Autors: Māris Plūme

Inga Bērziņa: Tad nu tā! Beidzot esmu apsēdusies pie intervijas, jo līdz šim vēl nav bijis laika. Jāņi garām, bet es vēl pa darbiem. Noslēguma eksāmeni, iestājeksāmeni, komandējums, lekcija un meistarklases Mūzikas akadēmijā dziedāšanas skolotāju konferencē…

Māris Plūme: Kā Tu nonāci līdz dziedāšanai?

I.B.: Tas nebija grūti. Kad biju bērns, mans tēvs spēlēja saksofonu ansamblī un es bieži atrados viņam blakus. 10 gadu vecumā man atļāva nodziedāt dziesmu pie mikrofona un tad tas sākās…

M.P.: Kad sāki mācīties tieši džezu?

I.B.: Sāku ar mūzikas klausīšanos. Manam tēvam bija liela džeza plašu kolekcija, viņš daudz klausījās, es tur pat vien biju… Atceros, es viņam jautāju: „Ko tu tur tajā mūzikā atrodi?” Viņš daudz klausījās Vebsteru, man šķita, ka viņš pat tā spēlēja…

Aptuveni 14 gadu vecumā satiku vienu no cilvēkiem, kas nospēlēja svarīgu lomu manā ceļā uz džezu. Tas bija Juris Kļava (Sigvarda Kļavas tēvs), kas ieradās manā dzimtajā pilsētā Smiltenē un kļuva par ansambļa vadītāju. Viņa interese par džezu aizrāva visus… Viņš bija pirmais cilvēks, kas iedeva mantranskribētas Ellas Fidžeraldas dziesmas ar izrakstītiem sketa posmiem un teica – dziedi! Daudz klausījos, lai to vispār nodziedātu…

Kaut arī vēlāk ilgāku laiku dziedāju popmūziku, paralēli interesējos par džezu un, ja to dari, Tu neizbēgami satiec cilvēkus, kas ir domubiedri, kas arī cenšas iet šo izglītošanos ceļu. Sāku mēģināt improvizēt, kas sākumā bija mana lielā cīņa ar sevi, jo nebiju pārliecināta, vai daru to pietiekami labi, kā tas izklausās… Labi atceros to sajūtu, kad esmu sev apsolījusi šodien un šai tēmā improvizēt, bet pienāk mans kvadrāts un es vienkārši nobīstos… un skan atkal tēma. Nenoliegšu, ka nekad neesmu izcēlusies ar lielu drosmi un pārliecību, bet džezs man to ir visu mūžu uzcītīgi mācījis. Un tici man, es mācos vēl šodien!

Protams, ir pagājis ilgs laiks kopš maniem pirmajiem soļiem džezā, bet zinu, ka vislabākie skolotāji mana ceļa sākumā bija mani kolēģi, ar ko kopā dziedāju un no kuriem mācījos. Vēlāk iestājos Maskavas Gņesinu vārdā nosauktajā mūzikas institūtā, kas man deva jaunu kontaktēšanās iespēju ar mūziķiem, ar Maskavas džeza korifejiem, jā, protams, tā bija laba skola.

Tomēr īstais profesionālais ceļš uz džezu sākās, kad atgriezos no Maskavas. Meklēju atbilstošu repertuāru, regulāri uzstājos ar visdažādākajiem Latvijas mūziķiem. Paralēli vienmēr esmu apmeklējusi Latvijā notiekošās džeza meistarklases gan Rīgas Ritmos, gan Saulkrastos – lieliska pieredze un papildināšanās. Kopš sāku strādāt par džeza pedagogu, esmu izmantojusi iespējas (un to ir bijis neticami daudz) apceļot pasauli un iepazīties ar džeza pedagoģijas tendencēm ārpus Latvijas. Esmu bijusi Amerikā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Austrijā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā. Pieredzi esmu krājusi un turpinu krāt gan kā pedagogs, gan dziedātāja.

M.P.: Ja būtu jāpalielās, kādi ir Tavi lielākie sasniegumi ar ko pati lepojies?

I.B.: Man prieks, ka spēju gūt prieku, no tā ko daru. Varbūt šis sasniegums ir mans iekšējais un nav nozīmīgs apkārtējiem, taču tas ir svarīgs man. Es novērtēju iespējas uzstāties ar kolēģiem, klausīties kā viņi spēlē un, ka spēju kopā ar viņiem radīt un saplūst mūzikā.

Es lepojos ar to, ka man dota iespēja strādāt ar audzēkņiem un studentiem. Pedagoģija mani aizrauj.

Es lepojos, ka esmu sākusi komponēt un, ka cilvēkiem patīk manas dziesmas.

Tas ir lieliski, ka man ir bijis solokoncerts Lielajā Ģildē ar pilnu zāli klausītāju.

M.P.: Kas Tavuprāt ir džezs?

I.B.: Džezs ir brīnums, kas rodas spontānas džeza valodas saplūšanas brīdī. Te un tagad.

M.P.: Vai Tu dziedi arī cita veida mūziku vēl bez džeza?

I.B.: Jāņos dziedu līgo dziesmas, ballītēs kādu tautas dziesmu, bet, ja nopietni, tad nē, jo ne jau principi mani attur dziedāt ko citu. Vienkārši negribu to darīt neprofesionāli un nepārliecinoši.

M.P.: Kāda tavuprāt ir pilnīgi brīva improvizācija? Kad tā ir ierobežota?

I.B.: Ja runā par improvizāciju un brīvību, tad tas atkarīgs no mūziķa personības brīvības. Džezs tapāt kā jebkurš cits mūzikas žanrs balstās uz kanoniem. Tu, protams, vari būt huligāns, avangardists vai vienkārši brīvdomātājs, kas apgāž visu. Tad gan labāk tev spēlēt vienam, vai atrast sev līdzīgos. Bet tu vari būt brīvs, arī neignorējot. Džezs ir tik dažāds, tādēļ arī improvizēšanas veidi – dažādi. Nedomāju, kafree džeza improvizācija ir visbrīvākā no visām tikai tāpēc, ka tajā var uzkāpt uz klavierēm, sist pa instrumentu, radīt dīvainas skaņas vai citādi sevi izpaust. Tie ir free džeza kanoni un es neesmu pret tiem. Ja tu esi uz skatuves kopā ar citiem mūziķiem, tu vienmēr esi relatīvi ierobežots, jo tu rēķinies ar tiem. Tomēr tu vari būt pilnīgi brīvs ejot kopā, jo zini, ka tava improvizācija ir atkarīga tikai no tevis…

M.P.: Kāds Tavuprāt ir labs vokālists/-te?

I.B.: Labs vokālists ir personība, tāpat kā jebkurš labs mūziķis. Tādēļ tik grūts ir studenta ceļš uz sevi, mainoties un pilnveidojoties.

Man patīk, ja vokālists var nodziedāt balādi tā, ka pilnībā skaidrs, ko viņš ar to gribējis sacīt.

Es vienmēr gaidu no džeza vokālista labu sketu. Man tas ir svarīgi, lai arī zinu, ka daudzi to neuzskata par nozīmīgu vokālista izteiksmes līdzekli. Daudzi izcilu vokālistu diski ir ar ierobežotu sketa izmantošanu, komerciālu apsvērumu dēļ. Mani mīļākie džeza vokālisti ir izcili sketotāji.

M.P.: Kas tavuprāt notiek Latvijas džeza mūzikā? Kādas tendences?

I.B.: Lai arī esam zaudējuši vairākus izcilus džeza korifejus kā Raimondu Raubiško un Gunāru Rozenbergu, kā arī daudzi ir aizbraukuši no Latvijas vai studē ārzemēs, uzskatu, ka Latvijā džezs ir uzaudzējis muskuļus. Mani no sirds priecē doma, ka beidzot ir stabila džeza izglītības sistēma, ir pedagogi un to paliek aizvien vairāk, jo studenti palēnām sāk atgriezties. Nedomāju, ka sev palīdzam, ja pārāk sevi kritizējam. Jā, arī man nepatīk iedomīgi un paštaisni cilvēki, bet pārāk lielā latviešu paškritika neveicina izaugsmi. Nav patīkami dzirdēt: ”Kas tad jums tai džezā ir? Vai ir kāds pasaulē slavens?”. Nu ko… Pasaulē ir daudz izcilu džeza mūziķu, kurus pazīst tikai savā valstī vai tuvākajā reģionā, vai tādēļ viņi nespēlē? Žēl, ka Latvijas ierakstu kompānijas nevēlas atbalstīt džeza mūziku, bet šajos laikos to var saprast.

Šogad Rīgas Doma kora skolā bija pirmais profesionālo džeza izpildītāju izlaidums mūzikas vidusskolas līmenī. Man ir liels prieks par tiem audzēkņiem, kas spēj iestāties un turpināt izglītību ārzemēs.

M.P.: Kā Latvijas mūziķiem “pārziemot” ekonomisko krīzi? Ir kāda ideja?

I.B.: Man žēl džeza klubu. Tie nespēj izdzīvot šādos apstākļos, līdz ar to džeza mūziķiem samazinās iespējas uzstāties, studentiem džemot. Nu ko! Audzējam muskuļus, vingrināmies un novērtējam katru iespēju, ja kāds tevi vēlas dzirdēt.

M.P.: Kas būtu katram jādara, lai džezs (vai improvizēta mūzika) paliktu populārāks?

I.B.: Statistika rāda, ka Amerikā, ko sauc par džeza dzimteni, džezu klausās 5% iedzīvotāji (runa iet par visu plašo Ameriku). Domāju, ka Latvijā statistika būs līdzīga. Lielo džeza koncertu apmeklējums ir labs. Cilvēki mazāk iet uz džeza klubiem, jo bieži to nevar atļauties. Es skatos uz džezu Latvijā kā uz dzīvu organismu, kas elpo, darbojas, pilnveidojas, nes rezultātus. Jaunieši, kas interesējas par šo mūziku var rast iespēju to mācīties. Klausītājs, kas to vēlas dzirdēt, var apmeklēt džeza koncertus. Ir pieejamas meistarklases un vasaras džeza nometnes. Ir virkne cilvēku, kas par spīti grūtībām, visu to organizē un citi, savukārt spēlē.

Vienīgie, kas neiesaistās vai maz iesaistās džeza popularizēšanā ir televīzija un radio. Ceru, ka tas kādreiz mainīsies.

M.P.: Ieteikumi topošajiem vokālistiem: kā mācīties, ko darīt, ko labāk nedarīt?

I.B.: Lai dziedātu, ir jādzied! Tu to varēsi, ja no sirds vēlēsies. Daudz klausies labus piemērus. Atrodi savu skolotāju. Nekautrējies konsultēties pie vairākiem. Uzklausi visus ieteikumus, bet saproti, kas visvairāk attiecas uz tevi. Ja tas ir nopietni, studē profesionāli. Nopietni izturies pret mūzikas teoriju, mācies spēlēt kādu instrumentu.

M.P.: Ja ir vēl kaut kas, ko Tu labprāt dalītu ar jazzmusic.lv lasītājiem, lūdzu, pastāsti!

I.B.: Paldies, par uzaicinājumu dalīties ar savām domām ar jazzmusic.lv lasītājiem. Es novērtēju šī portāla darbību, kas palīdz atrast vajadzīgo informāciju, dod jaunajiem mūziķiem iespēju ievietot informāciju par sevi, dalīties domām ar cietiem. Lai veicas arī turpmāk!