Autors: Māris Plūme

Juha Kujanpää

Māris Plūme: Tātad, ar mūziku tu esi saistīts jau diezgan ilgu laiku?

Juha Kujanpää: Jā, es vienmēr esmu spēlējis. Septiņu gadu vecumā sāku mācīties mūzikas skolā, un kopš tā laika mana dzīve vienmēr bijusi saistīta ar mūziku.

M.P.: Vai sāki tieši ar klavierēm?

J.K.: Nē, patiesībā sākumā es mācījos čello. Tajā vecumā man vēl nebija sava viedokļa par to, vai es vispār vēlos spēlēt un kāda mūzika mani interesē. Vienkārši mani vecāki aizveda mani uz mūzikas skolu un es sāku mācīties čello un vēlāk arī klavieres. Tīņu vecumā es pārstāju apmeklēt čello nodarbības, bet klasisko klavieru spēli es nepametu. Daudz laika pavadīju spēlējot klavieres tāpat savā nodabā. Ilgu laiku es dzīvoju divās paralēlās pasaulēs: klasiskajā mūzikā un sevis paša muzikālajos meklējumos.

M.P.: Vai savā nodabā spēlēdams patstāvīgi mācījies arī džeza teoriju?

J.K.: Es gan to nesauktu par džezu un džeza teoriju. Es vienkārši eksperimentēju, komponēju, improvizēju, baudīju un izklaidējos. Džezs nāca vēlāk.

M.P.: Kā tu iepazinies ar džezu?

J.K.: Par džezu es sāku ineresēties no ierakstiem. Es atceros, ka mans onkulis daudz klausījās džezu. Iespējams, ka tieši no viņa ierakstiem es iepazinos ar šo mūziku. Bet es nezināju, kā to spēlēt, man nebija džeza klavieru skolotāja. Tikai divdesmit gadu vecumā man bija pirmās džeza klavieru nodarbības.

M.P.: Un tad tev sākās džeza periods?

J.K.: Tajā laikā es Jyväskylä mācījos mūzikas pedagoģiju. Tur bija viens ļoti labs džeza klavieru pasniedzējs un es nomainīju savu specialitāti uz džeza klavieru spēli. Tad man bija pirmās džeza nodarbības. Protams, es jau šo to biju atklājis pašmācības ceļā, bet tagad bija sistemātika iepazīšanās ar dažādām teorijām un mācību metodēm, kā spēlēt un vingrināties, un, spēlēdams kopā arī ar citiem mūziķiem, es ieguvu ļoti labu pieredzi, kas mūziķim, protams, ir absolūti nepieciešama.

Juha Kujanpää

Juha Kujanpää

M.P.: Ar ko tu nodarbojies šobrīd?

J.K.: Dzīvoju Helsinkos, strādāju kā pašnodarbināts mūziķis un komponists, un pāris dienas nedēļā strādāju par skolotāju. Pārsvarā nodarbojos ar komponēšanu. Komponēju gan savām divām, trim grupām, gan arī teātrim. Protams, piepelnos arī kā mūziķis piedaloties dažādos projektos, grupās, koncertos…

M.P.: Kādu mūziku tu spēlē savās grupās?

J.K.: Šobrīd man pamatā interesē džezs un folkmūzika. Es labprāt klausos ļoti dažādu mūziku, bet īpaši saistošs man šķiet Eiropas džezs un skandināvu folkmūzika. Beidzamajā laikā diezgan daudz klausos un spēlēju tieši somu un zviedru tautas mūziku. Man pašam ir divas grupas no kurām viena ir vairāk kā džeza grupa, bet otra vairāk kā folk grupa. Džeza grupa saucas Poutaja (www.myspace.com/poutaja). Tas ir kvintets, kurā ir klavieres, kontrabass, bungas, saksofons/klarnete un trompete – sastāvs kā tradicionālā džeza kvintetā. Savukārt folk grupa saucas Kirjava lintu (www.myspace.com/kirjavalintu) un tās sastāvā ir vokāls, divas vijoles, zviedru fidele, kontrabass, perkusijas, un es pats spēlēju savdabīgas pumpējamās ērģeles.

Juha Kujanpää

M.P.: Un tu spēlējot tās pumpē?

J.K.: Jā, spēlēju un ar kāju pumpēju. Tas ir ļoti īpašs instruments.

M.P.: Kas ir džezs? Kāda ir džeza definīcija?

Your ads will be inserted here by

Easy Plugin for AdSense.

Please go to the plugin admin page to
Paste your ad code OR
Suppress this ad slot.

J.K.: Džeza definīcija? Labs jautājums, bet atbide tomēr atkarīga no tā, kam tu vaicā.

M.P.: Es vaicāju tev…

J.K.: Manuprāt, džezs var būt ļoti dažāds. Ja tu vaicā man kā mūziķim vai komponistam, šķiet, man tāda konkrēta “džeza” nemaz nav, jo mūzika ar ko es nodarbojos – neesmu drošs ka tas ir džezs. Varbūt tā vienkārši ir mūzika.

Taču ja es domāju par definīciju, kas ir džezs, iespējams, tas ir saistībā ar džeza izcelsmi – saknēm. Vienalga kādu mūzikas stilu tu spēlē, ir ļoti vērtīgi zināt no kurienes tas nāk. Džezam kā mūzikas stilam ir nesaraujama saikne ar visiem tiem vecajiem Amerikas mūzikas stiliem: blūzs, regtaims, New Orleans, vēlāk svings, bībops, utt. Taču es personīgi ļoti aizraujos ar improvizācijas mūziku, kas radīta Eiropā. Droši vien tāpēc, ka esmu eiropietis. Daži cilvēki to sauc par “Eiropas džezu”. Pilnīgi noteikti arī šai mūzikai ir kaut kas kopīgs ar Amerikas džezu. Tas varētu būt ritmā, harmonijā, improvizācijas izmantojumā, mūzikas spontanitātē.

Es domāju, džezs vienmēr ir dzīva mūzika (vismaz tam tādam jābūt). Ir jābūt saiknei ar vidi, ar mūsdienu kultūru, ar citiem mūzikas stiliem, ar mākslu un visu pārējo, kas konkrētajā laikā notiek. Es domāju tieši šī iemesla dēļ Eiropas mūziķi spēlē citātdāk nekā amerikāņi. Ja mūziķim pazūd saikne ar savu vidi, tad izpildītā mūzika vairs nav īsti dzīva. Un ir vēl viena definīcija, manuprāt džezā vienmēr ir arī kaut kas tāds, kas paliek neizprotams. Kaut kas mistisks vai sirreāls, ko nevar izteikt vārdos.

Juha Kujanpää

M.P.: Vai nav mazliet dīvaini, ja Eiropas mūziķi spēlē bībopu amerikāņu manierē?

J.K.: Nezinu, vai tas ir dīvaini… Protams, ir mazliet jocīgi, ja mūziķis cenšas slēpt savu Eiropas kultūras bagāžu. Man šķiet, ka šeit Eiropā džeza mūzikas izglītība iet to pašu ceļu ko klasiskās mūzikas izglītība. Klasiskās mūzikas mācībām ir senas tradīcijas. Piemēram, ja jūs apgūstat Baha mūziku, ir daudz dažādas teorijas, viedokļ un stingri likumi kā to pareizi spēlēt un kā mūzikai jāskan. Līdzīgas tendences vērojamas džeza mūzikas apmācībā: ja jūs spēlējat Džona Koltreina (John Coltrane), Čārjija Pārkera (Charlie Parker) vai, piemēram, Bila Evansa (Bill Evans) mūziku, ir vairāki veidi, kā to darīt “pareizi”. Tā kā šī mūzika pārsvarā ir pieejama tieši ierakstos, es domāju, ka klausīties, imitēt un transkribēt ir ļoti labs veids, kā mācīties džezu. Bet daži mūziķi izvirza par galveno mērķi iemācīties spēlēt, piemēram, precīzi Bila Evansa stilā, tādējādi transportējot orģinālo spēles manieri un estētiku no pagātnes tagadnē. Bet nevajadzētu aizmirst, ka tādi cilvēki kā Džons Koltreins, Čārlijs Pārkers un Bils Evans bija novatoriski tieši savā laikā, viņi radīja jaunu, attīstīja tālāk veco un spēlēja kā vēl neviens pirms viņiem. Viņi pilnīgi brīvi darīja, ko vien vēlējās. Es domāju, šādu radošo brīvību vajadzētu saglabāt arī mūsdienās, jo tieši tas jau arī ir šīs mūzikas pamatā. Ja es visu laiku to vien darītu, kā mācītos spēlēt Bila Evansa stilā, es nedomaju, ka es varētu sevi saukt par džeza mūziķi.

Klasiskajā mūzikā tas viss tomēr ir citādi, jo komponists un izpildītājs parasti nav viena un tā pati persona. Un vēl: ierakstos ir iespēja dzirdēt, kā Bils Evans spēlē savu mūziku, un tas ļauj salīdzināt savu spēli ar orģinālu. Baha ērģeļu spēles orģinālieraksti gan nekur nav pieejami.

M.P.: Kā tu komponē mūziku?

J.K.: Kā jau teicu, beidzamajos gados īpaši aizraujos ar somu un zviedru tautas mūziku. Es ļoti daudz klausos šo mūziku, kā arī bieži spēlēju kopā ar folk mūziķiem. Es domāju, ka tas viss pavisam dabiski atspoguļojas arī manis paša komponētajā mūzikā. Manas džeza grupas Poutajaskaņdarbos ir vērojama arvien lielāka folkmūzikas ietekme, bet folkgrupā Kirjava lintu, iespējams, var novērot džeza ritma un harmonijas ietekmes. Un es domāju, tā tam arī jānotiek. Es ceru, ka visas manas dzīves ietekmes dabiskā veidā atspoguļosies manā mūzikā, un, ka rezultātā man nebūs jāsaka, ka tas skaņdarbs ir džezs, folks vai vēl kaut kas.

M.P.: Vai tu man piekristu, ja es teiktu, ka džezs ir nevis mūzikas stils, bet gan attieksme muzicējot?

J.K.: Hm… Es domāju, abi. Tas var būt arī mūzikas stils, bet pilnīgi noteikti arī metode, kā rīkoties. Kad tu improvizē kopā ar citiem mūziķiem, tu centies turēt ausis vaļā, lai katrai mazākajai pēkšņai niansei spētu adekvāti atbildēt un pielāgoties. Es arī gribētu piebilst, ka džezs, tas ir atvērts prāts. Ar to es gribēju teikt, būt atvērtam citiem mūzikas stiliem, mākslai, kultūrai, būt spējīgam ietekmēties no ļoti dažādām lietām. Bet tomēr es negribētu uzspiest savu viedokli, jo daudzi pūristi pastāv par to, ka ir stingri limitēts, ko džezā drīkst spēlēt un ko nedrīkst. Iespējams, es patiesībā nezinu, kā atbildēt uz šo jautājumu.

M.P.: Kā tu domā, kādas ir būtiskākās atšķirības starp amerikāņu un Eiropas mūziķiem?

Juha Kujanpää

Juha Kujanpää

J.K.: Galvenā atšķirība, protams, ir tāda, ka viņi dzīvo dažādās valstīs, tātad viņus ietekmē atšķirīgas vides. Es neesmu bijis Amerikā, bet man ļoti gribētos turp aizbraukt, lai to labāk izprastu, lai dziļāk saprastu viņu mūziku. Īstenībā, ja tā padomā, sanāk mazliet dīvaini, ja tu spēlē bībopu vai tradicionālu amerikāņu džezu, un tu to ļoti rūpīgi studē, un esi klausījies daudz vēsturisku ierakstu, bet ne reizi neesi bijis ASV. Tur taču džeza tradīcija vēl joprojām ir dzīva, vismaz man tā šķiet. Piemēram: ja es interesētos par bulgāru tautas mūzikas dziedāšanas tradīcijām, un mans mērķis būtu iemācīties dziedāt pēc iespējas autentiskāk, tad pirmā lieta, ko man vajadzētu darīt būtu – doties uz Bulgāriju. Protams, var gadīties, ka tepat līdzās Somijā ir kāds, kurš man varētu palīdzēt to labāk saprast, tomēr tas nav līdzvērtīgi.

Pāris gadus atpakaļ es biju vienā džeza festivālā, kur dzirdēju uzstājamies Benija Golsona (Benny Golson) un Cedara Valtona (Cedar Walton) kvintetu. Galvenokārt viņi izpildīja Golsona oriģinālskaņdarbus, kuri mūsdienās tiek uzskatīti par džeza standartiem un tiek atskaņoti daudzviet. Šie mūziķi uz skatuves nedarīja neko ārkārtīgi neparastu – nebija virtuozu pasāžu, brīžiem pat varēja manīt kādas “kļūdiņas”, bet tomēr viņi spēlēja tik lieliski, ar tādu svingu, ka nebija iespējams nesmaidīt. Jā, šie vīri kopā spēlē jau gadu desmitus, bet galvenokārt, es domāju, viņu uzstāšanās burvība bija tajā, ka viņu radošais gars bija brīvs, un muzicējot viņi vienkārši labi pavada laiku. Viņi to darīja viegli, mūzikai draudzīgi – varēja redzēt, ka viņiem pašiem tas patīk.

Esmu arī redzējis kā tepat Somijā mūzikas studenti tos pašus skaņdarbus izpilda pilnīgi pretēji tam, kā es to dzirdēju nupat pieminētajā koncertā. Tas parasti ir ļoti atšķirīgi. Reizēm šie studenti tehniski ir pat ļoti izcili,  taču klausoties viņu spēli rodas iespaids, ka viņu galvenā motivācija ir vēlme spēlēt perfekti tīri un tehniski nevainojami. Parasti neizskatās, ka muzicēdami viņi labi pavada laiku, ir grūti tajā saredzēt prieku. Tas man liek aizdomāties par to, kas motivē šādu mūziķi spēlēt džezu vai jebkuru citu mūzikas stilu.

M.P.: Varbūt kādi ieteikumi jaunajiem džeza mūziķiem?

J.K.: Jā, lai būtu daži ieteikumi… Esiet atvērti – klausieties pēc iespejas dažādāku mūziku, visu, ko vien varat atrast! Pat ja tev šķiet, ka šobrīd tas tev neinteresē, dod tam iespēju. Var gadīties, ka tieši tajā ir kaut kas tāds, kas tev dos pilnīgi jaunu iedvesmu. Sāc komponēt, ja vēl neesi to sācis! Nebaidies izmēģināt pilnīgi trakas lietas! Nav nekādu likumu, kas kaut ko aizliedz!

Mēģiniet klausīties arī Eiropā radītu džezu! Kad es šovasar biju Ventspils džeza un ritma mūzikas nometnē, es pamanīju, ka dažiem tiešām labiem džeza mūziķiem, ir pavisam niecīgas zināšanas par Eiropas džezu un mūziķiem. Viņi ļoti labi orientējas Amerikas džeza mūzikā, bet es domāju, pilnīgi noteikti būtu vērts iedziļināties arī Eiropas mūzikas izpildīšanas un komponēšanas specifikā. Kaut vai tikai tapēc vien, lai noskaidrotu, vai tev tā patīk, vai nē.

M.P.: Varbūt vari ieteikt kādus tavuprāt labus Eiropas džeza mūziķus, ko noteikti būtu vērts paklausīties?

J.K.: O, jā! Protams, to ir ļoti daudz, bet es ieteiksu dažus, kuri man pašam īpaši simpatizē. Man vienmēr ir ļoti interesējusi norvēģu mūzika, īpaši norvēgu džezs. Esmu arī vienu gadu studējis Norvēģijā. Likumsakarīgi tāpēc arī daļa no maniem mīļākajiem džeza mūziķiem ir norvēģi. Piemēram, trompetists Arve Henriksens (Arve Henriksen) un pianists Jons Balke (Jon Balke), kuri abi spēlē “Magnetic North Orchestra“, kas ir lielisks paraugs labi aranžētai un improvizētai mūzikai. Henriksens spēlē arī grupā “Supersilent“, kas ir gan ar akustiskiem, gan elektiskiem instrumentiem pilnībā improvizēta mūzika. Tad vēl tāds projekts “Atomic” – kvintets, kura sastāvā ir saksofons, trompete, klavieres, bass un bungas – ļoti svaiga un radoši iedvesmojoša mūzika. Es dievinu viņu albūmu “Feet Music”. Pamēģiniet arī kādu albūmu noTrygve Seim, Christian Wallumrød, Close Erase, In the Country, Tord Gustavsen, Sidsel Endresen un Bugge Wesseltoft.

Droši vien, ta kā es esmu soms, man vajadzētu pieminēt arī kādus somu mūziķus: Man ļoti patīk  pianista Kari Ikonena (Kari Ikonen) grupa Karikko. Ir arī tāds pianists kā Samuli Mikkonens (Samuli Mikkonen), kurš ir ierakstījies kopā ar dažādiem mūziķiem. Arī manam brālim, kurš starpcitu arī ir pianists, ir labs kvartets, kas saucas Kvalda. Interesanta ir arī grupa Oddarrang, kuras līderis ir bundzinieks Olavi Louhivuori (Olavi Louhivuori). Vērts paklausīties būtu arī Jouni Järvelä group, Gnomus, Raoul Björkenheim, Gourmet, Ilmiliekki Quartet.Pamēģiniet arī kādu albumu no grupas Sound and Fury, kuru vadīja nesen no dzīves aizgājušais bundzinieks Edvards Vesala (Edward Vesala). Lielākā daļa šīs grupas mūziķu (piemēram, saksofonists Juhani Aaltonen, basists Ulf Krokfors un pianists Iro Haarla) vēl aizvien aktīvi rada lielisku, radošu jaunu mūziku.

  1. admin says:

    Prusaks 07.09.2009 17:02:23 teica:
    Ja nav noslēpums, kā sauca tavu pirmo džeza skolotāju?:)

    Iespējams 09.10.2008 21:15:19 teica:
    vienam džekam ir labs viedoklis. Katrā ziņā šo to atbild.

    duksis 30.09.2008 23:13:56 teica:
    Juha bija mūsu kombo vadītājs, bija forši :)

    Buddy DeFranco 30.09.2008 18:20:48 teica:
    Lielisks raksts ar super idejām un formulējumiem! Pārdomām par džeza definīciju piekrītu 100%. Tīri jānožēlo, ka Ventspilī nemaz neiepazināmies!

    duksis 28.09.2008 21:36:34 teica:
    slinkums rakstīt

    tas pats džeks 27.09.2008 15:21:47 teica:
    Palīdzi uztvert. :)

    duksis 25.09.2008 23:29:54 teica:
    viens džeks, tu laikam īsti nesaprati to domu…

    duksis 25.09.2008 23:28:51 teica:
    labi, interesanti un izglītojoši

    Viens džeks. 25.09.2008 20:25:53 teica:
    pat varēja manīt kādas “kļūdiņas”, bet tomēr…
    Interesanti, ka Eiropas džeza mūziķi redz kļūdiņas, bet amerikāņi, tikai rauj vaļā – viņiem vienalga citu domas…
    :)
    Tas varētu atšķirt visu to Eiropas mūziku ar Amerikas… :)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes:

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>


*