Kā pareizi mācīties?
Mācību procesu var iedalīt 3 daļās:
1) Sevis iedziļināšanās problēmā, tuvināties tās substancei jeb pamatam, noteikt grūto vietu atrašanās vietu, ierobežot problēmas apjomu – uzstādīt „diagnozi” un mērķus, kā šo grūto vietu apgūt.

2) Problēmu atrisinājumu izstrādāšana prasa no audzēkņiem intensīvu (intelektuālu) iekšēju diskusiju. Var gudrot, salīdzināt, eksperimentēt, apsvērt… kas īsti stāv ceļā problēmas atrisināšanai? Vai manā rīcībā ir metodes šķēršļu pārvarēšanai? Ja nē, kā lai es tieku pie šādām metodēm?

3) Izdomas pilna nostiprināšana izdomātajam problēmas risinājumam. Tātad, ja es esmu atradis piemērotu un apmierinošu risinājumu, man vajag to pavisam apzināti iegaumēt jeb iekalt. Pēc jaunākajām zinātniskajām atziņām atmiņas izpētē, konkrētu vietu jāatkārto 3-7 reizes. Uzmanību – arī tad ne mehāniski, bet gan katru atkārtojumu izpildīt ar jaunu uzmanību, citu kreatīvu fokusu! 20, 40, 100 dumju atkārtojumu vietā efektīvi ir tikai daži inteliģenti atkārtojumi.

Mācīšanās.

Ilgu laiku šis vārds mācīšanās instrumentālajā spēlē saistījās ar nepieciešamo motorisko prasmi. Citāts no Oksfordas angļu vārdnīcas: mācīšanās ir atkārtota aktivitātes izstrādāšana nepieciešamās prasmes attīstībai.

Mūsdienu pētījumi liecina, ka mācīšanās panākumi nav atkarīgi no atkārtojumu skaita, bet gan no tik atšķirīgiem faktoriem kā muzikalitāte (ritma sajūtas un skolotas dzirdes nozīme), intelektuālās spējas (ātra izpratne), motivācijas, adekvātas metodes, spēka un izturības, izveicības, ārējiem nosacījumiem (piemērotas vingrināšanās telpas, izprotošas apkārtnes – piem., vecākiem) un skolotāja, darba nostājas, tolerances.

Kā efektīvi mācīties?

— sadalīta mācīšanās laika ziņā palielina mācību efektu (20+20+15 min, t.i., 20 min spēlēt, 1-2 min pauze, 20, min spēlēt, 1-2 min pauze, 15 min spēlēt, 10-15 min pauze).
— sarežģītos uzdevumos atdalīt un mācīties neatkarīgas daļas (klavierēs, piem., labo un kreiso roku).
— tūlītējas kļūdu atskaites.
— mācoties formulēt jautājumus, nospraust mērķus un pārdomāt, kā tos panākt.
— attīstīt iekšējo skaņas priekšstatu.
— mainīgas jeb variējošas mācību metodes (Vienas pasāžas atkārtošana „tik daudz un ilgi, cik vien tu vari!” ir visneefektīvākā metode). OBLIGĀTI jāmācās ar dažādiem ritma, dinamikas, štriha variantiem. Tas ir pats galvenais šajā lekcijā. Jo lielāka būs dažādība, jo stingrāk grūtā vieta “paliks pirkstos”.
— rotējošās uzmanības princips.
— analīze un garīgā koncepcija kalpo prasmes apguvei.
— izšķiroši ir, kā un kādos apstākļos tiek mācīts.
— mentālais treniņš nes nesalīdzināmi vairāk augļus.

Kāpēc mācīties?

Sent-Ekziperī ir teicis:”Ja tu vēlies, lai tavi skolnieki būvē kuģus, iemāci viņiem ilgas pēc lielās, tālās jūras.”
Atbildes uz šo jautājumu ir tikpat daudz, cik cilvēku, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu.
Ir izpētīts – jo apzinātāki katram ir pamatojumi un mērķi, jo motivētāk viņš strādā. Iztēle palīdz tikt pāri grūtiem laikiem un spārno ikdienas rutīnu.
Spēlējot kādu instrumentu kopā darbojas dzirde, redze, tauste, neskaitāmas muskulārās koordinācijas un pārdomātas asociācijas. Aktīva mūzikas radīšana ir nepārspējams process savā sarežģītībā un cilvēciskajā izaicinājumā.

Pamatnosacījumi mācību panākumiem:

Neatkarīgi no mūzikas jomas viens zinātnieks izpētījis katras nozares mācību panākumu soļus un tos formulē tā:
— mācīties nozīmē mainīties.
— iet savā ritmā.
— darīt to, kas sagādā prieku.
— dot sev iespējas tapt panākumiem bagātam.
— sākt ar to, ko māk.

Kā saglabāt noteiktu informāciju atmiņā?

Informācija 20 sekundes riņķo darba atmiņā, līdz tā uzglabājas ilgtermiņa atmiņā. Ja kāda informācija 20 sekunžu laikā tiek pavadīta ar vislielāko uzmanību vai spēcīgām emocijām, tā saglabājas ilgtermiņa atmiņā.
Tas nozīmē, ka mācību procesā sausas vielas vajag mācīties iespējami dažādāk, ar izdomu un emocijām!
Ir jānovērš katru monotoniju !!!

Mentālais treniņš.

Mentālais treniņš nozīmē mācīties bez instrumenta. To regulāri pielieto arī sportisti. Mentālais treniņš nepieciešams ne tikai mācību procesā, bet arī lai  psiholoģiski sagatavotos kādām sacensībām, konkursiem vai uzstāšanām.
Ir pierādīts, ka skaņdarbus var atcerēties krietni labāk, ja tie tiek mācīti mentāli. Glens Gulds esot visus savus skaņdarbus 13 gadu vecumā vispirms iemācījies no galvas un tikai tad atskaņojis uz klavierēm. Tāpat arī Pablo Kazals, kurš vispirms izpētījis skaņdarbu, pierakstījis pirkstus un štrihus un tad spēlējis to uzreiz no galvas.

Kā mācīties mentāli?
— notis tikai lasīt un vienlaicīgi dzirdēt galvā (skaņas iztēle)
— izspēlēt skaņdarbu galvā bez notīm
— atcerēties un pierakstīt notis no galvas  (lai mācītos no galvas)
— pirkstu kustības iztēloties galvā (tas reāli  iedarbojas uz muskuļiem)
— spēli priekšā – vizualizēt koncerta situāciju.

Orloffa mentālā treniņa sistēma:

— atbrīvoties
— iztēloties skaņu un kustību
— spēlēt iedomātā tempā

Visas šīs pakāpes vajag atkārtot ar pakāpenisku tempa paātrinājumu iztēlē, līdz tiek panākts īstais temps. Tas izklausās garlaicīgi, bet patiesībā tā nav – pie tam skaņdarba iestudēšana paņem līdz pat 80% mazāk laika.

Šīs Orloffa metodes mērķi ir:

— panākt lielāku tehnisko drošību.
— labāku koncentrāciju.
— labāku skaņas iztēli.
— precīzāku muzikālās interpretācijas realizāciju.
— novērst kustības aparāta pārslogošanu.
— vairāk paškontroles un paša uztveri.
— novērš nepareizu toņa iegaumēšanu.
— droša spēle no galvas.
— baiļu samazināšana no koncertiem un ieskaitēm.

Ceru, ka pietika pacietība to visu izlasīt un ceru, ka kaut ko ņemsiet vērā. Lai jums veicas mācībās!!!

Mārcis Kuplais