpat lielu fenomenu kÄ brakedance, hip-hops uc. Mana loma kÄ bundziniekam ir pakÄrtota tam, ka esmu mÅ«ziÄ·is un mana loma kÄ mÅ«ziÄ·im ir pakÄrtota tam, ka esmu mÄkslinieks. Lai arÄ« cik ļoti man patiktu džezs, varbÅ«t ir laiks atrast kaut ko jaunu, lai radÄ«tu jaunu intereÅ¡u platformu, it Ä«paÅ¡i runÄjot par dzÄ«vo mÅ«ziku.

B.: RunÄjot par džezu, Tu pazÄ«sti gan Eiropas, gan Amerikas džeza skatuvi, kÄdas ir bÅ«tiskÄkÄs atÅ¡Ä·irÄ«bas?

J.M.: GalvenÄ atÅ¡Ä·irÄ«ba ir – eiropieÅ¡i nemÄk spÄ“lÄ“t džezu! Ar atseviÅ¡Ä·iem izņēmumiem, bet eiropieÅ¡i nesaprotu džezu kÄ valodu.

M.P.: Vai Tu domÄ tradicionÄlo džezu?

J.M.: Džezs ir… tÄ ir definÄ«cija. Džezs ir valoda, tas ir dzÄ«ves stils. TÄ nav mÅ«zika, ko vari iemÄcÄ«ties no grÄmatas, to, protams, var izdarÄ«t, bet tam nebÅ«s jÄ“gas un nozÄ«mes. PiemÄ“ram, latvieÅ¡u valoda, es to nesaprotu un pat ja es to mÄcÄ«tos, man paietu ļoti ilgs laiks lai spÄ“tu runÄt kÄ jÅ«s, 20 vai varbÅ«t 15 gadi, man nÄktos pÄrvÄkties uz dzÄ«vi LatvijÄ, apprecÄ“t latvieÅ¡u sievieti utt. lÄ«dz es sÄktu uztvert visas sÄ«kÄs nianses, humoru, ironiju kas ir ļoti svarÄ«gas, lai brÄ«vi komunicÄ“tu un jÅ«s mani uztvertu kÄ latvieti nevis Ärzemnieku, kurÅ¡ labi runÄ latviski. Ziniet, japÄņi ir Äempioni jodelÄ“Å¡anÄ, bet tas ir pavisam kaut kas cits, kad Å¡veicietis jodelÄ“, tÄ ir kultÅ«ra, tas ir dzÄ«ves stils. Tas nav materiÄlais rezultÄts, tas ir ļoti dziļi dvÄ“selÄ“. TÄ ir katra atÅ¡Ä·irÄ«gÄ dzÄ«ves bagÄža, sirds, tas kÄ atomi kustÄs katra Ä·ermenÄ«. Ir jÄsaprot kÄpÄ“c mÅ«zika izklausÄs tÄ kÄ tÄ izklausÄs, jÅ«s varat iemÄcÄ«ties frÄzes, akordus utt. tÄdÄ veidÄ nocÄ“rtot sakni, bet tas nav pareizi, jums ir jÄsajÅ«t Å¡Ä«s mÅ«zikas saknes, lai pilnÄ«bÄ izprastu attiecÄ«go mÅ«ziku. Un nav svarÄ«gi vai tÄ ir brazÄ«lieÅ¡u mÅ«zika, regejs vai roks. TÄ ir galvenÄ atÅ¡Ä·irÄ«ba.

NÄkoÅ¡Ä atÅ¡Ä·irÄ«ba ir tÄ, ka eiropieÅ¡u publika vairÄk novÄ“rtÄ“ džeza mÅ«ziku nekÄ amerikÄņu publika, kas ir absolÅ«ts paradokss, jo jebkurÅ¡ smagÄs maÅ¡Ä«nas Å¡oferis AmerikÄ zina Frank Sinatra un var nodungot kÄdu viņa dziesmu un ja viņš aizietu uz koncertu, viņš sistu plaukstas uz ‘’2’’ un ‘’4’’. Toties EiropÄ vidÄ“jais, parastais cilvÄ“ks nezin Frank Sinatra, ja eiropieÅ¡i aiziet uz džeza koncertu viņi sit plaukstas uz ‘’1’’ un ‘’3’’, tÄ ir kultÅ«ru atÅ¡Ä·irÄ«ba, tas absolÅ«ti nenozÄ«mÄ“, ka eiropieÅ¡i neuztver pulsu, viņi to saprot citÄdÄk. TÄ ir otra galvenÄ atÅ¡Ä·irÄ«ba.

VÄ“l viena lieta, kas ļoti atÅ¡Ä·iras ir fakts, ka amerikÄņi domÄ par Eiropu noteiktÄ veidÄ, kas ir visai izkropļots. TieÅ¡i tÄpat kÄ eiropieÅ¡i domÄ Å¡Ädi par amerikÄņiem. Ir ļoti liela nesapraÅ¡anÄs savÄ starpÄ. EiropÄ mÄ“s domÄjam, ka AmerikÄ ir plaÅ¡a džeza skatuve. TÄs vairs nav, tÄ neeksistÄ“!

B.: VispÄr tas ir ļoti interesanti, jo daudzi amerikÄņu mÅ«ziÄ·i vÄ“las doties uz Eiropu un eiropieÅ¡u muziÄ·i savukÄrt uz Ameriku.

J.M.: Tas ir tÄpÄ“c, ka ne viena, ne otra puse Ä«sti nesaprot kas notiek, vismaz es tÄ uzskatu. ÄŒetrdesmitajos, piecdesmitajos un seÅ¡desmitajos gados AmerikÄ bija džeza skatuve, bet tÄs vairs nav Å¡odien. Å obrÄ«d Å…ujorkÄ ir 5 džeza klubi… trÄ«sdesmitajos gados bija apmÄ“ram 300? Protams, vienmÄ“r ir eklektiski cilvÄ“ki, kas saprot mÅ«ziku un mÅ«zikas speciÄlisti, Å¡ie cilvÄ“ki visur ir vienÄdi, bet ja mÄ“s cenÅ¡amies vispÄrinÄt, tad Å¡Ä«, manuprÄt, ir viena no galvenajÄm atÅ¡Ä·irÄ«bÄm. KatrÄ ziņÄ, eiropieÅ¡i ir daudz atvÄ“rtÄki pret mÄkslu un dažÄdÄm tÄs formÄm, AmerikÄ cilvÄ“ki ir daudz pragmatiskÄki. BÅ«t par mÅ«ziÄ·i tomÄ“r arÄ« ir darbs un ir jÄpelna nauda, lai izdzÄ«votu. Tam ir gan savas priekÅ¡rocÄ«bas, gan trÅ«kumi. Ja Tu AmerikÄ teiksi: ‘’Es esmu mÅ«ziÄ·is.’’ Neviens Tev neprasÄ«s: ‘’Bet vai Tu ar to vari nopelnÄ«t iztiku?’’ Viņi to pieņem kÄ profesiju, Tu esi mÅ«ziÄ·is, Ärsts, advokÄts, bÅ«vinženieris, nav svarÄ«gi, tas ir Tavs darbs, neviens neprasÄ«s kÄ EiropÄ: ‘’Vai Tu ar to vari nopelnÄ«t?’’ No otras puses, EiropÄ diezgan izteikta ir attieksme: ‘’O, viņš ir mÄkslinieks!’’ un pret Tevi izturas Ä«paÅ¡i. AmerikÄ tÄ nav, tur cilvÄ“ki ir stipri vien pragmatiskÄki. TÄs ir dažas no galvenajÄm atÅ¡Ä·irÄ«bÄm, protams, ir vÄ“l daudzas citas.

M.P.: EiropÄ ir cilvÄ“ki, kuri cenÅ¡as ieviest džeza tradÄ«cijas un radÄ«t eiropieÅ¡u džezu, kas ir atÅ¡Ä·irÄ«gs no tradicionÄlÄ.

J.M.: Tas ir labi! KÄ jau es teicu, džezs ir tikai vÄrds. PriekÅ¡ manis tÄ ir Louis Armstrong, Duke Ellington, Charlie Parker, Count Basie, un John Coltrane radÄ«tÄ mÅ«zika, tÄ ir improvizÄcija un ritms, kas nÄk no Ä€frikas, inovÄcijas, izmaiņas, svings, tas viss man saistÄs ar džezu. Ja mÅ«zika ir improvizÄ“ta, bet nav svinga pulsa, priekÅ¡ manis tas nav džezs, tas ir kaut kas cits, es nebÅ«t nesaku, ka tÄ ir slikta mÅ«zika, bet priekÅ¡ manis tas nav džezs. Man patÄ«k svings, man patÄ«k grÅ«vs, man patÄ«k improvizÄcija, piedzÄ«vojumi, kaut kÄ jauna radÄ«Å¡ana. TÄ ir mana definÄ«cija vÄrdam džezs un tas ir džezs priekÅ¡ manis. Ja visi Å¡ie kritÄ“riji sakrÄ«t, tad jÅ«s varat teikt ‘’džezs’’ un es to arÄ« uztverÅ¡u kÄ džezu. Bet ziniet ko? Man vienalga! Man patÄ«k laba mÅ«zika, es klausos elektronisko mÅ«ziku, dub-step, minimal electro, dažnedažÄdu tautu mÅ«ziku, rock’n’roll, r&b utt. mani interesÄ“ mÅ«zika, kura liek just kaut ko, liek justies labi. Vai arÄ« liek justies slikti… /smejas/ TÄ kÄ, kopumÄ, es uzskatu, ka tas ir labi, ka eiropieÅ¡i cenÅ¡as radÄ«t džeza tradÄ«cijas Å¡eit, es vÄ“lÄ“tos iedroÅ¡inÄt cilvÄ“kus darÄ«t visu kas iespÄ“jams, lai dzÄ«vi uz Å¡Ä«s pasaules padarÄ«tu interesantÄku un labÄku!

M.P.: VarbÅ«t tas ir pareizais ceļš eiropieÅ¡iem, ja mÄ“s nevaram piekļūt džeza saknÄ“m, varbÅ«t mums vajag savu Eiropas džezu un spÄ“lÄ“t to savÄ manierÄ“?

J.M.: JÄ, to es varu akceptÄ“t. Bet atkal, tas ir atkarÄ«gs no tÄ kÄ mÄ“s salÄ«dzinÄm lietas. JÅ«s varat teikt – japÄņi taisa suÅ¡i, mums tagad ir latvieÅ¡u suÅ¡i. Bet ja jÄsalÄ«dzina ar japÄņu suÅ¡i un jÄizdara izvÄ“le ko jÅ«s Ä“dÄ«siet visu atlikuÅ¡o mūžu? Tad nu jÄizdara izvÄ“le – kas jums patÄ«k labÄk? /Jojo ar žestiem parÄda divus suÅ¡i gabaliņus un norÄda uz japÄņu suÅ¡i/ Ziniet, japÄņi taisa ļoti labu suÅ¡i… /smejas/ IespÄ“jams, ka latvieÅ¡u suÅ¡i bÅ«s tieÅ¡Äm garÅ¡Ä«gs, bet varbÅ«t to vajag saukt citÄdÄk, jo cilvÄ“ki to salÄ«dzinÄs ar japÄņu suÅ¡i un to jÅ«s nekad nepÄrspÄ“siet!

B.: RunÄjot par džezu, kuri ir tie džeza mÅ«ziÄ·i, kas Å¡obrÄ«d izceļas starp pÄrÄ“jiem, rada jaunu un svaigu mÅ«ziku?

J.M.: Es nevienu tÄdu nezinu. Es nesaku, ka tÄdu nav, bet es nevienu nezinu, toties es zinu daudzus rokmÅ«ziÄ·us un elektroniskÄs mÅ«zikas pÄrstÄvjus, kuri tieÅ¡Äm rada jaunu un svaigu mÅ«ziku.

B.: Labi, tad kopumÄ, kas Å¡obrÄ«d jauns un svaigs mÅ«zikÄ?

J.M.: Aphex Twin, britu elektroniskÄs mÅ«zikas skatuve, Squarepusher, dub-step mÅ«ziÄ·i, viņi ir satriecoÅ¡i! VÄcijÄ toties ir daudz labu rokgrupu, Rammstain ir ļoti laba grupa, Bjorka ir lieliska. Bet runÄjot par džezu, man ir grÅ«ti pateikt, kas Å¡obrÄ«d ir jauns un svaigs, tas atkal ir atkarÄ«gs ar ko mÄ“s salÄ«dzinÄm, ja salÄ«dzinÄm to, kas džeza mÅ«zikÄ radies pÄ“dÄ“jos gados ar to, kas notika piecdesmitajos un seÅ¡desmitajos gados… bet mums ir tÄdi mÅ«ziÄ·i kÄ Keith Jarret, Wayn Shorter, John Scofield viņi joprojÄm ir aktuÄli, bet Å¡Ädu muziÄ·u ir tik daudz. Daži jaunie džeza muziÄ·i ir ļoti labi, piemÄ“ram, Ari Hoenig un viņa paaudze, man tas patÄ«k! Tad pretstatÄ mums ir The Baddles, Foo Fighters, kas man paÅ¡am ļoti patÄ«k uc…

B.: Ko Tu pats šobrīd klausies?

J.M.: PatiesÄ«bu sakot, es pÄ“dÄ“jÄ laikÄ mÅ«ziku apzinÄti vispÄr neklausos, kad esmu radoÅ¡ajÄ procesÄ es neklausos citu mÅ«ziÄ·u radÄ«to, jo es vÄ“los ieklausÄ«ties tajÄ mÅ«zikÄ kas ir manÄ«, nevis apkÄrt man. Ja es vÄ“los paklausÄ«ties labu mÅ«ziku, klausos The Beatles, James Brown, klasisko mÅ«ziku, klasisko džezu. Es vienmÄ“r varu atrast Å¡ajÄ mÅ«zikÄ kaut ko jaunu un svaigu. DažkÄrt gan labÄk neklausÄ«ties mÅ«ziku, jo kÄ jau teicu iepriekÅ¡, ieklausoties zemapziņÄ, mÄ“s ļaujam radoÅ¡ajam potenciÄlam izpausties pilnÄ«bÄ. Es ļoti, ļoti Ätri un viegli spÄ“ju uztvert un imitÄ“t to, ko dzirdu, tÄpÄ“c, ja dzirdu kaut ko kas man patÄ«k, nÄkas uzmanÄ«ties, lai tas neieiet manÄ sistÄ“mÄ pÄrÄk Ätri, ar to man ir jÄuzmanÄs. Esmu sapratis, ka varu izpaust sevi daudz autentiskÄk un oriÄ£inÄlÄk, ja norobežojos no jebkÄdiem apkÄrtesoÅ¡ajiem iespaidiem, it Ä«paÅ¡i mÅ«zikas.

Jojo Mayer & Depart. © www.departjazz.com

B.: RunÄjot par Depart, jums bija 10 gadus ilgs pÄrtraukums. KÄ ir mainÄ«jies tas kÄ spÄ“lÄ“ji iepriekÅ¡Ä“jÄ albumÄ (Mountain Messenger, 1984) salÄ«dzinot ar pÄ“dÄ“jo albumu (Reloaded, 2006)

J.M.: Es teiktu, ka nekas daudz nav mainÄ«jies. Man gan seviÅ¡Ä·i nepatÄ«k kÄ iespÄ“lÄ“ju pÄ“dÄ“jÄ albumÄ, bet es neesmu seviÅ¡Ä·i labs savas mÄkslas kritiÄ·is. Abi albumi iezÄ«mÄ“ kÄdu konkrÄ“tu fÄzi, Å¡is sastÄvs joprojÄm ir nemitÄ«gu pÄrmaiņu un izaugsmes procesÄ. Ar savu elektroniskÄs mÅ«zikas sastÄvu Nerve es cenÅ¡os atklÄt un izmantot mÅ«sdienu mÅ«zikas tekstÅ«ras, ar Depart tÄs vairÄk ir klasiskÄs tekstÅ«ras, viss ir vairÄk balstÄ«ts uz akustisku mÅ«ziku. Kad spÄ“lÄ“ju ar Depart, man ir standarta bungu komplekts, toties ar Nerve man nÄkas darboties ar sintÄ“tiskÄku skaņu, modernÄm tekstÅ«rÄm un ritmiem, ko es nedaru spÄ“lÄ“jot ar Depart, Å¡is trio ir mani meklÄ“jumi cenÅ¡oties pÄ“c iespÄ“jas autentiskÄk izpausties džeza mÅ«zikÄ un tas ir diezgan grÅ«ti. Jo kÄ jau iepriekÅ¡ teicu – ja vÄ“lies spÄ“lÄ“t džezu, ir simt un viens mÅ«ziÄ·is, ar kuru Tevi salÄ«dzinÄs un ir simt un viens cilvÄ“ks, kas dos padomus kÄ pareizi spÄ“lÄ“t džezu. Tas pats runÄjot par rock’n’roll, r&b utt. Ar Depart es cenÅ¡os radÄ«t autentisku ieguldÄ«jumu džeza mÅ«zikÄ.

M.P.: Ko Tu ieteiktu citiem mūziķiem?

J.M.: Radiet nÄkotni. Radiet to Å¡odien. Nesekojiet tiem, kas uzskata sevi par lÄ«deriem. Radiet ieguldÄ«jumu Å¡ai pasaulÄ“, dariet to ko jÅ«s jÅ«tat, dariet to, kam ticat un dariet to ko jÅ«s uzskatÄt par nepiecieÅ¡amu. Dodiet cilvÄ“kiem kaut ko, padariet Å¡o pasauli labÄku. Esi mÅ«ziÄ·is, ja tas ir Tavs talants, esi politiÄ·is, ja tas ir Tavs talants, dariet to, kas jums sanÄk vislabÄk un sagÄdÄ visvairÄk prieka.

M.P.: TÄ kÄ mums vairs nav daudz laika, varbÅ«t vÄ“lies vÄ“l ko piebilst?

J.M.: Esmu laimīgs, ka varu darīt to, ko daru.

B.: Vai Tu mÄ“dz no tÄ visa nogurt?

J.M.: JÄ, mÄ“dzu gan, lai arÄ« cik ļoti kaut kas patiktu, ja darÄm to par daudz, mÄ“s nogurstam un beigu beigÄs izsmeļam sevi. Ķermenim ir savas robežas cik lielu slodzi tas spÄ“j izturÄ“t. PagÄjuÅ¡ajÄ gadÄ es nospÄ“lÄ“ju apmÄ“ram 200 koncertus Äetros dažÄdos kontinentos, neskaitot meistarklases un ierakstus studijÄs, brīžiem tas kļūst bÄ«stami veselÄ«bai.

B.: Faktiski Tu atrodies ceÄ¼Ä visu laiku.

J.M.: Daudz kas var tikt iznÄ«cinÄts, piemÄ“ram, attiecÄ«bas un Ä£imene, tÄ kÄ jÄbÅ«t ļoti, ļoti uzmanÄ«gam. Ja dvÄ“selÄ“ nav harmonijas un zem kÄjÄm nav stabila pamata, tad arÄ« mÄkslÄ zudÄ«s kvalitÄte un tÄ bÅ«s tikpat Å¡Ä·obÄ«ga cik dvÄ“seles stÄvoklis. TÄ var sevi iznÄ«cinÄt. Es nelietoju narkotikas, bet daži tÄs sÄk lietot kritiskÄs situÄcijÄs netiekot ar sevi galÄ. Ja koncertÄ“Å¡ana un lÄ«dz ar to arÄ« ceļoÅ¡ana kļūst pÄrÄk intensÄ«va ir jÄpiestrÄdÄ pie tÄ lai bÅ«tu ar sevi harmonijÄ. Ir nepiecieÅ¡ams savs atbalsta punkts, kaut kas uz ko paļauties un tas nekad nenotiks, ja bÅ«s sabojÄta privÄtÄ dzÄ«ve. Bet jebkurÄ gadÄ«jumÄ, es vÄ“lreiz vÄ“lÄ“tos teikt, ka esmu laimÄ«gs, ka varu darÄ«t to, ko daru un, ka cilvÄ“kiem tas interesÄ“. Es neuzskatu, ka man tas pienÄktos tÄpat vien un nepieņemu to par paÅ¡saprotamu. KamÄ“r vien cilvÄ“ki vÄ“lÄ“sies dzirdÄ“t manu mÅ«ziku, es spÄ“lÄ“Å¡u!

PersonÄls sÄk bažīgi skatÄ«ties pulkstenÄ« un Jojo tÅ«lÄ«t jÄbrauc uz koncerta norises vietu. MÅ«su laiks ir beidzies.

BlÅ«ms, Jojo Mayer un MÄris PlÅ«me

J.M.: Ziniet, es domÄju, ka OktobrÄ« bÅ«Å¡u IgaunijÄ ar Nerve, ja vÄ“laties, brauciet klausÄ«ties! (KÄ vÄ“lÄk gan izrÄdÄ«jÄs, Nerve Eiropas tÅ«re nezinÄmu iemeslu dēļ tika atcelta, par ko Jojo Mayer pats uzzinÄja tikai pÄ“dÄ“jÄ brÄ«dÄ«.)

J.M.: Labi, man nu jÄskrien, Äau! Hei… jÅ«s taÄu nÄksiet uz koncertu?

M.P., B.: Nu, bet, protams! :) Lai Tev labi veicÄs!

Depart KlaipÄ“das džeza festivÄlÄ

Tags: , ,
1 Comment »

Avatar of MÄris PlÅ«me

by MÄris PlÅ«me

Magnus Skovdahl: "Savu redzesloku vajag paplaÅ¡inÄt cik vien iespÄ“jams!"

decembris 9, 2008 in Intervijas by MÄris PlÅ«me

Autors: MÄris PlÅ«me

Magnus Skovdahl with electric bass

MÄris PlÅ«me: KÄ TavÄ dzÄ«vÄ“ ienÄca mÅ«zika?

Magnus Skovdahl: PatiesÄ«bÄ Ä¼oti kliÅ¡ejiskÄ veidÄ – mans tÄ“vs bija basÄ£itÄrists. Viņš nav profesionÄls mÅ«ziÄ·is, taÄu viņš spÄ“lÄ“ daudzÄs grupÄs, jo viņam patÄ«k muzicÄ“t. Bet viņš man stÄstÄ«ja to, ka tad, kad es biju tikko dzimis, viņi manai gultai lika klÄt lielus skaļruņus. Un pat vÄ“l pirms tam viņi lika austiņas uz mammas vÄ“dera.

M.P.: TieÅ¡Äm?

M.S.: JÄ. Viņi mani piespieda ļoti daudz klausÄ«ties.

M.P.: KÄdu mÅ«ziku tad viņi atskaņoja?

M.S.: Mans tÄ“vs ir liels “Cream” basÄ£itÄrista Džeka BrÅ«sa (Jack Bruce) fans. TÄtad, protams, ļoti daudz Džeku BrÅ«su, “Cream”, “Jethro Tull”… ArÄ« diezgan daudz klasisko mÅ«ziku, blÅ«zu un džezu… Viņi klausÄ«jÄs mÅ«ziku tik un tÄ, neskatoties uz to, ka es gulÄ“ju. Ja man tagad atskaņotu mÅ«ziku no tiem lielajiem skaļruņiem, es noteikti momentÄ apklustu un iemigtu.

M.P.: (smejas) Bet kad Tu sÄki apgÅ«t kÄdu mÅ«zikas instrumentu?

M.S.: Kad man bija seÅ¡i gadi, mani aizveda mÄcÄ«ties tÄdÄ kÄ mÅ«zikas novirziena bÄ“rnudÄrzÄ, kur es spÄ“lÄ“ju zvaniņus. Septiņu gadu vecumÄ es sÄku mÄcÄ«ties klavieres. Es tÄs mÄcÄ«jos lÄ«dz pat 12 gadu vecumam. TaÄu 10 vai 11 gadu vecumÄ es sÄku spÄ“lÄ“t arÄ« elektrisko Ä£itÄru.

M.P.: Å…Ä“mi privÄtstundas vai tÄpat – patstÄvÄ«gi?

M.S.: NÄ“, tikai patstÄvÄ«gi. VispÄr jau bija dažas nodarbÄ«bas pie skolotÄja, bet… Tad 15 vai 16 gadu vecumÄ es sÄku mÄcÄ«ties Oslo mÅ«zikas Ä£imnÄzijÄ un trÄ«s gadus studÄ“ju džeza Ä£itÄru. Bet studiju laikÄ apmÄ“ram 17 gadu vecumÄ es sapratu, ka vÄ“los spÄ“lÄ“t basu.

Magnus Skovdahl

Magnus Skovdahl

M.P.: Bet skolu taÄu pabeidzi?

M.S.: JÄ, es beidzu Å¡o skolu kÄ Ä£itÄrists. TÄpat, prieka pÄ“c. (smejas)

M.P.: Un tad Tu devies uz Amsterdamu?

M.S.: Tad man sÄkÄs diezgan interesants dzÄ«ves posms. Es Ä«sti nesapratu, ko es patiesÄ«bÄ vÄ“los darÄ«t. Protams, mÅ«zika man ir patikusi vienmÄ“r. KÄdu gadu es tÄ Ä«sti neko nedarÄ«ju. PÄ“c tam vienu gadu es pavadÄ«ju armijÄ. Tas bija zemÄ“ nomests laiks. BÄ“rni, nekad neejiet armijÄ! (smejas) Vari arÄ« mani citÄ“t! Bet pÄ“c tam es mÄ“Ä£inÄju iestÄties vairÄkÄs mÅ«zikas augstskolÄs: Amsterdamas KonservatorijÄ, Trondheimas konservatorijÄ, Oslo, KristiansandÄ (Kristiansand). IestÄjeksÄmenus veiksmÄ«gi nokÄrtoju AmsterdamÄ un KristiansandÄ, bet tÄ kÄ es gribÄ“ju doties prom no NorvÄ“Ä£ijas, es devos studÄ“t uz Amsterdamu. Tur es pavadÄ«ju 4 gadus, iepazinos ar Arti Orubu un Tomasu Bekhus (Thomas Bekhuis).

M.P.: TÄtad AmsterdamÄ Tu studÄ“ji džeza basÄ£itÄru?

M.S.: JÄ, es mÄcÄ«jos basÄ£itÄru džeza nodaļÄ. Man patika tas, ka, ja tu mÄcies basÄ£itÄru džeza nodaļÄ, tev jÄiepazÄ«stas arÄ« ar ļoti daudz dažÄdiem citiem mÅ«zikas stiliem nevis tikai džezu vien. SkolotÄji pat spiež to darÄ«t, jo basÄ£itÄra jau nemaz nav tipisks džeza instruments. TaÄu arÄ« pirms Amsterdamas, kad es vÄ“l spÄ“lÄ“ju Ä£itÄru, es diezgan spÄ“cÄ«gi aizrÄvos ar smago metÄlu,grunge, progresÄ«vo roku un tamlÄ«dzÄ«gÄm lietÄm. Parasti man patika – jo progresÄ«vÄk, jo labÄk. Vai arÄ« – jo smagÄk, jo labÄk. Es tajÄs lietÄs ierakos diezgan pamatÄ«gi. Un tad man iestÄjÄs džeza mÅ«zikas periods, taÄu pÄ“c viena konservatorijÄ pavadÄ«tÄ gada džezu jau biju diezgan atÄ“dies. Es atkal sÄku meklÄ“t kaut ko citu.

M.P.: KÄda mÅ«zika Tev patÄ«k vislabÄk?

M.S.: Tas nav viegli atbildams, jo man ļoti patÄ«k… Ja man vaicÄtu, kÄdu mÅ«ziku es labprÄt klausos, es teiktu, ka jebkÄdu. PiemÄ“ram, patlaban es klausos eksperimentÄlo metÄlu, BalkÄnu mÅ«ziku, klasiku. Tas viss ir mainÄ«gi.

M.P.: IepriekÅ¡ man stÄstÄ«ji, ka esi spÄ“lÄ“jis ļoti daudz dažÄdÄs grupÄs…

M.S.: AmsterdamÄ es iepazinos ar Ä£itÄristu Jotamu Talu (Yotam Tal). Viņam IzraÄ“lÄ bija savu smagÄ metÄla grupa. Viņiem vajadzÄ“ja basistu, un es viņiem pievienojos. MÄ“s sÄkÄm kÄ “Black Sabbath” kavergrupa. Divu gadu laikÄ mÄ“s spÄ“lÄ“jÄm vienu vai divus koncertus katru nedēļu pa visu Holandi. SÄkumÄ mÄ“s spÄ“lÄ“jÄm tikai “Black Sabbath” skaņdarbus, bet pamazÄm sÄkÄm izpildÄ«t arÄ« mÅ«su paÅ¡u oriÄ£inÄlkompozÄ«cijas. Tas viss bija ļoti interesanti.

Magnus Skovdahl playing with Artis Orubs

Magnus Skovdahl playing with Artis Orubs

M.P.: KÄdi ir Tavi mÄ“rÄ·i kÄ mÅ«ziÄ·im?

M.S.: PatiesÄ«bÄ, man liekas, ka Å¡obrÄ«d mans mÄ“rÄ·is ir panÄkt, lai es ar mÅ«ziku, tajÄ skaitÄ arÄ« skolotÄja darbu, spÄ“tu nodroÅ¡inÄt sev iztikÅ¡anu. Un, protams, arÄ« muzicÄ“t, attÄ«stÄ«ties, atklÄt jaunas lietas. Å obrÄ«d es pie tÄ daudz strÄdÄju. Es gribu bÅ«t diezgan vispusÄ«gs, lai es spÄ“tu spÄ“lÄ“t dažÄdu mÅ«ziku. Jo dažÄdÄkas lietas es mÄ“Ä£inu spÄ“lÄ“t, jo interesantÄk man kļūst. Protams, dažreiz, kad mÄ“Ä£inu spÄ“lÄ“t Å¡lÄgeri, man tomÄ“r nekļūst diez ko interesanti – tas nav tas. Bet vispÄr es uzskatu, ka savu redzesloku vajag paplaÅ¡inÄt cik vien iespÄ“jams, jo tÄ ir interesantÄk! Jebkuru mÅ«zikas stilu jÄcenÅ¡as spÄ“lÄ“t cik vien labi iespÄ“jams – ar izpratni, lai nav tÄ, ka tiek spÄ“lÄ“ts ar pavisam virspusÄ“ju attieksmi.

M.P.: VarbÅ«t kÄdi padomi un ieteikumi jaunajiem un topoÅ¡ajiem basÄ£itÄristiem?

M.S.: JÄ, labprÄt! Ir dažas lietas, ko es jau stÄstÄ«ju Ventspils mÄcÄ«bu nometnÄ“, ko es labrÄt izstÄstÄ«tu vÄ“lreiz. Kad es sÄku mÄcÄ«ties basÄ£itÄru, es ļoti fanoju par tÄdiem basÄ£itÄristiem, kÄ Viktors VÅ«tens (Victor Wooten), Flea no “Red Hot Chili Peppers” ar saviem slepa trikiem, kÄ arÄ« par progresÄ«vÄ metÄla basistiem, tÄdiem kÄ John Myung no “Dream Theater”. Visi Å¡ie mÅ«ziÄ·i ir tehniski ļoti spÄ“cÄ«gi. Tad nu es ņēmu un to visu iemÄcÄ«jos. Tas bija labi – es spÄ“lÄ“ju kÄ maniaks. Es attÄ«stÄ«ju diezgan labu tehniku. Bet tad pÄ“c kÄda laika es sapratu, ka ļoti labi ir spÄ“lÄ“t arÄ« pavisam vienkÄrÅ¡i, jo tas patiesÄ«bÄ ir tas, kas basam parasti jÄdara. Protams, ir forÅ¡i mazliet izrÄdÄ«ties, bet patiesÄ«bÄ tu taÄu esi pavadoÅ¡ais mÅ«ziÄ·is. TÄ ir basa galvenÄ funkcija, kas viņam grupÄ jÄveic, un tajÄ nav nekÄ nepatÄ«kama. Ja tu spÄ“j nospÄ“lÄ“t vai noslepot 16 tÅ«kstoÅ¡ notis minÅ«tÄ“ vai sekundÄ“, tas ir labi tehnikai, bet patiesÄ«bÄ daudziem mÅ«ziÄ·iem nevajadzÄ“tu iespringt tieÅ¡i uz to. Bet no otras puses, ir ļoti labi, ja tev ir laba tehnika, jo tad daudzas lietas spÄ“lÄ“t ir daudz vieglÄk. Tas pats attiecas uz muzikÄlÄs dzirdes attÄ«stÄ«Å¡anu un mÅ«zikas teorijas apguvi. Es tomÄ“r uzskatu, ka ir ļoti vÄ“rtÄ«gi reizÄ“m piespiesties, un padzÄ«t uz priekÅ¡u Å¡Ädas tÄdas spÄ“jas, jo tas dod lielÄku brÄ«vÄ«bu, plaÅ¡umu. PÄ“c tam daudzu lietu apguve prasa mazÄk laika.

Basistiem pat vÄ“l vairÄk nekÄ citiem ļoti svarÄ«gi ir attÄ«stÄ«t ritma izjÅ«tu (timing). PatiesÄ«bÄ, tas ir ieteikums “numurviens”.

M.P.: VarbÅ«t kÄdi konkrÄ“ti uzdevumi ritma izjÅ«tas attÄ«stÄ«Å¡anai?

Magnus Skovdahl & Artis Orubs

Magnus Skovdahl & Artis Orubs

M.S.: TÄs paÅ¡as parastÄs lietas, ko visi saka: spÄ“lÄ“t ar metronomu, spÄ“lÄ“t ar bundzinieku, kurÅ¡ liekas labs… nu, tÄdu kÄ, piemÄ“ram, Artis Orubs. Parasti, kad es ar viņu kopÄ spÄ“lÄ“ju, es jÅ«tu, ka viss ir patieÅ¡Äm ļoti precÄ«zi. Pat 10 vai 20 taktis mÄ“s varam “iziet ÄrÄ”, darÄ«t visu, kas vien ienÄk prÄtÄ, bet mÄ“s zinÄm, kur mÄ“s atrodamies un pÄ“c tam mÄ“s atkal precÄ«zi trÄpÄm kopÄ.

M.P.: JÄ, es to dzirdÄ“ju jÅ«su koncertÄ.

M.S.: Un vÄ“l: vajag klausÄ«ties dažÄdu mÅ«ziku. Es iesaku klausÄ«ties arÄ« citu, ne tikai rietumu mÅ«ziku. Man, piemÄ“ram, ļoti patÄ«k BalkÄnu mÅ«zika ar tajÄ sastopamajiem neparastajiem taktsmÄ“riem, indieÅ¡u mÅ«zika ar ritma dalÄ«Å¡anas Ä«patnÄ«bÄm un tamlÄ«dzÄ«gas lietas. Tas viss palÄ«dz attÄ«stÄ«t ritma izjÅ«tu.

M.P.: TÄ kÄ Tu esi norvÄ“Ä£is, varbÅ«t vari pastÄstÄ«t, kas notiek NorvÄ“Ä£ijÄ? KÄdas tendences mÅ«zikÄ? Kuras TavuprÄt ir labÄkÄs norvÄ“Ä£u grupas un mÅ«ziÄ·i, ko Tu ieteiktu paklausÄ«ties?

M.S.: NorvÄ“Ä£ijas mÅ«zikas dzÄ«ve ir ļoti interesanta, bet mÄ“rogs ir visai mazs – apmÄ“ram kÄ Å¡eit LatvijÄ. No mÅ«sdienu grupÄm, manuprÄt, paÅ¡as interesantÄkÄs nav Ä«sti džeza grupas. Visi Å¡ie mÅ«ziÄ·i agrÄk ir spÄ“lÄ“juÅ¡i džezu, bet tas, ko viņi dara Å¡obrÄ«d, to Ä«sti nevar nosaukt par džezu. LielÄkÄ daļa Å¡o mÅ«ziÄ·u ir beiguÅ¡i konservatorijas. Mana mīļÄkÄ grupa ir “Farmers Market”, un es noteikti visiem iesaku to paklausÄ«ties. Interesanta grupa ir arÄ« “Atomic”. Ä»oti labs un interesants pianists ir Bugge Wesseltoft. Viņam ir sava ierakstu izdevniecÄ«ba un viņš sadarbojas ar ļoti daudziem interesantiem norvÄ“Ä£u mÅ«ziÄ·iem. VÄ“l es ieteiktu paklausÄ«ties: Mike Patton, Stian Carstensen, Mr Bungle, The Dillinger Escape Plan, Fantomas.

Magnus Skovdahl playing bass

M.P.: Vai Tu komponē?

M.S.: JÄ. Diezgan daudz.

M.P.: Vai Tev ir arÄ« sava grupa, kurÄ Tu realizÄ“ tieÅ¡i savas ieceres?

M.S.: JÄ, kaut kas ir. TÄ saucas “Problems”. Stils – kaut kas pa vidu starp BalkÄnu mÅ«ziku un fusion (www.myspace.com/0problems).

M.P.: Vai, noslēdzot šo interviju, vēlies vēl kaut ko teikt jazzmusic.lv auditorijai?

M.S.: Tikai gribÄ“tu ieteikt turÄ“t ausis vaļÄ!

M.P.: Vai tas attiecas uz klausÄ«tÄjiem vai mÅ«ziÄ·iem?

M.S.: Abiem.

M.P.: Ko tieši ar to gribēji teikt?

M.S.: Tas nebija domÄts nekas negatÄ«vs. Es tikai domÄju, ka cilvÄ“kiem vajag censties iepazÄ«t daudz dažÄdas lietas un vajag izvairÄ«ties no Å¡aura redzes leņķa veidoÅ¡anÄs. ĪpaÅ¡i es to ieteiktu mÅ«ziÄ·iem, kuri daudz uzturÄs akadÄ“miskÄ vidÄ“, jo bieži tieÅ¡i viņi kļūst pÄrÄk koncentrÄ“ti vienÄ Å¡aurÄ jomÄ, un tas viņiem itin nemaz neglaimo, jo tÄdÄ“jÄdi viņi laiž garÄm tik daudz interesantas lietas. Man arÄ« bija periods, kad es biju tÄds, bet pÄ“c neilga konservatorijÄ pavadÄ«tÄ laika es sapratu, ka man ir vitÄli svarÄ«gi paplaÅ¡inÄt savu redzesloku.

(Lūk arī Magnusa myspace adrese: www.myspace.com/magnusskovdahl)

Tags: , ,
1 Comment »

Avatar of MÄris PlÅ«me

by MÄris PlÅ«me

Andrejs Jevsjukovs: "Viss paÅ¡am jÄiemÄcÄs"

novembris 12, 2008 in Intervijas by MÄris PlÅ«me

Autors: MÄris PlÅ«me

Andrejs Jevsjukovs

MÄris PlÅ«me: KÄ Tu nonÄci lÄ«dz džeza Ä£itÄrai?

Andrejs Jevsjukovs: Ä¢itÄru sÄku spÄ“lÄ“t, kad man bija 13 gadi. Tad vÄ“l bija Padomju SavienÄ«ba, drÅ«mi apstÄkļi. TajÄ laikÄ informÄciju nevarÄ“ja dabÅ«t tik viegli kÄ tagad – ieslÄ“dz internetu, un viss ir.

M.P.: KurÄ gadÄ Tu sÄki spÄ“lÄ“t Ä£itÄru?

Andrejs Jevsjukovs jaunÄ«bÄ

Andrejs Jevsjukovs jaunÄ«bÄ

A.J.: Tas bija… 1978. gads. KÄ jau visi puiÅ¡i, vienkÄrÅ¡i dabÅ« Ä£itÄru, un mÄ“Ä£ina spÄ“lÄ“t. TajÄ laikÄ mana mīļÄkÄ grupa bija BÄ«tli. PÄ“c tam rokmÅ«zika:Led Zeppelin, Deep Purple, Nazareth, Slade, Santana, Kleptons – visi tÄ laika monstri. Kad man bija 15 gadi, es sÄku spÄ“lÄ“t grupÄs. ĪpaÅ¡i skolas grupÄ – dejas. RepertuÄrÄ bija tie paÅ¡i BÄ«tli, ÄŒelentano, viss, kas tÄ laika jaunieÅ¡iem bija modÄ“. Kad jau kÄdus 5 vai 7 gadus biju spÄ“lÄ“jis, tÄpat kÄ daudzi skolnieki, kuri nÄk pie manis mÄcÄ«ties, sapratu, ka man nepietiek ar to, ko zinu – ar to ir par maz. Es jau spÄ“lÄ“ju grupÄs un skaitÄ«jos diezgan labs Ä£itÄrists, paÅ¡am arÄ« bija prieks, ka es jau mÄku, zinu visu repertuÄru. Bet tad man kaut kÄ pieleca, ka tas, ko es spÄ“lÄ“ju, patiesÄ«bÄ ir ļoti primitÄ«vi, elementÄri. Nu, tik maz, ka man vÄ“l jÄtrenÄ“jas gadiem! SÄku paÅ¡mÄcÄ«bas ceÄ¼Ä vingrinÄties, meklÄ“t informÄciju – elementÄro mÅ«zikas teoriju. 20 gadu vecumÄ man viss pÄrslÄ“dzÄs, manÄ ceÄ¼Ä parÄdÄ«jÄs tÄds cilvÄ“ks, personÄ«ba ValÄ“rijs Beļinovs (Валерий Белинов). Viņš bija Noras Bumbieres vÄ«rs, spÄ“lÄ“ja Modo… Viņš bija labÄkais tÄ laika džeza un fusionÄ£itÄrists LatvijÄ. Viņš man vaicÄja, vai es nevÄ“los piedalÄ«ties viņa grupÄ? Viņš bija tik slavens, ka es, protams, nevilcinoties piekritu. Tad es aizbraucu pie viņa uz Salaspils kultÅ«ras namu, un skatos, viņš tur sēž un pasniedz Ä£itÄras spÄ“li vienam savam skolniekam. Tad man pieleca, ka viņš mani aicinÄja nevis spÄ“lÄ“t savÄ grupÄ, bet mÄcÄ«ties skolnieku grupÄ. Viņš bija viltÄ«gs. Es paklausÄ«jos, kÄ viņš spÄ“lÄ“, un sapratu, ka man tieÅ¡Äm pie viņa ir ko mÄcÄ«ties. Tad es pie viņa mÄcÄ«jos kÄdus 3 mÄ“neÅ¡us. Apguvu džeza improvizÄcijas un harmonijas pamatus. PÄ“c tam es turpinÄju patstÄvÄ«gi. Man ļoti gribÄ“jÄs iegÅ«t izglÄ«tÄ«bu Ä£itÄras spÄ“lÄ“. Nebija kur mÄcÄ«ties. TrÄ«s, Äetrus mÄ“neÅ¡us gÄju klasiskÄs Ä£itÄras kursos. Bet tas nebija mans. No ValÄ“rija es uzzinÄju, ka var neklÄtienÄ“ mÄcÄ«ties Maskavas MÄkslas universitÄtÄ“ un dabÅ«t vismaz teorÄ“tiskÄs zinÄÅ¡anas. Tur es mÄcÄ«jos trÄ«s ar pus gadus un apguvu elementÄro teoriju un klasisko harmoniju. Pirmais džeza mÅ«ziÄ·is, ko es klausÄ«jos bija Mailzs Deivis (Miles Davis). Tas bija fusion, džezroks. TajÄ laikÄ ar Mailzu spÄ“lÄ“ja arÄ« Džons SkofÄ«lds (John Scofield) un Maiks Sterns (Mike Stern). Man ļoti iepatikÄs. Vai tad tas ir džezs? PÄ“c tam pamazÄm, protams, tie visi vecie – tradÄ«cija – un arÄ« modernÄki… Protams, bija grÅ«ti dabÅ«t informÄciju, bet es dabÅ«ju visÄdas skolas: Džona SkofÄ«lda, Džo PÄsa (Joe Pass), Skota Hendersona (Scott Henderson), Frenks Gembls (Frank Gamble), arÄ« Džordža Rasela (George Russell) lÄ«disko koncepciju. Pats to visu turpinÄju apgÅ«t, lai man bÅ«tu pilnÄ«gi skaidrs, kas tur notiek.

M.P.: Vai tos materiÄlus Tu dabÅ«ji vÄ“l padomju laikos?

A.J.: Tas laikam bija 88. vai 89. gads…

M.P.: Kur padomju laikos tÄdas lietas varÄ“ja dabÅ«t?

A.J.: Bija ļoti grÅ«ti ar instrumentiem, materiÄliem – kÄds atveda no Amerikas… Tagad ienÄc veikalÄ – viss ir, bet tajos laikos tikai kaut kÄds krievu “UrÄls”. VispÄr nenopietni instrumenti… Savu Ibanez, ko es spÄ“lÄ“ju ilgu laiku, es dabÅ«ju par nenormÄli lielu naudu. Man trÄ«s gadus bija jÄstrÄdÄ, lai sakrÄtu naudu. Tagad cenas ir tik smieklÄ«gas, ka katru mÄ“nesi var pirkt jaunu Ä£itÄru. Ar informÄciju bija ļoti grÅ«ti. ValÄ“rijs palÄ«dzÄ“ja. Viņam AmerikÄ bija kaut kÄdas pazÄ«Å¡anÄs, pats sÅ«tÄ«ja, maksÄja naudu. Es arÄ« viņam maksÄju… TajÄ laikÄ 100 rubļu bija vidÄ“jÄ alga. Un tÄ “skola”, ko mÄ“s pÄrrakstÄ«jÄm no ValÄ“rija maksÄja 100 rubļu. MÅ«sdienÄs tas bÅ«tu lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi apmÄ“ram 500 vai 700 latiem.

Andrejs Jevsjukovs jaunÄ«bÄ

Andrejs Jevsjukovs

M.P.: Diezgan iespaidÄ«gi…

A.J.: Nu, jÄ… Un tad kÄdu trÄ«s gadu laikÄ es pats to improvizÄciju un harmoniju apguvu. Kad man bija jau 23 gadu, es pats arÄ« sÄku pasniegt Ä£itÄrspÄ“li. SanÄk, ka tagad man jau ir 20 gadu pedagoÄ£iskÄ prakse.

M.P.: Cik ļoti nozīmīgs Tev ir pedagoģiskais darbs?

A.J.: ManuprÄt, tas ir pienÄkums. Tie varbÅ«t ir skaļi vÄrdi, bet, ja neviens to nedarÄ«s, tad… Bet patiesÄ«bÄ kaut kÄdÄ mÄ“rÄ tÄ arÄ« ir. JaunieÅ¡iem un ne tikai jaunieÅ¡iem dažreiz ir tÄdas pesimistiskas domas, ka tikai tur BerklijÄ to var iemÄcÄ«ties, bet es cenÅ¡os mainÄ«t Å¡o domu un pierÄdÄ«t, ka viss ir iespÄ“jams. Nav obligÄti jÄbrauc un jÄmaksÄ lielu naudu! Tepat Doma kora skolÄ jaunieÅ¡i mÄcÄs dienas nodaÄ¼Ä par velti. Galvenais paÅ¡iem trenÄ“ties!

M.P.: Tagad parunÄsim par Tavu nesen iznÄkuÅ¡o albumu. KÄ Tev tas viss sÄkÄs?

A.J.: Mana daba laikam ir tÄda, kad es sÄku spÄ“lÄ“t Ä£itÄru, man uzreiz bija vÄ“lÄ“Å¡anÄs kaut ko sacertÄ“t paÅ¡am. Kad es klausÄ«jos BÄ«tlus, protams, man ÄrÄ nÄca lÄ«dzÄ«ga mÅ«zika – parastas, vienkÄrÅ¡as, naivas dziesmas. Protams, kad sÄku klausÄ«ties džeza mÅ«ziku, man parÄdÄ«jÄs jaunas idejas. Kad es biju pusaudzis, man bija pieci BÄ«tlu albumi, un es tos gadiem klausÄ«jos katru dienu. Visas dziesmas zinÄju no galvas un dziedÄju tÄm lÄ«dzi. Dažas dziesmas man patika tik ļoti, ka es pie tÄm gandrÄ«z vai dejoju.

M.P.: Kuras tÄs bija?

A.J.: Nu, es tagad nevaru nosaukt tos nosaukumus… Tur bija daudz – pieci albumi tomÄ“r. Ko es gribÄ“ju teikt: divas man nenormÄli patika, bet vienu es pÄrtinu – nu, vispÄr nepatika. PÄ“c tam atkal: divas, trÄ«s patÄ«k, viena nepatÄ«k. Es jau sen sapratu, ka mana gaume ir prasÄ«ga, izvÄ“lÄ«ga. Un, sacerot mÅ«ziku, man bija ļoti stingra pieeja: “TeÅ¡i tas man patÄ«k!” Nevis paņemt kaut kÄdu standarta harmoniju, uzrakstÄ«t kaut kÄdu standarta tÄ“miņu, un, lÅ«k, tas ir mans gabals. NÄ“, man ir pilnÄ«gi cita pieeja. TÄ nav kaut kÄda tur pretenzija, drÄ«zÄk – dabiska nepiecieÅ¡amÄ«ba.

M.P.: MÄ“Ä£inÄt atrast priekÅ¡ sevis kaut ko jaunu?

A.J.: JÄ, jaunu un manÄ uztverÄ“ gaumÄ«gu. ĪpaÅ¡i man patÄ«k neierasti, nestandarta vai vienkÄrÅ¡i skaisti skanoÅ¡i harmoniskie risinÄjumi. PriekÅ¡ manis skanÄ«gi… Neviens cilvÄ“ks komponÄ“jot nevar zinÄt vai tas ir kaut kas pilnÄ«gi jauns vai jau 300 reizes kaut kur izmantots. Bet, ja es pilnÄ«gi godÄ«gi pats atradu, un tur iznÄk arÄ« kaut kÄda tÄ“ma, un es konstatÄ“ju, ka tÄdu mÅ«ziku es nekad neesmu dzirdÄ“jis… Protams, varbÅ«t man vienkÄrÅ¡i netrÄpijÄs, bet priekÅ¡ manis tas ir kaut kas pilnÄ«gi jauns.

Andrejs Jevsjukovs muzicē

M.P.: Cik sen Tu reÄli sÄki mÄjÄs ierakstÄ«t savu albumu? Es atceros, ka Tu sÄki jau pirms vairÄkiem gadiem.

A.J.: Kaut kur pirms pieciem gadiem. Bet dators man mÄjÄs parÄdÄ«jÄs pirms 7 gadiem. Bet vÄ“l pirms tam es ļoti daudz mÄ“Ä£inÄju savas kompozÄ«cijas ierakstÄ«t citur ar reÄliem mÅ«ziÄ·iem dzÄ«vajÄ. AicinÄju kolÄ“Ä£us, uzrakstÄ«ju viņiem notis, divi mÄ“Ä£inÄjumi un pÄ“c tam studijÄ. PÄ“c tam klausos: “NÄ“, ÄrprÄts!” TÄpÄ“c, ka visi nav iedziļinÄjuÅ¡ies tajÄs kompozÄ«cijÄs, spÄ“lÄ“ ko grib – neritmiski, aranžējuma nav… VienkÄrÅ¡i – nav nopietni. Tad es domÄju, ja neiet ar dzÄ«viem mÅ«ziÄ·iem, tad jÄmÄ“Ä£ina sadarboties ar kÄdu aranžētÄju. Tad es pusgadu braukÄju pie viena aranžētÄja, sÄ“dÄ“ju kopÄ ar viņu, viņš spieda pogas, es koriģēju, kÄ spÄ“lÄ“t basu, utt. Beigu beigÄs es patÄ“rÄ“ju ļoti daudz laika un naudas, un sapratu, ka tas ir pilnÄ«gi, nu, nevis garÄm, bet smieklÄ«gi. PrimitÄ«vas skaņas… Tembru izvÄ“le, tas ir ļoti svarÄ«gs moments producÄ“Å¡anÄ. Katram tembram ir ļoti liela nozÄ«me, kÄ tie iet kopÄ.

M.P.: TÄtad Å¡ajÄ albumÄ Tu pats izvÄ“lÄ“jies visus instrumentu tembrus un pats visu saliki? Un visi aranžējumi Tevis paÅ¡a, un arÄ« pats visu iespÄ“lÄ“ji?

A.J.: JÄ… VienÄ«gi 4 skaņdarbos Gints PabÄ“rzs iespÄ“lÄ“ja saksofonu. CilvÄ“ki man vaicÄ, cik ilgi es jau strÄdÄju pie albuma, bet divos vÄrdos atbildÄ“t nevar. Kad es dabÅ«ju datoru, es vispÄr neko nesapratu. KÄ to vispÄr ieslÄ“gt? PÄ“c tam man bija jÄatrod cilvÄ“ku, kurÅ¡ man palÄ«dzÄ“ja dabÅ«t programmas un apmÄcÄ«ja, kÄ ar to strÄdÄt. Tur jau aizgÄja viens gads. SÄkumÄ iemÄcÄ«jos ierakstÄ«t Ä£itÄru. VajadzÄ“ja arÄ« dabÅ«t skaņas karti. IerakstÄ«ju uz Ä£itÄras akordus un tÄ“mu, un sapratu, ka tas neskan – divas Ä£itÄras, tas ir pilnÄ«gi neinteresanti. PaklausÄ«jos 20 sekundes, un uzreiz apnika. ArÄ« Ä£itÄras skaņas kvalitÄte neapmierinÄja. PaÅ¡darbÄ«bas variants. SecinÄju, lai mÅ«zika skanÄ“tu nopietni, bÅ«s jÄtaisa aranžējumus ar visiem instrumentiem, lai skaņdarbam bÅ«tu forma – ievads, tÄ“ma improvizÄcija… Bez tÄ, ka man vajadzÄ“ja komponÄ“t, paÅ¡am spÄ“lÄ“t, vajadzÄ“ja vÄ“l kļūt par producentu un aranžētÄju. Viss paÅ¡am jÄiemÄcÄs. LatvijÄ vispÄr ar tiem aranžētÄjiem diezgan grÅ«ti. Raimonds Macats ir viens no labÄkajiem aranžētÄjiem, bet, kad RÄ«gas Doma kora skolas džeza nodaļas vadÄ«tÄjs aicinÄja viņu pasniegt aranžēšanu Raimonds teica: “Ko es varu mÄcÄ«t? Es pats paÅ¡mÄcÄ«bas ceÄ¼Ä visu apguvu, es taÄu neprotu mÄcÄ«t. Es par Å¡Ä«m lietÄm neko nevaru pastÄstÄ«t. Es vienkÄrÅ¡i klausÄ«jos mÅ«ziku, analizÄ“ju un tagad mana gaume, intuÄ«cija un pieredze mani vada.” Un man arÄ« lÄ«dzÄ«gÄ veidÄ paÅ¡am vajadzÄ“ja visu apgÅ«t.

M.P.: Un kÄds skats nÄkotnÄ“? Ko tÄlÄk gribÄ“tu realizÄ“t?

A.J.: TÄ kÄ man Å¡ajÄ ierakstÄ ir programmÄ“tie instrumenti, daudzi man vaicÄ, vai es negribÄ“tu to paÅ¡u uztaisÄ«t ar Ä«stiem mÅ«ziÄ·iem. Protams, ka es gribÄ“tu! PrezentÄcijÄ mÄ“s dažus skaņdarbus spÄ“lÄ“sim dzÄ«vajÄ, tad arÄ« novÄ“rtÄ“sim, kÄ tas izklausÄs.

Protams, man gribÄs iet tÄlÄk – realizÄ“t jaunas idejas. Ir doma sÄkt gatavot jaunu albumu, veidojot tÄdus aranžējumus, lai tas bÅ«tu reÄli spÄ“lÄ“jams dzÄ«vajÄ. Bet godÄ«gi sakot mÅ«su apstÄkļos tas bÅ«tu ļoti grÅ«ti paveicams, jo visi profesionÄlie mÅ«ziÄ·i, ar kuriem tas bÅ«tu reÄli iespÄ“jams, ir ļoti aizņemti. Visi pÄrsvarÄ piedalÄs komerciÄlos projektos – pelna naudu. Par jaunradi reti kurÅ¡ domÄ, kurÅ¡ bÅ«tu gatavs pus gadu mÄ“Ä£inÄt – gatavot programmu bez samaksas. Un beigu beigÄs Å¡o programmu gandrÄ«z nav kur spÄ“lÄ“t. MÅ«su klubos parasti tiek spÄ“lÄ“ts zinÄms repertuÄrs: vai nu funk, vai standarti. PiemÄ“ram, “Silvesteri Orkesteri” un vÄ“l daži ir reti izņēmumi, kuri komponÄ“ savu mÅ«ziku, realizÄ“ savas oriÄ£inÄlidejas.

Andrejs Jevsjukovs un Jam Orchestra

OtrkÄrt, organizÄ“t mÄ“Ä£inÄjumus bÅ«tu milzÄ«gs sasprindzinÄjums. Tu atnes skaņdarbu, tev ir priekÅ¡stats, kÄ to vajadzÄ“tu spÄ“lÄ“t, bet, kad visi sÄk spÄ“lÄ“t, skan pilnÄ«gi citÄdÄk. Ja tu gribi, lai tava ideja paliek, tad nÄksies cÄ«nÄ«ties. Bet tas nevienam nepatÄ«k – cilvÄ“ki apvainojas. “Es pats esmu meistars! Es gribu spÄ“lÄ“t Å¡Ädi!” Tad vai nu kompromiss, un no tavas idejas paliek tikai kÄdi 10 procenti, vai arÄ« milzÄ«ga cīņa, un beigu beigÄs sabojÄtas attiecÄ«bas ar kolÄ“Ä£iem.

M.P.: Kur var nopirkt Tavu disku?

A.J.: Visos lielÄkajos veikalos jau 3 nedēļas. IzdevnÄ«cÄ«bas “Laula R” galvenais direktors, priekÅ¡nieks piekrita izdot Å¡o disku neskatoties uz to, ka tas nevar bÅ«t Ä«paÅ¡i izdevÄ«gi. IzrÄdÄ«jÄs, ka jau pirms gada viņš izdeva disku, kur bija GunÄra Rozenberga aranžējumi tautas mÅ«zikai. TÄtad Å¡Ä« izdevniecÄ«ba ir vismaz tuvÄk džeza mÅ«zikai, nekÄ citas izdevniecÄ«bas, kuras izdod tikai popmÅ«ziku. Tu atnÄc pie viņiem: “NÄ“, nÄ“, nÄ“! Tas mÅ«s pilnÄ«gi neinteresÄ“, tÄs ir tavas problÄ“mas.”

M.P.: KÄdi ir Tavi lielÄkie sasniegumi, ar kÄdiem ievÄ“rojamiem mÅ«ziÄ·iem kopÄ esi spÄ“lÄ“jis?

A.J.: Nekur prom nebraucot, man bija iespÄ“ja spÄ“lÄ“t kopÄ ar slaveno amerikÄņu džeza bundzinieku Braienu Melvinu (Brian Melvin). DžemÄ spÄ“lÄ“ju kopÄ ar Stenliju Džordanu (Stanley Jordan). Džemojis esmu arÄ« kopÄ ar Ä’riku MarientÄlu (Eric Marienthal). Saulkrastos bija arÄ« tÄds Ä£itÄrists Deivids Beikers (Dаvid Baker), ar viņu spÄ“lÄ“jÄm koncertos. Es nevaru lepoties, ka es bÅ«tu spÄ“lejis ar daudziem pasaules lÄ«meņa džeza mÅ«ziÄ·iem, bet tikai ar dažiem, jo dzÄ«voju LatvijÄ un reti braucu uz ÄrzemÄ“m, un tas nav mans mÄ“rÄ·is – spÄ“let ar daudziem un pÄ“c tam par to visiem stÄstÄ«t, kÄds es malacis.

M.P.: Un kas ir Tavs mērķis?

A.J.: Labs jautÄjums, starp citu. Daudz par to esmu domÄjis. Es arÄ« pats sev uzdevu Å¡o jautÄjumu. Daudzi mani paziņas jau sen ir aizbraukÅ¡i prom uz ÄrzemÄ“m. Laiku pa laikam mani joprojÄm aicina uz turieni. Un es sev uzdodu jautÄjumu: vai man tas ir vajadzÄ«gs? Vai es gribu pasaulei pierÄdÄ«t, ka esmu baigais ģēnijs vai talants? Atbilde ir – nÄ“. Man tas neinteresÄ“. Bet, ko tieÅ¡i es gribu? Es vÄ“los radÄ«t mÅ«ziku, kuru man paÅ¡am bÅ«tu patÄ«kami klausÄ«ties. Es esmu ļoti izvÄ“lÄ«gs. Liela daļa džeza mÅ«zikas, ko es esmu klausÄ«jies, es to darÄ«ju vairÄk mÄcÄ«bu nolÅ«kÄ – analizÄ“ju frÄzÄ“Å¡anu, kÄ improvizÄ“. Bet paÅ¡am man liela daļa Å¡o ierakstu neÅ¡Ä·ita aizkustinoÅ¡i. Pa Ä«stam patika varbÅ«t tikai kÄdi 5 procenti no visa, ko klausÄ«jos. Tas attiecas arÄ« uz maniem mīļÄkajiem Ä£itÄristiem, kurus es ļoti cienu: Džons SkofÄ«lds, Maiks Sterns, Pat Metheny, Pat Martino, Robben Ford, Larry Carlton, Wes Montgomery, George Benson… Es viņus ļoti cienu un uzskatu par saviem skolotÄjiem, bet ir ļoti maz albumu vai konkrÄ“tu skaņdarbu, kas man patiktu kÄ mÅ«zika.

M.P.: Un tagad mazliet par Latviju. Tu jau lielÄ mÄ“rÄ atbildÄ“ji uz manu nÄkamo jautÄjumu, runÄjot par disku, bet tomÄ“r: kÄ Tu vÄ“rtÄ“, kas notiek Latvijas džeza mÅ«zikÄ?

A.J.: Man ir liels prieks, ka parÄdÄs ļoti daudz gados jauni, enerÄ£iski un talantÄ«gi mÅ«ziÄ·i, kuri interesÄ“jas par džezu un ļoti Ä«sÄ laikÄ ir kļuvuÅ¡i par meistariem. PiemÄ“ram, mÅ«su Doma kora skolas studenti: Toms PoiÅ¡s, RÅ«dolfs Macats, MatÄ«ss ÄŒudars – viens no maniem vistalantÄ«gÄkajiem skolniekiem. TieÅ¡i pÄ“dÄ“jos gados parÄdÄ«jÄs ļoti daudz jaunieÅ¡i, kuri interesÄ“jas un viņiem tas padodas. Protams, to noteikti ietekmÄ“ja situÄcija valstÄ«, bet gadus desmit, piecpadsmit atpakaļ kaut kÄ nebija jaunu mÅ«ziÄ·u. It kÄ jau vairÄki nÄca pie manis mÄcÄ«ties, bet pÄ“c tam neviens nepalika mÅ«zikÄ. AcÄ«m redzot bija grÅ«ti eksistÄ“t… VÄ“l jau arÄ« tas, ka mÅ«su valstÄ« džeza mÅ«zika nav tik pieprasÄ«ta…

M.P.: Bet tas jau varbÅ«t ir arÄ« otrÄdi – kamÄ“r mÄ“s nedosim tikmÄ“r nebÅ«s pieprasÄ«juma.

A.J.: Tas arÄ«, es piekrÄ«tu. Bet tomÄ“r nav tÄ kÄ HolandÄ“, vai citur, kur ir daudz klubu, kuros spÄ“lÄ“ dzÄ«vo mÅ«ziku. Bet Å¡eit tikai kÄdÄs trÄ«s, ÄetrÄs, piecÄs vietÄs var spÄ“lÄ“t džezu… Un arÄ« cilvÄ“ki nenÄk Ä«paÅ¡i daudz.

M.P.: Bet tomÄ“r beidzamajos gados interese taÄu ir augusi?

A.J.: Noteikti, noteikti.

M.P.: Tad jau viss kÄrtÄ«bÄ – progress ir.

A.J.: Protams. Es vienkÄrÅ¡i domÄju… Man kÄ pedagogam ir svarÄ«gi, lai tiem talantiem, kuri pie manis mÄcÄs, lai viņiem bÅ«tu ko darÄ«t tÄlÄk! Jo kad jauns cilvÄ“ks pieaug un sÄk domÄt par Ä£imeni, kÄ nopelnÄ«t un tadÄm lietÄm, tad viņam nÄkas saskarties ar skarbo realitÄti – vienkÄrÅ¡i jÄpelna nauda. Ä»oti daudzi vienkÄrÅ¡i neiztur tÄdu slodzi – viņam nÄkas strÄdÄt citu darbu.

M.P.: Tad varbÅ«t kÄdi ieteikumi jaunajiem mÅ«ziÄ·iem?

A.J.: Lai sÄktu mÄcÄ«ties džeza Ä£itÄru, pirms tam 3 lÄ«dz 7 gadus vajadzÄ“tu vienkÄrÅ¡i pamÄcÄ«ties Ä£itÄru jebkurÄ stilÄ: vai klasisko mÅ«ziku, vai blÅ«zu, rokenrolu, fankÄ« vai rokmÅ«ziku, lai apgÅ«tu instrumentu, zinÄtu tonalitÄtes, gammas, arpÄ“džijas. Un tehniski arÄ«, ja ne Ätri, tad vismaz vidÄ“jÄ tempÄ jÄprot kustÄ“ties. Å obrÄ«d LatvijÄ jau ir kur mÄcÄ«ties – arÄ« es pats pasniedzu RPIVA un RÄ«gas Doma kora skolÄ un mani bijuÅ¡ie skolnieki pasniedz vairakÄs vietÄs. Tagad informÄcija ir pieejama. Ir internets… Labas “skolas” ir Džonam SkofÄ«ldam, Džo PÄsam, tÄs paÅ¡as Berkleemetodes var vienkÄrÅ¡i dabÅ«t par velti…

M.P.: (Smejas)

Andrejs Jevsjukovs uz kuģa

A.J.: MÄcÄ«bu materiÄli tagad ir pieejami. Galvenais, lai ir interese, un interese Å¡obrÄ«d ir daudz lielÄka nekÄ pirms 10 gadiem. VienÄ«gais, kas mani uztrauc, kÄ pÄ“c tam izdzÄ«vot ar džeza mÅ«ziku un džeza Ä£itÄru. TÄpat nÄkas spÄ“lÄ“t arÄ« citu mÅ«ziku.

M.P.: Vai, noslēdzot šo interviju, vēlies vēl ko teikt?

A.J.: TopoÅ¡ajiem Ä£itÄristiem vÄ“lu pacietÄ«bu, izturÄ«bu, mÄ«lestÄ«bu un nepadoties, neskatoties uz to, ka apkÄrtÄ“jie apstÄkļi ir ļoti nospiedoÅ¡i. Bieži vecÄki ļoti traucÄ“, pÄrmet: “Tu visu laiku tikai spÄ“lÄ“ savu Ä£itÄru. Tev jÄdomÄ par nÄkotni, kur strÄdÄsi, kÄ pelnÄ«si! Ar tavu mÅ«ziku nevar neko nopelnÄ«t.” Tas, protams, traucÄ“. Bet dadzi mani studenti ļoti trenÄ“jas un cenÅ¡as, un man ir liels prieks un izbrÄ«ns, ka viņi tik Ä«sÄ laikÄ tik daudz iemÄcÄs. Tas pats Linards Å veklis, pa trim gadiem iemÄcÄ«jies tik daudz. MÄ“s stundÄs jau spÄ“lÄ“jam bÄ«bopu, Koltreina Giant Steps. Es brÄ«nos, kÄ tas vispÄr ir iespÄ“jams. CilvÄ“ks nopietni strÄdÄ. Daudzi netic, slinko vai laika nav, un attiecÄ«gi progress arÄ« ir ļoti lÄ“ns. Nu, laikam jau pietiks…

Tags:
1 Comment »

Avatar of MÄris PlÅ«me

by MÄris PlÅ«me

Rihards Fedotovs: "Mana galvenÄ ietekme ir kino"

oktobris 29, 2008 in Intervijas by MÄris PlÅ«me

Autors: MÄris PlÅ«me

Rihards Fedotovs pie bungÄm

MÄris PlÅ«me: KÄ viss sÄkÄs?

Rihards Fedotovs: Es sÄku darboties ar mÅ«ziku, kad man bija 5 gadi. No sÄkuma es dažus gadus mÄcÄ«jos dziedÄt. PÄ“c tam es aizgÄju uz mÅ«zikas skolu. Laikam iestÄjos kÄ pianists un vienu gadu mÄcÄ«jos klavieres. Bet jau no paÅ¡a sÄkuma es gribÄ“ju spÄ“lÄ“t tieÅ¡i bungas. Bet mamma gribÄ“ja, lai es dziedu. Un tad es mÄcÄ«jos dziedÄt, un pÄ“c tam es mÄcÄ«jos klavieres, tad atkal 2 gadus kora klasÄ“… DziedÄju visu ko… Bet beigÄs es tomÄ“r izspiedu, ka es ieÅ¡u uz bungÄm. Man vÄ“l vijoli gribÄ“ja spiest… 10 gadu vecumÄ es aizgÄju uz sitamo instrumentu nodaļu Saldus mÅ«zikas skolÄ. Bet man bija jÄspÄ“lÄ“ ksilofons un bungas es reÄli nespÄ“lÄ“ju vispÄr. Nu, nekÄ  tie bÄ“rni LatvijÄ, kas grib nopietni mÄcÄ«ties, netiek pie bungÄm!

Rihards Fedotovs bÄ“rnÄ«bÄ

Rihards Fedotovs bÄ“rnÄ«bÄ

M.P.: Un kad tu tiki pie bungu komplekta?

R.F.: Jau kaut kad tad arÄ« nedaudz tiku pie bungÄm. Bet principÄ es nespÄ“lÄ“ju bungas, es spÄ“lÄ“ju ksilofonu un klavieres. Protams, dažreiz mazliet piesÄ“dos… Citreiz orÄ·estrÄ« uzspÄ“lÄ“ju kÄdu ritmu… Bet pavisam minimÄli.

M.P.: Un tad tu atnÄci uz RÄ«gu un iestÄjies…?

R.F.: DÄrziņos uz ksilofonu. Man bija liela aizrauÅ¡anÄs ar ksilofonu. Es ļoti daudz vingrinÄjos, ļoti daudz domÄju par mÅ«ziku, visÄdas muzikÄlas lietas. PiedalÄ«jos konkursos, visu laiku dabÅ«ju pirmÄs vietas. Bet tad kaut kÄ satikos ar Arti Orubu, kas tajÄ laikÄ bija baigaiskings un lielais džeks, un tad es lÄ“nÄm pÄrgÄju uz bungÄm.

M.P.: Kur tu dabūji pirmo nodarbību bungu spēlē?

R.F.: Nekur… Es domÄju, ka man Artis sÄkumÄ kaut ko pateica, kÄ spÄ“lÄ“t. MÄ“s ar Kasparu Kurdeko bijÄm tÄdi mazie puiÅ¡eļi, kas skraidÄ«ja Artim lÄ«dzi, un, ko Artis teica, tas ir zelts. Tad viņš spÄ“lÄ“ja ar “Driving South”, bija tÄda grupa, kur bija arÄ« Ä£itÄrists Edgars Rubenis, un mums likÄs, ka tas bija nenormÄli kruti. Tad vÄ“l mums ar Arti bija tÄds sastÄvss, kur es spÄ“lÄ“ju vibrofonu un viņš bungas. Un tad, ja Artis kaut ko pateica, tas bija jÄņem vÄ“rÄ. Tas man bija pats sÄkums.

M.P.: KÄ sÄkÄs tavi ceļi uz ÄrzemÄ“m?

R.F.: Es jau visu laiku domÄju, ka kaut kur ir jÄbrauc. Tad es mammas spiests iestÄjos MÅ«zikas akadÄ“mijÄ, bet es gudri izdomÄju, ka es iepatikÅ¡os tiem kaut kÄdiem Ä«paÅ¡ajiem cilvÄ“kiem, kuriem jÄiepatÄ«kas. Un jau otrajÄ pusgadÄ es tiku apmaiņas programmÄ uz Holandi, kur es tiku pie viena ļoti laba pedagoga. Tur es mÄcÄ«jos tradicionÄlu džezu, visu to laiku spÄ“lÄ“ju pa Å¡Ä·Ä«vi. Tad es atbraucu atpakaļ uz Latviju, nokÄrtoju MÅ«zikas akadÄ“mijÄ eksÄmenus un domÄju braukt mÄcÄ«ties tÄlÄk. Bet nesakrÄju pietiekami daudz naudas, man vÄ“l bija jÄpalÄ«dz dažiem cilvÄ“kiem ar naudu, un es netiku. Bet pÄ“c tam es braucu, un ietÄjos Ritma KonservatorijÄ DÄnijÄ. Tas arÄ« bija mans mÄ“rÄ·is, jo tur bija PÄ“teris Helms no grupas “AparÄts”. Tur bija tÄds frÄ«džeza… tajÄ laikÄ es biju frÄ«džezÄ, un tas man bija liels vilinÄjums braukt tieÅ¡i tur uz KopenhÄgenu.

M.P.: VarbÅ«t vairÄk par paÅ¡u skolu: ar ko tÄ ir Ä«paÅ¡a, un ko tu tur ieguvi?

R.F.: TÄ skola ir Ä«paÅ¡a ar to, ka ir ļoti daudzpusÄ“ja. Man ļoti patÄ«k, ka tÄ nav tradicionÄla – tu vari darÄ«t visu, ko gribi. PiemÄ“ram, mums bija ansambļa nodarbÄ«bas, kur vienu mÄ“nesi tev jÄspÄ“lÄ“ smagais metÄls, vienu nedēļu jÄspÄ“lÄ“ ar  hiphoperiem. NÄca DÄnijÄ populÄri džeki un mÄcÄ«ja, par, teiksim, R&B. Tu varÄ“ji izspÄ“lÄ“ties. LÄ«dz ar to es strÄdÄju pie sava bungu koncepta, kÄ es spÄ“lÄ“ju tajos visos stilos. Un es izveidoju savu veidu, kÄ es visus stilus apvienoju. Bet tajÄ paÅ¡Ä laikÄ tajÄ skolÄ ir ļoti liela frÄ«džeza ietekme. Un jo vairÄk es tur biju, jo man lielÄkas antipÄtijas veidojÄs pret neprecÄ«zu spÄ“lÄ“Å¡anu un kaut kÄdÄm tÄdÄm lietÄm, sÄku spÄ“lÄ“t precÄ«zÄk, tehniskÄk. Es aizbraucu kÄ… “es gribu bÅ«t frÄ«džeza bundzinieks”, klausÄ«jos visu laiku Jack De Johnette, bet tad man pÄrgÄja, es sÄku klausÄ«ties džezroka bundziniekus, grÅ«va bundziniekus. Pret to ko tÄ skola pÄrstÄv visspÄ“cÄ«gÄk, tÄ man radÄ«ja tÄdu savÄdÄku nostÄju.

M.P.: Kam tur vajadzÄ“tu braukt mÄcÄ«ties un vai tur ir viegli iestÄties?

Rihards Fedotovs

R.F.: Es domÄju, ka tur nav viegli iestÄties. Daudzi ļoti labi mÅ«ziÄ·i ir mÄ“Ä£inÄjuÅ¡i tur iestÄties, bet viņiem nav tas izdevies. Viņiem svarÄ«gÄkais ir tas, ka viņi tevÄ« redz mÄkslinieku, ka tev ir kaut kas, ko tu gribi pateikt, nevis tas, ka tu vari labi nospÄ“lÄ“t. To viņi, protams, ļoti novÄ“rtÄ“s, bet viņiem svarÄ«gÄkais ir tas, ka tu vari no sevis dot, ka tev ir iekÅ¡Ä kaut kÄda dzirksts: “JÄ, Å¡is džeks – viÅ†Ä kaut kas ir!” Es domÄju, tÄ ir ļoti radoÅ¡a skola, harmoniski ļoti specÄ«ga, daudzpusÄ“ja… Es domÄju, ļoti daudziem Latvijas mÅ«ziÄ·iem tÄ bÅ«tu lieliska vieta, kur mÄcÄ«ties.

M.P.: KÄpÄ“c tu atbrauci atpakaļ uz Latviju, nevis, piemÄ“ram, paliki dzÄ«vot tur?

R.F.: TÄpÄ“c, ka es esmu saistÄ«ts ar cilveku ar kuru es esmu precÄ“jies, un es par viņu domÄju. Es jutu, ka DÄnija nav tÄ vieta, kur es gribÄ“tu palikt un saistÄ«t savu dzÄ«vi. Mans plÄns ir doties uz Ameriku, uz Å…ujorku vai Losandželosu. Man piedÄvÄja spÄ“lÄ“t DÄnijÄ ar vienu akordeonistu. PiedÄvÄja braukt tÅ«rÄ“s pa Eiropu, Ameriku. Viņš teica, lai es nebraucu prom. Bija vÄ“l citi sastÄvi. Es paliku arvien populÄrÄks, spelÄ“ju arvien vairÄk un vairÄk, un varÄ“ju arÄ« normÄli izdzÄ«vot. Bet tomÄ“r es kaut kÄ izdomÄju atbraukt ar sievu kopÄ uz Latviju un daudz trenÄ“ties un strÄdÄt pie sava koncepta, pie kÄ es arÄ« strÄdÄju vÄjprÄtÄ«gi daudz. Un sakrÄt naudu un braukt uz Ameriku, jo tas ir tas, kur es vÄ“los bÅ«t.

M.P.: KÄpÄ“c tu gribi braukt tieÅ¡i uz ASV?

R.F.: TapÄ“c, ka man patÄ«k… tie mÅ«ziÄ·i AmerikÄ. Tur ir mauciens! Viņi iet lÄ«dz galam. Man kaut kÄdÄ ziÅ†Ä patÄ«k Eiropas noskaņas un domÄÅ¡ana, un tas aukstums, bet man patÄ«k, ja mauc, tad par visiem 100 procentiem, bez robežÄm! Un man ļoti interesÄ“ arÄ« R&B un pop industrija un tÄdas lietas. Taja paÅ¡Ä laikÄ arÄ«, protams, džeza pasaule, kas ir AmerikÄ. Tas ir tas lielÄkais, kas man dod iedvesmu un es ļoti gribu tur kaut ko darÄ«t! Es gribu iet uz noklausÄ«Å¡anÄm, es gribu paņemt savu iespÄ“ju! Tas ir tas, kÄpÄ“c es atbraucu Å¡eit un trenÄ“jos.

M.P.: KÄdos muzikÄlos projektos tu Å¡obrÄ«d spÄ“lÄ“?

R.F.: Å obrÄ«d es spÄ“lÄ“ju praktiski ar visiem, bet tajÄ paÅ¡Ä laikÄ ne ar vienu. (smejas) SpÄ“lÄ“ju vienalga ko! KrÄju naudu un spÄ“leju, kas nu pagadÄs: grÅ«vu, džezu, popu, roku… PaÅ¡am man ir sastÄvs DÄnijÄ, kur es arÄ« komponÄ“ju mÅ«ziku, ko es pats arÄ« izveidoju. Projekts saucÄs “CTU”. Tas ir atomierocis, kas var iznÄ«cinÄt visu pasauli. GrÅ«ti nodefinÄ“t stilu, kÄdÄ spÄ“lÄ“jam. Ja es teikÅ¡u, ka tas ir fusion, tad tas bÅ«s ielikts ļoti lielÄ lauciņÄ. Tas ir moderns džezs, kur satiekas dažÄdi grÅ«vi kopÄ ar atonÄlÄm tÄ“mÄm un lietÄm, kas ir it kÄ saistÄ«tas ar grÅ«vu, bet intonatÄ«vÄ nozÄ«mÄ“ ir tÄds moderns un netÄ«rs. Neliels avangarda piesitiens, bet tÄds kontrolÄ“ts – nav izplÅ«dis.

Rihards Fedotovs klubÄ "Hamlets"

M.P.: TradicionÄlais jautÄjums par Latviju: KÄ tu redzi, kas Å¡obrÄ«d Å¡eit notiek?

R.F.: Tad kad es tiko aizbraucu uz DÄnijas konservatoriju, tad man likÄs, ka Å¡eit visi ir vienkÄrÅ¡i nenormÄli monstri. Tie, kas LatvijÄ ir populÄri un slaveni, tie varÄ“tu pat netikt tajÄ skolÄ un nebÅ«t pat starp 1. kursa audzÄ“kņiem. Protams, Padomju SavienÄ«bas ietekme ir nenormÄli spÄ“cÄ«ga. LatvijÄ ir nenormÄls amatierisms. VienkÄrÅ¡i sirreÄls amatierisms. Un nenormÄli Ä«sÄ laikÄ mÅ«ziÄ·i var izsisties un kļūt populÄri, pat neko nedarot. Tas bizness ir tik maziņš. Tevi var uzpÅ«st par slavenÄ«bu, un tu vari sadomÄties, ka tu esi baigÄ slavenÄ«ba, bet patiesÄ«bÄ… Un pÄrsvarÄ visi kÄdu kopÄ“. Es domÄju, ir jÄskatÄs plaÅ¡Äk un jÄdomÄ profesionÄlÄk. Jau aug jauna paaudze, kas ir ļoti spÄ“cÄ«ga: jaunie džeki, kas tagad brauc mÄcÄ«ties. TÄ ir tÄ Latvijas zelta paaudze, kas arÄ« uzcels visu augÅ¡Ä. Tas sÄkÄs ar Raivi Zandovski, Arti Orubu, kas aizbrauca pirmie mÄcÄ«ties. TÄdi džeki, kas domÄ par savÄm lietÄm. Un arÄ« tiem vecÄkajiem ir jÄdomÄ, ka ir tÄdi džeki, un, ka vienkÄrÅ¡i daudz jÄstrÄdÄ. Es mÄ«lu Latviju un latvieÅ¡us, un tas ir viens no iemesliem, kÄpÄ“c es Å¡eit atgriezos, izņemot vienu lietu, kas ir – nenormÄla aprunÄÅ¡ana. Ir jÄbÅ«t pozitÄ«viem! Ja nebÅ«tu tÄ lielÄ aprunÄÅ¡ana, tad mÄ“s ņemtu arÄ« vairÄk labas lietas no… no visa kÄ uzsÅ«ktu visÄdus labumus. Un vairÄk jÄdomÄ par to, ka paÅ¡iem ir ļoti nopietni jÄstrÄdÄ, nevis jÄrunÄ par to, ka Å¡eit nekas nav, Å¡eit viss ir galÄ«gi garÄm. PatiesÄ«bÄ tÄ nav! Ir ļoti daudzi, kas tagad aug un kas bÅ«s! Un ja mÄ“s strÄdÄsim un nopietni par to domÄsim nevis vienkÄrÅ¡i runÄsim, tad arÄ« kaut kas notiks.

M.P.: KÄdi ieteikumi mÅ«ziÄ·iem, bundziniekiem?

R.F.: Tiem, kas nupat sÄk mÄcÄ«ties un sÄk kaut ko darÄ«t varu pateikt, ka ir divi veidi, kÄ spÄ“lÄ“t: Viens veids ir, kad tu izej cauri visÄm tradÄ«cijÄm, iemÄcies visu, ko tu gribi aptvert savÄ spÄ“lÄ“Å¡anÄ un tad tu sÄc strÄdÄt pie individuÄla piegÄjiena. TÄ izdarÄ«ju arÄ« es. Bet otrs veids, ko arÄ« jÄnovÄ“rtÄ“ un ko LatvijÄ parasti neatcerÄs ir tas, ka tu pasaki, ka tev viss ir vienalga un tu vienkÄrÅ¡i strÄdÄ pie sava koncepta – kÄ tu visu apvieno savÄ spÄ“lÄ“ – tu sÄc ar pilnÄ«gi jaunu veidu.

M.P.: KÄ tu strÄdÄ un uz ko tu tiecies kÄ mÅ«ziÄ·is?

R.F.: SakarÄ ar to, ka es nÄku no ļoti muzikÄlas pasaules, kas ir cieÅ¡i sastÄ«ta ar akadÄ“misko mÅ«ziku, kur jÄspÄ“lÄ“ dažÄdi raksturi, kas balstÄs uz emocionÄlo bagÄtÄ«bu, uz dažÄdÄm durvÄ«m pa kurÄm tu ieej mÅ«zikÄ, es… Bet esot DÄnijÄ es to biju kaut kÄdÄ ziÅ†Ä nolicis malÄ un ļoti daudz strÄdÄju pie tehnikas, precizitÄtes… Pie tÄdÄm lietÄm, kas ir vairÄk tehniskas. Bet Å¡obrÄ«d es cenÅ¡os to visu atkal apvienot un savienot akadÄ“misko spÄ“li ar visu, mainot kaut kÄdus tvÄ“rienus, mainot kaut kÄdas sajÅ«tas, kÄ es spÄ“leju… spÄ“lÄ“jot vairÄk mÅ«zikas raksturus. TÄ ir mana lielÄ vÄ«zija – bÅ«t tehniski droÅ¡am un tajÄ paÅ¡Ä laikÄ muzikÄlam, emocionÄlam, parÄdot visu to akadÄ“miskÄs puses bagÄtÄ«bu. Tas ir tas uz ko es tiecos, un pie tÄ ir ļoti daudz jÄstrÄdÄ.

M.P.: Kas ir tavas autoritÄtes?

R.F.: Ir ļoti daudzi bundzinieki un mÅ«ziÄ·i, no kuriem es esmu ietekmÄ“jies, bet mana galvenÄ ietekme ir kino – Deivids LinÄs (David Lynch) un Deivids Kronenbergs (David Cronenberg), varbÅ«t Jodarovskis (A. Jodorowsky). Prakstiski Deivids LinÄs manu mÅ«ziku ir iespaidojis visvairÄk, jo mana mÅ«zika, ko es rakstu, ir vizuÄla – ļoti daudz saistÄ«ta ar vizuÄlo redzÄ“jumu. Tas ir ietekmÄ“jis arÄ« manu muzikalo redzÄ“jumu kopumÄ.

M.P.: Daudziem noteikti interesÄ“ tavs personÄ«gais viedoklis un pÄrdomas par konkursu Sony Jazz Stage 2008, kur, kÄ zinÄms, tu ieguvi treÅ¡o vietu bundzinieku konkursÄ, un daudzi lÄ«dzjutÄ“ji par to bija neizpratnÄ“. Ko tu pats par to saki?

R.F.: JÄ… Viss jau notiek uz labu, vai ne? Tas, ka es dabÅ«ju to treÅ¡o vietu, man bija nenormÄls trieciens, jo es vienmÄ“r savÄ dzÄ«vÄ“ visur esmu bijis pirmais: visos konkursos un… VienmÄ“r un visur no sÄkuma es esmu bijis sliktÄkais, bet tad man dabiski laužas cauri, ka es gribu bÅ«t labÄkais. Protams, globÄli runÄjot, nav tÄds “labÄkais”, es to saprotu, bet iekÅ¡Ä ir sajÅ«ta, ka jÄuzvar. Tas ir tas dzenulis, kas man liek strÄdÄt pie sevis. TÄdÄ ziÅ†Ä es to uztveru pozitÄ«vi, ka man vienkÄrÅ¡i… jÄdomÄ un jÄstrÄdÄ, un varbÅ«t tas ir jÄaizmirst kaut kÄdÄ ziņÄ, bet tas man dod vÄ“l lielÄku iedvesmu trenÄ“ties. Bet runÄjot tÄ«ri profesionÄli, bija vairÄki iemesli, kuru dēļ es nenospÄ“lÄ“ju tÄ, lai es bÅ«tu apmierinÄts. Es biju ļoti neapmierinÄts par to, kÄ es nospÄ“lÄ“ju. Es vairÄk aizdomÄjos par lietÄm, kas nemaz nav saistÄ«tas ar bungÄm, kas ir saistÄ«tas ar to, kÄ tu strÄdÄ un kÄdÄ stÄvoklÄ« tu to dari. Tu sniedz savu performanci. Es biju nenormÄli strÄdÄjis – es trenÄ“jos no 10 lÄ«dz 15 stundÄm, pa naktÄ«m negulÄ“ju, pilinÄju acÄ«s citronu sulu, lai neaizmigtu pie bungam. Bet tajÄ paÅ¡Ä laikÄ es mocÄ«jos ar drausmÄ«gu bezmiegu, un es nebiju gulÄ“jis trÄ«s naktis vispÄr nemaz. TurklÄt man bija drausmÄ«gi Ä«sÄ laikÄ jÄsaliek komplektu, kas ļoti ietekmÄ“ja skaņu, tehniku un visas lietas. Tas viss mani ļoti spÄ“cÄ«gi ietekmÄ“ja, un es nenospÄ“leju tÄ, ka “vecÄ«t, maz neliekas”. Pirms tam es biju pÄrliecinÄts, ka es tÄ izdarÄ«Å¡u. Noklausoties visus demo man bija pÄrliecÄ«ba, ka uzvarÄ“s vai nu Marius Aleksa, vai nu es. Savu demo es speciÄli iespÄ“lÄ“ju daudz sliktÄk, nekÄ es to varÄ“ju izdarÄ«t. Bet kopumÄ es uzskatu, ka tas ir ļoti plaÅ¡s jÄ“dziens, kurÅ¡ ir uzvarÄ“tÄjs. KurÅ¡ saprata tÄs lietas, ko es spÄ“lÄ“ju savÄs aranžijÄs un, ko es spÄ“lÄ“ju kÄ intro “Salt Peanuts“… KurÅ¡ to saprata, kurÅ¡ to uztvÄ“ra, kas ir moderni, kas ir progresÄ«vs spÄ“les veids? Es tajÄ brÄ«dÄ« to neizdarÄ«ju tÄ, ka es bÅ«tu 100 procentÄ«gi pÄrliecinÄts. Es uzskatu, ka Andris BuiÄ·is ir ļoti spÄ“cÄ«gs mÅ«ziÄ·is un man ļoti patÄ«k kÄ viņš spÄ“lÄ“. Es domÄju, ka vai nu viņam vai man bija jÄuzvar. Marius Aleksa ir ļoti lielisks bundzinieks, kurÅ¡ pÄ“c tam jam sessionnospÄ“lÄ“ja vienkÄrÅ¡i fantastiski, bet koncertÄ, lai arÄ« tas bija džems, tas pilnÄ«gi neuzrunÄja. TÄ mÅ«zika neaizgÄja praktiski nekur – viņš nosplÄ“ja tÄ«ri, labi, bet tas nebija tÄ, ka viņš atvÄ“ra mÅ«zikÄ kaut kÄdas jaunas durvis, vai vismaz kaut ko tehnisku nospÄ“lÄ“tu. Viss bija tÄ – vienkÄrÅ¡i labi. Tas man bija baigais trieciens, ka es dabÅ«ju treÅ¡o vietu. Ja, teiksim, Andris bÅ«tu dabÅ«jis pirmo vietu un es otro, vai otrÄdi, tad man liktos, ka tÄ bija jÄbÅ«t. Bet tajÄ paÅ¡Ä laikÄ tu nevari pateikt, ka, teiksim, Kaspars Kurdeko bija pelnÄ«jis ceturto vietu. Tas cilvÄ“kam ir ļoti liels trieciens, bet tajÄ paÅ¡Ä laikÄ jÄsaprot arÄ«, ka konkurss ir konkurss. Tas ir vienkÄrÅ¡i Å¡ovs. Tas ir ļoti subjektÄ«vs. Ja teiksim žūrijÄ bÅ«tu citi cilvÄ“ki, kas, piemÄ“ram, bÅ«tu no SkandinÄvijas, varbÅ«t Kaspars Kurdeko bÅ«tu dabÅ«jis pirmo vietu. MÄ“s esam Austrumeiropa, lÄ«dz ar to jÄsaprot, ko tÄdos konkursos spÄ“lÄ“t.

Rihards Fedotovs muzicē

M.P.: Vai velies vēl kaut ko pateikt noslēdzot šo interviju?

R.F.: VarbÅ«t tad nedaudz pastÄstÄ«Å¡u par koncertiem… VÄ“los visus uzaicinÄt uz saviem koncertiem, kas bÅ«s ar manu DÄnijas kvartetu, kurÄ spÄ“lÄ“ mans pasaulÄ“ mīļÄkais saksofonists, pasaulÄ“ mīļÄkais basists un pasaulÄ“ mīļÄkais Ä£itÄrists! Es gribu, lai visi atnÄk un paklausÄs, kÄ spÄ“lÄ“ kaut kur DÄnijÄ, kÄdas tur ir tendences un, ko var izdarÄ«t Å¡ÄdÄ vecumÄ. DÄnijÄ es pamatÄ strÄdÄju ar tieÅ¡i Å¡o sastÄvu. TÄ ir mana sirds lieta.

BÅ«s tÅ«rÄ«te pa Baltijas valstÄ«m un Krieviju, un LatvijÄ bÅ«s Äetri koncerti:

23. oktobrÄ« (2008) 13:00 Doma Kora skolÄ bÅ«s meistarklases. VienkÄrÅ¡i koncerts un pÄ“c tam varÄ“s kaut ko pajautÄt; 23. oktobrÄ« vakarÄ bÅ«s koncerts “HamletÄ”; 24. oktobrÄ« bÅ«s koncerts “City Jazz Club” un 25. oktobrÄ« bÅ«s koncerts “Sunny Terrace”.

Un visu nobeidzot vÄ“l gribu pateikt, lai visi strÄdÄ un iegulda darbu! Tad arÄ« viss celsies uz augÅ¡u, jo visam ir jÄceļas! Man prieks par to, ka cilvÄ“ki vairs neklausÄs kaut kÄdus Amerikas 80. gadu supervaroņus, bet sÄk klausÄ«ties modernas lietas, kas pasaulÄ“ Å¡obrÄ«d aktuÄlas! Es domÄju, mÅ«su vide ļoti strauji celsies ļoti Ä«sÄ laikÄ.

Tags: ,
1 Comment »

Avatar of admin

by admin

Karlheinz Miklin: ''KopÅ¡ Džo Hendersons nomira, neviens viņam lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs nav parÄdÄ«jies.''

oktobris 27, 2008 in Intervijas by admin

Autors: Blūms

Karlheinz Miklin. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

Karlheinz Miklin. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

BlÅ«ms: KÄ Tu sÄki spÄ“lÄ“t saksofonu?

Karlheinz Miklin: Es uzaugu BleiburgÄ un tur nebija džeza nemaz, pat ne pa radio! Tie bija 50tie gadi, Austrijas dienvidu daļa. Es Ä«sti nezinu kÄpÄ“c kļuvu ieinteresÄ“ts džeza mÅ«zikÄ, bet paÅ¡mÄcÄ«bas ceÄ¼Ä apguvu akordeonu un basÄ£itÄru. Mans tÄ“vs bija labs mÅ«ziÄ·is, arÄ« autodidakts un kora skolas direktors, man visapkÄrt bija mÅ«zika, tie arÄ« bija mani pirmie soļi. Tad es dabÅ«ju saksofonu, ko tÄ“vs aizņēmÄs no kÄda sava drauga un sÄku apgÅ«t Å¡o instrumentu, atkal paÅ¡mÄcÄ«bas ceļÄ. ParalÄ“li tam, mÄcÄ«jos konservatorijÄ klavierspÄ“li, es tur sÄku mÄcÄ«ties 12 gadu vecumÄ.

B: TajÄ brÄ«dÄ« Tu jau vÄ“lÄ“jies spÄ“lÄ“t džezu?

K.M.: O, nÄ“, ne pavisam! Es tajÄ vecumÄ Ä«sti nemaz nezinÄju, kas ir džezs. Es daudz spÄ“lÄ“ju deju mÅ«ziku jau no agras bÄ“rnÄ«bas, bet lielÄkoties folkmÅ«ziku un nedaudz Å¡lÄgerus. ĪsÄk sakot, 1964. gadÄ es devos uz GrÄcu studÄ“t VÄcu filoloÄ£iju un vÄ“sturi. 1965. gadÄ GrÄcÄ atvÄ“rÄs pirmais džeza institÅ«ts EiropÄ. Es pieteicos iestÄjeksÄmeniem, mÄ“Ä£inÄju tikt iekÅ¡Ä, bet mani nepaņēma. NÄkoÅ¡ajÄ gadÄ mÄ“Ä£inÄju vÄ“lreiz un tiku pieņemts, jo biju vienÄ«gais, kurÅ¡ pieteicÄs saksofona nodaļÄ… /abi smejamies/ TÄ nu es tur sÄku studÄ“t un paralÄ“li vÄ“l turpinÄju studijas VÄcu filoloÄ£ijÄ un vÄ“sturÄ“, ko pabeidzu. Tiesa gan, man nÄcÄs aiziet no džeza institÅ«ta pÄrÄk lielÄs slodzes dēļ. Pabeidzot studijas es vÄ“l joprojÄm nedomÄju kļūt par džeza mÅ«ziÄ·i, jo es nespÄ“lÄ“ju pÄrÄk labi. TÄ«ri nejauÅ¡i gadÄ«jÄs piedÄvÄjums spÄ“lÄ“t argentÄ«nieÅ¡u sastÄvÄ ”Los Argentinos,” kuru nolÄ“mu pieņemt, tÄ es turpmÄkos trÄ«s gadus pavadÄ«ju tÅ«rÄ“ ar Å¡o grupu, tas arÄ« bija pagrieziena punkts un no tÄ brīža vÄ“lÄ“jos savu dzÄ«vi saistÄ«t pilnÄ«bÄ ar mÅ«ziku. PÄ“c Å¡iem trijiem gadiem tÅ«rÄ“ ar ”Los Argentinos,” atgriezos GrÄcÄ un pabeidzu džeza institÅ«tu.

B: Un tad Tu sÄki spÄ“lÄ“t džezu?

K.M.: Es jau spÄ“lÄ“ju džezu, bet ne augstÄ lÄ«menÄ« profesionÄli. Es biju labs students un spÄ“lÄ“Å¡ana ar ”Los Argentinos” (ar viņiem es sÄku spÄ“lÄ“t 24 gadu vecumÄ) man iemÄcÄ«ja ļoti daudz un es sÄku spÄ“lÄ“t daudz augstÄkÄ lÄ«menÄ«, viņi bija ļoti labi mÅ«ziÄ·i. PÄ“c tam man nÄcÄs spÄ“lÄ“t deju mÅ«ziku, jo tobrÄ«d nebija citas iespÄ“jas nopelnÄ«t. Ik pa brÄ«tiņam es pasniedzu pa stunda džeza institÅ«tÄ un pamazÄm virzÄ«jos uz augÅ¡u. 1983. gadÄ es kļuvu par profesoru saksofona nodaÄ¼Ä un kļuvu par fakultÄtes direktoru un tad es biju… džeza mÅ«ziÄ·is! /abi smejamies/ Es ļoti vÄ“lu sÄku spÄ“lÄ“t profesionÄli!

Karlheinz Mikli. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

Karlheinz Mikli. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

B: Kas ir tavi iedvesmas avoti?

K.M.: Mailzs Deiviss (Miles Davis), Deksters Gordons (Dexter Gordon) sÄkumÄ, tad Veins Å orters (Wayne Shorter), Džo Hendersons, viņi bija tie, kas mani visvairÄk iedvesmoja un caur viņu mÅ«ziku es atklÄju džeza mÅ«zikas pasauli!

B: Kas šobrīd ir Tavi favorīti no jaunajiem mūziķiem?

K.M: Man nav neviena favorÄ«ta starp jaunajiem saksofonistiem, kopÅ¡ Džo Hendersons nomira, neviens viņam lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs nav parÄdÄ«jies uz džeza skatuves. Džo Lovano (Joe Lovano), Deivs Jangs (Daves Young) man patÄ«k un daži citi jaunie, bet nekas nav tik labs kÄ Veins Å orters, kurÅ¡ paldies Dievam vÄ“l ir dzÄ«vs un Džo Hendersons. PriekÅ¡ manis, tenora saksofona lauciÅ†Ä nekas jauns vairs nav radies.

B: PastÄsti par savÄm attiecÄ«bÄm ar RÄ«gu un Latviju!

K.M.: Pirmoreiz mÅ«ziÄ·us no RÄ«gas satiku IASJ sanÄksmÄ“ FreiburgÄ, tur bija TÄlis Gžiboviskis, kur tobrÄ«d vÄ“l nepazinu, es jau zinÄju IndriÄ·i Veitneru, viņš dažkÄrt apmeklÄ“ja Å¡Ä«s sanÄksmes, bet tas arÄ« bija viss. IndriÄ·is dzirdÄ“ja mani spÄ“lÄ“jam skolotÄju koncertÄ duetÄ ar Somu pianistu Jarmo Savolainen un viņam ļoti patika, mums radÄs iespÄ“ja parunÄties, apmainÄ«jÄmies kontaktiem un tÄ mani uzaicinÄja uz RÄ«gu, kÄ arÄ«, Jaak Sööaar, Tallinas džeza fakultÄtes direktors uzaicinÄja mani uz Igauniju Erasmus skolotÄju apmainÄs ietvaros. TÄ nu es devos uz Tallinu, spÄ“lÄ“ju viņa skolÄ un tad viņi mani atveda uz RÄ«gu, kur pasniedzu meistarklasi RÄ«gas Doma Kora skolÄ, iepazinos ar vietÄ“jiem mÅ«ziÄ·iem un pÄ“c laika mani uzaicinÄja atkal. KÄdÄ no IASJ sanÄksmÄ“m mÄ“s runÄjÄm par to, ka IASJ sanÄksmi varÄ“tu organizÄ“t arÄ« RÄ«gÄ, kam es piekritu un teicu, ka atbalstÄ«Å¡u Å¡o domu! Es pÄrliecinÄju IASJ valdi, teicu, ka pazÄ«stu latvieÅ¡u mÅ«ziÄ·us, jo esmu ar viņiem daudzas reizes strÄdÄjis un ka Å¡eit ir pietiekoÅ¡i daudz labi profesionÄļi. SanÄksme bija fantastiski laba, lieliski organizÄ“ta, patÄ«kama atmosfÄ“ra un emocionÄls piesÄtinÄjums, tÄ ir mana RÄ«ga un tagad esmu Å¡eit jau piekto vai sesto reizi. Es biju Saulkrastijazz 2005 festivÄlÄ man Å¡eit ļoti patÄ«k, es ļoti augstu vÄ“rtÄ“ju to, ko cilvÄ“ki Å¡eit dara – strÄdÄ par brÄ«vu tikai mÅ«zikas dēļ! Tas ir lieliski, visu cieņu viņiem!

B: paturpinÄsim par IASJ sanÄksmi un tÄs pirmsÄkumiem, kÄ tÄ radÄs?

K.M.: PirmÄ sanÄksme bija ļoti maza, tÄ visa bija Deiva Liebmana (Dave Liebman) ideja, viÅ†Ä arÄ« daudz nodarbojas ar IASJ mÄjas lapas satura veidoÅ¡anu, viņš bija pirmais džeza mÅ«ziÄ·is, kurÅ¡ ļoti aktÄ«vi darbojas kÄ skolotÄjs un nonÄca pie secinÄjuma, ka skolas ar džeza mÅ«zikas fakultÄtÄ“m, novirzieniem nav pazÄ«stamas un pedagogi viens otru nepazÄ«st, tÄ viņš aizbrauca 300 kilometrus tÄlÄk, uz citu skolu, sazvanÄ«jÄs ar sev zinÄmajiem cilvÄ“kiem un notika pirmÄ IASJ sanÄksme apmÄ“ram 12 cilvÄ“ku sastÄvÄ!

B: KÄ Tev Å¡Ä·iet, kÄ Å¡Ä« sanÄksme ir iespaidojusi Eiropas džeza attÄ«stÄ«bu?

K.M.: IzglÄ«tÄ«bas joma ir mazliet mainÄ«jusies, mÄ“s tagad zinÄm skolas ar džeza novirzieniem, mÄ“s varam apmainÄ«ties idejÄm, uzzinÄt, kas notiek, tÄdejÄdi ir iespÄ“ja ļoti daudz iemÄcÄ«ties. Esmu bijis gandrÄ«z visÄs IASJ sanÄksmÄ“s un esmu mÄcÄ«jies ļoti daudz o citiem pasniedzÄ“jiem un galu galÄ â€“ pats no sevis. Un studentiem tÄ ir lieliska iespÄ“ja apskatÄ«ties kÄ ir citur, salÄ«dzinÄt profesionÄlo lÄ«meni, tÄ kÄ, es uzskatu, ka Å¡Ä« ir lieliska ideja, man tÄ Ä¼oti patÄ«k!

Karlheinz Mikli. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

Karlheinz Mikli. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

B: Turpinot par Eiropu, kÄdas tavuprÄt ir galvenÄs atÅ¡Ä·irÄ«bas starp Eiropas un Amerikas džezu?

K.M.: Esmu spÄ“lÄ“jis ar dažiem labiem mÅ«ziÄ·iem Å¡eit, tÄdu Å¡eit nav daudz un tas ir saprotami ņemot vÄ“rÄ vÄ“sturi un iedzÄ«votÄju skaitu, bet notiek liela attÄ«stÄ«ba, kustÄ«ba starp Eiropas skolÄm, informÄcijas ieguves iespÄ“jas no citÄm valstÄ«m, cilvÄ“ki vairs nav noslÄ“gti un durvis ir vaļÄ! JÅ«s tagad varat redzÄ“t kas Ä«sti notiek citur pasaulÄ“ un es uzskatu, ka pÄ“c dažiem gadiem situÄcija bÅ«s ļoti pozitÄ«vi mainÄ«jusies. Jaunie mÅ«ziÄ·i nezina pietiekoÅ¡i daudz un nesaņem pareizo ”grÅ«dienu” lai liktu tiem straujÄk un efektÄ«vÄk mÄcÄ«ties, bet es uzskatu, ka tas viss pavisam drÄ«z mainÄ«sies!

B: KÄ Tev Å¡Ä·iet, vai džeza mÅ«zika ir labÄs rokÄs?

K.M.: Es nezinu, dažus brīžus džezs ir bijis pavisam sliktÄs rokÄs… /abi smejamies/ bet tas vienmÄ“r paliks un saglabÄsies kÄ mÅ«zika ierobežotam cilvÄ“ku lokam, džezs vairs nekad nebÅ«s populÄrÄ mÅ«zika, tÄ nu tas ir. Bet jebkurÄ gadÄ«jumÄ, esmu jau nodzÄ«vojis diezgan daudz gadus un esmu pieredzÄ“jis daudzus kÄpumus un kritumus džeza mÅ«zikas attÄ«stÄ«bÄ, es no tÄ nebaidos! VarbÅ«t tas nebÅ«s džezs, bet improvizÄ“ta mÅ«zika izdzÄ«vos vienmÄ“r!

Tags: , ,
1 Comment »

Avatar of MÄris PlÅ«me

by MÄris PlÅ«me

Artis Orubs: "Vajag meklēt pašiem sevi!"

oktobris 16, 2008 in Intervijas by MÄris PlÅ«me

Autors: MÄris PlÅ«me

Artis Orubs: "Vajag meklēt pašiem sevi!"

MÄris PlÅ«me: Kad un kÄ tu sÄki nodarboties ar mÅ«ziku?

Artis Orubs: SÄku nodarboties ar mÅ«ziku pateicoties manam fÄÄukam (Indris Orubs), kurÅ¡ arÄ« spÄ“lÄ“ bungas. Es domÄju, viņš vienkÄrÅ¡i redzÄ“ja, ka man ir kaut kÄds ritma talants, un tÄpÄ“c viņš mani nosÅ«tÄ«ja uz EmÄ«la DÄrziņa mÅ«zikas skolu, kur es sÄku mÄcÄ«ties klasiskos sitamos instrumentus. Bet, protams, kopÄ ar viņu esmu bijis dažÄdÄs spÄ“lÄ“s, mÄ“Ä£inÄjumos un ierakstos. Un kopÅ¡ 8 gadu vecuma lÄ«dz pat 18 es mÄcÄ«jos klasisko mÅ«ziku, un arÄ« pabeidzu… KopÅ¡ 13 gadu vecuma es sÄku nodarboties ar bungu komplektu. LÄ«dz tam es spÄ“lÄ“ju marimbu, mazo bungu un simfoniskajÄ orÄ·estrÄ« arÄ« timpÄnus un citus sitamos instrumentus. Un braukÄju lÄ«dzi fÄÄukam…

M.P.: Bet tu taÄu noteikti piesÄ“dies pie bungu komplekta arÄ« agrÄk?

A.O.: JÄ, bet zini, es atceros pat laikus, kad es nevarÄ“ju saprast, kas ir bossa nova. PiesÄ“dos kaut kÄdÄ zaļumballÄ“ un sÄku kaut ko sist un nevarÄ“ju Ä«sti saprast, kas notiek. TÄ“vs man reiz mÄ“Ä£inÄja izstÄstÄ«t, kas ir bossa nova. Man tas likÄs Å¡ausmÄ«gi, grÅ«ti un nesaprotami. KÄ to visu vispÄr var salikt kopÄ?

M.P.: TÄtad 13 gadu vecumÄ tu sÄki nopietnÄk apgÅ«t bungu spÄ“li?

A.O.: JÄ, 13 gadu vecumÄ EmÄ«la DÄrziņa mÅ«zikas skolÄ kopÄ ar savu draugu, kas toreiz spÄ“lÄ“ja trompeti es nodibinÄju ansambli. Bet nebija, kas spÄ“lÄ“ basu, un es uzaicinÄju Pauli GrÄ«nhofu. Mums bija veca krievu Ä£itÄra (ļoti smaga, laikam kaut kÄds “UrÄls”) un bass ar trÄ«s stÄ«gÄm. PÄ“c tam bija ansamblis, kas saucÄs “Omi”. VÄ“lÄk mÄ“s kopÄ ar Ä£itÄristu Edgaru Rubeni nodibinÄjÄm grupu “Driving South”, kas ilgu laiku bija mans pamatsastÄvs. SpÄ“lÄ“ju arÄ« “DakotÄ” un ar Kasparu Dimiteru. Un tad drÄ«z sÄkÄs džeza periods.

Artis Orubs: "Vajag meklēt pašiem sevi!"

M.P.: Cik gadi tev jau tad bija?

A.O.: Es jau visu laiku kaut ko klausÄ«jos un zinÄju par dažÄdiem mÄksliniekiem, bet tas sÄkÄs apmÄ“ram 16 vai 17 gados, kad sÄku iet uz džemiem pie Raimonda RaubiÅ¡ko un sapazinos ar Andri Grunti un Madaru Kalniņu. PÄ“c tam mÄ“s sÄkÄm spÄ“lÄ“t kopÄ arÄ« ar Denisu PaÅ¡keviÄu.

M.P.: Un tad tu pabeidzi EmÄ«la DÄrziņa mÅ«zikas vidusskolu, un tÄlÄk…?

A.O.: Es iestÄjos “kondženÄ“” uz pus gadu, bet mana ideja bija tur vienkÄrÅ¡i iestÄties, lai es varÄ“tu tikt kaut kur projÄm, jo es skaidri zinÄju, ka es gribu kaut kur braukt. Es redzÄ“ju, ka Å¡eit nekas nemainÄs un es tur neko nevaru izdarÄ«t, un mani kaut kÄdÄ ziÅ†Ä pÄrņēma… nu, ne depresija. Nekas nenotiek, un es nekur netieku. GribÄs visu salauzt un sagraut! Un es vienkÄrÅ¡i izstÄjos no “kondženes”.

M.P.: Un…?

A.O.: Aizbraucu un iestÄjos HolandÄ“. SÄkumÄ Ultrekas KonservatorijÄ, jo es neko nezinÄju, es meklÄ“ju pa visu Eiropu, kur es varÄ“tu doties. Es vienkÄrÅ¡i izvÄ“lÄ“jos, ka tas ir tas mÄ“rÄ·is un es uz to gÄju. MÄ“s aizbraucÄm kopÄ ar Pauli GrÄ«nhofu un Madaru Kalniņu un es tur iestÄjos. Bet pÄ“c gada es no turienes aizgÄju, jo mani vienkÄrÅ¡i neapmierinÄja lÄ«menis un viss, kas tur notiek, un es pÄrgÄju uz Amsterdamas “kondženi”. TÄ… tÄds tas stÄsts.

M.P.: Vai tu esi pirmais no Latvijas, kurÅ¡ tur sÄka mÄcÄ«ties?

A.O.: JÄ. Bet tur jau vÄ“l ir bijuÅ¡i, teiksim tas pats klasiskais perkusionists Pauls Andersons.

M.P.: Un par pašu skolu? Vai tu tur atradi, ko meklēji? Un kas ir tas, ko tu gribēji atrast?

A.O.: Es vienkÄrÅ¡i gribÄ“ju darÄ«t kaut ko vairÄk, un attÄ«stÄ«t dažÄdus kontaktus ar cilvÄ“kiem, un spÄ“lÄ“t, un… Å eit ir maza valsts, tu spÄ“lÄ“, nodarbojies ar ko tu nodarbojies, griesti ir mazi, tu sasniedz kaut ko, un tevÄ« iezogas neliela lepnÄ«ba – zin’, ka tu kaut ko vari – bet tikl īdz tu nokļūsti kaut kur ÄrpusÄ“, kur tu neesi nekas, kur tu esi nulle, viss mainÄs, un tava vÄ“rtÄ«bu sistÄ“ma izmainÄs radikÄli. Tas liek arÄ« kļūt daudz pazemÄ«gÄkam un mainÄ«ties muzikÄli un attiecÄ«bÄs pret cilvÄ“kiem, mÄcÄ«ties kaut ko jaunu. Noteikti es no tÄ visa ieguvu ļoti daudz. PirmÄm kÄrtÄm satiekoties ar cilvÄ“kiem, kas radÄ«ja noteiktu ietekmi uz manu spÄ“li. Un arÄ« mana ietekme uz viņu spÄ“li… FormÄ“jÄs dažÄdi sastÄvi ar dažÄdiem cilvÄ“kiem.

M.P.: Esmu dzirdÄ“jis, ka tev tur brīžiem finansiÄli ļoti grÅ«ti klÄjÄs?

A.O.: Nu, saproti, sÄkumÄ, kad es aizbraucu, pirmkÄrt, Latvija vÄ“l nebija Eiropas SavienÄ«bÄ. Tas nav, kÄ tagad, kad tu venkÄrÅ¡i vari aizbraukt. SÄkumÄ es tur vienkÄrÅ¡i netiku, jo man nebija naudas, un aizbraucot uz skolu es… StÄsts tÄds: Man nebija vÄ«zas, un es piezvanÄ«ju uz skolu un prasÄ«ju, vai es varu braukt, ja man tÄs nav? Viņi teica: “JÄ, mÄ“s jums palÄ«dzÄ“sim”. Nu, es aizbraucu un tur pasaka: “Jums nav vÄ«zas, jÅ«s neko nevariet!” No Å¡odienas skatu punkta es domÄju, es rÄ«kotos pavisam citÄdi, bet toreiz man bija tÄds neliels izbÄ«lis un Å¡oks pavadÄ«t kaut kÄdas naktis kaut kÄdÄ stacijÄ, tur gulÄ“t… Bet tas ir sÄkums, tur neko neizdarÄ«t! Tev nav kam piezvanÄ«t… FÄterim un mammai var piezvanÄ«t, kaut ko pajautÄt… Bet pamazÄm viss lÄ“nÄm attÄ«stÄs: tu dzÄ«vo visÄdÄs vietÄs, mainies un tÄ… SÄkumÄ tu atbrauc un vismaz gadu, divus tev nekÄ nav.

Artis Orubs: "Vajag meklēt pašiem sevi!"

M.P.: NekÄda darba kÄ mÅ«ziÄ·im?

A.O.: JÄ, kÄ mÅ«ziÄ·im. Tu centies kaut kur iesaistÄ«ties un parÄdÄ«t, ka tu arÄ« kaut ko vari, bet tas viss prasa laiku. Un tev jÄnodarbojas ar citÄm lietÄm, lai varÄ“tu nomaksÄt rÄ“Ä·inus, un tu sÄc darÄ«t citus darbus.

M.P.: Un kÄdus darbus tu esi darÄ«jis?

A.O.: Es esmu strÄdÄjis džeza klubÄ par trauku mazgÄtÄju trÄ«s gadus. Un esmu rakņÄjies pa Ä“dienu atliekÄm un mazgÄjis Å¡Ä·Ä«vjus džeza leÄ£endÄm. Bet tas ir interesants moments, zin’ kÄ, pats saproti. Tu nodarbojies ar mÅ«ziku, bet tagad tev ir jÄmazgÄ grÄ«da. Saproti? No vienas puses tas ir pazemojoÅ¡i, bet no otras – tas daudz ko iemÄca. IemÄca pazemÄ«bu un kÄ skatÄ«ties uz dzÄ«vi citÄdak. Tur strÄdÄjot man arÄ« bija lieliska iespÄ“ja klausÄ«ties visus koncertus par brÄ«vu, iet uz mÄ“Ä£inÄjumiem, iepazÄ«ties ar cilvÄ“kiem, mÅ«ziÄ·iem… Bet tÄ nav nekÄda cietÄ“ja balss. Tu vienkÄrÅ¡i pajautÄji, es tev pastÄstÄ«ju.

M.P.: Vai tu vari īsi raksturot, kas notiek Amsterdamas mūzikas dzīvē?

A.O.: RunÄjot no džeza mÅ«zikas viedokļa, tur vienkÄrÅ¡i ir izkristalizÄ“ta bÄ«bopa kultÅ«ra lÄ«dz smalkÄkajiem kristÄliņiem, un tÄs zinÄÅ¡anas, kas lÄ«dz ar to ir gan pluss gan mÄ«nuss. Viss tik perfekti, un cilvÄ“ki nodod tÄs zinÄÅ¡anas tÄlÄk un tÄlÄk. Tur neattÄ«stÄs varbÅ«t nekas jauns, bet tur ir zinÄÅ¡anu bÄze par to, kÄ ir “pareizi” jÄspÄ“lÄ“ amerikÄņu mÅ«zika.

M.P.: Un ko tu pats domÄ par pareizo spÄ“lÄ“Å¡anu?

A.O.: Es domÄju, ka tas ir ļoti garlaicÄ«gi.

M.P.: Un kÄ tev patÄ«k?

A.O.: Redzi, man patÄ«k lietas, kas ir orÄ£inÄlas un interesantas. RunÄjot par kopÄ“Å¡anu: muzikanti cenÅ¡Äs nokopÄ“t kaut kÄdus mÄksliniekus un tas aiziet jau tik tÄlu, ka viņi vienkÄrÅ¡i kļūst par kloniem, paÅ¡iem to pat neapzinoties. Jo viena lieta ir spÄ“lÄ“t labi, bet pavisam cita lieta ir, kad tu centies kaut ko radÄ«t, kas ir visgrÅ«tÄkais process. Tu mÄ“Ä£ini sevi izsspiest kÄ apelsÄ«nu.

M.P.: Un tavs ceļš mÅ«zikÄ ir – atrast sevi?

A.O.: JÄ.

M.P.: Kas tavuprÄt ir džezs?

A.O.: KÄdreiz man likÄs, ka džezs ir svings, bÄ«bops, hÄrdbops, nu visi tie stili. Bet Å¡obrÄ«d domÄju, ja tu skaties kopÅ¡ 60. gadiem, džezs ir, kad vairÄki stili samiksÄ“ti kopÄ. SamiksÄ“, teiksim, balkÄnu mÅ«ziku ar džeza haromnijÄm. Ir bijis bÄ«bops, mÄ“s visi esam piekrituÅ¡i, ka tas ir džezs, un vairÄk to nevajag uzspiest! No savÄm pozÄ«cijÄm es to redzu, es vienkÄrÅ¡i spÄ“lÄ“ju bungas un, lai kÄdu stilu arÄ« spÄ“lÄ“tu, es cenÅ¡os mÅ«ziku papildinÄt ar kaut ko jaunu. Es domÄju, ka nav runa par to, ko pÄ“c tam kÄds teiks. Tu vari klausÄ«ties tÄdus ansamļus kÄ The Bad Plus un Super Silent. To nevar nosaukt par džezu! TÄ ir improvizatoriska mÅ«zika, kurÄ tiek izmantoti visdažÄdÄkie elementi, tas var bÅ«t arÄ« humors. Bet tomÄ“r tÄ ir mÄksla, kur tiek izmantoti arī  dažÄdi roka paņēmieni. Un no tÄ nav jÄkaunÄs un nevajag sevi ierobežot. Ir iepÄ“jamas dažÄdas citas konfigurÄcijas, kÄ izteikties, kad tu atrodi savas stiprÄs puses un mÄ“Ä£ini tÄs attÄ«stÄ«t un pielietot.

M.P.: Es koncertÄ redzÄ“ju, ka tu spÄ“lÄ“ uz velosipÄ“da riteņa, un vÄ“l siti pa kaut ko, ko es neredzÄ“ju. Tie laikam bija trauki… Daudzi uzskata, ka mÅ«ziku jÄspÄ“lÄ“ tikai uz “Ä«stiem” mÅ«zikas instrumentiem. Kas tev Å¡ajÄ sakarÄ bÅ«tu bilstams?

A.O.: Protams, uz Ä«stiem arÄ«! Bet es to redzu vienkÄrÅ¡i kÄ citu krÄsu, ko es pielieku klÄt un kas var kaut ko nedaudz pamainÄ«t. Protams, ir ļoti grÅ«ti atrast kaut ko jaunu un svaigu savÄ instrumentÄ. TaÄu tas ir iespÄ“jams. Tas vienkÄrÅ¡i prasa laiku un cenÅ¡os. Man ir daudz un dažÄdas lietas, ko es esmu atradis ar pavisam vienkÄrÅ¡iem paņēmieniem: tu apgriez lietas otrÄdi, un viss izmainÄs un kļūst pilnÄ«gi citÄds ar vienu ideju. No vienas idejas var dabÅ«t divdesmit dažÄdas. Izmantojot kaut vai virtuves katliņus, es vienkÄrÅ¡i redzu, ka es to varu iekombinÄ“t ritmÄ, ka tas dod citu krÄsu. Vai arÄ«, teiksim, es lietoju radio, jo tajÄ ir dažÄdi trokšņi, kas Ä«stenÄ«bÄ ir ļoti forÅ¡i un tos var pielietot. Un tam nav jÄbÅ«t kaut kam perfektam. Tu pÄrveido defektu par efektu. Vai arÄ«, piemÄ“ram, ritenis. Tas dod krÄsu, skaņu un idejiski ļoti iederas attiecÄ«gajÄ skaņdarbÄ.

Artis Orubs: "Vajag meklēt pašiem sevi!"

M.P.: Kas tavuprÄt notiek Latvijas džeza mÅ«zikÄ?

A.O.: Nu, tik daudz cik es esmu redzÄ“jis un dzirdÄ“jis, es nezinu, iespÄ“jams tas ir informÄcijas trÅ«kums, kaut gan informÄcijas apjoms ir neiedomÄjami liels… TrÅ«kst spÄ“cÄ«gu lÄ«deru un spÄ“cÄ«gu projektu vai ansambļu, kuriem bÅ«tu konkrÄ“ts “mesidžs”, ko viņi gribÄ“tu savÄ mÅ«zikÄ pateikt, un ar kÄdiem lÄ«dzekļiem viņi to panÄk, un vai viņi to attÄ«sta vai nÄ“.

M.P.: IgnorÄ“jot faktu, ka jÄpelna naudu, tu spÄ«tÄ«gi paliec pie sava…

A.O.: JÄ, kÄ piemÄ“ram to dara Edgars Rubenis ar Mona de Bo. Es uzskatu, ka tas ir progresÄ«vÄkais ansamblis LatvijÄ. KÄ es pirms tam teicu: bÄ«bops ir bÄ«bops, labi, mÄ“s visi esam vienojuÅ¡ies, tas ir bijis un tas tÄ ir. MÄ“s visi to varam spÄ“lÄ“t, cik labi gribam, bet tas nav nekas jauns. Man ir sajÅ«ta, ka Å¡eit viss ir tÄ mazliet iesÅ«nojis – muzikÄli divdesmit gadus atpakaļ. ArÄ« paklausoties vietÄ“jo popmÅ«ziku var dzirdÄ“t, ka tiek lietotas ļoti vecas lietas un, protams, arÄ« dzirdamas ietekmes no lielÄs komercijas. Popu var spÄ“lÄ“t pilnÄ«gi citÄdi un arÄ« roku var spÄ“lÄ“t citÄdi, Ä£enerÄ“jot savas idejas. Es domÄju, ka mazliet pietrÅ«kst atļauÅ¡anÄs, eksperimenta un… ko par to teiks pÄrÄ“jie, un savÄ ziÅ†Ä arÄ« protesta pret to, kas notiek. Nevajag baidÄ«ties meklÄ“t kaut ko netradicionÄlu! Es vienkÄrÅ¡i redzu, ka tÄ te notiek: veca popmÅ«zika nedaudz modernÄs skaņÄs, veca melodija hiphop ritmos, tÄ pat kÄ pÄratskaņotÄ MežrozÄ«te 100 reizes dažÄdos stilos… Tas tÄds sarkastisks salÄ«dzinÄjums par to, kÄ paÅ¡laik notiek, nevienu neapvainojot. Tas ir mans subjektÄ«vais viedoklis. Vai arÄ«, ņem kÄdu mÄkslinieku un iedziļinÄs tajÄ tik ļoti, ka sÄk jau spelÄ“t kÄ viņš. TÄ kÄ kÄdreiz krievu laikÄ teica: “Под кого Ñ‚Ñ‹ играеш? Я играю под Колтрейнам.” Es domÄju, ka tas ir pats sliktÄkais kompliments ko tev kÄds var pateikt: “Bija baigi forÅ¡i, skanÄ“ja kÄ tas un tas!” Man liekas, tas ir drausmÄ«gi.

M.P.: Ko tu ieteiktu Latvijas mūziķiem un arī tieši bundziniekiem?

A.O.: Jaunajiem mÅ«ziÄ·iem es ieteiktu rakstÄ«t savas orÄ£inÄlkompozÄ«cijas, lai arÄ« kÄdas tÄs bÅ«tu. Censties organizÄ“t ansambļus, kas nebÅ«tu kÄ projekti, kuros mainÄs cilvÄ“ki, bet grupa kurÄ apvienojas cilvÄ“ki, kuri vÄ“las darboties kopÄ, raksta orÄ£inÄlmÅ«ziku un cenÅ¡as eksperimentÄ“t ar visdažÄdÄkajiem lÄ«dzekļiem: Ar harmoniju, ritmiem, netradicionÄlu pieeju, ar dejÄm, ar video, gaismas efektiem… Es nezinu, vai kaut ko vajag meklÄ“t mÅ«su folklorÄ. Mums vairÄk ir melodija un vilkÅ¡ana, bet nav nekas tÄds ritmisks, kad tu, teiksim, salÄ«dzini ar BalkÄnu mÅ«ziku. JÄ, vajag rakstÄ«t orÄ£inÄlmÅ«ziku un censties spÄ“lÄ“t ilgÄku laiku kopÄ, un pastÄvÄ“t par to, lai arÄ« ko teiktu citi! Nevajag baidÄ«ties! Vajag meklÄ“t paÅ¡iem sevi arÄ« savÄ individuÄlajÄ spÄ“lÄ“!

RunÄjot par bundziniekiem, visas grÄmatas, ko mÄ“s mÄcÄmies, ir ļoti labi, bet nepalikt tur. EksperimentÄ“ ar to, ko jau proti! PamÄ“Ä£ini citÄdÄk! PiemÄ“ram, apgriez kÄdu ritmu otrÄdi, pieliec klÄt citas skaņas! Vai tÄ bÅ«tu elektronika, vai grabuļi, vai netradicionÄli Å¡Ä·Ä«vji vai miskastes. Bet, ja skatÄmies tikai uz instrumentu, tad vajadzÄ“tu mÄ“Ä£inÄt visu griezt otrÄdi un meklÄ“t, un censties saskatÄ«t tÄs lietas, kas tev patÄ«k. To tu paņem un lÄ“nÄm izstrÄdÄ, un sÄc pielietot tajÄ paÅ¡Ä veidÄ kÄ teiksim tu spÄ“lÄ“tu kÄdu dziesmu, tu zini, ka tev tur jÄspÄ“lÄ“ tÄ, jo simts ierakstos tas ir spÄ“lÄ“ts tieÅ¡i tÄ, bet tu paņem savu jauno ideju un integrÄ“ tajÄ. Nu, protams arÄ« grÅ«vs. JÄstrÄdÄ pie precizitÄtes un skaņas. Bet katram tas ir individuÄli, vai viņš izvÄ“las skaņot augstÄk vai zemÄk, vai ļoti dažÄdi. Es cenÅ¡os katram projektam, kurÄ es piedalos, pieiet ar savu stilu un izvÄ“los to, kas  nepiecieÅ¡ams. Man ir svarÄ«gi atrast interesantas partijas, lai es varÄ“tu celt Å¡o ansambli. Es domÄju, tas attiecas uz visiem instrumentiem. SvarÄ«gi meklÄ“t savÄ“jo un bagÄtinÄt ar idejÄm citus. Dažreiz tu saņem noraidoÅ¡u atbildi, bet dažreiz nÄ“, bet tu centies pastÄvÄ“t uz savu un pienÄk tas moments, kad cilvÄ“ki saka, jÄ, tas ir baigi forÅ¡i.

M.P.: KÄdos projektos tu Å¡obrÄ«d spÄ“lÄ“?

A.O.: Es daudz spÄ“lÄ“ju studijÄs, tÅ«rÄ“ju ar visdažÄdÄkajiem ansambļiem, bet man paÅ¡am savu porjektu nav.

M.P.: Bet vai tu raksti savu mūziku?

A.O.: JÄ, man ir tÄdi nelieli aizmetņi. Un man ļoti patÄ«k aranžēt un producÄ“t. ArÄ« uz vietas – studijÄ vai mÄ“Ä£inÄjumos.

M.P.: Bet konkrētas grupas un projekti?

Artis Orubs

Artis Orubs ierskstu studijÄ

A.O.: Cesar Latore trio. Tur es vienkÄrÅ¡i esmu saidmens, bet mÄ“s visi viens otru papildinÄm. TÄpÄ“c arÄ« tas tÄ skan. SpÄ“lÄ“ju ļoti dažÄdu mÅ«ziku, arÄ« progresÄ«vo roku un brazīļu mÅ«ziku, filmu mÅ«ziku. Starpcitu, man ļoti patÄ«k arÄ« kantrÄ« mÅ«zika. OktobrÄ« (2008) es centÄ«Å¡os atvest vienu progresÄ«vÄ roka sastÄvu Kokatus. Ar Å¡o sastÄvu mÄ“s ierakstÄ«jÄm albumu RÄ«gÄ. AprilÄ« bÅ«s aktÄ«vs arÄ« neliels kvintets no PortugÄles, kurÄ es spÄ“lÄ“ju bungas. Es centÄ«Å¡os arÄ« Å¡o projektu atvest uz RÄ«gu. Un ir jau vÄ“l dažÄdi blakus sastÄvi.

M.P.: Tad darba tev šobrīd netrūkst?

A.O.: JÄ, netrÅ«kst.

M.P.: Vai tu pieļauj tÄdu iespÄ“ju, ka tu varÄ“tu atgriezties LatvijÄ?

A.O.: Katru reizi, kad atbraucu uz Latviju, es gribu Å¡eit palikt, bet pagaidÄm tas nepiepilda manus sapņus. Es nekÄdÄ ziÅ†Ä necenÅ¡os kaut ko pierÄdÄ«t vai pateikt, ka es esmu labÄkais. Man vienkÄrÅ¡i ir iespÄ“ja atvest kÄdu ansambli, kas ir mans ieguldÄ«jums Latvijas vai Baltijas muzikÄlajÄ kopskatÄ. Es noteikti vÄ“lÄ“tos atgriezties, bet ne tagad. Man ir savi nodomi, ko es vÄ“los izdarÄ«t un sasniegt. Å is ir tikai sÄkums.

M.P.: Ko tu vēlies sasniegt?

A.O.: Man ir savi sapņi, bet tas lai pagaidÄm paliek neizpausts.

M.P.: Ja sapņi piepildīsies, tad mēs redzēsim!

A.O.: JÄ. Es esmu pilnÄ«gi pÄrliecinÄts, ka tas piepildÄ«sies. Tas ir tikai laika jautÄjums.

Tags:
1 Comment »

Avatar of MÄris PlÅ«me

by MÄris PlÅ«me

Juha Kujanpää: ''Daži cilvēki to sauc par Eiropas džezu''

septembris 25, 2008 in Intervijas by MÄris PlÅ«me

Autors: MÄris PlÅ«me

Juha Kujanpää

MÄris PlÅ«me: TÄtad, ar mÅ«ziku tu esi saistÄ«ts jau diezgan ilgu laiku?

Juha Kujanpää: JÄ, es vienmÄ“r esmu spÄ“lÄ“jis. Septiņu gadu vecumÄ sÄku mÄcÄ«ties mÅ«zikas skolÄ, un kopÅ¡ tÄ laika mana dzÄ«ve vienmÄ“r bijusi saistÄ«ta ar mÅ«ziku.

M.P.: Vai sÄki tieÅ¡i ar klavierÄ“m?

J.K.: NÄ“, patiesÄ«bÄ sÄkumÄ es mÄcÄ«jos Äello. TajÄ vecumÄ man vÄ“l nebija sava viedokļa par to, vai es vispÄr vÄ“los spÄ“lÄ“t un kÄda mÅ«zika mani interesÄ“. VienkÄrÅ¡i mani vecÄki aizveda mani uz mÅ«zikas skolu un es sÄku mÄcÄ«ties Äello un vÄ“lÄk arÄ« klavieres. Tīņu vecumÄ es pÄrstÄju apmeklÄ“t Äello nodarbÄ«bas, bet klasisko klavieru spÄ“li es nepametu. Daudz laika pavadÄ«ju spÄ“lÄ“jot klavieres tÄpat savÄ nodabÄ. Ilgu laiku es dzÄ«voju divÄs paralÄ“lÄs pasaulÄ“s: klasiskajÄ mÅ«zikÄ un sevis paÅ¡a muzikÄlajos meklÄ“jumos.

M.P.: Vai savÄ nodabÄ spÄ“lÄ“dams patstÄvÄ«gi mÄcÄ«jies arÄ« džeza teoriju?

J.K.: Es gan to nesauktu par džezu un džeza teoriju. Es vienkÄrÅ¡i eksperimentÄ“ju, komponÄ“ju, improvizÄ“ju, baudÄ«ju un izklaidÄ“jos. Džezs nÄca vÄ“lÄk.

M.P.: KÄ tu iepazinies ar džezu?

J.K.: Par džezu es sÄku ineresÄ“ties no ierakstiem. Es atceros, ka mans onkulis daudz klausÄ«jÄs džezu. IespÄ“jams, ka tieÅ¡i no viņa ierakstiem es iepazinos ar Å¡o mÅ«ziku. Bet es nezinÄju, kÄ to spÄ“lÄ“t, man nebija džeza klavieru skolotÄja. Tikai divdesmit gadu vecumÄ man bija pirmÄs džeza klavieru nodarbÄ«bas.

M.P.: Un tad tev sÄkÄs džeza periods?

J.K.: TajÄ laikÄ es Jyväskylä mÄcÄ«jos mÅ«zikas pedagoÄ£iju. Tur bija viens ļoti labs džeza klavieru pasniedzÄ“js un es nomainÄ«ju savu specialitÄti uz džeza klavieru spÄ“li. Tad man bija pirmÄs džeza nodarbÄ«bas. Protams, es jau Å¡o to biju atklÄjis paÅ¡mÄcÄ«bas ceļÄ, bet tagad bija sistemÄtika iepazÄ«Å¡anÄs ar dažÄdÄm teorijÄm un mÄcÄ«bu metodÄ“m, kÄ spÄ“lÄ“t un vingrinÄties, un, spÄ“lÄ“dams kopÄ arÄ« ar citiem mÅ«ziÄ·iem, es ieguvu ļoti labu pieredzi, kas mÅ«ziÄ·im, protams, ir absolÅ«ti nepiecieÅ¡ama.

Juha Kujanpää

Juha Kujanpää

M.P.: Ar ko tu nodarbojies šobrīd?

J.K.: DzÄ«voju Helsinkos, strÄdÄju kÄ paÅ¡nodarbinÄts mÅ«ziÄ·is un komponists, un pÄris dienas nedÄ“Ä¼Ä strÄdÄju par skolotÄju. PÄrsvarÄ nodarbojos ar komponÄ“Å¡anu. KomponÄ“ju gan savÄm divÄm, trim grupÄm, gan arÄ« teÄtrim. Protams, piepelnos arÄ« kÄ mÅ«ziÄ·is piedaloties dažÄdos projektos, grupÄs, koncertos…

M.P.: KÄdu mÅ«ziku tu spÄ“lÄ“ savÄs grupÄs?

J.K.: Å obrÄ«d man pamatÄ interesÄ“ džezs un folkmÅ«zika. Es labprÄt klausos ļoti dažÄdu mÅ«ziku, bet Ä«paÅ¡i saistoÅ¡s man Å¡Ä·iet Eiropas džezs un skandinÄvu folkmÅ«zika. BeidzamajÄ laikÄ diezgan daudz klausos un spÄ“lÄ“ju tieÅ¡i somu un zviedru tautas mÅ«ziku. Man paÅ¡am ir divas grupas no kurÄm viena ir vairÄk kÄ džeza grupa, bet otra vairÄk kÄ folk grupa. Džeza grupa saucas Poutaja (www.myspace.com/poutaja). Tas ir kvintets, kurÄ ir klavieres, kontrabass, bungas, saksofons/klarnete un trompete – sastÄvs kÄ tradicionÄlÄ džeza kvintetÄ. SavukÄrt folk grupa saucas Kirjava lintu (www.myspace.com/kirjavalintu) un tÄs sastÄvÄ ir vokÄls, divas vijoles, zviedru fidele, kontrabass, perkusijas, un es pats spÄ“lÄ“ju savdabÄ«gas pumpÄ“jamÄs Ä“rÄ£eles.

Juha Kujanpää

M.P.: Un tu spÄ“lÄ“jot tÄs pumpÄ“?

J.K.: JÄ, spÄ“lÄ“ju un ar kÄju pumpÄ“ju. Tas ir ļoti Ä«paÅ¡s instruments.

M.P.: Kas ir džezs? KÄda ir džeza definÄ«cija?

J.K.: Džeza definÄ«cija? Labs jautÄjums, bet atbide tomÄ“r atkarÄ«ga no tÄ, kam tu vaicÄ.

M.P.: Es vaicÄju tev…

J.K.: ManuprÄt, džezs var bÅ«t ļoti dažÄds. Ja tu vaicÄ man kÄ mÅ«ziÄ·im vai komponistam, Å¡Ä·iet, man tÄda konkrÄ“ta “džeza” nemaz nav, jo mÅ«zika ar ko es nodarbojos – neesmu droÅ¡s ka tas ir džezs. VarbÅ«t tÄ vienkÄrÅ¡i ir mÅ«zika.

TaÄu ja es domÄju par definÄ«ciju, kas ir džezs, iespÄ“jams, tas ir saistÄ«bÄ ar džeza izcelsmi – saknÄ“m. Vienalga kÄdu mÅ«zikas stilu tu spÄ“lÄ“, ir ļoti vÄ“rtÄ«gi zinÄt no kurienes tas nÄk. Džezam kÄ mÅ«zikas stilam ir nesaraujama saikne ar visiem tiem vecajiem Amerikas mÅ«zikas stiliem: blÅ«zs, regtaims, New Orleans, vÄ“lÄk svings, bÄ«bops, utt. TaÄu es personÄ«gi ļoti aizraujos ar improvizÄcijas mÅ«ziku, kas radÄ«ta EiropÄ. DroÅ¡i vien tÄpÄ“c, ka esmu eiropietis. Daži cilvÄ“ki to sauc par “Eiropas džezu”. PilnÄ«gi noteikti arÄ« Å¡ai mÅ«zikai ir kaut kas kopÄ«gs ar Amerikas džezu. Tas varÄ“tu bÅ«t ritmÄ, harmonijÄ, improvizÄcijas izmantojumÄ, mÅ«zikas spontanitÄtÄ“.

Es domÄju, džezs vienmÄ“r ir dzÄ«va mÅ«zika (vismaz tam tÄdam jÄbÅ«t). Ir jÄbÅ«t saiknei ar vidi, ar mÅ«sdienu kultÅ«ru, ar citiem mÅ«zikas stiliem, ar mÄkslu un visu pÄrÄ“jo, kas konkrÄ“tajÄ laikÄ notiek. Es domÄju tieÅ¡i Å¡Ä« iemesla dēļ Eiropas mÅ«ziÄ·i spÄ“lÄ“ citÄtdÄk nekÄ amerikÄņi. Ja mÅ«ziÄ·im pazÅ«d saikne ar savu vidi, tad izpildÄ«tÄ mÅ«zika vairs nav Ä«sti dzÄ«va. Un ir vÄ“l viena definÄ«cija, manuprÄt džezÄ vienmÄ“r ir arÄ« kaut kas tÄds, kas paliek neizprotams. Kaut kas mistisks vai sirreÄls, ko nevar izteikt vÄrdos.

Juha Kujanpää

M.P.: Vai nav mazliet dÄ«vaini, ja Eiropas mÅ«ziÄ·i spÄ“lÄ“ bÄ«bopu amerikÄņu manierÄ“?

J.K.: Nezinu, vai tas ir dÄ«vaini… Protams, ir mazliet jocÄ«gi, ja mÅ«ziÄ·is cenÅ¡as slÄ“pt savu Eiropas kultÅ«ras bagÄžu. Man Å¡Ä·iet, ka Å¡eit EiropÄ džeza mÅ«zikas izglÄ«tÄ«ba iet to paÅ¡u ceļu ko klasiskÄs mÅ«zikas izglÄ«tÄ«ba. KlasiskÄs mÅ«zikas mÄcÄ«bÄm ir senas tradÄ«cijas. PiemÄ“ram, ja jÅ«s apgÅ«stat Baha mÅ«ziku, ir daudz dažÄdas teorijas, viedokļ un stingri likumi kÄ to pareizi spÄ“lÄ“t un kÄ mÅ«zikai jÄskan. LÄ«dzÄ«gas tendences vÄ“rojamas džeza mÅ«zikas apmÄcÄ«bÄ: ja jÅ«s spÄ“lÄ“jat Džona Koltreina (John Coltrane), ÄŒÄrjija PÄrkera (Charlie Parker) vai, piemÄ“ram, Bila Evansa (Bill Evans) mÅ«ziku, ir vairÄki veidi, kÄ to darÄ«t “pareizi”. TÄ kÄ Å¡Ä« mÅ«zika pÄrsvarÄ ir pieejama tieÅ¡i ierakstos, es domÄju, ka klausÄ«ties, imitÄ“t un transkribÄ“t ir ļoti labs veids, kÄ mÄcÄ«ties džezu. Bet daži mÅ«ziÄ·i izvirza par galveno mÄ“rÄ·i iemÄcÄ«ties spÄ“lÄ“t, piemÄ“ram, precÄ«zi Bila Evansa stilÄ, tÄdÄ“jÄdi transportÄ“jot orÄ£inÄlo spÄ“les manieri un estÄ“tiku no pagÄtnes tagadnÄ“. Bet nevajadzÄ“tu aizmirst, ka tÄdi cilvÄ“ki kÄ Džons Koltreins, ÄŒÄrlijs PÄrkers un Bils Evans bija novatoriski tieÅ¡i savÄ laikÄ, viņi radÄ«ja jaunu, attÄ«stÄ«ja tÄlÄk veco un spÄ“lÄ“ja kÄ vÄ“l neviens pirms viņiem. Viņi pilnÄ«gi brÄ«vi darÄ«ja, ko vien vÄ“lÄ“jÄs. Es domÄju, Å¡Ädu radoÅ¡o brÄ«vÄ«bu vajadzÄ“tu saglabÄt arÄ« mÅ«sdienÄs, jo tieÅ¡i tas jau arÄ« ir Å¡Ä«s mÅ«zikas pamatÄ. Ja es visu laiku to vien darÄ«tu, kÄ mÄcÄ«tos spÄ“lÄ“t Bila Evansa stilÄ, es nedomaju, ka es varÄ“tu sevi saukt par džeza mÅ«ziÄ·i.

KlasiskajÄ mÅ«zikÄ tas viss tomÄ“r ir citÄdi, jo komponists un izpildÄ«tÄjs parasti nav viena un tÄ pati persona. Un vÄ“l: ierakstos ir iespÄ“ja dzirdÄ“t, kÄ Bils Evans spÄ“lÄ“ savu mÅ«ziku, un tas ļauj salÄ«dzinÄt savu spÄ“li ar orÄ£inÄlu. Baha Ä“rÄ£eļu spÄ“les orÄ£inÄlieraksti gan nekur nav pieejami.

M.P.: KÄ tu komponÄ“ mÅ«ziku?

J.K.: KÄ jau teicu, beidzamajos gados Ä«paÅ¡i aizraujos ar somu un zviedru tautas mÅ«ziku. Es ļoti daudz klausos Å¡o mÅ«ziku, kÄ arÄ« bieži spÄ“lÄ“ju kopÄ ar folk mÅ«ziÄ·iem. Es domÄju, ka tas viss pavisam dabiski atspoguļojas arÄ« manis paÅ¡a komponÄ“tajÄ mÅ«zikÄ. Manas džeza grupas Poutajaskaņdarbos ir vÄ“rojama arvien lielÄka folkmÅ«zikas ietekme, bet folkgrupÄ Kirjava lintu, iespÄ“jams, var novÄ“rot džeza ritma un harmonijas ietekmes. Un es domÄju, tÄ tam arÄ« jÄnotiek. Es ceru, ka visas manas dzÄ«ves ietekmes dabiskÄ veidÄ atspoguļosies manÄ mÅ«zikÄ, un, ka rezultÄtÄ man nebÅ«s jÄsaka, ka tas skaņdarbs ir džezs, folks vai vÄ“l kaut kas.

M.P.: Vai tu man piekristu, ja es teiktu, ka džezs ir nevis mūzikas stils, bet gan attieksme muzicējot?

J.K.: Hm… Es domÄju, abi. Tas var bÅ«t arÄ« mÅ«zikas stils, bet pilnÄ«gi noteikti arÄ« metode, kÄ rÄ«koties. Kad tu improvizÄ“ kopÄ ar citiem mÅ«ziÄ·iem, tu centies turÄ“t ausis vaļÄ, lai katrai mazÄkajai pÄ“kšņai niansei spÄ“tu adekvÄti atbildÄ“t un pielÄgoties. Es arÄ« gribÄ“tu piebilst, ka džezs, tas ir atvÄ“rts prÄts. Ar to es gribÄ“ju teikt, bÅ«t atvÄ“rtam citiem mÅ«zikas stiliem, mÄkslai, kultÅ«rai, bÅ«t spÄ“jÄ«gam ietekmÄ“ties no ļoti dažÄdÄm lietÄm. Bet tomÄ“r es negribÄ“tu uzspiest savu viedokli, jo daudzi pÅ«risti pastÄv par to, ka ir stingri limitÄ“ts, ko džezÄ drÄ«kst spÄ“lÄ“t un ko nedrÄ«kst. IespÄ“jams, es patiesÄ«bÄ nezinu, kÄ atbildÄ“t uz Å¡o jautÄjumu.

M.P.: KÄ tu domÄ, kÄdas ir bÅ«tiskÄkÄs atÅ¡Ä·irÄ«bas starp amerikÄņu un Eiropas mÅ«ziÄ·iem?

Juha Kujanpää

Juha Kujanpää

J.K.: GalvenÄ atÅ¡Ä·irÄ«ba, protams, ir tÄda, ka viņi dzÄ«vo dažÄdÄs valstÄ«s, tÄtad viņus ietekmÄ“ atÅ¡Ä·irÄ«gas vides. Es neesmu bijis AmerikÄ, bet man ļoti gribÄ“tos turp aizbraukt, lai to labÄk izprastu, lai dziļÄk saprastu viņu mÅ«ziku. ĪstenÄ«bÄ, ja tÄ padomÄ, sanÄk mazliet dÄ«vaini, ja tu spÄ“lÄ“ bÄ«bopu vai tradicionÄlu amerikÄņu džezu, un tu to ļoti rÅ«pÄ«gi studÄ“, un esi klausÄ«jies daudz vÄ“sturisku ierakstu, bet ne reizi neesi bijis ASV. Tur taÄu džeza tradÄ«cija vÄ“l joprojÄm ir dzÄ«va, vismaz man tÄ Å¡Ä·iet. PiemÄ“ram: ja es interesÄ“tos par bulgÄru tautas mÅ«zikas dziedÄÅ¡anas tradÄ«cijÄm, un mans mÄ“rÄ·is bÅ«tu iemÄcÄ«ties dziedÄt pÄ“c iespÄ“jas autentiskÄk, tad pirmÄ lieta, ko man vajadzÄ“tu darÄ«t bÅ«tu – doties uz BulgÄriju. Protams, var gadÄ«ties, ka tepat lÄ«dzÄs SomijÄ ir kÄds, kurÅ¡ man varÄ“tu palÄ«dzÄ“t to labÄk saprast, tomÄ“r tas nav lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi.

PÄris gadus atpakaļ es biju vienÄ džeza festivÄlÄ, kur dzirdÄ“ju uzstÄjamies Benija Golsona (Benny Golson) un Cedara Valtona (Cedar Walton) kvintetu. GalvenokÄrt viņi izpildÄ«ja Golsona oriÄ£inÄlskaņdarbus, kuri mÅ«sdienÄs tiek uzskatÄ«ti par džeza standartiem un tiek atskaņoti daudzviet. Å ie mÅ«ziÄ·i uz skatuves nedarÄ«ja neko ÄrkÄrtÄ«gi neparastu – nebija virtuozu pasÄžu, brīžiem pat varÄ“ja manÄ«t kÄdas “kļūdiņas”, bet tomÄ“r viņi spÄ“lÄ“ja tik lieliski, ar tÄdu svingu, ka nebija iespÄ“jams nesmaidÄ«t. JÄ, Å¡ie vÄ«ri kopÄ spÄ“lÄ“ jau gadu desmitus, bet galvenokÄrt, es domÄju, viņu uzstÄÅ¡anÄs burvÄ«ba bija tajÄ, ka viņu radoÅ¡ais gars bija brÄ«vs, un muzicÄ“jot viņi vienkÄrÅ¡i labi pavada laiku. Viņi to darÄ«ja viegli, mÅ«zikai draudzÄ«gi – varÄ“ja redzÄ“t, ka viņiem paÅ¡iem tas patÄ«k.

Esmu arÄ« redzÄ“jis kÄ tepat SomijÄ mÅ«zikas studenti tos paÅ¡us skaņdarbus izpilda pilnÄ«gi pretÄ“ji tam, kÄ es to dzirdÄ“ju nupat pieminÄ“tajÄ koncertÄ. Tas parasti ir ļoti atÅ¡Ä·irÄ«gi. ReizÄ“m Å¡ie studenti tehniski ir pat ļoti izcili,  taÄu klausoties viņu spÄ“li rodas iespaids, ka viņu galvenÄ motivÄcija ir vÄ“lme spÄ“lÄ“t perfekti tÄ«ri un tehniski nevainojami. Parasti neizskatÄs, ka muzicÄ“dami viņi labi pavada laiku, ir grÅ«ti tajÄ saredzÄ“t prieku. Tas man liek aizdomÄties par to, kas motivÄ“ Å¡Ädu mÅ«ziÄ·i spÄ“lÄ“t džezu vai jebkuru citu mÅ«zikas stilu.

M.P.: VarbÅ«t kÄdi ieteikumi jaunajiem džeza mÅ«ziÄ·iem?

J.K.: JÄ, lai bÅ«tu daži ieteikumi… Esiet atvÄ“rti – klausieties pÄ“c iespejas dažÄdÄku mÅ«ziku, visu, ko vien varat atrast! Pat ja tev Å¡Ä·iet, ka Å¡obrÄ«d tas tev neinteresÄ“, dod tam iespÄ“ju. Var gadÄ«ties, ka tieÅ¡i tajÄ ir kaut kas tÄds, kas tev dos pilnÄ«gi jaunu iedvesmu. SÄc komponÄ“t, ja vÄ“l neesi to sÄcis! Nebaidies izmÄ“Ä£inÄt pilnÄ«gi trakas lietas! Nav nekÄdu likumu, kas kaut ko aizliedz!

MÄ“Ä£iniet klausÄ«ties arÄ« EiropÄ radÄ«tu džezu! Kad es Å¡ovasar biju Ventspils džeza un ritma mÅ«zikas nometnÄ“, es pamanÄ«ju, ka dažiem tieÅ¡Äm labiem džeza mÅ«ziÄ·iem, ir pavisam niecÄ«gas zinÄÅ¡anas par Eiropas džezu un mÅ«ziÄ·iem. Viņi ļoti labi orientÄ“jas Amerikas džeza mÅ«zikÄ, bet es domÄju, pilnÄ«gi noteikti bÅ«tu vÄ“rts iedziļinÄties arÄ« Eiropas mÅ«zikas izpildÄ«Å¡anas un komponÄ“Å¡anas specifikÄ. Kaut vai tikai tapÄ“c vien, lai noskaidrotu, vai tev tÄ patÄ«k, vai nÄ“.

M.P.: VarbÅ«t vari ieteikt kÄdus tavuprÄt labus Eiropas džeza mÅ«ziÄ·us, ko noteikti bÅ«tu vÄ“rts paklausÄ«ties?

J.K.: O, jÄ! Protams, to ir ļoti daudz, bet es ieteiksu dažus, kuri man paÅ¡am Ä«paÅ¡i simpatizÄ“. Man vienmÄ“r ir ļoti interesÄ“jusi norvÄ“Ä£u mÅ«zika, Ä«paÅ¡i norvÄ“gu džezs. Esmu arÄ« vienu gadu studÄ“jis NorvÄ“Ä£ijÄ. LikumsakarÄ«gi tÄpÄ“c arÄ« daļa no maniem mīļÄkajiem džeza mÅ«ziÄ·iem ir norvÄ“Ä£i. PiemÄ“ram, trompetists Arve Henriksens (Arve Henriksen) un pianists Jons Balke (Jon Balke), kuri abi spÄ“lÄ“ “Magnetic North Orchestra“, kas ir lielisks paraugs labi aranžētai un improvizÄ“tai mÅ«zikai. Henriksens spÄ“lÄ“ arÄ« grupÄ “Supersilent“, kas ir gan ar akustiskiem, gan elektiskiem instrumentiem pilnÄ«bÄ improvizÄ“ta mÅ«zika. Tad vÄ“l tÄds projekts “Atomic” – kvintets, kura sastÄvÄ ir saksofons, trompete, klavieres, bass un bungas – ļoti svaiga un radoÅ¡i iedvesmojoÅ¡a mÅ«zika. Es dievinu viņu albÅ«mu “Feet Music”. PamÄ“Ä£iniet arÄ« kÄdu albÅ«mu noTrygve Seim, Christian Wallumrød, Close Erase, In the Country, Tord Gustavsen, Sidsel Endresen un Bugge Wesseltoft.

DroÅ¡i vien, ta kÄ es esmu soms, man vajadzÄ“tu pieminÄ“t arÄ« kÄdus somu mÅ«ziÄ·us: Man ļoti patÄ«k  pianista Kari Ikonena (Kari Ikonen) grupa Karikko. Ir arÄ« tÄds pianists kÄ Samuli Mikkonens (Samuli Mikkonen), kurÅ¡ ir ierakstÄ«jies kopÄ ar dažÄdiem mÅ«ziÄ·iem. ArÄ« manam brÄlim, kurÅ¡ starpcitu arÄ« ir pianists, ir labs kvartets, kas saucas Kvalda. Interesanta ir arÄ« grupa Oddarrang, kuras lÄ«deris ir bundzinieks Olavi Louhivuori (Olavi Louhivuori). VÄ“rts paklausÄ«ties bÅ«tu arī Jouni Järvelä group, Gnomus, Raoul Björkenheim, Gourmet, Ilmiliekki Quartet.PamÄ“Ä£iniet arÄ« kÄdu albumu no grupas Sound and Fury, kuru vadÄ«ja nesen no dzÄ«ves aizgÄjuÅ¡ais bundzinieks Edvards Vesala (Edward Vesala). LielÄkÄ daļa Å¡Ä«s grupas mÅ«ziÄ·u (piemÄ“ram, saksofonists Juhani Aaltonen, basists Ulf Krokfors un pianists Iro Haarla) vÄ“l aizvien aktÄ«vi rada lielisku, radoÅ¡u jaunu mÅ«ziku.

Tags: , ,
1 Comment »

Avatar of admin

by admin

Intervija ar Džonu Railiju (John Riley)

septembris 19, 2008 in Intervijas by admin

Autors: Blūms

Džons Railijs (John Riley) ir viens no pasaulÄ“ atzÄ«tÄkajiem bundziniekiem un skolotÄjiem. Reti gadÄs, ka mÅ«ziÄ·im piemÄ«t arÄ« lielisks pedagoga talants, bet Railijs pavisam noteikti tÄds ir. Viņa grÄmatas ”The Art of Bop Drumming” un ”Beyond Bop Drumming” ir kļuvuÅ¡as par klasiku, lielÄkÄ daļa no bundziniekiem, kas nopietni aizraujas ar savu profesiju ir mÄcÄ«juÅ¡ies no Å¡Ä«m grÄmatÄm.

John Riley. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

John Riley. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

Džonam ir bakalaura grÄds džeza mÅ«zikÄ Ziemeļteksasas UniversitÄtÄ“ (The North Texas University), maÄ£istra grÄds Manhatanas MÅ«zikas skolÄ (Manhattan School of Music), viņš ir skolotÄjs Manhatanas MÅ«zikas skolÄ, The New School un Suny Purchase un nepilna laika pasniedzÄ“js Amsterdamas konservatorijÄ. Pavisam nejauÅ¡i pateiktas frÄzes, piemÄ“ram: ”Man bija viens students, Bils Stjuarts (Bil Stewart), kurÅ¡ mÄ“dza pieļaut to paÅ¡u kļūdu ko Tu (..)” liek saprast, ka Å¡eit darÄ«Å¡ana ir ar, tÄ teikt, lielu zivi!

MÅ«ziÄ·u saraksts, ar kuriem Džons spÄ“lÄ“jis liek ievilkt dziļu elpu un godbijÄ«gi paklusÄ“t, lielÄkÄ daļa no tiem ir džeza pasaules ģēniji un leÄ£endas, cilvÄ“ki, ar kuriem katrs mÅ«ziÄ·is sapņo kÄdreiz kopÄ«gi uzspÄ“lÄ“t. Å im cilvÄ“kam talants nav nokritis no gaisa, bet meistarÄ«ba ir attÄ«stÄ«ta smagi, pacietÄ«gi un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi strÄdÄjot un to var ļoti labi just pie viņa mÄcoties, Railijs ir ļoti pretimnÄkoÅ¡s, bet strikts skolotÄjs, ÄrkÄrtÄ«gi zinoÅ¡s. TÄ vien Å¡Ä·iet, ka viņa klÄtbÅ«tnÄ“ iespÄ“jams mÄcÄ«ties pat Ä«paÅ¡i nekoncentrÄ“joties, galva no domÄÅ¡anas kÅ«p tÄpat!

Man bija tÄ veiksme viņu satikt un nedēļas garumÄ pamÄcÄ«ties ”RÄ«gas Ritmu 2008” meistarklasÄ“s. Esmu kritisks autodidakts un apÅ¡aubÄ«Å¡u katru lietu, ko man mÄca, ja saskatÄ«Å¡u tajÄ nepilnÄ«bas. Railijs: ”I’m a patient teacher, except for Raymond!!” (Esmu pacietÄ«gs skolotÄjs, izņemot pret Raimondu!!) TÄ nu mÄ“s katru dienu Ä·Ä«vÄ“jÄmies par niekiem un es vislaik tiku izmantots kÄ peramais puika. Bet viss kÄrtÄ«bÄ, Railijam vienkÄrÅ¡i ir ļoti Ä«patnÄ“ja un interesanta humora izjÅ«ta, beigu beigÄs atradÄm ļoti labu savstarpÄ“ju kontaktu. TÄ nu, dienu pirms viņš devÄs prom no Latvijas, satikÄmies kafejnÄ«cÄ, lai tÄpat vien papļÄpÄtu par dzÄ«vi, mÅ«ziku un citÄm lietÄm. Pie reizes arÄ« tapa Å¡Ä« intervija, dÄmas un kungi… jÅ«su padevÄ«gÄ kalpa, Raimonda BlÅ«ma, saruna ar Džonu Railiju!

BlÅ«ms: SÄksim ar nelielu ieskatu TavÄ bÄ“rnÄ«bÄ, kÄpÄ“c Tu sÄki spÄ“lÄ“t bungas?

Džons Railijs: TÄ ir lieta, ko man visvairÄk patÄ«k darÄ«t un kas mani izaicina visvairÄk. Bet kÄ bÄ“rns es sÄku spÄ“lÄ“t bungas pÄ“c tam kad redzÄ“ju BÄ«tlus (The Beatles) TV pÄrraidÄ“. Ap viņiem bija tÄds Ä«paÅ¡s saviļņojums un enerÄ£ija, mÅ«zika bija tikai daļa no tÄ. Es nespÄ“ju pretoties, biju tajÄ visÄ neatgriezeniski ievilkts! Astoņu gadu vecumÄ man uzdÄvinÄja mazÄs bungas un tÄ arÄ« sÄkÄs mana bundzinieka karjera!

B: JÄ, Å¡Ä·iet, Ringo StÄrs (Rngo Starr), iespÄ“jams, ir lielÄkais iedvesmas avots bundziniekiem visÄ pasaulÄ“. Tik daudzi ir sÄkuÅ¡i spÄ“lÄ“t viņa dēļ!

DžR: O jÄ, tam es piekrÄ«tu! ParunÄjot ar cilvÄ“kiem, kas darbojas mÅ«zikas instrumentu ražoÅ¡anas industrijÄ Tev pateiks, ka 1964., ’65., ’67. gadÄ pÄrdoÅ¡anas rÄdÄ«tÄji bija neticami iespaidÄ«gi BÄ«tlu dēļ! Bungas, Ä£itÄras…

B: Ludwig bungas bija populÄrÄkÄs pasaulÄ“!

DžR: TieÅ¡i tÄ!

B: Kad Tu sÄki nopietni vingrinÄties un pievÄ“rsties mÅ«zikai kÄ savai profesijai?

DžR: Mans pirmais skolotÄjs bija Toms Sikola (Tom Sicola), viņš man ielika pamatzinÄÅ¡anas, iemÄcÄ«ja lasÄ«t notis, rudimentus, koordinÄciju, dažÄdus ritmus utt. 12 gadu vecumÄ es spÄ“lÄ“ju vietÄ“jÄs roka grupiņÄs ar vienaudžiem un tad es pirmoreiz dzirdÄ“ju džezu – ” The Gene Krupa Story” un ”Max Roach’s Conversation.” Es pieļauju, ka tajÄ brÄ«dÄ« es nolÄ“mu kļūt par mÅ«ziÄ·i, lai gan tajÄ brÄ«dÄ« es to neuztvÄ“ru kÄ profesiju, tas man bija hobijs un liela aizrauÅ¡anÄs, kas galu galÄ kļuva mana profesija! Å Ä·iet, ka lÄ“mumu kļūt par muziÄ·i es pieņēmu 17 gadu vecumÄ, man bija jÄdodas studÄ“t universitÄtÄ“ un tad arÄ« nÄcÄs pieņemt lÄ“mumu vai nu tÄ bÅ«s mÅ«zika, vai kaut kas cits!

B: Tas tad arÄ« bija pagrieziena punkts tavÄ dzÄ«vÄ“!

DžR: TaisnÄ«ba! Es biju diezgan pÄrliecinÄts, ka vÄ“los studÄ“t mÅ«ziku, bet mans tÄ“vs mani centÄs pÄrbaudÄ«t un atrunÄt no Å¡Ä«s izvÄ“les. VecÄki saviem bÄ“rniem cenÅ¡as palÄ«dzÄ“t kÄ vien mÄk un vÄ“las dot to labÄko, viņš nezinÄja neko par mÅ«ziku, tÄpÄ“c vÄ“lÄ“jÄs, lai es darÄ«tu kaut ko tÄdu, kur viņš varÄ“tu mani atbalstÄ«t. Bet pats svarÄ«gÄkais, viņš vÄ“lÄ“jÄs, lai ko vien es darÄ«tu, man veiktos un es gÅ«tu panÄkumus. Un vÄ“l Å¡obrÄ«d viņš Ä«sti nezin kÄ izpaužas mans darbs, kÄpÄ“c cilvÄ“ki man maksÄ un vÄ“las ar mani spÄ“lÄ“t!

B: /smejas/

DžR: Viņam tÄ ir pavisam cita, nesaprotama pasaule. Bet es viņam neprasu naudu, tÄ kÄ, var uzskatÄ«t, ka viss ir kÄrtÄ«bÄ! /abi smejamies/

B: Kad nolÄ“mi, ka vÄ“lies studÄ“t mÅ«ziku, kas bija citas no TavÄm interesÄ“m? VÄ“l jo vairÄk, kas Tu bÅ«tu, ja nespÄ“lÄ“tu bungas?

DžR: Zini, man Å¡Ä·iet, ka lÄ“mumu es pieņēmu mazliet agrÄk par 17 gadu vecumu, man bija 13, varbÅ«t 14 gadu. Es darÄ«ju ļoti daudzas lietas un man bija daudzas aizrauÅ¡anÄs, piemÄ“ram, bÄ“rnÄ«bÄ aktÄ«vi nodarbojos ar sportu. VienÄ brÄ«dÄ« vienkÄrÅ¡i visa kÄ bija par daudz, tad nu man nÄcÄs izlemt vai turpinÄt apmeklÄ“t bungu nodarbÄ«bas vai un pÄrtraukt sportot vai otrÄdi. Es uzskatu, ka man ir ļoti veicies, ka mana bÄ“rnÄ«bas aizrauÅ¡anÄs ir mans darbs Å¡obrÄ«d un tas ir saviļņojoÅ¡s un aizraujoÅ¡s vÄ“l joprojÄm!

B: Zinu, ka esi mÄcÄ«jies pie Džo Morello (Joe Morello), pieļauju, ka viņš bija tas no kura ieguvi savu tehnisko meistarÄ«bu.

DžR: Es, protams, biju mÄcÄ«jies jau pirms tam, bet Džo pilnÄ«bÄ salaboja visas manas tehniskÄs kļūdas.

B: Viņš ir guru!

DžR: O jÄ! Džo tik tieÅ¡Äm ir absolÅ«ts guru, fantastisks cilvÄ“ks un izcils skolotÄjs! Viņš ir ļoti strikts, bet tajÄ paÅ¡Ä laikÄ dÄsns un pacietÄ«gs. Man veicÄs, ka satiku Deniju GotlÄ«bu (Danny Gotlieb), kurÅ¡ ieteica man uzmeklÄ“t Džo Morello, tas bija 1971. gads.

John Riley. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

B: RunÄjot par Tavu mÅ«ziÄ·a karjeru, kas bija galvenie pagrieziena punkti TavÄ jaunÄ«bÄ?

DžR: Daži muziÄ·i, ko satiku Ziemeļteksasas universitÄtÄ“ (The University of North Texas) man piedÄvÄja iespÄ“jas spÄ“lÄ“t sastÄvos ar augsta lÄ«meņa mÅ«ziÄ·iem, tÄ nu, kad viņiem vajadzÄ“ja bundzinieku, vienmÄ“r ieteica mani! TÄ kÄ, daudzi cilvÄ“ki, ko satiku skolÄ man palÄ«dzÄ“ja manÄ karjeras sÄkumposmÄ, kļūstot par profesionÄlu mÅ«ziÄ·i. Dažus gadus vÄ“lÄk es spÄ“lÄ“ju ar Vudija Hermana sastÄvu (Woody Herman’s band), pÄ“ctam ar Diziju Gilesiju (Dizzy Gillespie), Stenu Gatzu (Stan Getz), Mailsu Deivisu (Miles Davis) un jaunÄkiem mÅ«ziÄ·iem – Džonu SkofÄ«ldu (John Scofield), Džonu Aberkrombiju (John Abercrombie), Maiku Å ternu (Mike Stern), Bobu Mintzeru (Bob Mintzer), Geriju PÄ«koku (Gary Peacock), Bobu Bergu (Bob Berg), Džo Lovano (Joe Lovano)…

B: Tas ir ĻOTI iespaidīgs saraksts…!!

DžR: JÄ, es labi pavadÄ«ju laiku! /sejÄ parÄdÄs apmierinÄts smaids/

B: KurÄ brÄ«dÄ« Tu sÄki pievÄ“rsties skolotÄja darbam?

DžR: Kad studÄ“ju Ziemeļtekstasas universitÄtÄ“, mums bija patieÅ¡Äm liela mÅ«zikas programma, kopÄ bija apmÄ“ram 150 bundzinieki. Kaut kas notika un daži pasniedzÄ“ji aizgÄja un kad iesÄku treÅ¡o semestri, mani uzaicinÄja par skolotÄju.

B: Tu biji vecÄkais un pieredzÄ“juÅ¡Äkais?

DžR: Nē… es domÄju, ka viņi… nu, vispÄr… es nezinu! /smejas/ bet mani uzaicinÄja strÄdÄt par skolotÄju un to es arÄ« darÄ«ju! TobrÄ«d man bija 20 gadu. Esmu ļoti daudz apguvis mÄcot citus, jo mÄcÄ«Å¡ana piespiež apÅ¡aubÄ«t paÅ¡am savas idejas, kad mÄ“Ä£ini tÄs izskaidrot citiem. Daudzas lietas kļūst skaidrÄkas un parÄdÄs pavisam citÄ gaismÄ. Man ļoti patÄ«k mÄcÄ«t, tas ir ļoti radoÅ¡s, izaicinoÅ¡s process atrast saikni ar dažÄda veida studentiem un palÄ«dzÄ“t saprast viņiem savu potenciÄlu.

B: Piemēram, es… /abi smejamies/

B: Tavas grÄmatas, ”The Art of Bop Drumming” and ”Beyond Bop Drumming” ir kļuvuÅ¡as par klasiku starp bundzinieku mÄcÄ«bu materiÄliem, kÄ Tu sÄki pievÄ“rsties Å¡ai lietai?

DžR: PirmkÄrt, liels paldies Tev par komplimentu! Es palÄ«dzÄ“ju draugam rakstÄ«t grÄmatu, viņš bija arÄ« mans students – Dens Tress (Dan Tress). Viņš strÄdÄja ar pie izdevÄ“ja un beigu beigÄs teica man: ”Zini, man ļoti patÄ«k veids kÄ mÄci, man Å¡Ä·iet, ka Tev vajadzÄ“tu sarakstÄ«t grÄmatu!” TobrÄ«d es nemaz nedomÄju, ka varÄ“tu rakstÄ«t grÄmatu, Dens mani iedroÅ¡inÄja, viņam bija labi sakari izdevniecÄ«bÄs un viņš uzskatÄ«ja, ka tas varÄ“tu bÅ«t vÄ“rtÄ«gs mÄcÄ«bu materiÄls.

B: Un viņam izrÄdÄ«jÄs taisnÄ«ba!

DžR: Laikam jau! TÄ tas viss sÄkÄs. ĪstenÄ«bÄ, grÄmatas oriÄ£inÄls bija gandrÄ«z vai abas grÄmatas kopÄ, bet izdevÄ“j kompÄnija teica, ka tai ir pÄrÄk liels apjoms un tÄ arÄ« es to sadalÄ«ju divÄs daļÄs un izdevu pirmo grÄmatu. Es ļoti daudz iemÄcÄ«jos no Å¡Ä« procesa un otro grÄmatu jau uzrakstÄ«ju ar daudziem uzlabojumiem. Es joprojÄm mÄcos no Å¡Ä« procesa!

John Riley. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

John Riley radoÅ¡Ä darbnÄ«ca. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

B: Labi, parunÄsim par džezu! Tu esi daudz ceļojis un bijis neskaitÄmÄs valstÄ«s, kÄdas ir galvenÄs atÅ¡Ä·irÄ«bas starp Eiropas un Amerikas džeza skatuvi?

DžR: Es domÄju, ka AmerikÄ mÅ«ziÄ·i ir ziņkÄrÄ«gÄki par savas mÅ«zikas vÄ“sturi un tÄs evolÅ«ciju un Å¡Ä·iet, ka labÄkie mÅ«ziÄ·i apzinÄs savu vÄ“sturi. DažkÄrt EiropÄ liekas, ka mÅ«ziÄ·i Ä«paÅ¡i tajÄ visÄ neiedziļinÄs, viņi domÄ tikai par tagadni un nÄkotni. /autora piezÄ«me – lai zinÄtu kurp ej, jÄzina no kurienes esi nÄcis/ un rezultÄts ir pavisam citÄdÄka mÅ«zika, jo, piemÄ“ram, ÄŒÄrlijs PÄrkers (Charlie Parker) un Džons Koltreins (John Coltrane) neietilpst viņu pagÄtnÄ“! CilvÄ“ki, kas uzaug atÅ¡Ä·irÄ«gÄs vidÄ“s, protams, iespaidojas no pavisam citÄm lietÄm. Tas bÅ«tu mans viedoklis, skatoties no vienas puses. No otras puses, es uzskatu, ka EiropÄ ir labÄk attÄ«stÄ«ta tÄda kÄ kopiena un lielÄks kulturÄls atbalsts jebkurai mÄkslas formai nekÄ AmerikÄ.

B: Vai tÄ ir taisnÄ«ba, ka eiropieÅ¡i vairÄk novÄ“rtÄ“ mÄkslu nekÄ amerikÄņi?

DžR: Es nezinu, es neeju uz muzejiem un neskaitu cik katrÄ vietÄ cilvÄ“ku… /smejas/ Bet kÄ sabiedrÄ«ba, eiropieÅ¡i ir vairÄk ieinteresÄ“ti atbalstÄ«t mÄkslu nekÄ AmerikÄ. Bet Amerika ir TIK liela un dažÄda, ir ļoti grÅ«ti salÄ«dzinÄt.

B: Daudzi eiropieÅ¡u mÅ«ziÄ·i vÄ“las braukt uz Ameriku un daudzi amerikÄņi uz Eiropu.

DžR: Es nezinu, bet džezam ir ļoti specifiska auditorija un tÄ nav liela, tÄpÄ“c mÅ«ziÄ·i brauc tur, kur ir attiecÄ«gÄ publika, kas vÄ“las dzirdÄ“t viņu mÅ«ziku. Ja Tu dzÄ«vo uz salas, kurÄ nav ceļu, tad nevarÄ“si tur pÄrdot maÅ¡Ä«nas… TÄ kÄ, ja vÄ“lies spÄ“lÄ“t džezu, jÄbrauc tur, kur cilvÄ“ki to vÄ“las dzirdÄ“t!

B: vai Tu uzskati, ka Å¡obrÄ«d tÄ ir Eiropa?

DžR: TÄ ir Eiropa, Ä€zija, Ķīna, JapÄna, BrazÄ«lija, bet arÄ« Amerika – Å…ujorka, ÄŒikÄga, pÄrsvarÄ lielÄs pilsÄ“tas!

B: pusgadsimtu atpakaļ Å…ujorkÄ bija ap 300 džeza klubiem, tagad, cik zinu, vairs ir tikai kÄdi pieci, vai uzskati, ka džezs kÄ mÅ«zikas žanrs mirst?

DžR: Es Å…ujorkÄ dzÄ«voju jau 30 gadus un vispÄr jÄsaka, ka Å¡obrÄ«d situÄcija ir daudz labÄka nekÄ pa visu Å¡o laiku, kopÅ¡ tur esmu. Protams, es nedzÄ«voju tajÄ brÄ«dÄ«, kad džezs Å…ujorkÄ bija uz viļņa un salÄ«dzinot ar to periodu tÄ varÄ“tu arÄ« bÅ«t. Es uzskatu, ka Å¡obrÄ«d ir daudz augstÄka lÄ«meņa muziÄ·i un daudz radoÅ¡as izpausmes mÅ«zikÄ nekÄ iepriekÅ¡. Cita lieta, ka džeza klubi nespÄ“j maksÄt mÅ«ziÄ·iem seviÅ¡Ä·i daudz, tÄ kÄ tÄ ir lielÄkÄ problÄ“ma, ir tikai daži džeza klubi, kur var pienÄcÄ«gi nopelnÄ«t. Protams, tas ir apburtais loks, džezs nav tik populÄrs kÄ iepriekÅ¡, tÄdēļ nepiesaista pietiekoÅ¡i daudz cilvÄ“kus, lai klubiem bÅ«tu Å¡Ä« nauda. Å…ujorkÄ visi cÄ«nÄs par izdzÄ«voÅ¡anu. Bet no otras puses, ir ļoti daudz lielisku vietu, kur radoÅ¡i izpausties publikas priekÅ¡Ä.

John Riley. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

John Riley radoÅ¡Ä darbnÄ«ca. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

B: Vai Tu piekrÄ«ti, ka ikvienam mÅ«ziÄ·im vismaz vienreiz vajadzÄ“tu aizbraukt uz Å…ujorku un tur kÄdu laiku padzÄ«vot, lai saprastu kÄ lietas notiek tur?

DžR: Tas ir tas par ko Džodžo Maijers (Jojo Mayer) daudz runÄ, Tu nekad Ä«si nesapratÄ«si un nesajutÄ«si Å¡Ä«s mÅ«zikas enerÄ£iju, ja neaizbrauksi tur, kur ir attiecÄ«gÄs mÅ«zikas epicentrs. Un tad kad redzi, ka tur ir vismaz 50 bundzinieki, par kuriem nekÄ neesi dzirdÄ“jis un kuri spÄ“lÄ“ tikpat labi, kÄ tie, kurus uzskati par zvaigznÄ“m, tas dod pavisam citu perspektÄ«vu. Un mÅ«zikas lauciņš Å…ujorkÄ ir ÄrkÄrtÄ«gi bagÄtÄ«gs un plaÅ¡s! Ja es kaut kur spÄ“lÄ“ju un uz koncertu paklausÄ«ties atnÄk, piemÄ“ram, Džefs Vatss (Jeff Watts), Rojs Heinss (Roy Haynes), Billijs Harts (Billy Hart), Adams Nusbaums (Adam Nusbaum) vai Bils Stjuarts (Bil Stewart), zini, es nevaru tajÄ vakarÄ spÄ“lÄ“t slinkojot /smejas/, man jÄspÄ“lÄ“ ar maksimÄlu atdevi! Un tas pats notiek, kad es eju klausÄ«ties citu koncertus. MÄ“s viens otru dzenam uz priekÅ¡u, iedvesmojam un tas ir ļoti veselÄ«gi. Starp bundziniekiem nav sacensÄ«bu, bet ir zinÄma sacensÄ«ba, lai panÄktu, ka kÄda sastÄva lÄ«deris Tevi noalgo, bet bundzinieki nesaka: ”Es spÄ“lÄ“ju labÄk par viņu, pieņem mani!” TÄ tas nenotiek!

B: Bundziniekiem tomÄ“r ir ļoti Ä«paÅ¡a saikne un visdraudzÄ«gÄkÄ, izpalÄ«dzÄ«gÄkÄ kopiena!

DžR: JÄ, Tev taisnÄ«ba! TÄ ir ļoti atbalstoÅ¡a, veselÄ«ga konkurences ziÅ†Ä un esmu ļoti priecÄ«gs, ka varu bÅ«t daļa no tÄ visa!

B: PastÄsti par saviem karjeras virsotnÄ“m.

DžR: Esmu spÄ“lÄ“jis ar ļoti daudziem izciliem mÅ«ziÄ·iem, kas mani ir iedvesmojuÅ¡i, es nevÄ“los teikt, ka viens bija labÄks par otru, bet man ļoti patika spÄ“lÄ“t ar Džonu SkofÄ«ldu, man ļoti patika daži big bendi, kuros spÄ“lÄ“ju, The Vanguard’s Jazz Orchestra. Es daudz esmu spÄ“lÄ“jis ar Bobu Mintzeru, gan kvartetos, gan ar big bendu, viņš ir lielisks mÅ«ziÄ·is un man ÄrkÄrtÄ«gi patÄ«k spÄ“lÄ“t ar viņu. Protams, iespÄ“ja spÄ“lÄ“t ar tÄdÄm leÄ£endÄm kÄ Diziju Gilespiju, Mailsu Deivisu vai Stenu Gatzu ir kaut kas pavisam Ä«paÅ¡s pat ja sadarbÄ«ba bija Ä«sÄka nekÄ ar pÄrÄ“jiem, vienkÄrÅ¡i parunÄt ar Å¡iem cilvÄ“kiem ir fantastiski.

B: Vesela vÄ“stures mÄcÄ«bu stunda…!

DžR: O jÄ, no viņiem var uzzinÄt ļoti daudz vÄ“stures! Un viņi pasaka tÄdas mazs lietiņas, kas liek uz visu raudzÄ«ties pavisam citÄdÄk un Å¡Ädas tÄdas nianses kļūst daudz skaidrÄkas. Viņi neteiks: ”Tev vajadzÄ“tu sinkopÄ“tÄk spÄ“lÄ“t bass bungu!” Viņi teiks, piemÄ“ram: ”Arts Bleikijs (Art Blakey) mÄ“dza darÄ«t tÄ…” vai arÄ«: ”man patÄ«k, ka Rojs Heins spÄ“lÄ“ Å¡Ädi…” Tas ir tÄ mazliet ”ap stÅ«ri skatoties.”

John Riley. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

John Riley radoÅ¡Ä darbnÄ«ca. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

B: RunÄjot par džezu un mÅ«ziku kopumÄ, kÄ Tev Å¡Ä·iet, uz kurieni tas viss iet? Ko mÄ“s klausÄ«simies pÄ“c, teiksim, 20 gadiem?

DžR: Man liekas, ka mÄ“s vÄ“l joprojÄm klausÄ«simies, to mÅ«ziku kas radÄ«ta pagÄtnÄ“, bet vÄ“l ir arÄ« tÄda sajÅ«ta, ka pasaule kļūst mazÄka, attÄ«stoties sazinÄs un informÄciju tehnoloÄ£ijÄm, mÄ“s viegli varam uzzinÄt par to, kas notiek citur pasaulÄ“ un tÄ nu kultÅ«ras un mÅ«zikas stili jaucÄs kopÄ, mÅ«zika no Indijas, BulgÄrijas u.c. ietekmÄ“ citu mÅ«ziku, rokenrols ietekmÄ“ Indijas mÅ«ziku un tÄ tÄlÄk. Es uzskatu, ka prasÄ«bas, lai kļūtu par muziÄ·i bÅ«s aizvien augstÄkas un augstÄkas un it Ä«paÅ¡i bundziniekiem, jo mums pieder tik ļoti liela ietekme uz sastÄva skanÄ“jumu, ka jÄzina visa attiecÄ«gÄs mÅ«zikas vÄ“sture un arÄ« modernÄ mÅ«zika, lai bÅ«tu labs bundzinieks. ManuprÄt, ja esi ierobežots tikai vienÄ mÅ«zikas stilÄ, bÅ«s ļoti grÅ«ti izdzÄ«vot, ja nu vienÄ«gi savÄ jomÄ esi labÄkais pasaulÄ“!

B: ManuprÄt, mÅ«zikas nÄkotne pieder tekstÅ«rai, mÅ«ziÄ·i daudz vairÄk pievÄ“rsÄ«s uzmanÄ«bu skaņai ko rada, dažkÄrt mÄ“s esam tik ļoti apmÄti, lai studijÄ radÄ«tu perfektu skaņu stundÄm rediģējot ierakstu, lai gan Ä«stenÄ«bÄ mums vajadzÄ“tu domÄt par vÄ“lamo skaņu, kad spÄ“lÄ“jam, runÄjot par akustiskajiem instrumentiem. BÅ«t spÄ“jÄ«giem radÄ«t sausu, atvÄ“rtu, fokusÄ“tu u.c. skanÄ“jumu pÄ“c vajadzÄ«bas!

DžR: JÄ, tas ir ļoti labs padoms! Bundzinieki gan vienmÄ“r ir bijuÅ¡i tie, kas visvairÄk eksperimentÄ“juÅ¡i ar skaņu – dažÄdi Å¡Ä·Ä«vji, Ädas, skaņojums…! MÅ«zikas ierakstu aparatÅ«rai kļūstot labÄkai, panÄkt, lai instruments skan labi kļūst aizvien kritiskÄk.

B: JÄ, tas ir interesanti, jo vairÄk attÄ«stÄs studiju aprÄ«kojums, jo grÅ«tÄk kļūst spÄ“lÄ“t, lai gan tehnoloÄ£ijÄm vajadzÄ“tu palÄ«dzÄ“t, notiek tieÅ¡i pretÄ“jais. Pirms gadiem 50 toties, saliekam dažus mikrofonus un aiziet! NesanÄca? Rakstam vÄ“lreiz! Un Å¡ie vecie ieraksti bieži vien ir daudz dzÄ«vÄ«gÄki, jo, Å¡Ä·iet, ka mÅ«sdienÄs mÄ“s zaudÄ“jam lielu daļu no mÅ«zikas enerÄ£ijas pÄrÄk uzspiežot sev perfekcionismu.

DžR: JÄ, faktiski jau Tu visu pateici kÄ ir. Zini, visas lietas mainÄs, nekas nestÄv uz vietas!

B: RunÄjot par mainÄ«Å¡anos, kas TavuprÄt ir tie džeza mÅ«ziÄ·i, kas Å¡obrÄ«d rada kaut ko jaunu?

DžR: KÄ jau teicu, Å…ujorkÄ ir tieÅ¡Äm daudz dažÄdas, tieÅ¡Äm augsta lÄ«meņa un radoÅ¡u eksperimentu pÄrpilnas mÅ«zikas! Viens no iemesliem kÄpÄ“c mÅ«zika kļūst jo Ä«paÅ¡i interesanta bundziniekiem ir, fakts, ka komponisti aizvien vairÄk atklÄj ritma iespÄ“jas nekÄ iepriekÅ¡. Kriss Poters (Chriss Poter), Kurts Rosenvinkels (Kurt Rosenwinkel), Adams Rodžers (Adam Rodgers), Breds Meldau (Brad Mehldau), tie ir daži no džeza mÅ«ziÄ·iem, kuri cenÅ¡as mazliet izkustinÄt lietas un radÄ«t ko jaunu Å…ujorkÄ.

B: Un kas ir atstÄjis vislielÄko iespaidu uz Tevi paÅ¡u?

DžR: Mans iedvesmas avots ir kombinÄcija no tÄm lietÄm, ko mÄcÄ«juÅ¡i mani skolotÄji, izcili muziÄ·i, kurus esmu klausÄ«jies un tamlÄ«dzÄ«gi, tas ir ļoti iedvesmojoÅ¡i! Ringo StÄrs bija mans pirmais iedvesmas avots, pÄ“c tam Džins Krupa (Gene Krupa), Džons Bonams (John Bonham), MiÄs MiÄels (Mitch Mitchell), Džindžers Beikers (Ginger Baker), pÄ“c tam Badijs RiÄs (Buddy Rich), Džo Morello (Joe Morello), Makss RouÄs (Max Roach) un tikai 18 gadu vecumÄ es sÄku klausÄ«ties Toniju Viljamsu (Tony Williams), Roju Heinsu, Elvinu Džounsu (Elvin Jones) un tajÄ paÅ¡Ä laikÄ arÄ« Deividu Garibaldi (David Garibaldi), StÄ«vu GÄdu (Steve Gadd) un Billiju Kobamu (Billy Cobham). VispÄr es vÄ“los dzirdÄ“t ikvienu un censties saprast, kas no tÄ man patÄ«k vislabÄk un kÄ es to varÄ“tu integrÄ“t savÄ spÄ“les manierÄ“, lai radÄ«tu jaunas emocijas. Un tie nav tikai bundzinieki, Bils Evanss (Bil Evans), KÄ«ts Džarets (Keith Jarret) u.c.

John Riley radoÅ¡Ä darbnÄ«ca.

John Riley radoÅ¡Ä darbnÄ«ca. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

B: Ko Tu vari teikt par jauno paaudzi, vai mÅ«zika ir labÄs rokÄs?

DžR: JÄ, es tÄ domÄju! Es redzu daudz jaunos bundziniekus, kas spÄ“lÄ“ ļoti augstÄ lÄ«menÄ«, piemÄ“ram, Ari Hoenig, Ä’riks HÄrlands (Eric Harland), Kriss Deivs (Chris Dave). Mans students, bundzinieks, kurÅ¡ spÄ“lÄ“ Avishai Cohen trio – Marks Džuliano (Mark Juliano) ir ļoti labs bundzinieks! TÄ kÄ, es neesmu noraizÄ“jies! MÅ«zika mainÄ«sies, bet Å¡ie mÅ«ziÄ·i ir apdomÄ«gi un ar pietÄti, viss bÅ«s labi!

B: KÄ bÅ«tu ar dažiem ieteikumiem latvieÅ¡u mÅ«ziÄ·iem?

John Riley vada radoÅ¡o darbnÄ«cu. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

John Riley radoÅ¡Ä darbnÄ«ca. © fotogrÄfs - Nils Eiduks

DžR: VienmÄ“r turiet atvÄ“rtu prÄtu, neesiet aprobežoti, neieciklÄ“jieties uz kaut ko vienu un… vingrinieties! Ir jÄvingrinÄs, lai kaut ko sasniegtu, par labu mÅ«ziÄ·i nekļūst nejauÅ¡i, maÄ£ijas vai brÄ«numa rezultÄtÄ. Å…ujorkÄ visi vingrinÄs, viņi varbÅ«t to neatzÄ«st, bet tÄ ir… /abi smejamies/ DažkÄrt cilvÄ“kiem patÄ«k mistificÄ“t Å¡Ä«s lietas un to kÄ tiek sasniegts kaut kas.

B: PiemeÅ—am, kÄ Badijam RiÄam…

DžR: JÄ… mazliet! Tas prasa darbu, bet jo vairÄk darba sevÄ« ieguldi, jo vairÄk pÄ“c tam varÄ“si izbaudÄ«t darba rezultÄtus! Klausieties to, kas jums liek justies visvairÄk dzÄ«vam un centieties saprast, kas tieÅ¡i jÅ«s fascinÄ“ Å¡ajÄ mÅ«zikÄ un pamÄ“Ä£iniet no tÄ ietekmÄ“ties!

B: Vai Tu jūties laimīgs?

DžR: JÄ, esmu ļoti laimÄ«gs un uzskatu, ka man ir ļoti veicies!

Te nu arÄ« liekam punktu mÅ«su sarunai. Džons dodas atpÅ«sties uz viesnÄ«cu un nÄkamajÄ rÄ«tÄ lido atpakaļ uz Å…ujorku. Man bija mazliet grÅ«ti ar viņu runÄt, jo visu laiku likÄs, ka viņš zina ko es prasÄ«Å¡u un es zinu, ko viņš atbildÄ“s.

Tags: ,
1 Comment »

← Previous Entries
Next Entries →
Facebook login by WP-FB-AutoConnect