Autors: Linards Šveklis

Rašanās

Bībops (bebop) ir džeza mūzikas forma, kam raksturīgi ātri tempi un improvizācijas, kas vairāk tika bāzētas uz harmoniskās struktūras nevis melodijas. Šis stils attīstījās 1940-to gadu sākumā un vidū.

Pirmie džeza mūziķi, kas savā mūzikā sāka ieviest bībopa elementus bija pianisti Art Tatum unEarl Hines, saksafonisti Coleman Hawkins un Lester Young, kā arī trompetists Roy Eldridge. Šie bībopa priekšgājēji sāka meklēt sarežģītākas harmonijas, kompleksāku sinkopāciju, alterētus akordus un akordu aizvietošanas, šīs tehnikas ar brīvu un radošu pieeju turpināja attīstīt bībopa paaudze.

Kā vienu no galvenajām bībopa rašanās vietām jāmin „Mintons Playhouse” klubu Hārlemā, Ņuorkā, jo tieši šis klubs kalpoja kā vieta, kur mūziķiem attīstīt savas bībopa iemaņas un veiktu muzikālos eksperimentus.

Nav viennozīmīgas skaidrības, kā vārds „bebop” ir radies, taču visticamākā versija ir tā, ka tas izveidojies, attīstoties „scat” dziedāšanai, jo mūziķiem bija nepieciešams apzīmēt izdziedātās skaņas ar zilbēm.

Bībops krasi atšķirās no svinga ēras salīdzinoši vienkāršajām kompozīcijām. Šim jaunajam stilam bija raksturīgs ātrs temps, asimetriska frāzēšana, kompleksas harmonijas un sarežģītas melodijas, kā arī ritma sekcijas, kuru loma palielinājās tempa saglabāšanā. Svinga ēras mūziķuBenny Goodman un Glen Miller kompozīcijas bija diezgan nosvērtas, orientētas uz deju, izklaides mūziku, turpretī bībopa skanējums ir steidzīgs, nervozs un ļoti enerģisks, kas prasa lielu uzmanību, sasprindzinājumu no klausītāja. Tādēļ publikai bija grūti pieņemt šo progresīvo, sarežģīto mūziku.

Svinga ērai raksturīgo lielo bigbendu sastāvu orķestrācijas aranžējumu vietā bībopa mūzikai ir daudz brīvāka struktūra. Tipiski sākumā un beigās tiek prezentēta tēma. Centrā ir improvizācija un bieži vienīgais, kas saturēja skaņdarbu kopā bija ritma sekcijā spēlētās harmonijas.

Viena no galvenajām bībop melodiju pazīmēm ir tā, ka bieži tās virzās uz augšu pa arpēdžiju skaņām un pēc tam uz leju pakāpeniski pa gammu toņiem. Šai tehnikai labs piemērs ir ”Donna Lee” melodija.

Improvizācijās arvien plašāk tika izmantotas skaņkārtas – pamazinātā, veseltoņu, hromatiskā, harmoniskā minora, kā arī melodiskā minora ar tās modiem un bībopa gammas.

Mūziķi arvien vairāk sāka lietot hromatismus, gan aizpildot skaņkārtas ar pārgākskaņām, gan „pievedot” pie akordu notīm (arpēdžijām).

Plašāku pielietojumu ieguva arī tritonu aizvietošana.

Izmaiņas skāra arī frāzēšanas ritmu. Tas kļuva asimetriskāks – bopa improvizētāji bieži veidoja frāzes pa nestandarta takšu skaitu, kā arī frāzēja pāri takšu līnijām.

Vēl viena jauna bībopa tehnika bija „anticipation”, kad akords tiek spēlēts priekšlaicīgi, kā arī „expansion”, kad improvizētājs pakavējas pie akorda, lai gan tas jau ir izskanējis. Ar šīm tehnikām tiek radīta disonanse un Čārlija Pārkera improvizācijas ir labs piemērs.

Bībops ienesa izmaiņas arī ansambļu instrumentācijā, jo arvien populārāki bigbendu sastāvu vietā kļuva mazāki sastāvi. Viens no populārākajiem sastāviem bija saksofons, trompete, bass, bungas un klavieres.

Kopumā var teikt, ka lai gan bopa un svinga ēras mūzikas

skanējums ir krasi atšķirīgs, bībops no svinga ēras mūzikas ir aizguvis vairākus materiālus un padarījis tos brīvākus – improvizētāji varēja brīvāk rīkoties ar harmoniju un ritmu līdz ar to mūzika kļuva spontānāka.

Turklāt bībopu un 30.to gadu mūziku vieno tādas 30ajos gados populāras tēmas kā „I Got Rhythm”, „Cherokee”, kā arī „How High The Moon ”, kas tiek izpildīti abos stilos.

Daži pazīstamākie Bebop ieraksti:

Tadd Dameron and Fats Navarro

“Charlie Parker with Strings” (1950)

Bird and Diz Carnegie Hall (1947)

Thelonius Monk – Misterioso

Mūziķi

Bundzinieki:

Max Roach, Roy Hanes, Philly Joe Jones, Kenny Clarke, Art Blakey, Stan Levey.

Atšķirībā no svinga laika bundziniekiem, kas ar basa bungu turēja nemainīgu 4 sitienu pulsu, bībopa mūziķi pārvietoja bungu tempa turēšanas funkciju uz raidu un hi–hat, atstājot basa bungai akcentēšanas funkciju.

Basisiti:

Paul Chambers, Ray Brown, Percy Heath, Charles Mingus, Oscar Pettiford, Tommy Potter.

Pārmaiņas bungu spēlē ietekmēja arī basa spēli. Tagad bass ne tikai veidoja mūzikas harmonisko bāzi, bet arī kļuva vairāk atbildīgs par ritmisko funkciju, spēlējot „walking bass”, tādēļ neviens bībopa ansamblis nevarēja iztikt bez basa.

Saksofonisti:

Cannonball Adderley, John Coltrane, Dexter Gordon, Don Byas, Lee Konitz, Chales McPherson, Sonny Rollins, Lucky Thomson, Wardell Gray, Johnny Griffin, Sonny Stitt.

Trompetisti:

Dizzy Gillespie, Miles Davis, Kenny Dorham, Howard McGhee, Fats Navarro, Red Rodney.

Pianisti:

Bud Powell, Tadd Dameron, Barry Harris, Thelonius Monk Al Haig, Duke Jordan, John Lewis, Lou Levy, George Wallington.

Trombonisti:

J. J. Johnson, Carl Fontana, Curtis Fuller, Frank Rosolino.

Ksilofonisti:

Milt Jackson.

Ģitārisiti:

Charlie Christian, Wes Montgomery.

Čārlija Pārkers

Čārlijs Pārkers (Charlie Parker) ir dzimis 1920. gada 29. augustā Kanzasā un tiek uzskatīts ne tikai par bībopa stila pamatlicēju, bet arī par vienu no 3 džeza ģēnijiem un ietekmīgākajiem mūziķiem. Pārkers izcili prata izmantot visas no iepriekš pieminētajām tehnikām, un daudzas no viņa kompozīcijām ir kļuvušas par neatņemamu bopa repertuāra sastāvdaļu, piemēram, “Billie’s Bounce,” “Anthropology,” “Ornithology,” un “Confirmation”.

Pārkers sāka spēlēt saksafonu 11 gadu vecumā un 14 gadu vecumā tika uzņemts skolas orķestrī. Taču uzsākt muzikālo karjeru viņam nebija viegli, jo šajā vecumā viņš vēl nebija attīstījis iemaņas, un pat kādā klubā tika noraidīts no skatuves. Tomēr pēc apmēram 3 gadu ilga intensīva treniņa, viņš sāka muzicēt ar tādiem pazīstamiem mūziķiem, kā Jay McShann, Earl Hines, Dizzy Gillespie.

1945. gada 25. novembrī Caharlie Parker kopā ar Dizzy Gillespie priekš Savoy ierakstu kompānijas veica ierakstu sesiju, kas tiek dēvēta kā viena no pasaulē labākajām džeza ierakstu sesijām. Šo abu mūziķu kopīgā grupa piedalījās veiksmīgās koncertu tūrēs, taču drīz pēc tam sadarbība tika pārtraukta nesaskaņu dēļ.

Pēc šī ansambļa Pārkers turpināja veiksmīgi sadarboties ar citiem mūziķiem, piemēram, Charles Mingus, Max Roach un Bud Powell, kā arī vadīt pats savus ansambļus.

Taču diemžēl viņa karjera nebija gara, jo narkotiku un alkohola atkarības dēļ Pārkers mira jau 34 gadu vecumā. Viņa dzīve ir aprakstīta vairākās grāmatās un ir izdoti daudzi Pārkeram veltīti ieraksti.

Dažas no slavenākajiem Charlie Parker ierakstu sesijām:

Savoy (1944-1949)

Dial (1945-1947)

Verve (1946-1954)

Live at Townhall w. Dizzy (1945)

Bird and Diz Carnegie Hall (1947)

Bird on 52nd Street (1948)

Jazz at the Philharmonic (1949)

Charlie Parker All Stars Live at the Royal Roost (1949)

“Charlie Parker with Strings” (1950)

Bird at the High Hat (1953)

Charlie Parker at Storyville (1953)

“Jazz at Massey Hall” (1953)

Manas domas par bebop mūziku.

Domāju, ka bībops džezā ieņem ļoti svarīgu vietu, jo arī mūsdienās šis ir ļoti populārs džeza stils visā pasaulē. Manuprāt, diksilends un svinga ēras mūzika šobrīd džezā vairs nav tik aktuāla un tiek uzskatīta par pabeigtu vēstures posmu, taču bībopu turpina attīstīt arī mūsdienu džeza mūziķi, piešķirot tam modernāku skanējumu un radot jaunas kompozīcijas ar bopa skanējumu. Manuprāt, ir grūti atrast kādu mūsdienu džeza meistaru, kas nebūtu ietekmējies no šī stila. Piemēram, arī mani elki, ģitāristi Pat Metheny, Jonathan Kreisberg un Adam Rogers, lai gan ir novatoriski mūziķi, savas frāzes bāzē uzbībopa stila pamatiem.

Manuprāt, bībops ir kļuvis arī par neatņemamu sastāvdaļu džeza izglītībā, un tādu šī stila meistaru, kā Charlie Parker un Dizzy Gillespie improvizācijas tiek transkribētas un perfekti apgūtas.Tādēļ pat mūziķi kam šī mūzika nav pārāk tuva cenšas iepazīt šo stilu, lai mācību procesā uzlabotu savu frāzēšanu un pielietotu viņiem iecienītā mūzikā.

Arī man šobrīd tuvāks ir skandināvu džeza atmosfēriskais, melanholiskais skanējums, tādēļ neuzskatu sevi par ļoti lielu bībopa cienītāju, taču man patīk šī mūzika un tās apgūšana ļoti palīdz attīstīt džeza mūzikas iemaņas un prasa lielu darba ieguldījumu, tāpēc cenšos apgūt bebop tēmas un frāzes, kā arī klausīties šo mūziku.