Autors: Māris Plūme

Akordu aplikatūras ieteicams iegaumēt ne tikai vizuāli, bet galvenokārt ar izpratni par akorda skaņu pakāpēm – svarīgi saprast uz kuras stīgas, kurā ladā ir attiecīgā akorda pakāpe (pirmā (tonika), trešā (terca), piektā (kvinta), sestā vai septītā, utt.).

Informāciju par akordu uzbūvi var atrast šeit: Džeza akordi. Teorija.

Apskati šo! Noderīgs materiāls ģitāristiem

Zemāk dotie akordi pēc to funkcijām ir sadalīti septiņās grupās. Katras grupas akordus var savstarpēji aizvietot. Piemēram, akorda Cmaj7 vietā var pavisam droši spēlēt Cmaj9 vai C6/9. Kādas akordu aplikatūras izmantot konkrētajā situācijā džeza ģitāristi parasti izvēlās pēc savas personiskās gaumes.

Līdzīgi kā tas ir ar standarta bare akordiem, visas šeit dotās akordu aplikatūras ir pārvietojamas, attiecīgi mainās akordu tonalitāte. Piemēram, zemāk redzmo akordu Cmaj7 pārvietojot par vienu ladu ģitāras korpusa virzienā, tas jau būs C#maj7.

1) Maj akordi jeb mažora septakordi ar lielu septīmu (maj7, maj9, maj13, maj7#11, 6, 6/9)

2) Minora septakordi (m7, m9, m11, m13, m6, m6/9, mmaj7)

3) Dominantes  septakordi (diatoniskie) (7, 9, 11, 13)

4) Dominantes septakordi (alterētie) (7b9, 7#9, 7b5b9, 7#5#9,  7#5, 7b5, 7#5b9, 7#5#9, 13#9, aug)

5) Puspamazinātie septakordi (m7b5)

6) Pamazinātie septakordi (dim)

7) Susakordi (sus, sus2, sus4, 7sus4)

Šeit nav apkopoti visu džeza akordu ģitārai aplikatūras, bet tikai, manuprāt, populārākās un tipiskākās.