Autors: Māris Plūme

Māris Plūme: Pastāsti lūdzu, kā Tu sāki nodarboties ar mūziku? Īsa biogrāfija…

Madars Kalniņš: 6 gadu vecumā sāku apmeklēt E. Dārziņa mūzikas skolu, kuru arī sekmīgi pabeidzu kā pianists.

Skolas laikā 7. vai 8. klasē sāku klausīties dažus džeza ierakstus, kādus atradu mājās – tie bija mana tēva sagādāti, un man patika, es mēģināju tiem spēlēt līdzi. Tad sekoja studijas konservatorijā, tad dienests padomju armijā (dziesmu un deju ansamblī Rīgā) un atkal konservatorija – toreiz, 80. gados, armijā bija jāiet pēc pirmā augstskolas kursa pabeigšanas. 1986. gadā Raimonds Raubiško mani uzaicināja spēlēt savā un Gunāra Rozenberga jazztett(ā). Ar šo bendu piedalījāmies vairākos festivālos Eiropā, arī Amerikā, kur bija gan festivāls, gan koncerti vairākās universitātēs. 1989.- 1992. strādāju Latvijas Radio bigbendā.Tad deviņus gadus gandrīz nemaz nespēlēju, nodarbojos ar daudz ko citu, bet ap 2001. gadu mūzika atkal kļuva par manu pamatnodarbošanos.

M.P.: Kādos Latvijas un starptautiskos projektos esi piedalījies?

Madars Kalniņš pie Lionel Hampton mūzikas skolas

M.K.: Visus projektus nevaru nosaukt – pārāk daudz būtu jāraksta.

Viens no pirmajiem nopietnajiem projektiem bija 1989. gadā 2 nedēļu darbs Londonā Ronnie Scott’sdžeza klubā, kur ar R.Raubiško un G. Rozenbergajazztett “iesildījām“ Art Blakey & Jazz Messengersun Joe Henderson. Ar šo pašu sastāvu piedalījāmies arī Lionel Hampton džeza festivālā Amerikā. Latvijā bijuši arī daudz starptautiski pasākumi, piemēram, koncerts bigbenda sastāvā kopā ar Frank Foster, darbs saksofonistu konkursā Staicelē, koncerti arBillie Harper šī konkursa ietvaros, koncerti ar dažādiem mūziķiem, to starp Brian Melvin, Peter Barshey, Neff Irizarry, Tomas Rull, Sofia Rubin, u.c. Pagaidām pēdējais projekts bija „Dziedam Jūrmalā“ Dzintaros ar 18 jauniešu koriem, kur piedalījāmies  ar RGE un James „Wert“ Plookie.

Visnopietnākie pēdējo gadu projekti ir Riga Groove Electro (RGE) sastāvā – kopā ar Denisu Paškeviču, Norbertu Skrauci un Kasparu Grigali.

“Balticness” – koncerttūre pa 11 Eiropas valstu galvaspilsētu džeza klubiem kopā ar šo valstu vadošajiem džeza mūziķiem sadarbībā ar Baltijas Jūras Valstu padomi bija viens no apjomīgākajiem projektiem.

Patreizējā laika periodā RGE koncertē kopā ar Jolantu Gulbi ar bossa nova funk programmu.

Ir koncerti ar Mirage Jazz Orchestra, kas līdz šī gada pavasarim uzstājās G. Rozenberga vadībā.

Ik pa brīdim piedalos koncertos (un ierakstos) ar Niku Gothamu un Dj Monsta (NiMo), beidzot esmu nolēmis izveidot arī sava trio oriģinālprogrammu, utt…

Vārdu sakot – rosos.

M.P.: Ar kuriem Latvijas mūziķiem Tu spēlē vislabprātāk? Protams, tas jau it kā ir acīm redzams, bet tomēr varbūt vēlies kādus īpaši uzslavēt.

M.K.: Vislabprātāk spēlēju kopā ar tiem, ar kuriem ir kopēja mūzikas izpratne, kopēja muzikāla ideja.

Domāju, ka ar Denisu mums saskan vislabāk, jo varam spēlēt kopā, radot mūziku uz vietas, procesā. Vienkārši klausāmies viens uz otru un ķeram idejas. Tādā veidā ir radušies arī konkrēti skaņdarbi, no kuriem visbiežāk spēlētais ir „Bruģis lietū“.

Man patīk spēlēt arī kopā ar Niku Gothamu – viņam ir pavisam cits stils. Ar Indriķi Veitneru spēlējam tradicionālā stilā.

Protams, iznāk sadarboties arī ar dziedātājām, no kurām ar Jolantu Gulbi uzstājamies visbiežāk, ir programma, kuru atskaņojam kopā ar RGE. Palaikam strādājam kopā arī ar Ingu Bērziņu, Amber un Jūliju Zakirovu.

M.P.: Kas šobrīd aktuāls Tavā mūziķa dzīvē?

M.K.: Pašlaik aktuāla ir jaunrade un izglītība. Izglītoju sevi un arī citus.

M.P.: Kas Tavuprāt ir mūzika?

M.K.: Mūzika ir valoda, kas apvienota ar skaņu mākslu.

M.K.: Domāju, ka mūzikas uzdevums ir radīt klausītājā noskaņu, sajūtas un emocijas (vēlams pozitīvas, protams) atbilstoši skaņdarba iedabai.

M.P.: Kas Tavuprāt ir džezs?

M.K.: Džezs ir īpaša valoda un saskarsmes veids starp mūziķiem, kas lieto šo valodu un publiku, kas šo valodu saprot un mīl. Jo džezu ir grūti klausīties un uztvert, ja klausītājs nav tam gatavs. Tāpēc džeza koncertos ir sadarbība starp mūziķiem un publiku, jo šos koncertus apmeklē nevis nejauši garāmgājēji, bet „džezmīļi“.

M.P.: Kāda Tavuprāt ir pilnīgi brīva improvizācija?

M.K.: Improvizācija savā dziļākajā būtība vienmēr ir brīva. Pilnīgi brīva tā var būt, ja tu uzej uz skatuves un sāc „stāstīt“ jaunu stāstu bez iepriekšēja plāna, sagatavošanās un pieturas punktiem (harmonija, forma ritms, utt). Bet tā var būt nosacīti ierobežota dažos gadījumos – skaņdarbam ir forma, ritms, harmonija, stilistika – ja tu spēlē kopā ar citiem mūziķiem, tev šie nosacījumi ir jāievēro.

Bet kas attiecas uz to, kādas, cik garas un kādā secībā notis tiek spēlētas, kā arī cik gara ir frāze un cik gara vai īsa pauze, kāda būs dinamika un citi izteiksmes līdzekļi – tur nekādi ierobežojumi nevar būt.

Protams, dažkārt ierobežojumi ir paša improvizatora smadzenēs.

M.P.: Kas ir labs mūziķis?

M.K.: Es domāju, ka labs mūziķi s ir tas, kurš spēj ar savu muzikālo domu „aizvest“ klausītāju sev vēlamā virzienā (ja runājam par solo). Bendā labs mūziķis ir tāds, kurš dod savu ieguldījumu kopējā muzikālajā „lietā“, ar kuru ir prieks kopā spēlēt, un kurš neiedomājas, ka tikai viņš ir tas labais mūziķis, bet visi pārējie ir… Ansamblī spēlējot, ir jābūt tā kā musketieriem – viens par visiem, visi par vienu.

M.P.: Kas Tavuprāt notiek Latvijas mūzikā?

M.K.: Šis nu gan ir tāds vispārīgs jautājums, jo tie darbības lauciņi ir daudz un dažādi. Ja to attiecinātu uz džeza mūziku, tad varētu teikt, ka situācija ir līdzīga ka politikā – ir daudzas mazas partijas, kas mēģina savā starpā konkurēt. Bet Latvijas mūzikas tirgus ir ļoooti mazs. Varētu taču sekot labākajiem piemēriem visā pasaulē – džeza mūziķu apvienošanās arodbiedrībās. Var jau vēl pasapņot  par valsts atbalstu šajā jomā – kā daudz kur Eiropā, Skandināvijā. Bet tas vēl pagaidām nesaskatāmās tālēs. Kamēr paši līdz tādam apziņas līmenim nonāksim…

M.P.: Kādi ieteikumi topošajiem džeza mūziķiem?

M.K.: Teikšu īsi, bet konkrēti: klausieties! un mācieties!

Un ir jau tomēr arī pie mums skolas, kas to var palīdzēt izdarīt (Rīgas Doma kora skola, Denisa un Jolantas Performing Art School, JVLMA ). Bet galvenais ir mīlestība uz džeza mūziku, nedaudz talanta un milzīgas darba spējas – tad būs grūti izbēgt no panākumiem.