Aizgājušajā – 2007. gadā no 20. līdz 28.aprīlim Tallinā astoņpadsmito reizi norisinājās ikgadējais džeza festivāls Jazz Kaar, kurā kā viesus varēja dzirdēt arī latviešu džeza mūziķus. Organizācija Ze Pirats pavadīja savu dibinātāju un virzošo spēku, saksofonistu Denisu Paškēviču. Festivālā Jazz Kaar piedalījās arī kontrabasa meistars Andris Grunte. Viņu varēja dzirdēt gan ar Sony Jazz orkestra un Jūliju Zakirovu, gan arī ansamblī kopā ar pianistu Aldo Melisto un igauņu mūziķiem. Daži no šiem igauņu mūziķiem arī šad un tad tiek aicināti uz Latviju. Piemēram, bundzinieks Aivars Vasiļevs vienā no viesošanās reizēm Latvijā, spēlēja kopā ar Denisu un trompetistu The Braunman – Grammy balvas ieguvēju no ASV.

Festivālā piedalījās arī tādas džeza leģendas kā Maiks Sterns (Mike Stern) un Ārčijs Šeps (Archie Shep), kā arī grupa Incognito, kuru klausītāji varēja dzirdēt arī šeit pat Latvijā.

Tūlīt pēc festivāla Igaunijā dzīvojošais japāņu ģitārists Rio Kavasaki (Ryo Kavasaki) svinēja savu 60. gadu dzimšanas dienu, koncertā piedalījās labākie igauņu mūziķi, kā arī Deniss Paškēvičs un Andris Grunte.

Festivālā varēja dzirdēt Denisa saksofona spēli arī projektā I – life kopā ar igauņu saksofonistuVillu Veski. Projektā piedalījās arī itāļu ģitārists Federiko Kasagrande (Federico Casagrande), brazīliešu ģitārists Brazs Luis Lima (Braz Luiz Lima) un dziedātāja Sofija Rubina, kuru Latvijas džeza klausītāji jau pazīst no Sony Jazz Stage konkursa. Viņa regulāri arī uzstājas kopā ar Denisu Paškeviču, Andri Grunti un Viktoru Ritovu. Tad arī risinājās šī saruna ar Sofiju Rubinu.

Nora Bite: Pastāsti par to, kā sāki savu karjeru.

Sofija Rubina: Kad man bija 9 gadi, es piedalījos pirmajā konkursā un tajā uzvarēju. Konkursā bija jāimprovizē. Katru gadu bija cita komanda, vajadzēja improvizēt 12 minūtes. Tā bija mana pirmā pieredze uz lielās skatuves. Konstatēju, ka tas ir ļoti interesanti un izlēmu uzstāties šajā pasākumā katru gadu. Festivāls saucās Summer days in Parnu. Tas notiek gada visīsākajā naktī un norisinās ik gadu.

NB: Noteikti spēlēji…?

SR: Jā, klavieres mūzikas skolā. Bet nemācījos ilgi, tikai kādus 3 gadus.

NB: Kāpēc pārstāji spēlēt klavieres?

SR: Laikam dēļ skolotāja. Cik atceros – nepatika . Bet pēc tam es atsāku, tā ir daļa no manas izglītības. Gadu studēju Krievijā un pusgadu Vācijā . Trīs gadus esmu mācījusies Vilendikačo akadēmijā. Šobrīd apsveru iespēju braukt mācīties uz citu valsti. Visdrīzāk tā būs Anglija, bet varbūt ASV, kas zin’, viss ir iespējams.

NB: Latvijas klausītāji Tevi pazīst no Sony Jazz Stage konkursa. Pastāsti par pārējiem konkursiem.

Your ads will be inserted here by

Easy Plugin for AdSense.

Please go to the plugin admin page to
Paste your ad code OR
Suppress this ad slot.

SR: Tas ir ļoti interesanti, piedalīties konkursos. Vienmēr ir daudz dziedātāju un es varu sevi katru reizi salīdzināt, saprast, kurā vietā es atrodos patreiz, kādā līmenī esmu. Tā ir vislabākā pieredze patiesībā. Es vienmēr braucu ar vienu domu – paklausīties gan mūziķus, gan dziedātājus, lai saprastu, kas vēl man pašam jāmācās.

Sofija aizskrien uzdziedāt. Sarunu turpinām vēlāk pēc koncerta.

NB: Kādas ir sajūtas pēc koncerta? Esi gandarīta?

SR: Šis ir ļoti interesants projekts kopā ar fantastisko itāļu ģitāristu, ar izcilajiem mūziķiem no Latvijas – Denisu un Dj Monstru. Bija ļoti interesanti. Notika tīra improvizācija. Villu Veski projekts I – Life ir lieliska ideja.

NB: Kāda bija publikas reakcija? Vai izdevās atrast saikni starp sevi un klausītājiem?

SR: Šī publika nav pieradusi pie dzīvās mūzikas. Bet ir jāmēģina „paņemt”. Manuprāt, mums izdevās.

Vēl šis tas par Sofiju.

Viņai ir projekts ar diviem ģitāristiem. Pati ir arī menedžere. Regulāri spēlē kopā ar Denisu Paškēviču un citiem latviešu mūziķiem. Pēdējais albums, ko klausās ir Floras PurimasRhythmsticks. Sofijai ļoti patīk arī dziedātāja Dī Dī Bridžvotere (Dee Dee Bridgewater).

Pirms koncerta lieki sacīja: „Nezinu ko dziedāšu? Būs laikam vairāk jādejo. Kad ir tik daudz solo instrumentu, visiem jādod vārds”. Tomēr brīdī, kad viņa izgāja uz skatuves no viņas staroja pārliecība. Viņa zināja, ko dziedāt. Frāzes, vārdi un melodijas izskanēja dabiski. Viss notika uz vietas – improvizācija. Veidojās lieliska saspēle gan starp mūziķiem, gan viņu pašu un visi viens otru papildināja.

Šī publika esot vairāk pieradusi pie klubu mūzikas. Tāpēc esot grūtāk. Tomēr publiku Sofijai izdevās aizkustināt.

Esmu pamanījusi Sofijā šo īpašību. Pieticību runājot par mūziku un sevi tajā. Katrā ziņā viņa zina, saprot un dzird daudz vairāk nekā izrāda sarunājoties. Tomēr, kad viņa ir uz skatuves, pašpārliecinātības trūkums nav manāms, jo viņa ir lieliska dziedātāja. Un, esot uz skatuves, to arī apzinās. Savādāk tas nemaz nedrīkstētu būt, vai ne?

  1. admin says:

    Ieva 10.03.2008 19:42:25 teica:
    Brauciet Klausīties Sofiju un igauņu bāleliņus ( Veski, Kalluste), kas spēlēs ar Macata kvintetu 26.aprīlī, džeza festivāla “Aile Jazz” noslēguma koncerta Liepājas teātrī!

    duksis 12.03.2008 00:18:04 teica:
    jaa, starpcitu, Bastejs ir baigi labaa vieta :)

    Jānis 03.03.2008 17:10:02 teica:
    kā ta nav popularitāte – katru nedēļas nogali pulcēju ap pārsimts cilvēku uz džezu džezbārā un restorānā Bastejs ;)

    ZV 02.03.2008 22:20:08 teica:
    Protams, ka ne. :)
    Forši lasīt rakstus par spilgtiem džezmeņiem, vienkārši interesanti. Vajag vairāk personas, kas šo džeza mūziku padarītu vairāk zināmu. Latvijā arī nav īpaši lielas popularitātes šai mūzikai, tapēc – dziediet! :)

Leave a Reply

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

You may use these HTML tags and attributes:

<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>


*