Autors: Māris Plūme
Ventspils Mūsdienu ritma mūzikas meistarklases ir noslēgušās un žēl, ka tā! Šī ir jau trešā vasara pēc kārtas, kad notiek šis strauji augošais mūsdienu mūzikas festivāls. Starp citu, tajā piedalīties parasti ir salīdzinoši lēti. Piemēram, šogad dalības maksa bija 35Ls bez uzturēšanās un ēdināšanas izmaksām un 95Ls ar uzturēšanās un ēdināšanas izmaksām.
Vai pasākums bija izdevies? Jā, ļoti un pat ļoti! Braucot atpakaļ uz Rīgu es sevī jutu pārliecību, ka kaut kādā ziņā šis festivāls šķiet daudz īstāks un aizkustinošāks nekā daudzi citi Latvijā visiem labi pazīstamie lielformāta festivāli. Bet kas tad ir tas, kas liek domāt, ka šis pasākums bija īpašāks nekā citi? Vai tas būtu viesmūziķu superaugstais līmenis? Neskatoties uz to, ka mūziķu spēles līmenis bija tiešām ļoti augsts, šajā festivalā nepiedalījās neviena pasaules mēroga zvaigzne, un šis tik tiešām nav tas aspekts, kurā meklējama atbilde uz jautājumu. Varbūt studentu līmenis bija tik augsts, ka festivāls gribot negribot sāka kūsāt mūzikas enerģijas pārpilnībā? Neskatoties uz to, ka daudzu studentu spēles līmenis vērtējot pēc Latvijas kvalitātes standartiem bija tiešām labs, arī šis tomēr nav tas, kur meklējama atbilde.
Your ads will be inserted here by
Easy Plugin for AdSense.
Please go to the plugin admin page to
Paste your ad code OR
Suppress this ad slot.
Kādas ir manas personīgās domas par šo festivālu? Mēģināju atbildi rast savās sajūtās un lūk, kas sanāca: mīļš, draudzīgs, silts, kopības pārpilns, ģimenisks, jautrs, bagātīgi izglītojošs… Un ideja nenoliedzami bija galvenais. Un nebija ne smakas no aprēķina, ka kāds, tā teikt, uz to visu “iegrābs piķi”, ka tas ir tikai kādas personas bizness. Ieskaties acīs galvenajam organizatoram Andrim Grigalim (kurš starp citu ir īsts godavīrs un Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors) un tev nav ne mazāko šaubu, ka viss tiek darīts tikai un vienīgi muzikālākas nākotnes vārdā. Un paskaties riņķī, un tik tiešām ir jūtams, ka Ventspilī lēnām sākas mūzikas pavasaris. “Pilsētā ar rītdienu” beidzot tiešām parādās pirmās rītdienas pazīmes.
Tiem, līdz kuru ausīm par šo pasākumu nav atnākusi nekāda informācija, pavisam piedodams varētu būt jautājums: “Kas tad tās par mūsdienu ritma mūzikas meistarklasēm un kas īsti ir mūsdienu ritma mūzika?” Es teiktu, tikpat labi šo pasākumu varētu saukt arī par Ventspils džeza festivālu, bet tajā netiek noraidīti arī tie spēlēt gribētāji, kuri labprātāk vēlas muzicēt, piemēram, tikai roka vai popa stilā. Ritma mūzika šajā gadījumā apzīmē jebkuru mūsdienu Rietumu pasaules populārās mūzikas stilu. Vārdu sakot – viss sākot no smagā metāla līdz mūsdienu džezam. Tomēr, kā jau tas mēdz būt profesionālu mūziķu aprindās, arī šeit džezs tiek mīlēts un lolots mazliet vairāk kā citi mūzikas stili. Iespējams, tikai un vienīgi tā iemesla dēļ, ka džezs kā stils tik tiešām ir daudz pateicīgāka platforma stundām ilgām džema sesijām (jam session), kas šajā festivālā ir neatņemama un ļoti būtiska sastāvdaļa gandrīz katru vakaru.
Noslēdzot šo izteikti subjektīvo recenziju par Ventspils Ritmiskās mūzikas meistarklasēm, velos vēl piebilst, ka šis noteikti ir pasākums, kurā piedalīties ir ļoti vērtīgi (es personīgi rekomendēju), izņemot vienīgi gadījumu, ja piederat pie tā cilvēku tipa, kuriem patiešām ļoti riebjas mūzika.
*Foto: Mārtiņš Krastiņš
admin says:
duksis 20.08.2008 01:23:54 teica:
man arī patika, ļoti vērtīgi :)
iveta.iveta norvaiša 20.08.2008 00:56:36 teica:
laikam nepiederu pie ta tipa,kuram mūzika ļoti riebjas,jo man patika!:)
admin says:
Madara 25.08.2008 21:13:23 teica:
Vēlreiz liels paldies jāsaka Mūzikas skolas direktoram Andrim Grigalim par šīm meistarklasēm,kā arī mūsu kombo skolotājiem Denisam Paškevičam un Juha Kujanpā-par pamācīšanu un atbalstīšanu ..Visu nedēļu bijām kā tāda liela ģimene..un tik skumji bija šķirties no tā visa..Ar nepacietību gaidu jau nākamo gadu…
Estere 25.08.2008 18:03:33 teica:
Dzjezs – radies ASV. Dazjaadu muzikaalo kultuuru mijiedarbiibas produkts 19. un 20. gs. mijaa. Par dzjeza pirmavotiem uzskata bluuzu, puuteeju orkjestra muuziku, gospeljus un regtaimus, taa ir Eiropas akadeemiskaas muuzikas un Rietumaafrikas ievesto melnaadaino tradicionaalaas muuzikas kultuuru satikshanaas. ASV pilsonju karsh, rasu segregaacija un “sarkano lukturu” rajona Storivillas, Njuuorleaanaa sleegshana ir sociaalpolitiskie aspekti, kas ietekmeejushi dzjezu. Dzjeza veesture saakusies Aafrikaa, triis gadsimtu laikaa no turienes veda melnaadainos vergus. Vergu muuzika galvenokaart bija vokaala, to pavadiija roku plaukshkjinaashana, kaaju dimdinaashana vai jebkaadu sadziives priekshmetu radiits pulss. Vinjus tas mierinaaja, bet vergturiem tas bija pienjemams, ja tikai vergi straadaa. Taas bija vergu darba dziesmas. Saglabaajusies intoneeshanas maniere un ritma izshkjiroshaa noziime. Pateicoties celjojoshiem gjitaaristiem, klejotaajiem, darba mekleetaajiem, muuzika gandriiz neskarta ir atnaakusi liidz muusdienaam.
Es jau teicu par pūtēu orķestri.
Estere 25.08.2008 17:56:35 teica:
Es nenosaucu to pirmo cilvēku. Tas ir Deniss Paškevičs. Urā viņam! Džezs Latvijā bez Denisa Paškeviča nebūtu (likt punktu?) tāds, kāds tas ir.
Estere 25.08.2008 17:54:16 teica:
VAI TU ZINI, KAS IR DŽEZS?
Ventspils Džeza mūzikas festivāls/meistarklases = fantastisks piedzīvojums,ko,manuprāt neizbojāja pat lietus. Vismaz cilvēku, kuri man bija interesanti, izturēšanās neliecināja ne par kādu minstināšanos attiecībā uz atrašanos festivālā. koncerti Dzirnavu laukumā Ventspilī – fantastiski. Atceros, kā izlasīju par Džeza aktivitātēm pilsētā, kas bija vietējos masu medijos pietiekoši spilgti noreklamēti un turpat veikalā jautāju pārdevējai: “Kur Jums Ventspilī ir Dzirnavu laukums? Kā es tur varētu nokļūt?” Interesanti bija, ka viņa nemācēja man teikt, kur tāds laukums ir. Bet diskusijā iesaistijās pircēji,kas norādīja, ka Dzirnavu laukums jau reku, rau, pāri ielai arī esot. Un patiesi – jau caur baltajām žalūzijām varēja pamanīt aktīvu rosību laukumiņā. Bet vēl klusiņām.
Tikpat klusiņām līņāja lietutiņš, bet cilvēki turpināja pulcēties. Kaut kā pirmais cilvēks, kas bija pamanāms un kuram uzreiz gribējās piedēvēt visu šī pasākuma galvenā atbildīgā vietu un kurš, starp citu, gluži kā namatēvs ari steidzās pretim gluži vai ik pa laikam sagaidot jaunos piepulcējušos atnācējus, lai uzņemtu viņus šajā pulkā. Un pasākums bija džezs, viens liels džezs. Klausījāmies Lietuviešus, Viļņas džeza kvartetu, kura saksofoniste Ramona burvīgi aizrāva ar savu spēli un radija iespaidu,ka savā spēlē principā tikai vadās no improvizācijas. Bet tas ir džezs. Es nezinu vai zinu, kas ir džezs. Vai Tu zini, kas ir džezs? Mana bērnībā džezs sākās no dziesmas “A džez kõl tu sei ai lov Jūūūū…” (“I just call to say I love You…”). Tā, lūk :) Man patika Indriķa Veitnera kvartets. mani fascinēja, kā izskatījās Andra Gruntes spēlētais čells, man radās doma, ka tas ir kāds ļoti rets čells. Ļoti minimāls. Ir kur aci piesiet. nu pats indriķis Veitners tādas pozas pielietoja savā spelē, ka izskatijās diezgan dzivnieciski. Neteikšu, ka kurš dzivnieks tieši. nu redz, ari manu rakstības stilu jau zināmā vērā varētu nodēvēt par džezu. Vēl par džezu radās šādi tādi jautājumi. Tieši ta iespaidā, tieši klausoties. Ka pirmais minams: Vai daudziem džeza izpilditajiem ir būtiski džeza spēles laikā aizmiegt acis un vai tas ir izplatiti? Otrs jautājums bija par to, kā īsti rodas džezs uz skatuves? Vai džeza pamata ir improvizācija? Es biju sajūsma par mūziķiem, kas tur uzstājās. Nu bet visa pamatā ir tas, ka tur bija jābūt, tad varēja redzēt un dzirdēt vairāk nekā bija paredzēts programmā. Dziedāja Inga Bērziņa, Olga Pīrāgs, dziedāja savas džeza skolas īpašnieks un džeza meistarklašu pasniedzējs Arnis Mednis un dziedāja ar savu… “ODIS”. Nākošais pieminamais ir franču viesmākslinieku un džeza meistarklašu pasniedzēju sastāvs – tik atškirigās un tik šarmantās 3 dāmas, katra ar savu stāstu un viņu grupa. Atstāja iespaidu, ka viņas ir arī kaprizas, jo, domājams, diezgan pamatīgi pakutināja nervus skatuves skaņotājiem, nepārtraukti pieprasot “šito ģitāru vajag vairāk” un “es savā mikrofona galīgi nedzirdu taustiņnieku un bundzinieku. Nē pārējos es visus dzirdu, nedzirdu tikai viņus”, un “šajā dziesmā, savukārt, vajag vairāk manu balsi un ta, lai es arī pati sevi dzirdētu”. Bet koncerts aizrāva. Ļoti foršs franču bendiņš. Vini ari klausītāju lomās iejutās pavisam patīkami. Viņi bija ļoti profesionālas personības. Bija prieks, ka bija cilvēki, kas pasniedza viņiem ziedus. Super žests. Es vispār uzskatu, ka šī tradīcija ir vairāk jāatjauno Latvijā, šeit mums ir ko pamācīties no savas lielās kaimiņvalsts – ir tāda viena – , kā vajag godāt cilvēkus, kas ir uz skatuves un kā tad pārvēršas vispārējais došanas un ņemšanas pasākums. Aiznest ziedus dziesmas laikā. Ta rodas megazvaigznes. Es gribu. Tomēr. Pastastīt to, kā radās džezs. Gan jau šeit ir kaut kur rakstīts, bet es gribu velreiz. Atkārtot pati sev. Un padalīties ari ar Jums. Vai es pieminēju lielo Latvijas Džeza Bendu, kurs uzstājās? Nē, bet tagad pieminu. BigBends man vispār vienmēr ir paticis ļoti – jau kopš mūzikas skolas laikiem. Es bieži vien domāju par to, kur, piemēram, pūtēju orķestris mēģina, kā un cik bieži. No viņiem nāk ārā TĀDS troksnis, ka to noteikti būtu jādzird, bet es nekad nedzirdu. Bet mani ši mūzika ļoti fascinē. Jautājums paliek – Jūs man, lūdzu, pasakiet, kur pūtēju orķestris, BigBends un… Inga Bērziņa mēģina. Citādi man atliek vien tas kā secināt, ka viņi tiešām improvizē. Un ka tas džezs ir viena liela improvizācija. Paldies!
Toms 22.08.2008 14:39:32 teica:
jauki, ka tik labi gāja un žēl, ka nebiju pats. lai nu kā, bet recenzija ļoti laba. :)
ieva 22.08.2008 13:15:08 teica:
Jā, šis pasākums jau 3.gadu ir pilnībā izdevies un es ceru ka tā būs vēl daudzus, daudz gadus.. Milzīgu PALDIES es vēlreiz teikšu mūsu foršā kombo vienam no skoltājiem Mārim Plūmem, kurš mūsos radīja to pārliecību, ka mums ir pa spēkam kopā muzicēt, kaut visi esam tikai skolēni, kuriem daudz jamācās.. tiešām biju priecīga, par šādu iespēju kopā ar Māri visu nedēļu strādāt un nedēļas beigās pat kopā kāpt uz skatuves ( kaut arī Māris šoreiz ģitāru nespēlēja mēs visi jutām viņu esamību uz skatuves, kas mums ļoti palīdzēja ). Milzīgs paldies Tev un, protams, arī otram skolotājam Dariusam no Lietuvas. :)
es absolūti 22.08.2008 12:21:37 teica:
Stabulnieka bildes manīju Galerijā
Norkens 22.08.2008 03:23:52 teica:
kapeec Maaris Pluumes kungs nav ievietojis savas cieniigaas stabulnieka bildes :
Māris Plūme 20.08.2008 16:40:51 teica:
Ja kādam ir kādas skaistas bildes no šī pasākuma, es labprāt tās redzētu! Ar jūsu atļauju labākās mēs varētu ievietot jazzmusic.lv galerijā.
Var sūtīt uz manu e-pastu: maris.plume@gmail.com
Vai arī citādāk…
Bāc, 20.08.2008 12:45:10 teica:
riktīgi laba recenzija.