13. novembrī Liepājā Lielajā Dzintarā notika Viktora Vutena un viņa brāļu koncerts. Šis bija vienīgais koncerts Baltijā šīs tūres ietvaros. Neliels ieskats koncerta norisē. (Sagatavoja Ģirts Pavēnis)

Koncerta sākumā Viktors iepazīstināja publiku ar saviem “vecākajiem” brāļiem, komentējot, ka tie esot viņa ģitārspēles skolotāji, un ja kādam ir kaut kas pret viņa spēli, lai tie pretenzijas ceļ pret “skolotājiem”. Atšķirībā no saviem solo koncertiem, kur Viktors Vutens atrodas dominējošā priekšplānā, šajā sastāvā bija vērojama demokrātija. Garas solopartijas tika atvēlētas visiem grupas dalībniekiem. Īpaši jāizceļ ģitārists Redži Vutens. Viņa labā roka nostādīta kā klasiskajam ģitāristam, un savā spēlē viņš izmantoja vismaz trīs tehnikas – spēli ar mediatoru, īkšķi un gan vienas, gan abu roku tepingu (tapping – skaņas iegūšana, ar pirkstu galiem piesitot stīgas pie grifa). Jāatzīmē, ka viņš gandrīz nemaz neizmantoja bendus – stiepto stīgu paņēmienu, kuru tā iecienījuši blūza ģitāristi. Savukārt abu roku tepingu viņš lietoja daudz, un ārkārtīgi efektīvi. Bundzinieks, Rojs Vutens tika pieteikts kā “Nākotnes cilvēks”. Pie bungām viņš darbojās kā pulkstenis, un pilnībā kontrolēja katru savu brāļu pirkstu kustību uz skatuves. Taustiņinstrumentālists Džozefs Vutens ne tikai virtuozi rotaļājās ar baltajiem un melnajiem taustiņiem, bet arī dziedāja ar caurules palīdzību, kura, manuprāt, piegādāja viņa balsij hēliju. Rezultātā viņa balss ieguva papildus diapazonu un skanēja gandrīz kā mecosorāns operā. Un protams, pats Viktors Vutens, basģitāras lielmeistars. Palicis uzticīgs senajai, četrstīgu basģitārai, loģiskam un vienkāršam frāzējumam improvizācijās, viņš apbūra klausītājus. Turklāt viņš nekautrējās izmantot cilpmašīnu savā solo numurā. Koncerta otrajā daļā jau tika izmantoti šova elementi, tādi kā Viktora un Redži līnijdeja spēles laikā, un spēlēšana vienam otra instrumentus vienlaikus. Savdabīgi, ka skaņdarbu nosaukumi netika pieteikti. Vienīgā kompozīcija, kura tika pieteikta bija “Konsuelas smaids” Un protams, tas ka šāda veida mūzikas (Jazz – fussion) laikā viņi spēja panākt to, ka visa zāle pieceļas kājās, un ar vētrainām ovācijām pieprasa papildus skaņdarbus, liecina, ka Latviju bija apmeklējuši pasaules klases mūziķi.

Fotto galerija ( fotogrāfi – Eduards Kapsa un Oskars Ozols)