Vieni no improvizācijas un avangarda džeza mūzikas scēnas ievērojamākajiem mūziķiem kopā muzicē jau kopš tūkstošgades sākuma, pirmo kopīgo koncertu sniedzot prestižajā Moldes starptautiskajā Džeza festivālā 2002. gadā un izdodot albumu “Dual Pleasure”. Būdami aizņemti neskaitāmos muzikālos projektos un ar koncertiem nemitīgi apceļojot pasauli, Vandermarks un Nilsens-Lovs ik pa laikam sniedz kopīgus koncertus.

Lai arī dzimis Masačūsetsā un pirmos soļus mūzikā sācis spert Bostonā, Kens Vandermarks tiek piesaukts kā pirmais, kad runas aizved pie tā sauktās “Čikāgas džeza skatuves” – tur ir viņa mājas kopš pagājušā gadsimta 80. gadu nogales. Vieglāk būtu nosaukt tos mūziķus, ar kuriem Kens savas radošās darbības laikā nav ticies uz vienas skatuves, ierakstu sesijās vai citos radošās sadarbības veidos. Starp tiem ir gan Džons Makfī (John McPhee), Pēters Brecmans (Peter Brötzmann), Matss Gustafsons (Mats Gustafsson) un daudzi citi ievērojamākie improvizētās, avangarda un frīdžeza mūziķi. Žurnāla “Cadence” balsojumā K. Vandermarks savulaik ticis nosaukts par Gada mūziķi un Gada ierakstu autoru, taču retais mūziķis var viņam līdzināties ar iegūtu formālo atzinību. Proti, 1999. gadā Vandermarks saņēma Makartura biedrības (McArthur Fellowship) jeb “Ģēnija balvu”, kas kopš 1981. gada tiek piešķirta izcilākajām amerikāņu personībām.

Pālu Nilsenu-Lovu, kurš pagājušoruden viesojās festivālā “Skaņu Mežs” Rīgā, daudzi uzskata par meistarīgāko savas paaudzes bundzinieku. Ne tikai koncertu vai festivālu organizatori pašu izplatītājos publicitātes materiālos, bet arī, piemēram, laikraksts “The Guardian”. Vai žurnāls “Down Beat”. To apliecina arī fakts, ka Nilsens-Lovs ticis uzaicināts būt par rezidējošo mākslinieku jau pieminētajā Moldes starptautiskajā Džeza festivālā – atzinība, kuru pirms viņa izpelnījušies Čiks Korea (Chick Corea) un Pets Metīni (Pat Matheny). Arī Pāls daudziem klausītājiem ir pazīstams kā kolektīvu “The Thing”, “Peter Brötzmann Chicago Tenet”, “Atomic” dalībnieks, kā ar pastāvīgs Akiras Sakatas (Akira Sakata), Frūdes Jerstāda (Frode Gjerstad) un citu skatuves partneris.

“Tā ir brīvi improvizēta un enerģijas pārpilna mūzika. Vandermarks izpleš nepārtrauktībā tenora un baritona saksofonu un klarnetes toņu un tembru iespēju robežas, kamēr Nilsens-Love attaisno savu kā avangarda džeza mūzikas spēcīgākā vālīšu un kociņu burvja reputāciju [..] Tā ir neapstrādāta mūzika ar piemītošu raupju skaistumu, kas uzmundrina jo vairāk, jo tu ļauj tai pārņemt gan garu, gan miesu, aizmirstot ierasto izpratni par skaisto un neglīto.” Tā pēc dueta uzstāšanās savulaik rakstījis kāds recenzents.