Autors: Māris Plūme

22. jūnijā (2008.), tieši Līgo dienas priekšvakarā, tika svinīgi atklāta Starptautiskā Džeza skolu asociācijas konference Latvijā. Atklāšanas ceremonijā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers. Jāteic, prezidenta vēlme neteikt iepriekš sagatavotu runu, bet tās vietā vienkārši sirsnīgus pasākuma ievadvārdus attaisnojās – īpašu mirkļa nozīmības apjausmu varēja manīt ne tikai viesu, bet arī pašmāju dalībnieku sejās. Un nevar noliegt, šis pasākums ir viens no visnozīmīgākajiem (iespējams, pats nozīmīgākais) džeza mūzikas notikumiem Latvijas džeza mūzikas vēsturē.

Ievadrunu sakarā labrāt citēšu fragmentu no IASJ priekšsēdētāja un šī gada konferences mākslinieciskā direktora Karlhainca Miklina (Karlheinz Miklin) ievadrunas no konferences bukleta:

“Esmu bijis šajā bīnisķīgajā valstī jau vairākas reizes un esmu iemīlējis to. Ir ļoti grūti atrast ko līdzīgu citur (īpaši pasaules rietumu daļā): tādu entuziasmu, tik lielu nodošanos mūsu mūzikai. Un, galvenais, šie daudzie brīvprātīgie palīgi, kuri nedēļu vai vairāk nāk un palīdz tikai džeza mūzikas vārdā. Vēl joprojām atceros, ka reiz kaut kas līdzīgs notika manās mājās [Austrijā], bet nu jau tas škiet gadsimtiem senā pagātnē. Man tā visa pietrūkst. Tāpēc, būdams Baltijā, es vienmēr jūtu tādu kā svaigu gaisu, un tas nenāk tikai un vienīgi no jūras…

Un, lūk, šoreiz IASJ notiks valstī, kura ilgi, pat pārāk ilgi nav piedalījusies džeza mūzikas un džeza izglītības procesos. Šī konference var izrādīties būtisks atskaites punkts Latvijas džeza mūzikas izglītības attīstībā, un, cerams, pozitīvi ietekmēs arī kaimiņvalstis.”

Tiklīdz svinīgās runas bija noslēgušās, netērējot nevienu pašu minūti sākās praktiska darbība. Uzreiz tajā pašā zālē notika visu konferences skolu audzēkņu noklausīšanās, lai novērtētu katra spēles līmeni un attiecīgi pēc tam veiksmīgāk studentus sadalītu ansambļos. Noklausīšanās notika jamsession veidā. Pamazām džemot tika izsaukti pilnīgi visi studenti. Varēja manīt, ka tas nebija patīkams mirklis gandrīz nevienam studentam, jo, galu galā, tika vērtēts viņu spēles līmenis. Tomēr par spīti saspringtajai gaisotnei studentu spēlēt prasme bija jaušama katrā skaņā. Īpaši spilgti sevi pieteica franču vijolnieks un igauņu ģitārists. Arī Latviju pārstāvošie studenti – vokāliste Inese Bērziņa, bundzinieks Pauls Pokratnieks un vokāliste Elīna Viļuma – šo pārbaudi izturēja godam. Īpaši gribētos uzteikt Paulu Pokratnieku, kurš nospēlēja ļoti simpātisku bungu solo.

Šīs konferences ietvaros vakaros notiks jamsession pasākumi, kuros pēc idejas paredzēts, ka konferences dalībnieki var tikties un saspēleties ar vietējiem mūziķiem. Visi laipni aicināti nāktdžemot:

• 24. jūnijā plkst. 21:30 klubā “Kaļķa vārti”;
• 25. jūnijā plkst. 22:30 klubā “Spalvas pa gaisu”.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka IASJ konferenču laikā džemi mēdz spontāni notikt arī programmas sarakstos neiekļautās vietās un stipri biežāk, un ilgāk nekā tas paredzēts grafikā. Tas protams, lielā mērā atkarīgs no pilsētas viesmīlības, vietejo mūziķu aktivitātes un daudzām citām iepriekš neprognozējamām niansēm.

Jamsession notika arī 22. jūnijā, taču bez Latvijas mūziķu aktīvas līdzdalības. Karlheims Miklins man vaicāja: “Kur tad visi vietējie mūziķi, kāpēc nav atnākuši?” Nezināju ko atbildēt, teicu, ka visi droši vien jau izbraukuši uz laukiem svinēt “Jāņus”. Pēc tam pie sevis apsvēru, vai veiksmīgi izvēlēts konferences norises laiks… Bet viss vēl priekšā!

Katrā ziņā skaidrs ir tas, ka IASJ konference ir tiešām ļoti nozīmīgs notikums Latvijas džeza mūzikas dzīvē, un tā ir mūsu iespēja gūt. Kas mums jādara? Jāapmeklē koncertus, jāiet uz džemiem, jācenšas nebūt kautrīgiem un vēl jo mazāk augstprātīgiem.