autors: Māris Plūme
Akordu aplikatūras ģitārai. "Parastie" akordi 1. pozīcijā un izmantojot brīvas stīgas.
janvāris 12, 2010 in Teorija un prakse autors: Māris Plūme
Autors: Māris Plūme
Šis raksts lieliski noderēs ģitāras spēles iesācējiem, taču, iespējams, kaut ko jaunu tajā atradīs arī nedaudz pieredzējušāki ģitāristi. Ja tev interesē, kā savā ģitāras spēlē iesaistīt tādus akordus kā, piemēram, Cadd9, Asus4, G6, Fmaj7, Dm7, tad šis raksts tev noteikti noderēs.
Akordu burti:
A – la
B – si (dažreiz to apzīmē ar H)
C – do
D – re
E – mi
F – fa
G – sol
Bb – si bemol (dažreiz to apzīmē ar B)
F# – fa diez
Apskati šo! Noderīgs materiāls ģitāristiem
Mažora akordi. Mažora akordus a pzīmē ar lielo burtu (piemēram, G), kuram pēc vajadzības klāt raksta bemolu (Eb) vai diezu (F#). Aiz slīpsvītras raksta akorda zemāko skaņu (basa noti), bet akorda funkciju tas principā nemaina. Tas nozīmē, ja skaņdarbā ir akords C, tā vietā var spēlēt arī C/G.
Minora akordi. Ja akorda burtam klāt ir mazais “m”, tad tas ir minora akords. C ir do mažora akords, bet Cm ir do minora akords.
Alternatīvie akordi. Kāpēc es tos saucu par alternatīvajiem? Pirmkārt, šie akordi labi piestāv “alternatīvā” stila mūzikai, otrkārt, ar tiem var aizstāt iepriekš dotos mažora un minora akordus, tādējādi panākot “modernāku” skanējumu.
Svarīgi ievērot! Sus akordus (Asus2, Dsus4) un 5 akordus (G5) var lietot gan mažora gan minora akordu vietā, bet ar add akordiem un 6 akordiem uzmanīgi, jo tie var būt gan mažora, gan minora paši par sevi! Cadd9 ir do mažora akords, kuram pievienota 9. pakāpe, bet, piemēram, Amadd9 ir la minora akords, kuram pievienota 9. pakāpe. Tāpat G6 un Gm6 ir attiecīgi mažora un minora akords, kuram pievienota 6. pakāpe, bet pievienojot 6. pakāpi “add” neraksta. Vairāk par akordu uzbūvi lasiet šeit: Džeza akordi. Teorija.
Piemērs. Ja skaņdarbā ir šādi akordi:
C | G | Am | F ||
to vietā var spēlēt arī, piemēram, šādus akordus:
Cadd9 | G6 | Asus4 | F ||
Septakordi. Tie ir mažora va i minora akordi, kuriem pievienota 7. pakāpe. Mēdz teikt, ka džezs sākas ar septakordu izmantojumu. Katrā ziņā, ja parastu mažora vai minora akordu vietā spēlē atbilstošus septakordus, tad skanējums noteikti kļūst “džezīgāks”. Visbiežāk sastopamie septakordi ir t.s. majakordi (piemēram, Cmaj7), dominantes septakordi (G7) un minora septakordi (Dm7). Nedaudz retāk sastopami ir puspamazinātie septakordi (Bm7-5) un pamazinātie septakordi (Cdim). Vairāk džeza akordu aplikatūras meklēt šeit: Džeza akordi ģitārai. Akordu aplikatūras.
Majakordi. Tie ir mažora akordi, kuriem pievienota mažora 7. pakāpe. Maj7 ir saīsinājums no angļu valodas vārdiem major seven. Svarīgi atcerēties, ka maj7 nav nekāda sakara ar minoru, neskatoties uz to, ka “maj” raksta ar “m” burtu. Bet tomēr mūzikā nereti sastomami arī minora maj7 akordi. Tos pieraksta šādi: Dmmaj7. Burts “m” norāda, ka tas ir minora akords, kuram pievienota “maj7″ pakāpe.
Dominantes septakordi. Tie ir mažora akordi, kuriem pievienota minora 7. pakāpe. Vairāk par akordu uzbūvi lasīt šeit: Džeza akordi. Teorija. Tos sauc par dominantes septakordiem, jo pārsvarā tos izmanto uz mažora vai minora tonalitātes piektās pakāpes (kas ir dominantes pakāpe), tomēr džezā un blūzā tos ļoti bieži izmanto uz dažādām citām skaņdarba tonalitātes pakāpēm. Lai to izprastu ir jāiepazīstas ar klasisko un džeza mūzikas harmoniju. Nereti ģitāristi, kuri no teorijas neko daudz nesaprot, intuitīvi atrod veidus kā šos akordus izmantot un iesaistīt interesantās akordu secībās. Katrā ziņā nevajag baidīties eksperimentēt!
Minora septakordi. Tie ir minora akordi, kuriem pievienota minora 7. pakāpe. Vairāk par akordu uzbūvi lasīt šeit: Džeza akordi. Teorija. Gandrīz vienmēr minora akorda (piemēram, Cm) vietā var spēlēt minora septakordu (Cm7). Tas dos mazliet citu krāsu. Protams, tas it nemaz nav obligāti, ja iegūtais skanējums šķiet neapmierinošs.
7sus4. Tas ir sus4 akords, kuram pievienota minora 7. pakāpe. Vairāk par akordu uzbūvi lasīt šeit: Džeza akordi. Teorija. 7sus4 akordus var izmantot gan dominantes septakordu (piemēram, C7), gan minora septakordu (Cm7) vietā, tādējādi iegūstot interesantu skanējumu.
Daži piemēri, kā izmantot augstāk dotās akordu aplikatūras:
Taktī var būt arī divi vai vārāki akordi, kuri aizstāj vienu akordu, pildot tā funkciju.
C | G | Am | F ||
var aizvietot ar
Cmaj7 | G7 | Am7 | Fmaj7 ||
vai
Cadd9, Cmaj7 | G6 | Am7, Amadd9 | F/C, Fmaj7 ||
G | C | Am | D ||
var aizvietot ar
Gmaj7 | Cmaj7 | Am7 | D7 ||
vai
G, Gmaj7 | Cmaj7, Cadd9 | Am, A7sus4 | D7sus4, D7 ||
E | C#m | A | B ||
var aizvietot ar
E5 | C#m7 | Asus2 | Bsus4 ||
vai
Eadd9 | C#m7 | Aadd9 | Badd11 ||
Ja vēlies vairāk akordu aplikatūras, ieskaties šeit: Džeza akordi ģitārai. Akordu aplikatūras.
Esi radošs – eksperimentē, kombinē – un viss izdosies!
es atvainojos par stulbu jautaajumu,bet ko noziimee taas un ! es vnk gribu iemaaciities pashmaaciibas celjaa,bet neko no taa nesaprotu!
es biju domaajis tie X un O
Kr4 X nozīmē ka tā stīga tam akordam nav jāspēlē lai labāk skanētu ;) 0 nozīmē kura stīga ir bez pirksta bet jāspēlē ;)
Vai Preiļos ir kāds pie kā var mācīties?
es te neko nesaprotu
va nevar kaut ka prieks ritīgiem idinem ka man
Sveiki. esmu iesacejs, tapec prasu! Ko nozime tie ciparini zem stigam katram akordam!
Tie cipariņi nozīmē ar kuru kreisās rokas pirkstu tiek piespiesta konkrētā stīga.
0 – brīva stīga
1 – rādītājpirksts (nereti ar to piespiež vienlaicīgi vairākas stīgas)
2 – vidējais pirksts
3 – “zelnesis”
4 – mazais pirksts
hmm
ko nozīmē tās nullīte un krustini virs akodrda /stīgu pieraksta?
Esmu čaiņiks
un -no kuras puses uz to rakstīto–dzrukāto skatīties?
Kur augša-apakša,kur kreisā roka–kā lasīt to nošu pierakstu!
Kā nosaka vai pieraksta,ja grib ko sakarīgu/kaut ar 2 akordiem/iesākumā?
Skat’;ijos angļu spēles video–tomēr “”nepieleca”‘un tos nosaukumus arī nepārvaldu
sorre.
bet ,ja ziloni iemāca dejot-,tad kāpēc ne mani?!
x – nozīmē, ka to stīgu nespēlē
Bet, ja godīgi, iesaku paņemt vismaz 1 privātstundu, pie kāda, kuram par šiem x un cipariņiem, augšu un apakšu jau ir kaut kāda skaidrība.
Veiksmi!
Paldies!
nākamais jautājums:
Vai rādītājpirksts nespiež nevienu stīgu -nekad?
Un tie XX vai X,vai/labā vai kreisā pusē/?
hmm
tomēr,ja nespēlē/nespiež ar rādītājpirkstu,/tad jau normālu akordu ar 6 notīm vispār nevar?
man te tādi-izdrukāti iraid-esmu gandrīz visus “”izpīpējusi “” un piedabūjusi roku ietiept tā ,ka gandrīz varu ar 5 pirkstiem paņemt 5 stīgas/vai ,ja spiešu 2 -tad it visas 6 stīgas/.
Tad vēl izdomāju,ka var roku mudīgi/teorētiski,un uz citiem skatoties-šamiem sanāk ar glanci roku slidināt un paspēt/man tā –nu tā at mocībām.
Bat ir tād man:
C9-nu tur nesanāk,
kā arī C11,
Tad vēl
D9/vairāk šobrīd neieraugu/savā brīnumlapiņā!
čaiņiks-omīte radoša pacēlumā!
Kur varētu izlasīt par akustiskās septiņstīgas ģitāras skaņojumu un spēli?
Īsti nesaprotu. Man mācīja, ka A akordam ir jāspēlē 2., 4., 5., 6. stīga. Bet pēc zīmējuma sanāk, ka 2., 3., 4., 5., un 6.? Or es kko nesapratu?
Stīgas skaita no diagrammas labās puses uz kreiso. Citiem vārdiem: uz ģitāras apakšējā stīga (tievākā) tiek apzīmēta kā 1. stīga.
Jā, A akordam spēlē 1. – 5. stīgu.
šie akordi der arī klasiskajai gīčai?
Jā, šie akordi der arī klasiskajai gitārai, un visām pārējām 6 stīgu ģitārām, kuras uzskaņotas standarta skaņojumā: E B G D A E
A kā var īsti zināt kurā ladā ir jāspēlē?
Vai arī šajos akordos ir jāspēlē tikai pirmajās piecās ladās?
Jā, lielākā daļā no šajos piemēros dotajiem akordiem tiek spēlēti pirmajās (1. – 5.) ladās, bet tiem, kurus jāspēlē tālākās ladās, kreisajā malā ir rakstīts cipars, kurš norāda, kura lada tā ir.
Un kur ir taktis?
Tikko sāku mācīties spēlēt.
Kur varētu dabūt akordus apsveikuma dziesmai,, Sveiks lai dzīvo,,
Baigi vajag!!:))
Kas nozīmē tās melnās, treknās svītras akordos?
Tās “melnās, treknās svītras” nozīmē, ka tiek piespiestas vairākas stīgas ar vienu pirkstu. Piemēram, akordā F pirmais pirksts piespiež 1., 2. un 6. stīgu, bet otrajā Bb akorda piemērā trešais pirksts piespiež 2., 3. un 4. stīgu.
akordus dziesmām vajag meklēt citās vietnēs. Piemēram, http://akordi.gitaristiem.lv/
Āaaapaac…. Dažus akordus es nemaz nevaru izspeeleet- Roka laužas…;D